Court dismissed VAT refund claim due to failure to prove actual supply of goods or services.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42375006

A-1937-07/2

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 10.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Mednis,

piedalās pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „VIA S” pārstāvis A.P.

un atbildētāja Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta pusē pieaicinātais Latvijas

Republikas Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis Jānis Līpenītis,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „VIA S” pieteikuma par Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu

dienesta ģenerāldirektora 2006.gada 17.marta lēmuma Nr. 19/7665 atcelšanu, un tiesa

konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 24.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts sabiedrības ar

ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „VIA S” (turpmāk arī – SIA „VIA S” jeb

pieteicēja) pieteikumu par Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī

– atbildētājs jeb VID) 2006.gada 17.marta lēmuma Nr. 19/7665 (turpmāk arī –

Lēmums, lietas 7.-10.lp.) atcelšanu un ierosināta administratīvā lieta.

[2.1] Pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 7.novembrī VID Kurzemes reģionālas

iestādes (turpmāk – KRI) Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšniece

pieņēma lēmumu Nr.5-1.1-8/231, ar kuru nolēma papildus aprēķināt nomaksai budžetā

- pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) Ls 6229,51; soda naudu PVN apmērā

Ls 6229,51; uzņēmuma ienākuma nodokli (turpmāk – UIN) Ls 2510,70; soda naudu

UIN apmērā Ls 2510,70; iedzīvotāju ienākuma nodokli soda naudu Ls 70,- , kā arī

samazināja zaudējumus par 2002.gadu Ls 9836,- apmērā un palielināja zaudējumus

2003.gadā Ls 2038,- apmērā. Lēmums balstīts uz VID KRI auditoru sastādīto audita

pārskatu Nr.232, kurā konstatēts, ka SIA „VIA S” nav veikusi darījumus ar SIA

„Astora”, reģ.nr.42103027321.

[2.2] Minēto lēmumu SIA „VIA S” apstrīdēja VID KRI direktoram.

[2.3] 2006.gada 11.janvārī VID KRI direktora pienākumu izpildītājs pieņēma

lēmumu, ar kuru atstāja negrozītu VID KRI Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas

priekšnieces lēmumu.

[2.4] VID KRI direktora pienākumu izpildītāja lēmumu SIA „VIA S” apstrīdēja VID

ģenerāldirektoram, kurš ar savu Lēmumu (lietas 7.lp.) atstāja negrozītu VID KRI

direktora pienākumu izpildītāja 2006.gada 11.janvāra lēmumu Nr.1-5/7, norādot:

[2.4.1] VID KRI no 2005.gada 3.oktobra līdz 4.novembrim veica SIA „VIA S”

komplekso nodokļa auditu par 2002., 2003., 2004.gadu un par laiku no 2005.gada

janvāra līdz jūlijam. Papildu nomaksai budžetā tika aprēķināti un VID KRI Nodokļu

kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieces 2005.gada 7.novembra lēmumā Nr.5-1.1-

8/231 nomaksai budžetā noteikti Ls 17 550,42, no tiem: pievienotās vērtības nodoklis

(turpmāk - PVN) Ls 6229,51 un soda nauda Ls 6229,51, uzņēmumu ienākuma nodoklis

(turpmāk - UIN) Ls 2510,7 un soda nauda Ls 2510,7, kā arī iedzīvotāju ienākuma

nodokļa (turpmāk - IIN) soda nauda Ls 70. Tāpat ar minēto lēmumu zaudējumi par

2002.gadu tika samazināti par Ls 9836 un par 2003.gadu palielināti par Ls 2038.

[2.4.1.1] SIA „VIA S” lūdz atcelt papildu nomaksai budžetā noteikto PVN Ls 6229,51

un soda naudu Ls 6229,51, UIN Ls 2510,7 un soda naudu Ls 2510,70, 2002.gada

zaudējumu samazināšanu par Ls 9836,- un 2003.gada palielināšanu par Ls 2038,- .

[2.4.1.2] SIA „VIA S” neapstrīd nomaksai budžetā noteikto IIN soda naudu Ls 70.

[2.4.1.3] SIA „VIA S” norāda, ka tās darījumu partneris SIA „Astora” ir bijis reģistrēts

ar PVN apliekamo personu reģistrā un tā saņemtajos rēķinos norādītās summas ir

izmantojusi saimnieciskās darbības un ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanā. SIA

„VIA S” paskaidro, ka pirms darījumu veikšanas SIA „Astora” pārstāvis uzrādīja visus

uzņēmuma dokumentus, kas neradīja šaubas par turpmāko darījumu likumību. Bez tam

neviens normatīvais akts neparedz, ka, slēdzot darījumus, būtu jāpārbauda darījumu

partneru amatpersonu vai to pārstāvju dokumenti pie apstākļiem, kad visi uzņēmuma

dokumenti ir reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tie tiek uzrādīti

sadarbības partnerim.

