Court allows landlord's debt collection claim against tenant for unpaid maintenance fees and interest.

Lietas arhīva Nr. C-1217-20/24

ECLI:LV:RLPT:2020:0629.C29421119.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 29.jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 25.jūlijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. A/

(atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

Prasītājas pārvaldīšanā atradās dzīvojamā māja /adrese/.

Dzīvokļa īpašuma /adrese/ (dzīvoklis), īpašnieks ir atbildētāja. Īpašuma tiesības reģistrētas 2012. gada 31.oktobrī.

2012.gada 7.novembrī starp atbildētāju un prasītāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.6-5/5723 par dzīvokļa

uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Atbildētāja nav samaksājusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksu un nav norēķinājusies par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds. Parāds sāka veidoties no 2014.gada 1.marta.

Atbildētājas parāds ir 3857,33 EUR, ko veido galvenais parāds 3327,89 EUR par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2018.gada

31.decembrim, līgumsods 332,79 EUR, kas ir aprēķināts par periodu no 2016.gada 1.novembra līdz 2018.gada 31.decembrim, likumiskie nokavējuma

procenti 196,65 EUR par laika periodu no 2016.gada 1.novembra līdz 2018.gada 31.decembrim

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 3857,33 EUR, kā arī piedzīt visus tiesas izdevumus. Lūgusi noteikt prasītājas tiesības saņemt līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos 6 % gadā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 701., 1071., 1587., 1651., 1652., 1759., 1765., 1716.pantu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, 2008.gada 9.decembra Ministru

kabineta Noteikumiem Nr.1014, 2017.gada 11.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.408 un 2008.gada 9.decembra ministru kabineta noteikumiem

Nr.1013.

[2] Atbildētāja paskaidrojumus par iesniegto prasību nav sniegusi.

[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2020.gada 14.aprīļa lēmumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts institūciju darbību

ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid -19 izplatību” 4.panta otro daļu, nolemts mainīt civillietas izskatīšanas veidu un iztiesāt lietu rakstveida procesā

2020.gada 6.maijā.

2020.gada 24.aprīlī tiesā saņemts atbildētājas iesniegums. Atbildētāja lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 6.maija lēmumu lūgums noraidīts, lietas izskatīšana atlikta, nosūtot atbildētājai atkārtoti

prasības pieteikumu ar visiem prasības pieteikumam pievienotajiem pielikumiem.

2020.gada 29.maijā tiesā saņemts atbildētājas iesniegums ar lūgumu pārcelt tiesas sēdi, vēlas lai tiesas sēde notiktu atbildētājai piedaloties. Ir

nepieciešama juridiska konsultācija.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

[5] Tiesa atbildētājas lūgumu atzīst par nepamatotu, izskaidrojot, ka 2020.gada 3.aprīļa likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas

laikā saistībā ar COVID- 19 izplatību” 4.panta otro daļa paredz, ka civillietas tiesa izskata rakstveida procesā, ja ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku

procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, savukārt minētā panta pirmā daļa paredz, ka mutvārdu tiesas

sēdes tiesā tiek noturētas lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību.

Ņemot vērā, ka konkrētā civillieta nav saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, tiesa, atbilstoši normatīvo aktu

noteikumiem, bija izmantojusi savas tiesības un atzinusi par iespējamu konkrētās civillietas izskatīšanu tiesā veikt rakstveida procesā, par to 2020.gada

13.maijā informējot lietas dalībniekus.

Atbildētājai atkārtoti nosūtīts prasības pieteikums un visi prasības pieteikumam pievienotie pielikumi.

Ņemot vērā, ka Civilprocesa likumam atbilstoši lūgumi, kuri attiektos uz konkrēto strīdu un būtu objektīvs šķērslis lietas izskatīšanai rakstveida

procesā, tiesas noteiktajā termiņā netika iesniegti, kā arī lietas dalībnieki nebija izmantojuši savas tiesības iesniegt rakstveida paskaidrojumus Civilprocesa

likuma 166.panta kārtībā, tiesa nekonstatē pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai un atzīst, ka pastāv pamats sprieduma pieņemšanai.

Motīvu daļa

[6] No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas izdrukas redzams, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašniece, pamatojoties uz 2012. gada

26.oktobra pirkuma līgumu. Īpašuma tiesības nostiprinātas 2012.gada 31.oktobrī (lietas 9. lapa).

Prasītāja apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/ līdz 2018.gada 31.decembrim (lietas 15.- 30.lapa).

