Court dismisses pension claim for welders, ruling insufficient special work tenure and no equal treatment violation.

NORAKSTS

Lietas Nr.A420641711 A02894-12/10

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā, 2012.gada 16.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Aija Pāvele,

piedaloties pieteicējam I.K. un viņa pilnvarotajam pārstāvim S.O. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pilnvarotajai pārstāvei T.A.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.K. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – uzdot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai piešķirt I.K. vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA vai iestāde) direktores v.i. 2011.gada 25.janvāra lēmumu Nr.09-5/1037 atstāts negrozīts VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļas 2010.gada 24.novembra lēmums Nr.09-5/1037, ar kuru atteikts piešķirt I.K. (turpmāk – pieteicējs) vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem kā strādājošam smagos vai kaitīgos apstākļos, jo nepietiek speciālā darba stāža.

VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļā 2011.gada 10.jūnijā saņemts jauns pieteicēja iesniegums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ar VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļas 2011.gada 28.jūlija lēmumu Nr.14855 saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 87.panta pirmo daļu atteikts uzsākt no jauna administratīvo procesu, jo nav mainījušies lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi.

Pieteicējs lēmumu pārsūdzēja VSAA direktorei.

[2] Ar VSAA direktores 2011.gada 4.oktobra lēmumu Nr.11-8/11653 (turpmāk – Lēmums) jautājums izskatīts pēc būtības un pieteicējam atteikts piešķirt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem. Lēmumā norādīti šādi argumenti.

[2.1] Jautājuma izskatīšanā ir piemērojamas šādas tiesību normas:

1) likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 7., 8., 9., 11., 48.punkti;

2) Augstākās Padomes 1990.gada 29.novembra lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” 5.punkts;

3) Ražotņu, nozaru, cehu, profesiju un amatu saraksti Nr.1 un Nr.2, kas apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu Nr.1173 (turpmāk – 1.Saraksts un 2.Sarakts).

[2.2] Pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 8., 9., 11. un 48.punkta normām, ar 2009.gada martu vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem pēc 2.Saraksta var piešķirt vīriešiem, kuri ir sasnieguši 57 gadu vecumu, ja viņi ir nostrādājuši līdz 1995.gada 31.decembrim darbos, kuri paredzēti 1.Sarakstā un 2.Sarakstā, ne mazāk kā 8 gadus un 4 mēnešus ar kopējo apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 25 gadiem.

[2.3] Pieteicējs iesniegumā norāda, ka viņa kolēģim pensija ar atvieglotiem noteikumiem ir piešķirta. VSAA, pārbaudot pieteicēja iesniegumā norādīto kolēģa lietu, konstatēja, ka viņam vecuma pensija ar atvieglotiem noteikumiem tika piešķirta, pamatojoties uz darba devēja izziņu. Šajā izziņā darba devējs, apstiprina, ka minētā persona ir strādājusi pilnu darba dienu ar rokas un loka metināšanas aparātu, tas ir, veicis darbu, kas paredzēts 2.Sarakata XXXII nodaļā.

Pieteicējam nav pamata apgalvot, ka viņš ir veicis identisku darbu ar kolēģi, jo kā izriet no iesniegtajiem dokumentiem, pieteicējs, strādājot par elektrometinātāju veica darbu ne tikai ar rokas metināšanas aparātu, bet arī veica darbu ar automātisko un pusautomātisko elektrometināšanas aparātu. Līdz ar to VSAA nav pamata piešķirt pieteicējam pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par vecuma pensijas piešķiršanu pēc atvieglotiem noteikumiem.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] No arhīva datiem izriet, ka pieteicējs ar 1982.gada 5.novembri strādāja par metinātāju (gan kā roku darba metinātājs, kā arī veica automātisko metināšanu).

2.lappuse no 11 [3.2] VSAA ir konstatējis, ka pieteicēja iesniegtie dokumenti apstiprina, ka viņa kopējais apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 25 gadiem, un pieteicēja speciālais stāžs, kas dod tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem pēc 2.Saraksta ir 2 gadi, 6 mēneši un

13 dienas.

Pēc VSAA viedokļa pieteicējs nav pierādījis, ka viņš ir strādājis kā elektrometinātājs, kas veic automātisko vai pusautomātisko elektrometināšanu zem kušņa slāņa. Taču pieteicējam nav saprotams, kāpēc VSAA neņem vērā to, ka automātiska un pusautomātiska elektrometināšana notiek zem kušņa slāņa.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā VSAA neatzina pieteikumu uz Lēmumā norādīto argumentu pamata. Papildus paskaidro turpmāk minēto.