[2.4.1.4] Pārbaudes materiālos norādīts, ka SIA „VIA S” saimnieciskās darbības

izdevumos un no budžetā maksājamā nodokļa atskaitāmajā priekšnodoklī nepamatoti

iekļāvusi SIA „Astora” izrakstītajās preču pavadzīmēs-rēķinos (turpmāk - PPR)

(02.11.2002. Nr.081258, 21.11.2002. Nr.81260, 05.12.2002. Nr.81259, 01.11.2002.

Nr.81256, 23.12.2002. Nr.075985, 16.08.2003. Nr.75956, 25.08.2003. Nr.75960,

09.10.2003. Nr.075964, 14.10.2003. Nr.075967) par darbu veikšanu cirsmās

„Jāņukalns”, „Zvirgzdukalni”, „Eglenieki”, „Laidi” un „Vītoliņi 1” norādītās summas

(darījuma vērtība Ls 34 608,50, PVN Ls 6229,51).

[2.4.1.5] SIA „Astora” direktors H.V. 2005.gada 17.oktobrī VID Finanšu policijas

pārvaldes (turpmāk arī – FPP) darbiniekiem sniegtajā paskaidrojumā norādīja, ka

darījumus ar SIA „VIA S” nav veicis un nav parakstījis apstrīdētās PPR. H.V.

darījumus, kas noformēti viņa vārdā lūdz atzīt par nelikumīgiem.

[2.4.1.6] Pārbaudes materiālos norādīts, ka SIA „VIA S” 2003.gadā iegādātā

pamatlīdzekļa vērtību (26.septembrī nopirkta automašīna BMW), kas ņemta vērā,

nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli, nepamatoti palielinājusi par rēķinā norādīto

PVN Ls 1697,70. VID KRI pārbaudes laikā noskaidroja, ka SIA „VIA S” rēķinā par

automašīnas iegādi norādīto PVN Ls 1697,70 ir iekļāvusi no budžetā maksājamā

nodokļa atskaitāmajā priekšnodoklī.

[2.4.1.7] Pie šādiem apstākļiem VID KRI koriģēja SIA „VIA S” peļņas vai zaudējumu

aprēķinu, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, no budžetā maksājamā nodokļa

atskaitāmo priekšnodokli un saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

26.pantu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo daļu, likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu un 35.panta otro daļu

papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN Ls 6229,51 un soda naudu Ls 6229,51,

2002.gada zaudējumus samazināja par Ls 9836, 2003.gada palielināja par Ls 2038, kā

arī, ņemot vērā, ka SIA „VIA S”, nosakot UIN par 2004.gadu bija ņēmusi vērā

iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, par 2004.gadu papildu nomaksai budžetā

aprēķināja UIN Ls 2510,70 un soda naudu Ls 2510,70.

[2.4.2] Lēmumu atbildētājs pamato ar to, ka:

[2.4.2.1] Izvērtējot pārbaudes materiālus un sūdzībā minētos argumentus, konstatēts, ka

VID rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka SIA „VIA S” nevarēja saņemt no SIA

„Astora” apstrīdētajos rēķinos norādītos pakalpojumus.

[2.4.2.2] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā

noteikts, ka tikai VID reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā

priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām

personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un

pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmā daļa nosaka, ka

nodokļa maksātāja - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir

saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu gada pārskatiem” 11. un 12. pantu vai Kredītiestāžu

likumu, vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to

uzraudzības likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā

uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa

aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu

daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to

zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras

objektu uzturēšana.

[2.4.2.3] No lietā esošajiem materiāliem un sūdzībā minētajiem paskaidrojumiem izriet,

ka SIA „VIA S”, nosakot ar UIN apliekamo ienākumu un budžetā maksājamo PVN, ir

ņēmusi vērā SIA „Astora” izrakstītajos rēķinos norādītas summas.

Savukārt VID KRI no tā, ka SIA „Astora” neveic saimniecisko darbību, tā

amatpersona sniegusi paskaidrojumus, ka saimniecisko darbību nav veikusi, apstrīdētos

rēķinus nav parakstījusi un lūdz atzīt noformētos darījumus ar SIA „VIA S” par

nenotikušiem un nelikumīgiem - izdarīja secinājumu, ka SIA „VIA S” apstrīdētajos

rēķinos norādītos pakalpojumus faktiski nav saņēmusi.

[2.4.2.4] VID KRI bija pamats neatzīt SIA „VIA S” darījumu faktisko esamību ar SIA

„Astora”. Par to liecina SIA „Astora” direktora H.V. 2005.gada 17.oktobrī VID FPP

darbiniekiem sniegtajā paskaidrojumā minētie fakti.

[2.4.2.5] Nav pamatota SIA „VIA S” norāde, ka VID amatpersonas, ņemot vērā trešās

personas sniegtos paskaidrojumus, ir nepamatoti apstrīdējušas noformētos darījumus.

