Gas company debt claim dismissed due to missing defendant response and procedural default.

Lietas arhīva Nr. C-1899-20/18

ECLI:LV:RLPT:2020:0611.C29517819.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 11. jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Latvijas Gāze” vienkāršotās

procedūras prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 5. decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts AS “Latvijas Gāze” (turpmāk – Prasītājs) pilnvarotā pārstāvja

zvērināta advokāta Pētera Serģa prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2019. gada 16. decembra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu 445,98 EUR apmērā, kas sastāv no pamatparāda 256,95 EUR par laiku no 30.06.2014.

līdz 16.05.2017. un likumiskajiem nokavējuma procentiem 189,01 EUR apmērā par laiku no 01.01.2015. līdz 16.05.2017., tiesas izdevumus,

izdevumus par advokāta palīdzību. Tāpat Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas.

Prasība pamatota ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta 16.12.2008. “Dabsgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” Nr. 1048 36.5., 65., 84.

punktu, 90.1. apakšpunktu, 09.02.2016. “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” Nr. 85 68.3., 83., 105. punktu, Latvijas Republikas Ministru

Kabineta 07.02.2017. “Dabsgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr. 78 76., 97.2., 99.3., 158.1. punktu, Civillikuma 1652. panta 3. punktu,

1759. panta 1. punktu, 1828., 1590. pantu.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.21 pantu, Atbildētājam 2019. gada 19. decembrī uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai līdz 2020. gada 20. janvārim (lietas 39. lapa).

[2.1] Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav

sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

[2.2] Atbildētājam tiesas nosūtītais prasības pieteikums 2020. gada 24. janvārī atgriezts atpakaļ tiesā ar VAS “Latvijas Pasts” atzīmi, ka sūtījumam

beidzies glabāšanas laiks (lietas 42.-43. lapa).

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2020. gada 6. martā Prasītājam uz elektroniskā

pasta adresi un 2020. gada 5. martā Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 45., 46.-48. lapa), atbilstoši Civilprocesa likuma

250.25 panta pirmajai daļai. Vienlaicīgi lietas dalībnieki tika informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums

uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Tāpat lietas dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības

iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt

minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[4.1] Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Tiesa

konstatē, ka 2013. gada 6. septembrī starp Prasītāju un Atbildētāju bija noslēgts līgums Nr. 73-74890771 (lietas 13. lapa).

Civillikuma 1511. pantā noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590. pantā noteikts, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet arī uz viņu mantiniekiem,

izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda darbība, kurā ir nozīme paša saistītā

sevišķām personiskām spējām un attiecībām.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1811. pantu, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (bija spēkā līdz

2016. gada 11. februārim) (turpmāk – MK noteikumi Nr.1048) 72. punktu, mājsaimniecības lietotājs [..] ievēro šo noteikumu prasības, ciktāl šajos

noteikumos nav noteikts citādi. MK noteikumu Nr.1048 84. punkts paredzēja, ka, mājsaimniecības lietotājs norēķinās ar sistēmas operatoru par kārtējo

norēķinu periodu līdz nākamā norēķinu perioda divdesmitajam datumam. Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr.1048 91.1. apakšpunktu, atbilstoši

sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi jāveic 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir

kalendāra mēnesis.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (bija spēkā līdz 2017.

gada 3. aprīlim) (turpmāk – MK noteikumi Nr. 85) 68.3. apakšpunktu mājsaimniecības lietotājam papildus šo noteikumu 66. punktā minētajiem

pienākumiem ir pienākums veikt pilnā apmērā maksājumus par dabasgāzi atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai. Saskaņā ar MK

noteikumu Nr. 85 83. punktu par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar dabasgāzes piegādes līgumu un sistēmas operatora apstiprināto

norēķinu kārtību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabsgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK

noteikumi Nr.78) 97.2. apakšpunktu lietotājam ir pienākums tirdzniecības līgumā noteiktajos termiņos norēķināties par patērēto dabasgāzi un sistēmas