[4.1] Saskaņā ar 2.Saraksta XXXII nodaļu „Vispārējās profesijas” tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem ir gāzes metinātājiem (..), elektrometinātājiem (..), elektrogāzes metinātājiem, argona un atomūdeņraža metināšanas metinātājiem, kā arī elektrometinātājiem (..), kuri bija nodarbināti ar automātisko un pusautomātisko elektrometināšanu zem kušņa slāņa.

Tātad, likumdevējs, atļaujot piemērot Latvijas teritorijā Ražotņu, nozaru, cehu, profesiju un amatu Sarakstus Nr.1 un Nr.2, nevienai valsts institūcijai nedod tiesības paplašināt personu loku, kurām ir tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, tāpēc šie saraksti jāpiemēro precīzi pēc teksta.

[4.2] Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.165 ,,Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” III nodaļas ,,Atsevišķu apdrošināšanas periodu pierādīšana” 20.3.punkts nosaka, ka darbu iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, ja tas saistīts ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem un atbilst Ražotņu, nozaru, cehu, profesiju un amatu sarakstiem (1. vai 2.Saraksts), kas apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu Nr.1173, ieskaita apdrošināšanas stāžā, kas dod tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 10. un 48.punktu, piemērojot šī stāža aprēķināšanai nosacījumus, kādi tika piemēroti laikā, kad persona veica šo darbu.

[4.2] Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 7.punkts, kas paredz, ka apdrošināšanas stāžā, t.sk., apdrošināšanas stāžā, kas dod tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, tiek ieskaitīti periodi, kas pierādīti ar attiecīgiem dokumentiem (darba grāmatiņa, darba līgumu grāmatiņa un citi dokumenti, kas apliecina apdrošināšanas stāžu (izziņas, darba līgumi un to izpildi apliecinoši dokumenti). No pieteicēja lietas materiāliem redzams, ka:

1) 2009.gada 20.februārī viņš ir sasniedzis 57 gadu vecumu un viņa kopējais apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 25 gadiem;

2) no 1982.gada 5.novembra līdz 1983.gada 19.janvārim viņš strādāja ieliktņu detaļu nodaļā par elektrometinātāju; 3.lappuse no 11 3) 1988.gada 1.maijā viņam piešķirta jauna kvalifikācija - elektrometinātājs ar rokas metināšanu un automātisko un pusautomātisko mašīnu metināšanu ieliktņu detaļu nodaļā sagatavošanas - metināšanas cehā;

4) no 1989.gada 14.septembra līdz 1991.gada 8.augustam viņš strādāja par elektrometinātāju;

6) no 1991.gada 19.augusta līdz 1992.gada 12.februārim viņš strādāja par elektrometinātāju.

Tā kā pieteicēja iesniegtie dokumenti nepierāda, ka viņš laika periodā no 1983.gada 20.janvāra līdz 1989.gada 31.augustam, veicot elektrometinātāja darbu, ir bijis nodarbināts ar automātisko un pusautomātisko elektrometināšanu zem kušņa slāņa, vai, ka ir veicis tikai elektrometinātāja darbu, t.i., bijis elektrometinātājs ar rokas metināšanu, tad nav pamata šo laika periodu ieskaitīt viņa speciālajā apdrošināšanas stāžā.

[4.3] No pieteicēja lietas materiāliem izriet, ka viņš apvienojis profesijas – elektrometinātājs ar rokas metināšanu un elektrometinātājs ar automātisko un pusautomātisko mašīnu metināšanu.

Pamatojoties uz 1976.gada 2.aprīļa PSRS Ministru Padomes Darba un darba algas valsts komitejas un Vissavienības Arodbiedrību padomes centrālā sekretariāta skaidrojuma Nr.5/8 „Kārtība, kādā piemērojami ar 1956.gada 22.augusta PSRS Ministru Padomes lēmumu Nr.1173 apstiprinātie ražotnes, cehu, profesiju un amatu saraksti, darbs kuros, dod tiesības uz valsts pensiju ar atvieglotiem noteikumiem un atvieglotos apmēros” (turpmāk – Skaidrojums Nr.5/8) 7.punktu, kas nosaka, ka darbiniekiem, kas strādāja, apvienojot profesijas, un viena no izpildāmajām profesijām iekļauta 1.vai 2.Sarakstā, bet otra nav iekļauta sarakstos, nedod tiesības uz pensionēšanos ar atvieglotiem noteikumiem, jo tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem ir tikai tiem darbiniekiem, kuri bija nodarbināti visu darba dienu darbos, kas ietverti attiecīgajā sarakstā.