[2.4.2.6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 59.panta pirmo

daļu pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. VID rīcībā ir

darījumos iesaistītā uzņēmuma direktora sniegtais paskaidrojums, kurā tas nepārprotami

norāda, ka saimniecisko darbību nav veicis, apstrīdētos rēķinus nav parakstījis un atzīst

noformētos darījumus ar SIA „VIA S” par nenotikušiem un nelikumīgiem. Atbilstoši

APL 59.panta otrajai daļai darījumos iesaistītās personas sniegtie rakstveida

paskaidrojumi ir uzskatāmi par cita veida pierādījumiem, kas ir nepieciešami, lai

pieņemtu lēmumu SIA „VIA S” lietā.

[2.4.2.7] VID KRI pamatoti konstatējusi, ka SIA „VIA S” nebija tiesības rēķinā par

automašīnas BMW iegādi norādīto PVN vienlaicīgi iekļaut pamatlīdzekļu vērtībā un

priekšnodoklī. Argumentētus iebildumus par pieļauto pārkāpumu SIA „VIA S” sūdzībā

nav norādījusi.

[2.4.2.8] VID KRI ir pamatoti koriģējusi SIA „VIA S” peļņas vai zaudējumu aprēķinu,

uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, no budžetā maksājamā nodokļa atskaitāmo

priekšnodokli un pamatoti saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

26.pantu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo daļu, likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas l.punktu un 35.panta otro daļu

pamatoti papildu nomaksai budžetā aprēķinājusi PVN Ls 6229,51 un soda naudu Ls

6229,51, 2002.gada zaudējumus samazinājusi par Ls 9836, 2003.gada palielinājusi par

Ls 2038, kā arī, ņemot vērā, ka SIA „VIA S”, nosakot UIN par 2004.gadu bija ņēmusi

vērā iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, par 2004.gadu pamatoti papildu

nomaksai budžetā aprēķinājusi UIN Ls 2510,70 un soda naudu Ls 2510,70.

[3] Pieteicēja pieteikumu (lietas 3.-5.lp.) pamato ar to, ka:

[3.1] Audita pārskatā nepamatoti konstatēts, ka pieteicēja savos saimnieciskās

darbības izdevumos un no budžeta atskaitāmajā priekšnodoklī nepamatoti iekļāvusi SIA

„Astora”, reģ.Nr.42103027321 izrakstītajās preču pavadzīmēs — rēķinos (turpmāk –

PPR) par darbu veikšanu cirsmās „Jāņukalns”, „Zvirgzdukalni”, „Eglenieki”, „Laidi”

un „Vītoliņi 1” norādītās summas, jo:

[3.1.1] saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktu VID reģistrētai apliekamajai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā

priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām

personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par pakalpojumiem

un precēm savu ar nodokli apliekamo saimniecisko darījumu nodrošināšanai;

[3.1.2] SIA „Astora” laika periodā no 2002.gada 2.novembra līdz 2003.gada

14.oktobrim ir izrakstījusi sabiedrībai preču pavadzīmes-rēķinus (turpmāk – PPR) (PPR

Nr.081258, Nr.081260, Nr. 081257, Nr.081259, Nr.081256, Nr.075985, Nr.075956,

Nr.075960, Nr.075964 un Nr.075967) un minētajā laika periodā SIA „Astora” ir bijusi

PVN maksātāja un attiecīgi reģistrējusies VID PVN maksātāju reģistrā, kā arī visas

izrakstītās pavadzīmes ir reģistrētas VID elektroniskajā datu sistēmā;

[3.1.3] SIA „Astora” saskaņā ar pieteicējas rīcībā esošo informāciju ir deklarējusi

apstrīdētos darījumus ar SIA „VIA S”.

[3.2] Ņemot vērā iepriekš minēto un vadoties no likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta, SIA „VIA S” bija un ir tiesības kā

priekšnodokli no budžetā maksājamās summas atskaitīt no SIA „Astora” izsniegtajos

PPR norādītās PVN summas Ls 6299,51 apmērā.

[3.3] VID ģenerāldirektors Lēmumā nepareizi secina, ka starp pieteicēju un SIA

„Astora” nav notikuši darījumi, kas pamatots uz SIA „Astora” direktora paskaidrojumu

VID FPP darbiniekiem, jo saistību pastāvēšanu starp divām juridiskām personām -

pieteicēju un SIA „Astora” pierāda PPR, kurus ir parakstījušas šo personu

amatpersonas. Minētie darījumi nav atzīti par spēkā neesošiem un saskaņā ar tiem ar

kredītiestāžu starpniecību ir veikti maksājumi par sniegtajiem pakalpojumiem SIA

„Astora”, līdz ar to nav pamata apšaubīt saistību nodibināšanu un pastāvēšanu starp

sabiedrībām PPR izrakstīšanas laikā. SIA „Astora” direktoram, saskaņā ar Civillikuma