pakalpojumu sniegšanu, kā arī citiem šajos noteikumos un normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem. MK noteikumu Nr. 78 99.3. apakšpunktā

noteikts, ka mājsaimniecības lietotājam papildus šo noteikumu 97. punktā paredzētajiem pienākumiem ir pienākums pilnā apmērā veikt maksājumus par

dabasgāzi dabasgāzes tirgotāja, publiskā tirgotāja vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja apstiprinātajā norēķinu kārtībā, noteiktajos

termiņos un veidā. Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 78 158.1. apakšpunktu par patērēto dabasgāzi, saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem un

nodokļiem lietotājs norēķinās saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumā noteikto norēķinu kārtību.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda 256,95 EUR piedziņu par laiku no 30.06.2014. līdz

16.05.2017. ir pamatota un apmierināma.

[4.2] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja nokavējuma procentus 189,01 EUR par laiku no 01.01.2015. līdz 16.05.2017.

Civillikuma 1753. pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu. Nokavējuma procentu samaksas pienākums ir pielīgts līguma 2.1.3. punktā.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pielīgto nokavējuma procentu 189,01 EUR par laiku no 01.01.2015. līdz 16.05.2017. ir

pamatota un apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Pastāvot lietā konstatētajiem apstākļiem, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību un parāda

esamību. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā un tā kā

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret

prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, ir secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu

iebildumu pret prasību.

Ievērojot sprieduma [4.1]-[4.2] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenams

pamatparāds 256,95 EUR par laiku no 30.06.2014. līdz 16.05.2017. un nokavējuma procenti 189,01 EUR par laiku no 01.01.2015. līdz 16.05.2017.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

[6.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta pirmo daļu tiesāšanās izdevumu ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu, ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi [..]. Atlīdzināmie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro atlīdzināmi to faktiskajā

apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta ceturto daļu, ja prasība

ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā

noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Lietas materiālos atrodas zvērināta advokāta Pētera Serģa 2019. gada 4. decembrī izrakstīts orderis Nr. 72/2019 par juridiskās palīdzības

sniegšanu Prasītājam (lietas 31. lapa), 2018. gada 20. decembra komercpilnvara Nr. 78 (lietas 27. lapa), 2019. gada 4. decembra rēķins Nr.

14217/LG/BR54 66,90 EUR apmērā, kas tika izrakstīts Prasītājam par juridiskās palīdzības sniegšanu pret Atbildētāju (lietas 33. lapa).

Pamatojoties uz minēto, no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 73,30 EUR apmērā, kas sastāv no

valsts nodevas 70,00 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 EUR, kā arī no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami ar lietas

vešanu saistītie izdevumi par advokāta sniegto palīdzību 66,90 EUR (445,96 EUR x 30% / 2 = 66,90 EUR).

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus 6% gadā no pamatparāda summas (256,95 EUR) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktu, ka

procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[8] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Likuma “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums” 21. panta otrā daļa noteic, ka tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma

labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties.

Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,

250.25 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642, pamatparādu 256,95 EUR

par laiku no 30.06.2014. līdz 16.05.2017., nokavējuma procentus 189,01 EUR par laiku no 01.01.2015. līdz 16.05.2017., ar lietas vešanu saistītos

izdevumus par advokāta sniegto palīdzību 66,90 EUR, kā arī tiesas izdevumus 73,30 EUR, kopā 586,16 EUR (pieci simti astoņdesmit seši euro 16

centi).

Atzīt AS “Latvijas Gāze”, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus

procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas (256,95 EUR).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2020. gada 11. jūnija), t.i., līdz

2020. gada 25. jūnijam (ieskaitot).

Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.3 daļu, tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas termiņa beigām, t.i., 2020. gada 15. jūlijā.

Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2020. gada 15. jūlija, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A. Zemmere