Court orders defendant to pay property management fees, court costs, and state fees to the plaintiff.

Lietas Nr. C07042716

Lietas arhīva Nr. C-0091-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2017.gada 24.februārī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese I.Silicka

ar tiesas sēdes sekretāri M.Liģeri,

piedaloties prasītājas SIA ,,/nosaukums A/” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk - prasītāja), 2016.gada 24.februārī Aizkraukles rajona tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/

(turpmāk - atbildētāja), par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto komunālo pakalpojumu maksājumu parāda un

nokavējuma procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja, kā Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums B/ saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2004.gada

7.oktobra Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-04-433-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu

Nr.RD-11-910-lī, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Atbildētājai no 2002.gada 20.maija līdz 2013.gada 9.novembrim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/,

kadastra Nr./numurs A/.

Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot

māju, līdz ar to, Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv.

Atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no 2012.gada 1.novembra līdz 2013.gada 9.novembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu,

uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 541,45 euro apmērā un likumiskie procenti par periodu n o 2013.gada 5.marta līdz

2013.gada 8.novembrim 12,75 euro, kopā 554,20 euro.

Atbildētāja 2015.gada 30.aprīlī ir brīdināta par parāda esamību, bet līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1 punktu, prasītāja norāda, ka strīda risināšanai nav tikusi izmantota mediācija, kā arī

prasītāja atsakās no iespējas risināt strīdu, izmantojot mediāciju.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem par laika periodu no 2012.gada 1.novembra līdz 2013.gada 9.novembrim 541,45 euro, likumiskos nokavējuma procentus par periodu

no 2013.gada 5.marta līdz 2013.gada 8.novembrim 12,75 euro, visus tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet neatmaksātās pamatparāda summas.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.panta pirmo daļu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1765. un 1759.pantu.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2016.gada 15.martā tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums par prasību, kurā norādīts, ka prasību neatzīst (lietas 38.-43.lapa). Atbildētāja

norāda, ka rēķinā norādītā summa 489,04 Ls apmērā ir nomaksāta 2011.gada 25.janvārī, arī par 2012.gadu visi rēķini ir samaksāti pilnā apjomā. Par

2012.gada novembri rēķins ir samaksāts pilnā apjomā, parāda nav, bet tā paša gada decembra rēķinā uzrodas parāds 162,04 Ls apmērā. Attiecībā par

2013.gadu atbildētāja ir spiesta atzīt, ka daļu rēķinu atbildētāja nav atradusi pārcelšanās dēļ. Atbildētājai no 2003.gada Rīgā piederēja SIA /Nosaukums

B//Nosaukums C/”. Daudzu apstākļu sakritības pēc atbildētāja bija spiesta iet uz maksātnespēju, maksātnespējas process bija ilgstošs – sešu gadu

garumā, kas beidzās tikai šā gada februārī. Tā rezultātā atbildētāja zaudēja naudas līdzekļus bankā, kustamo un nekustamo īpašumu, vecāku vienīgo

dzīvokli Rīgā. Par dzīvokļa izsoli atbildētāja uzzinājusi tikai 2013.gada septembrī. Zinot to, ka dzīvoklis atbildētājai vairs nepiederēs, atzīst, ka dažus

mēnešus 2013.gadā par to netika maksājusi, varētu būt divi – trīs mēneši. 2014.gadā saņēmusi prasītāja rēķinu par 2014.gada janvāri uz jaunā

dzīvokļa īpašnieka vārda, kas bijis bez parāda, tādēļ domājusi, ka viss ir nokārtots, arī atbildētājas nelielās parādsaistības. Atbildētāja norāda, ka šo

parāda summu neatzīst pilnā apjomā. Par cik atbildētāja ir pensijā un pensija nepārsniedz 320 euro, vairāk samaksāt nevar pie savas labākās gribas.

2016.gada 28.oktobrī tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētājas paskaidrojumu par prasību (lietas 75.lapa). Atsauksmē prasītāja

norādījusi, ka atbildētāja kļūdaini norādījusi uz apstākli, ka 2011.gada 1.javārī parāds 115,20 Ls apmērā nekad nav pastāvējis. Piedzenamās summas

aprēķins, kas pievienots prasības pieteikumam, ir euro nevis latu valūtā, līdz ar to, tajā atreferētā summa uz 2011.gada 1.janvāri ir euro izteiksmē.