1587.pantu, nav tiesības vienpusēji atkāpties no darījuma un atzīt to par spēkā neesošu,

līdz ar ko šāds vienpusējs paziņojums VID FPP darbiniekiem no SIA „Astora” puses

nevar radīt tiesiskas sekas attiecībā uz sabiedrību. VID ģenerāldirektors nav izvērtējis

audita lietā esošos 2005.gada 21.oktobra paskaidrojumus pieteicējai no SIA „Astora”

īpašnieka H.V. puses, kuros apstiprina saistību pastāvēšanu starp sabiedrību un SIA

„Astora”, tādejādi pārkāpjot APL 81.pantā noteikto pienākumu izvērtēt pieteikuma

iesniedzēja iebildumus un izvērtēt tos pēc būtības; pieteicējai nav skaidra VID FPP

darbinieku statuss šajā administratīvajā lietā, jo nav noskaidrots, kādā kārtībā - izziņas

darbības, operatīvās darbības ir rīkojušies FPP darbinieki, ņemot paskaidrojumus no

SIA „Astora” direktora, kas ir ļoti svarīgi attiecībā uz pierādījumu attiecināmību.

[4] Atbildētājs 2006.gada 12.maija paskaidrojumos (lietas 24.lp.) tiesai paskaidro,

ka izvērtējot pieteikumā norādītos argumentus un iebildes, uzskata pieteikumu par

nepamatotu un noraidāmu šādu apsvērumu dēļ:

[4.1] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka VID ģenerāldirektora 2006.gada 17.maija

lēmumu Nr. 19/7665 pārsūdz pilnā apmērā, bet iebildumus izvirza tikai attiecībā uz SIA

„VIA S” priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām.

[4.2] Attiecībā uz pieteicēja izteiktajiem iebildumiem VID norāda, ka likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts paredz nodokļu maksātāju

tiesības no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli atskaitīt no citām

apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos uzrādītās nodokļa summas par

precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Citētās tiesību normas ietvaros nepietiek ar to vien, ka formāli ir izrakstīts,

saņemts un apmaksāts rēķins, kā to uzskata pieteicējs. Ir nepieciešams konstatēt arī to,

vai preces un pakalpojumi ir reāli saņemti no tās personas, kas ir norādīta nodokļa

rēķinā un vai pēc precu un pakalpojumu ekonomiskā un juridiskā satura un būtības tie

nodrošina citus ar nodokli apliekamus darījumus, t.i, vai rada jaunu pievienoto vērtību

un pārnes savu vērtību jaunražotas preces un pakalpojuma sastāvā, par ko galējais

patērētājs samaksās PVN.

[4.3] Minētā apgalvojuma pamatotību apstiprina arī priekšnodokļa definīcija, kas

ietverta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktā. Atbilstoši šai

definīcijai priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta ar PVN apliekamajai personai

izrakstītajā PVN rēķinā par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tās saimnieciskās

darbības nodrošināšanai. Tātad, piemērojot minētā likuma 1.panta 9.punktu un 10.panta

pirmās daļas 1.punktu, kā arī izmantojot sistemātiskās tulkošanas metodi, jāsecina, ka

priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības balstās uz preču un pakalpojumu faktisku

saņemšanu no nodokļa rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas, turklāt, pēc preču

un pakalpojumu ekonomiskā un juridiskā satura un būtības tiem jānodrošina citus ar

nodokli apliekamus darījumus. Uz šādu tiesību normu interpretāciju ir norādījis arī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lietās

Nr.SKA-44 un SKA-96.

[4.4] VID norāda, lai nodokļu maksātājs varētu izmantot likuma „Par pievienotās

vērtības” 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības,

tam ir jāņem vērā sekojoši obligāti priekšnosacījumi: darījuma partneriem ir jābūt

reģistrētiem PVN maksātāju reģistrā; darījums ir jānoformē likumā noteiktā kārtībā un

jāizraksta nodokļu rēķins; saņemtās preces un pakalpojumi ir jāizmanto savu ar PVN

apliekamo darījumu nodrošināšanai; darījumam jābūt faktiski notikušam, un tas jāspēj

pierādīt, ja nodokļu administrācijai rodas pamatotas šaubas par darījuma norisi.

[4.5] VID, veicot SIA „VIA S” PVN auditu, pārbaudīja ne tikai pieteicēja iesniegto

nodokļa rēķinu atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet arī šajos dokumentos norādītās

informācijas patiesumu, jo saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu gada pārskatiem”

25.panta pirmās daļas 8.punktu darījumi ir jāvērtē ne tikai pēc juridiskā satura, bet arī

pēc ekonomiskās būtības.

[4.6] VID izmantoja likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas

2.punktā paredzētās tiesības saņemt no personām nepieciešamos paskaidrojumus un

izziņas. Šajā tiesību normā likumdevējs ir ietvēris VID tiesisko metodi iegūt APL

nosacījumiem atbilstoša administratīvā akta izdošanai nepieciešamo informāciju.

