Court dismissed appeal against administrative fine for failing to maintain property grounds as required by local regulations.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the plaintiff's appeal against an administrative fine imposed for failing to mow grass on their property within the required 20 cm limit. The plaintiff argued that the authority failed to properly identify responsible persons and ignored relevant legal provisions regarding co-ownership. The court found the authority correctly assessed the facts and noted no procedural violations, thus upholding the fine.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 243. panta 5. daļa; 244. pants; 289. 12. pants 2. daļa: The court must evaluate evidence based on credibility and relevance, and administrative fines are upheld if the authority correctly assessed facts and found no procedural violations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.129110815/1-0172-16/21
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 11.maijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot /pers. A/, personas kods /personas kods/ (turpmāk -
iesniedzēja) aizstāvja /pers. B/, personas kods /personas kods/ sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk - iestāde) 2015.gada
20.oktobra lēmumu Nr.D57 40-28,
konstatēja
2015.gada 11.augustā iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols CB Nr.016822 par to, ka 2015.gada 13.jūlijā plkst.13.40
/adrese/nav nodrošināta nekustamā īpašuma un tam piegulošas teritorijas sakopšana - teritorijās nav nopļauts zāliens (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20
cm), līdz ar ko pārkāpti Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie
noteikumi” 4.1, 4.4.punkti, par ko paredzēta atbildība minēto noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie
noteikumi” 27.punktā (lietas 19.lapa).
Ar Rīgas domes Administratīvās inspekcijas 2015.gada 3.septembra lēmumu Nr.D57 IZ-15-1532 iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības
uzliekot naudas sodu 70 EUR (lietas 18.lapa).
Uzlikto sodu iesniedzēja pārsūdzēja un ar iestādes 2015.gada 20.oktobra lēmumu Nr.D57 40-28 atstāts negrozīts 2015.gada 3.septembra lēmums
Nr. D57 IZ-15-1532.
2015.gada 12.novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība, kas ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas tiesneses 2015.gada 20.novembra lēmumu atstāta bez virzības.
Ar 2015.gada 11.decembra sūdzības precizējumiem, lēmumā norādītie trūkumi novērsti.
Sūdzībā un tās precizējumos norādīts, ka lēmums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā. Lēmuma nepareizība izpaužas, ka nevērīgi ir veikta subjekta
noteikšana konkrētajā lietā. Nav vērtēts Latvijas APK 272.pants ne saturiski, nedz pēc būtības. Noteikumu 20.pants paredz, ka jānosaka atbildīgo
personu loks. Tomēr, neskatoties uz rakstiskiem aicinājumiem, vērtēt likumisku iespēju kopīpašniekiem, noteikt pašiem savu - dalītas apsaimniekošanas
iespēju - iestādes darboņi turpina lemt par labu Rīgas domes Finanšu departamentam. Respektīvi, likuma normas nosauc piekritīgo personu loku, tomēr
likumā nav minēts, ka cita īpašnieka teritorijā citam īpašniekam ir jāuzsāk saimnieciskas aktivitātes. Visas personas, kuras ir iesaistītas soda naudas
izspiešanā no namīpašnieces ir finansiāli ieinteresētas (interešu konflikts).
Iesniedzēja aicina tiesu aizstāvēt tiesiskas likumiskās sistēmas normas un nevis nodarboties ar Rīgas domes Finanšu departamenta kases papildus
papildināšanas iespējām, aizbildinoties ar “Latvijas tēlu”, kam nav nekāda sakara ar izskatāmo konfliktu pēc būtības. Lūdz atcelt iestādes lēmumu (lietas
28.-30.lapa).
Ar 2015.gada 15.decembra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s lēmumu iesniedzējas sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam
termiņam - 2016.gada 29.februārim no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti
lietas dalībnieku lūgumi.
Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas
un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.
Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:
1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;
2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;
3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;
4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;
5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;
6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;
7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas
naudu.