2011.gada 1.janvāris ir uzskatāms par parāda sākumu, jo summa 115,20 euro ir rēķina summa par janvāri, kas tika samaksāta 24.martā (mēnesi vēlāk).

No piedzenamās summas aprēķina izriet, ka atbildētāja nav norēķinājusies ar prasītāju pilnā apmērā par vairākiem mēnešiem. Atbildētāja

paskaidrojumos atzīst, ka par 2013.gadu visi rēķini netika apmaksāti dzīvesvietas maiņas dēļ. Arī no piedzenamās summas aprēķina izriet, ka visvairāk

neapmaksāto rēķinu bija tieši 2013.gadā, līdz ar to, līdz īpašuma tiesību pārejai veidojies parāds.

2016.gada 15.novembrī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums par prasītāja atsauksmi (lietas 80.-83.lapa). Atbildētāja norāda, lai ieviestu

skaidrību lietā un prasītājs nemaldinātu tiesu, atbildētāja nosūta rēķina kopiju par 2010.gada decembri, kas tika saņemts 2011.gada janvārī. Summa

apmaksai sastāda 89,04 Ls, parāda un soda procentu nav. Šis rēķins tika apmaksāts SEB bankā 2011.gada 25.janvārī, tātad, uz 2011.gada janvāri

parāda nav. Nākošais rēķins par 2011.gada janvāri tika saņemts 2011.gada februārī, apmaksai summa 80,96 Ls, kas tika samaksāta 2011.gada

24.martā, parāda un soda procentu nav. Visinteresantākais sākas 2011.gada februāra rēķinā, kuru atbildētāja saņēmusi 2011.gada martā. Tekošā

summa 83,11 Ls, parāds 164,07 Ls. Tātad, līdz martam netika norakstīti atbildētājas pārskaitījumi par 2010.gada decembri un 2011.gada janvāri.

Rēķinā par 2011.gada martu tas pats – aprēķinātā summa 67,83 Ls, parāds – 150,94 Ls. Visas tekošās mēneša summas ir samaksātas ar nelielām

nobīdēm, tāpēc rēķinos ir pilnīgs haoss, jo apmaksātās summas regulāri un ilgstoši netika norakstītas. Kas attiecas uz prasītājas atsauksmi par dažiem

neapmaksātiem rēķiniem 2013.gadā, tad 2013.gada 11.septembrī notika atbildētājas dzīvokļa /adrese A/, izsole. To izsolē iegādājās Citadeles bankas

grupas uzņēmums /Nosaukums D/. Līdz ar to, atbildētāja vairs nebija dzīvokļa īpašniece un rēķini, kas tika sūtīti, atbildētājai, vairs nebija aktuāli. Par cik

Civillikums paredz, ka pirms izsoles jānomaksā visi parādi, tas arī tika izdarīts. Atbildētāja prasību neatzīst pilnā apjomā.

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses 2016.gada 5.jūlija lēmumu rezolūcijas veidā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.26 pantu, civillieta

nolikta izskatīšanai mutvārdu procesā tiesas sēdē.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnīgi un sniedza paskaidrojumus atbilstoši prasības pieteikumā izklāstītajiem

apstākļiem. Attiecībā par atbildētājas paskaidrojumos norādīto, ka 2010. un 2011.gadā ir samaksāti visi rēķini, paskaidroja, ka atbildētājas norādītais

periods nav strīda priekšmets. Lietas materiālos ir piedzenamās summas aprēķins, tur viss ir redzams, uzskata, ka atbildētājas paskaidrojumi neattiecas

uz konkrēto lietu. Atbildētājas parāds ir izveidojies no 2012.gada 1.novembra līdz 2013.gada 8.novembrim, atbildētāja paskaidrojumos pati norādījusi,

ka maksājumus nav veikusi un ir izveidojies parāds. Atbildētāja netika apmaksājusi 2012.gada decembra rēķinu, 2013.gada janvārī, februārī netika

veikti maksājumi, pēc tam tika samaksāts, tad atkal trīs mēnešus nemaksāja. Uzskata, ka atbildētājas paskaidrojumi nav pamatoti, nekāda haosa

prasītāja izrakstītajos rēķinos nav, prasītāja tiesu nemaldina. Pati atbildētāja paskaidrojumos ir apliecinājusi, ka nav veikti maksājumi.

Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. Atbildētāja 2016.gada 15.novembrī tiesā saņemtajos paskaidrojumos norādījusi, ka uz tiesu

ierasties nav iespējas smagā veselības stāvokļa dēļ (smagi kustību traucējumi). Lūdz tiesu lietu izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes (lietas 83.lapa).

Ņemot vērā, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un nepastāv Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā

noteiktie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnīgi.

No lietas materiāliem pievienotā 2004.gada 7.oktobra nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.DI-04-433-lī, secināms, ka

Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde /Nosaukums B/ apņēmusies apsaimniekot pilnvarotāja – Rīgas domes īpašuma

departamenta uzdevumā Rīgas pašvaldības īpašumus, tajā skaitā, dzīvojamo māju /adrese/Rīgā (lietas 11.-14lapa).

Ar lietas materiāliem pievienoto 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī, pierādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība

uzdevusi prasītājam pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās dzīvojamās mājas, tajā skaitā, arī dzīvojamo māju /adrese/ (lietas

15.-22.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās 2014.gada 7.aprīļa Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-55517, redzams, ka 2010.gada 29.decembrī notikusi

reorganizācija, apvienojot komercsabiedrības, tajā skaitā, Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, izveidojot SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks” (lietas 9.lapa).

Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta piekto daļu, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai

sabiedrībai.

No prasības pieteikumā norādītā secināms, ka dzīvojamās mājas/adrese/, Rīgā, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav

pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju (lietas 5.lapa).

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju“ 50.panta septīto un astoto daļu, valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts

dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku

kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu. Valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju,

ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā.

No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/(lietas 23.lapa) redzams, ka pamatojoties uz 2001.gada

29.novembra pirkuma līgumu ar 2002.gada 20.maija zemesgrāmatu tiesneses lēmumu atbildētājai /pers. B/ tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa

īpašumu /adrese/. Ar zemesgrāmatu tiesneses 2013.gada 5.decembra lēmumu, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2013.gada

29.oktobra lēmumu lietā Nr.CC04412113, nostiprinātas īpašuma tiesības citai personai uz dzīvokļa īpašumu, līdz ar to, /pers. B/ īpašuma tiesība uz

minēto nekustamo īpašumu izbeigusies.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punkts paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, savukārt 2.punkts

paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, un 3.punkts paredz pienākumu norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tiesa secina, ka prasītājs, kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldītājs un apsaimniekotājs, ir pierādījis prasījuma tiesības pret atbildētāju /pers. B/.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, nosaka 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta

noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Savukārt, kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nosaka 2008.gada 9.decembra Ministru

kabineta noteikumi Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai, kā dzīvokļa/adrese/ īpašniecei, bija pienākums norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un mājas

apsaimniekošanas izdevumiem par laika periodu no 2012.gada 1.novembra līdz 2013.gada 8.novembrim.

No parāda aprēķina redzams, ka prasītāja aprēķinātais pamatparāds ir 541,45 euro par laika periodu no 2012.gada 1.novembra līdz 2013.gada

9.novembrim (lietas 26.-27.lapa).

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka atbildētājas paskaidrojumos norādītais periods, par ko atbildētāja ir veikusi maksājumus

prasītājai, nav konkrētā strīda priekšmets, atbildētājas paskaidrojumi neattiecas uz periodu, par kādu tiek lūgts piedzīt parādu, jo atbildētājas parāds ir

izveidojies par laika periodu no 2012.gada 1.novembra līdz 2013.gada 9.novembrim, kā tas norādīts parāda aprēķinā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā atbildētājas paskaidrojumos norādītie iebildumi ir nepamatoti.