Pamatojoties uz norādīto tiesību normu, kā arī uz APL 59.pantu, kurš nosaka, ka pēc

administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.

[4.7] No lietas materiāliem izriet, ka SIA „VIA S” saimnieciskās darbības izdevumos

un no budžetā maksājamā nodokļa atskaitāmajā priekšnodoklī nepamatoti iekļāvusi SIA

„Astora” izrakstītajās PPR (02.11.2002, Nr.081258, 21.11.2002. Nr.81260, 05.12.2002.

Nr,81259, 01.11.2002. Nr.81256, 23.12.2002. Nr.075985, 16.08.2003. Nr.75956,

25.08.2003. Nr.75960, 09.10.2003. Nr.075964, 14.10.2003. Nr.075967) par darbu

veikšanu cirsmās „Jāņukalns”, „Zvirgzdukalni”, „Eglenieki”, „Laidi” un „Vītoliņi 1”

norādītās summas (darījuma vērtība Ls 34 608,50, PVN Ls 6229,51).

[4.8] VID pārbaudes laikā konstatēja, ka SIA „Astora” neveic saimniecisko darbību,

tā amatpersona ir sniegusi paskaidrojumus, ka saimniecisko darbību nav veikusi,

apstrīdētos rēķinus nav parakstījusi un lūdz atzīt noformētos darījumus ar SIA „VIA S”

par nenotikušiem un nelikumīgiem. Ņemot vērā konstatēto, VID bija pamats secināt, ka

SIA „VIA S” darījumi ar SIA „Astora” faktiski nav notikuši.

[4.9] SIA „VIA S” 2003.gada 26.septembrī iegādājās automašīnu BMW kā

pamatlīdzekli. Tās vērtība tika ņemta vērā, nosakot uzņēmuma ienākuma nodokli. VID

pārbaudē konstatēja, ka SIA „VIA S” rēķinā par automašīnas BMW iegādi norādīto

PVN Ls 1697,70 vienlaicīgi iekļāva pamatlīdzekļu vērtībā un priekšnodoklī.

[4.10] Ņemot to vērā, VID koriģēja SIA „VIA S” peļņas vai zaudējumu aprēķinu, UIN

deklarāciju, no budžetā maksājamā nodokļa atskaitāmo priekšnodokli un saskaņā ar

likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 26.pantu, likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 32.panta pirmo daļu, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta

pirmās daļas l. punktu un 35.panta otro daļu papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN

Ls 6229,51 un soda naudu Ls 6229,51, 2002.gada zaudējumus samazināja par Ls 9836,

2003.gada palielināja par Ls 2038, kā arī, tā kā SIA „VIA S”, nosakot UIN par

2004.gadu bija ņēmusi vērā iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, par 2004.gadu

papildu nomaksai budžetā aprēķināja UIN Ls 2510,70 un soda naudu Ls 2510,70.

[4.11] Ņemot vērā augstāk minētos apstākļus, Lēmums ir pamatots un likumīgs, bet

SIA „VIA S” pieteikums noraidāms kā nepamatots.

[5] 2007.gada 27.februārī pēc tiesas pieprasījuma Administratīvajā rajona tiesā

atbildētājs iesniedza informāciju par to vai pret pieteicējas darījumu partneri SIA

„Astora” ir ierosinātas krimināllietas (uzsākti kriminālprocesi), pielikumā pievienojot

VID FPP 2007.gada 16.februāra vēstuli Nr. 14.16.1/169 (lietas 94.-95.lp.), kurā norādīti

šādi fakti: 2005.gada 7.februārī VID FPP tika saņemts un iereģistrēts ar Nr.3/02205

materiāls par SIA „Astora” iespējamiem likumdošanas pārkāpumiem; 2005.gada

7.februārī saistībā ar minētā uzņēmuma rīcību uzsākts kriminālprocess Nr.

15830301905 pēc Krimināllikuma 214.panta pirmās daļas; 2006.gada 8.septembrī

minētais kriminālprocess tika nodots kriminālvajāšanai Liepājas pilsētas prokuratūrai.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2006.gada 29.maija lēmumu tika

nolemts uzaicināt uz tiesas sēdi liecinieku H.V..

Tā kā liecinieks nebija ieradies uz 2007.gada 17.janvāra un 2007.gada 9.jūlija

tiesas sēdi, tiesa nolēma liecinieku atvest piespiedu kārtā (lietas 100.lp.), bet tā kā

liecinieks netika atvests arī piespiedu kārtā uz 2007.gada 19.septembra tiesas sēdi, tad

noskaidrojot procesa dalībnieku viedokli, tiesa nolēma pabeigt lietas skatīšanu pēc

būtības bez liecinieka H.V. uzklausīšanas.

[7] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē lūdza atcelt Lēmumu, papildus pieteikumam

paskaidrojot, ka SIA „Astora” nekādus darījumus ar SIA „VIA S” nav apstrīdējusi.