Saskaņā ar 2015.gada 28.aprīļa Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie
noteikumi” 4.1.punktu saistošo noteikumu 3.punktā minētās personas nodrošina: nekustamā īpašuma teritorijā – teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu
(zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot atkritumu (tajā skaitā bioloģiski noārdāmo – nokritušo koku lapu un zaru)
uzkrāšanos. Savukārt minēto noteikumu 4.3.punktā noteikts, ka jānodrošina piegulošās teritorijas kopšanu: zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst
pārsniegt 20 cm), ietves tīrīšanu, nepieļaujot atkritumu (tajā skaitā bioloģiski noārdāmo – nokritušo koku lapu un zaru) uzkrāšanos.
Minēto noteikumu 27.punktā noteikts, ka par saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām
personām – līdz 350 euro, juridiskajām personām – līdz 1400 euro.
Saskaņā ar minēto noteikumu 3.1.punktu, nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas [..] uzturēšanu un kopšanu
nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs.
Lai atzītu, ka iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt, vai iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolā
norādītajā laikā un vietā nav nodrošinājusi nekustamā īpašuma, tam piegulošās teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu un ir dotā administratīvā
pārkāpuma subjekts.
Sūdzībā vērsta uzmanība uz to, ka kopīpašnieki var noteikt dalītas saimniekošanas iespēju un vienam īpašniekam nav jāuzsāk cita īpašnieka
teritorijā saimnieciskas aktivitātes.
Lai gan iesniedzēja un viņas aizstāvis uzskata, ka lietā nepareizi noteikts administratīvā pārkāpuma subjekts, tiesnese nepiekrīt izteiktajam
viedoklim.
Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Līdz ierakstīšanai
zemes grāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar
īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā
īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesība nevien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī
prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemes grāmatās (993.p.1.d.).
Kā redzams no lietas materiālos esošās Zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas (lietas 34.lapa), īpašuma /adrese/ kadastra Nr./numurs/, īpašnieces ir
/pers. A/ un /pers. D/ (mirusi /miršanas datums/). Līdz ar to tiesnesei nav pamata atzīt, ka iesniedzēja nebūtu konstatētā administratīvā pārkāpuma
subjekts un tiesnese iesniedzējas rīcībā konstatē apzinātu normatīvajos aktos paredzēto pienākumu nepildīšanu.
Kā redzams no lietā esošajiem pārbaudes aktiem (lietas 20., 27.lapa) un tiem pievienotajām foto izdrukām (lietas 21.-24., 28.-30.lapa), īpašumā
nav nopļauts zāliens un zāles garums krietni pārsniedz atļautos 20 centimetrus.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai
ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par
faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa nosaka, ka spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai
attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Atbilstoši Latvijas APK 289. 12panta otro daļu, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no
šādiem spriedumiem:
1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;
3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;
4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos
apstākļus. Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas
pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” prasību neievērošanu.
Tāpat iesniedzējai sods noteikts atbilstoši administratīvā soda mērķim. Turklāt tiesnese iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē procesuālus
pārkāpumus attiecībā uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un tā paziņošanu iesniedzējam, kā arī citus procesuālus pārkāpumus, kas būtu
par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai un nesaskata iesniedzējas tiesību aizskārumu.
Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka sūdzība un tajā minētie argumenti nav pamatoti, līdz ar to tā ir noraidāma. Savukārt iestādes 2015.gada
20.oktobra lēmums Nr.D57 40-28 ir likumīgs un pamatots, tāpēc atstājams spēkā.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas
1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesnese
nosprieda
noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/ aizstāvja /pers. B/, personas kods /personas kods/ sūdzību par Rīgas domes Administratīvās
komisijas 2015.gada 20.oktobra lēmumu Nr.D57 40-28.
Atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2015.gada 20.oktobra lēmumu Nr.D57 40-28.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese L.Podoļska