Līdz ar to, tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības pret prasītāju. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto

parāda aprēķinu.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas, un saņemto komunālo

pakalpojumu maksas parāds par laika periodu no 2012.gada 1.novembra līdz 2013.gada 9.novembrim 541,45 euro apmērā.

Prasītāja par laika periodu no 2013.gada 5.marta līdz 2013.gada 8.novembrim aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 12,75 euro apmērā

no nesamaksātās parāda summas (lietas 26.-27.lapa).

Ar procentiem, atbilstoši Civillikuma 1753.pantā noteiktajam, saprotama atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējuma samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesai nav pamata apšaubīt aprēķina pamatotību, līdz ar to, prasība par likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma,

piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai likumiskos nokavējuma procentus 12,75 euro apmērā.

Prasītāja lūgusi atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laika periodu līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo un ceturto daļu, Civilprocesa

likuma 195.pantu, nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6% no simta gadā no

piedzītās pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus (..).

Prasītājs, ceļot prasību, samaksājis valsts nodevu 98,68 euro (lietas 7.lapa) un izdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

nosūtīšanu un izsniegšanu 10,39 euro (lietas 8., 101.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, vadoties no prasības summas 554,20 euro, maksājama valsts

nodeva 83,13 euro apmērā. Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu valsts nodeva 83,13 euro apmērā piedzenama no

atbildētājas par labu prasītājai, kā arī piedzenami izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu nosūtīšanu un izsniegšanu 10,39 euro

apmērā.

Prasības pieteikumā prasītāja lūgusi atmaksāt pārmaksāto valsts nodevu 15,55 euro apmērā (lietas 5.lapa).

Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji, ja iemaksāta lielāka

nodeva, nekā to nosaka likums.

No AS DNB Banka 2016.gada 22.janvāra maksājuma uzdevuma Nr.16-03090 redzams, ka prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada

24.februārī, iesniedzot prasības pieteikumu, samaksājusi valsts nodevu 98,68 euro apmērā (lietas 7.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, no prasības summas 554,20 euro maksājama valsts nodeva

83,13 euro apmērā. Konkrētajā gadījumā pastāv Civilprocesa likuma 37.panta otrajā daļā paredzētais nosacījums valsts nodevas atmaksāšanai, proti,

lūgums par valsts nodevas atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

Tā kā pastāv Civilprocesa likuma 37.pantā norādītie nosacījumi valsts nodevas atmaksāšanai, tad ir apmierināms SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”

lūgums par valsts nodevas 15,55 euro atmaksāšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei (..).

Atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 195., 204.1 pantu, 250.26 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par

dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2012.gada

1.novembra līdz 2013.gada 9.novembrim 541,45 EUR (pieci simti četrdesmit vienu euro un 45 centus), nokavējuma procentus par laika periodu no

2013.gada 5.marta līdz 2013.gada 8.novembrim 12,75 EUR (divpadsmit euro un 75 centus), valsts nodevu 83,13 EUR (astoņdesmit trīs euro un 13

centus), un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,39 EUR (desmit euro un 39 centus), kopā 647,72 EUR (seši simti četrdesmit septiņus euro un 72

centus).

Noteikt SIA „/Nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers.

B/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet neatmaksātās pamatparāda summas 541,45 EUR (pieci simti

četrdesmit viena euro un 45 centiem), nepārsniedzot tās apmēru.

Samaksa veicama vienā no SIA ,,/Nosaukums A /” norēķinu kontiem: /Nosaukums E/ AS, konta Nr./konta numurs/; AS /Nosaukums F/, konta

Nr./konta numurs/; AS /Nosaukums G/, konta Nr./konta numurs/; AS /Nosaukums H/, konta Nr./konta numurs/; AS „/Nosaukums K /”, konta

Nr./konta numurs/

Atmaksāt SIA „/nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ , no valsts budžeta līdzekļiem pārmaksāto valsts nodevas daļu

15,55 EUR (piecpadsmit euro un 55 centus), iemaksātu 2016.gada 22.janvārī Valsts kasē, kontā Nr.LV55TREL1060190911200.

Noteikt /pers.B/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada

2.marta, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese I.Silicka