[8] Atbildētāja pārstāvis norādīja, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms un

papildus paskaidrojumiem un Lēmumam norādīja, ka nepieciešams konstatēt vai preces

ir saņemtas, jo lietā esošie pierādījumi neko neliecina un SIA „Astora” amatpersona

H.V. norādījis, ka ar SIA „VIA S” nekādas darbības nav veicis un dokumentus nav

parakstījis.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pieteicējai vajadzēja iesniegt vairāk

pierādījumu, bet iesniegts ir tikai iesniegums.

Motīvu daļa

[9] Uzklausot dalībniekus un pārbaudot lietas materiālus, atbilstoši APL 103.panta

otrajai daļai objektīvi noskaidrojot lietas apstākļus un dodot tiem juridisku vērtējumu,

tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms turpmāk minēto iemeslu dēļ.

[10] Ar Lēmumu pieteicējai papildu aprēķināts PVN Ls 6229,51 un soda nauda Ls

6229,51, 2002.gada zaudējumi samazināti par Ls 9836, 2003.gada palielināti par Ls

2038, kā arī, ņemot vērā, ka SIA „VIA S”, nosakot UIN par 2004.gadu bija ņēmusi vērā

iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, par 2004.gadu pamatoti papildu nomaksai

budžetā aprēķināti UIN Ls 2510,70 un soda nauda Ls 2510,70.

[11] Lietā nav strīda, ka SIA „VIA S” neapstrīd nomaksai budžetā noteikto IIN soda

naudu Ls 70 un ka SIA „VIA S” 2003.gadā iegādātā pamatlīdzekļa vērtība

(26.septembrī nopirkta automašīna BMW) ņemta vērā, nosakot UIN, nepamatoti

palielinot par rēķinā norādīto PVN Ls 1697,70. SIA „VIA S” rēķinā par automašīnas

iegādi norādīto PVN Ls 1697,70 iekļāvusi no budžetā maksājamā nodokļa atskaitāmajā

priekšnodoklī.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai papildus nodokļu aprēķinu Lēmumā varēja

pamatot ar to, ka pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos un no budžetā

maksājamā nodokļa atskaitāmajā priekšnodoklī nepamatoti iekļāvusi SIA „Astora”

izrakstītajās PPR (02.11.2002, Nr.081258, 21.11.2002. Nr.81260, 05.12.2002.

Nr,81259, 01.11.2002. Nr.81256, 23.12.2002. Nr.075985, 16.08.2003. Nr.75956,

25.08.2003. Nr.75960, 09.10.2003. Nr.075964, 14.10.2003. Nr.075967) par darbu

veikšanu cirsmās „Jāņukalns”, „Zvirgzdukalni”, „Eglenieki”, „Laidi” un „Vītoliņi 1”

norādītās summas (darījumu vērtība Ls 34 608,50, PVN Ls 6229,51).

[12] Pieteicēja uzskata, ka vadoties no likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

10.panta pirmās daļas 1.punkta, SIA „VIA S” bija un ir tiesības kā priekšnodokli no

budžetā maksājamās summas atskaitīt no SIA „Astora” izsniegtajos PPR norādītās PVN

summas Ls 6299,51 apmērā, jo saistību pastāvēšanu starp divām juridiskām personām -

pieteicēju un SIA „Astora” pierāda PPR, kurus ir parakstījušas šo personu

amatpersonas. Minētie darījumi nav atzīti par spēkā neesošiem un saskaņā ar tiem ar

kredītiestāžu starpniecību ir veikti maksājumi par sniegtajiem pakalpojumiem SIA

„Astora”, līdz ar to nav pamata apšaubīt saistību nodibināšanu un pastāvēšanu starp

sabiedrībām PPR izrakstīšanas laikā. SIA „Astora” direktoram, saskaņā ar Civillikuma

1587.pantu, nav tiesības vienpusēji atkāpties no darījuma un atzīt to par spēkā neesošu,

līdz ar ko šāds vienpusējs paziņojums VID FPP darbiniekiem no SIA „Astora” puses

nevar radīt tiesiskas sekas attiecībā uz sabiedrību. VID ģenerāldirektors nav izvērtējis

audita lietā esošos 2005.gada 21.oktobra paskaidrojumus pieteicējai no SIA „Astora”

īpašnieka H.V. puses, kuros apstiprina saistību pastāvēšanu starp sabiedrību un SIA

„Astora”, tādejādi pārkāpjot APL 81.pantā noteikto pienākumu izvērtēt pieteikuma

iesniedzēja iebildumus un izvērtēt tos pēc būtības; pieteicējai nav skaidra VID FPP

darbinieku statuss šajā administratīvajā lietā, jo nav noskaidrots, kādā kārtībā - izziņas

darbības, operatīvās darbības ir rīkojušies FPP darbinieki, ņemot paskaidrojumus no

SIA „Astora” direktora, kas ir ļoti svarīgi attiecībā uz pierādījumu attiecināmību.