2012.gada 7.novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvokļa apsaimniekošanas līgums (lietas 10.- 14.lapa).

Prasītāja cēlusi prasību pret atbildētāju par parāda piedziņu, kurā lūgusi piedzīt no atbildētāja pamatparādu 3327,89 EUR par laika periodu no

2014.gada 1.marta līdz 2018.gada 31.decembrim.

Kā noteic Civillikuma 1587.pants, tiesīgi noslēgti līgumi ir jāpilda.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta 1., 2. un 3.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Šā likuma 13.

panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Tiesa konstatē atbildētājas pienākumu saskaņā ar Apsaimniekošanas līgumu un Dzīvokļa īpašuma likuma normām norēķināties ar prasītāju par

dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika posmu no 2014.gada 1.marta līdz 2018.gada

31.decembrim.

Parāda esamību apliecina rēķini (lietas 31. un 32.lapa).

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veiktā

piedzenamās summas aprēķina pareizību, kā arī faktu, ka prasītāja apsaimniekoja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Atbildētāja iebildumus nav cēlusi.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams pamatparāds 3327,89 EUR par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz

2018.gada 31.decembrim.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 332,79 EUR, kas ir aprēķināts par periodu no 2016.gada 1.novembra līdz 2018.gada 31.decembrim.

Līguma Nr.6-5/5723 5.5.punktā noteikts, ka maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem maksājuma kavējuma

gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1 % apmērā no kavētā maksājuma summas (..).

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.pantā (redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) noteikts, ka līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Kreditors var prasīt kā

līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā (Civillikuma

1720.panta 2.punkts).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (likuma redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu

īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbildētāja ilgstošā laika periodā nav veikusi maksājumus par dzīvojamās telpas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par sniegtajiem

komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to atbildības piemērošana ir saprātīga un taisnīga reakcija pret pārkāpumu.

Tiesa, secinot, ka aprēķinātais līgumsods atbilst likumam, t.i., 10 % no pamatparāda, atzīst, ka prasība par līgumsoda piedziņu ir apmierināma

piedzenot no atbildētājas līgumsodu 332,79 EUR, kas ir aprēķināts par periodu no 2016.gada 1.novembra līdz 2018.gada 31.decembrim.

[8] Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas

nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, 6 % no simta gadā, ceturtā daļa noteic, ka procenti aprēķināmi

tikai no paša kapitāla.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu (..).

Tiesa atzīst, ka atbildētāja ir pielaidusi nokavējumu un nav atmaksājusi prasītājam parādu, līdz ar ko, pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta pirmo

daļu un 1765.panta pirmo daļu tiesa piedzen no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 196,65 EUR par laika periodu no 2016.gada 1.novembra

līdz 2018.gada 31.decembrim.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1756.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas

6 % gadā no nesamaksātā galvenā parāda (3327,89 EUR) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta

1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu par prasību 388,93 EUR (lietas 7.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR (lietas 8.lapa).

Apmierinot prasību un piedzenot no atbildētājas 3857,33 EUR, no atbildētājas piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 388,93 EUR

(saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu – 320 euro + 4 % procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134

euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR , kopā 392,13 EUR.

[11] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Covid -19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otrā daļa noteic, ka tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas

izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei - 60 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, galveno parādu

3327,89 EUR par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2018.gada 31.decembrim, līgumsodu 332,79 EUR par laika periodu no 2016.gada

1.novembra līdz 2018.gada 31.decembrim, likumiskos nokavējuma procentus 196,65 EUR par laika periodu no 2016.gada 1.novembra līdz 2018.gada

31.decembrim, tiesas izdevumus 392,13 EUR, kopā 4249,46 EUR (četri tūkstoši divi simti četrdesmit deviņi euro un 46 centi).

Parāda samaksa ir veicama uz SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

1. AS “Luminor banka”, konta Nr.LV63RIKO0002013197596;

2. AS “Citadele banka”, konta Nr.LV 83 PARX 0013 0443 8001 9;

3. AS “SEB banka”, konta Nr.LV 65 UNLA 0050 0171 8682 0;

4. AS “Swedbank”, konta Nr.LV98 HABA 0551 0307 3483 7.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (sešus) gadā no neatmaksātā galvenā parāda summas.

Noteikt atbildētājai /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 60 (sešdesmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams 2020.gada 29.jūnijā.

Tiesnese I.Ušakova