[13] Tiesa konstatē, ka pieteicējas iesniegtajā „it kā” H.V. 2005.gada 21.oktobra

iesniegumā (lietas 20.lp.) ir norādīts tikai tas, ka H.V. no 2002.gada ir slēdzis darījumus

ar pieteicēju, nekonkretizējot darījumu būtību un laiku.

Taču H.V. 2005.gada 17.oktobra paskaidrojumā (lietas 71.lp.) konkrēti norādījis,

ka SIA „Astora” PPR PPR (02.11.2002, Nr.081258, 21.11.2002. Nr.81260, 05.12.2002.

Nr.81259, 01.11.2002. Nr.81256, 23.12.2002. Nr.075985, 16.08.2003. Nr.75956,

25.08.2003. Nr.75960, 09.10.2003. Nr.075964, 14.10.2003. Nr.075967) (lietas 65.-

70.lp.) nav parakstījis un šos darījumus nav veicis, par SIA „Astora” saimniecisko

darbību nezina.

Tiesa uzskata, ka atbilstoši APL 59.panta pirmajai un otrajai daļai, SIA „VIA S”

darījumos „it kā” iesaistītās personas (H.V.) rakstveida paskaidrojumi ir uzskatāmi par

pierādījumiem, kas attiecināmi uz SIA „VIA S” lietu.

[14] Tādējādi tiesa konstatē, ka VID pamatoti apšaubīja darījumu ekonomisko būtību

un vai preces un pakalpojumus pieteicēja saņēmusi no konkrētās PPR norādītās ar PVN

apliekamās personas, un pamatoti apšaubīja pieteicējas tiesības veikt priekšnodokļa

atskaitījumus.

VID ir izvērtēti audita lietā esošie 2005.gada 21.oktobra paskaidrojumi

pieteicējai, kurus „it kā” parakstījis H.V.. Audita pārskatā atbildētājs ir atsaucies gan uz

H.V. 2005.gada 14. un 17.oktobra paskaidrojumu FPP, gan uz SIA „VIA S” 2005.gada

28.oktobrī iesniegto H.V. 2005.gada 21.oktobra paskaidrojumu, norādot uz pretrunām

(lietas 47.lp.) un neidentificējot darījumus ar SIA „Astora” (lietas 52.lp.).

[15] Attiecībā uz pieteikumā norādītajiem pieteicējas iebildumiem pret Lēmumā

norādītajiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka APL 4.panta otrās daļas normu, kas paredz,

ka administratīvajā procesā piemēro arī citus vispārējos tiesību principus, kuri atklāti,

atvasināti vai attīstīti iestāžu praksē vai tiesu judikatūrā, kā arī tiesību zinātnē, ir

iespējams tulkot paplašināti un piemērot administratīvajā procesā Administratīvās

apgabaltiesas judikatūru lietās, kurās izskatīti strīdi par priekšnodokļa atskaitīšanu.

[15.1] Kā to vairākkārt norādījis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments (turpmāk arī – Senāts) (2005.gada 15.februāra

sprieduma lietā Nr.SKA-28 9.punkts, 2005.gada 1.marta sprieduma lietā Nr.SKA-40

11.1.punkts, 2005.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-36 11.punkts, 2005.gada

22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-35 9.punkts, 2005.gada 11.janvāra sprieduma

lietā Nr.SKA-10 10.punkts, 2004.gada 16.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-205

9.punkts u.c.), preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā personai ir tiesības

uz priekšnodokļa atskaitījumu vienīgi tad, ja pati persona un tās veiktie darījumi atbilst

šādiem priekšnosacījumiem: 1) persona ir reģistrēta VID kā ar PVN apliekamā persona;

2) tā saņēmusi preces vai pakalpojumus un atbilstošu PVN rēķinu; 3) preces vai

pakalpojumi saņemti no citas ar PVN apliekamās personas; 4) saņemtās preces vai

pakalpojumi tiek izmantoti savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Katrs

nodokļu maksātājs šo tiesību var izmantot, ja ir pārliecinājies, ka ir visi priekšnoteikumi

šīs tiesības izmantošanai (subjektīvā tiesība). Kā atzīts Senāta praksē, personai ir

subjektīva publiska tiesība uz priekšnodokļa atskaitīšanu, ja pastāv visi likumā

(objektīvajās tiesībās) paredzētie priekšnoteikumi šīs publiskās tiesības izmantošanai

(2005.gada 18.oktobra spriedums lietā Nr.SKA-213).

Minētā apgalvojuma pamatotību apstiprina arī priekšnodokļa definīcija, kas

ietverta likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktā, proti,

priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta PVN apliekamajai personai izrakstītajā

PVN rēķinā par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības

nodrošināšanai. No minētā secināms, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības balstās uz

preču un pakalpojumu reālu saņemšanu.

[15.2] Jautājumā par to, vai tiesas sēdē ir nozīme pārbaudīt to amatpersonu liecības, kas

sniegtas VID, Administratīvā apgabaltiesa 2005.gada 19.septembra spriedumā lietā AA

495–05/3 un arī citos spriedumos konstatējusi, ka nodokļu rēķinos fiksētie darījumi ir

apšaubāmi, ja VID konstatējis, ka darījums nav noticis vai nav noticis ar konkrēto

personu. Ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka darījums tiešām ir noticis un noticis ar

konkrēto personu, tad lietā nav nozīmes, vai uzņēmuma darījumu partneru

amatpersonas vai citas personas parakstījušas norādītos nodokļa rēķinus, un vai atzīst

vai neatzīst ar pieteicēju notikušos darījumus.

[16] Ievērojot minēto, tā kā nav strīda par lietā esošo pierādījumu saturu un pieteicēja

nav iesniegusi citus pierādījumus, tiesa secina, ka SIA „VIA S” nav pierādījusi, ka

darījumi ar SIA „Astora” ir notikuši, ka preces vai pakalpojumi saņemti no PPR

norādītās SIA „Astora” un izmantoti pieteicējas ar nodokli apliekamo darījumu

nodrošināšanai.

[17] Ar nodokļu rēķiniem apliecināts pieņēmums, ka darījumi notikuši, neizslēdz

iespēju kādam no procesa dalībniekiem to apstrīdēt, iesniedzot attiecīgus pierādījumus,

kas apliecina pretējo (norādījis Senāts spriedumā lietā SKA-85 [16]). Tiesības atskaitīt

priekšnodokli ir par no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos

norādītajām nodokļa summām par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli

apliekamo darījumu nodrošināšanai, t.i. ja tiek radīta jauna ar PVN apliekama prece vai

pakalpojums.

[18] Tiesa nodibina, ka šajā lietā pieteicēja nav pierādījusi, ka tai bija tiesības atskaitīt

priekšnodokli, un atzīst par pamatotiem atbildētāja paskaidrojumus, ka lai varētu veikt

priekšnodokļa atskaitījumus, nepietiek ar to, ka formāli izrakstīts, saņemts un

apmaksāts rēķins. Nepieciešams konstatēt arī, vai preces un pakalpojumi reāli saņemti,

vai no tās personas, kas norādīta rēķinā un vai pēc satura un būtības tie nodrošina citus

ar nodokli apliekamus darījumus, tas ir, vai rada jaunu pievienoto vērtību. To apstiprina

arī priekšnodokļa definīcija, kas ietverta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

1.panta 9.punktā. Tādējādi jāsecina, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības balstās uz

faktisku preču un pakalpojumu saņemšanu no nodokļa rēķinā norādītās ar PVN

apliekamās personas. Uz šādu interpretāciju norādījis arī Senāts lietā SKA-44.

Senāts atzinis, ka nodokļu maksātājam ir pienākums pierādīt savas tiesības uz

priekšnodokļa atskaitījumu, un šī pierādīšana neaprobežojas ar likuma „Par nodokļiem

un nodevām” 15. pantā un pakārtotajos normatīvajos aktos uzskaitītajiem

pierādījumiem (sk., piemēram, Senāta 2004.gada 14.decembra spriedumu lietā

Nr.SKA-252 un 2004.gada 16.novembra spriedums lietā Nr.SKA-205)). Tiesa atzīst, ka

šajā gadījumā atbildētāja šaubas par pieteicējas darījumu norisi bija pamatotas.

[19] Tiesa secina, ka atbilstoši Lēmumā norādītajam pamatojumam, atbildētājs

pamatoti nav samazinājis pieteicējai piemēroto soda naudas apmēru.

[20] Tiesa, atbilstoši APL 250.pantam, spriedumā ņemot vērā tikai tos apstākļus, uz

kuriem iestāde ir atsaukusies administratīvā akta pamatojumā, un arī atbilstoši APL

103.panta otrajai daļai objektīvi noskaidrojot lietas apstākļus un dodot tiem juridisku

vērtējumu, konstatēja, ka Lēmums izdots, ievērojot procesuālos un formālos

priekšnoteikumus; atbilst materiālo tiesību normām – APL, likumam „Par pievienotās

vērtības nodokli”, likumam „Par nodokļiem un nodevām”, likuma „Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”, likumam „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, un vispārējiem tiesību

principiem; tā pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās,

apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

Administratīvajā aktā ir norāde uz piemērotām tiesību normām, izdarīti

lietderības apsvērumi, norādīta pārsūdzības kārtība, lēmums atbilst vispārpieņemtajai

praksei, lietas faktiskajiem apstākļiem un likuma prasībām. Tiesa atzīst par tiesisku un

neatceļamu Lēmumu, bet pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „VIA S” pieteikumu par Latvijas

Republikas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2006.gada 17.marta lēmuma Nr.

19/7665 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas.

Spriedums sastādīts 2007.gada 10.oktobrī.

Tiesnesis (paraksts) M.Mednis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis

Rīgā, 2007.gada 10.oktobrī.