Savukārt PSRS Ministru Padomes Valsts darba un darba algas jautājumu komitejas un Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes sekretariāta 1983.gada 27.decembra lēmuma Nr.308/25-67 1.punkts, ar kuru tika papildināts Skaidrojuma Nr.5/8 7.punkts, nosaka, ka strādniekiem un inženiertehniskajiem darbiniekiem, kuriem ir tiesības uz pensijām ar atvieglotiem noteikumiem un kuru darba apjoms palielinājies sakarā ar profesiju (amatu) apvienošanu un apkalpošanas zonu paplašināšanos, kura laikā tiek izmaksātas piemaksa vai paaugstināta algas likme, tiek saglabātas tiesības uz pensionēšanos ar atvieglotiem noteikumiem par visu periodu.

Līdz ar to, lai persona varētu pretendēt uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, viņai jābūt nodarbinātai (jāstrādā) konkrētajā profesijā (amatā). Ja persona, kura bija nodarbināta divās profesijās apvienošanas kārtībā, no kurām viena iekļauta sarakstā, bet otra nav, tad personai nodarbinātības periods tiek iekļauts speciālajā apdrošināšanas stāžā tikai tad, ja tiek pierādīts, ka šajā periodā ir noteikta piemaksa pie darba algas sakarā ar profesiju apvienošanu vai noteikta paaugstināta algas likme. 4.lappuse no 11 Tā kā pieteicējs nav iesniedzis dokumentu, kas pierādītu, ka viņš laika periodā no 1983.gada 20.janvāra līdz 1989.gada 31.augustam saņēma piemaksu pie darba algas sakarā ar profesiju apvienošanu, tad nav pamata šo laika periodu ieskaitīt viņa speciālajā apdrošināšanas stāžā.

[4.4] VSAA saskaņā ar Saraksta Nr.2 XXXII nodaļu „Vispārējās profesijas” varētu ieskaitīt pieteicēja speciālajā apdrošināšanas stāžā laika periodus no 1982.gada 5.novembra līdz 1983.gada 19.janvārim, no 1989.gada 14.septembra līdz 1991.gada 8.augustam un no 1991.gada 19.augusta līdz 1992.gada 12.februārim, kas kopā sastāda 2 gadi un 7 mēneši 4 dienas speciālā apdrošināšanas stāža, kad viņš strādāja par elektrometinātāju, bet tas nav pietiekošs, lai pieteicējam rastos tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

[4.5] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka automātiskā un pusautomātiskā elektrometināšana notiek tikai zem kušņa slāņa.

VSAA norāda, ka elektrometinātājs var tikt nodarbināts gan ar automātisko un pusautomātisko elektrometināšanu zem kušņa slāņa, gan aizsarggāzes vidē.

[4.6] Savukārt pieteicēja darba kolēģim J.Š. ir piešķirta vecuma pensija ar atvieglotiem noteikumiem, pamatojoties uz darba devēja izziņu, kurā norādīts, ka persona noteiktajā laika periodā strādāja par elektrometinātāju ar rokas metināšanu.

[5] Pieteicējs tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

Atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietā esošos materiālus un uzklausot lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies, proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Turklāt, izvērtējot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesa nav saistīta ar administratīvā akta pamatojumā norādītajiem argumentiem. Proti, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir 5.lappuse no 11 iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā SKA-118/2007 10.punktu).

Līdz ar to tiesai konkrētajā gadījumā ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi pieprasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanai.

[8] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējs, strādājot par elektrometinātāju no 1983.gada 20.janvāra līdz 1989.gada 31.augustam, ir veicis darbu, kas ietverts Sarakstā Nr.2, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem. Tātad, vai iestāde ir pareizi tulkojusi un piemērojusi tiesību normas, kas noteic personas tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, kā arī noskaidrojusi visus lietā būtiskos apstākļus.

[9] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus:

[9.1] 2009.gada 5.martā pieteicējs vērsās VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļā ar iesniegumu par vecuma pensijas ar atvieglotiem noteikumiem piešķiršanu (lietas 43.lapa).

[9.2] 2009.gada 11.martā VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļa pieņēma lēmumu Nr.19977, ar kuru atteica pieteicējam piešķirt vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem kā strādājošam smagos vai kaitīgos darba apstākļos, jo nepietiek speciālā apdrošināšanas stāža (lietas 42.lapa).

[9.3] 2010.gada 15.novembrī pieteicējs atkārtoti iesniedza VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļā iesniegumu par vecuma pensijas ar atvieglotiem noteikumiem piešķiršanu (lietas 35.lapa).

[9.4] 2010.gada 24.novembrī VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļa pieņēma lēmumu Nr.39176, ar kuru atteica piešķirt pieteicējam vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, jo nepietiek speciālā apdrošināšanas stāža (lietas 34.lapa).

[9.5] Ar VSAA 2011.gada 25.janvāra lēmumu Nr.09-5/1037 atstāts negrozīts nodaļas lēmums (lietas 18-20.lapa).

[9.6] 2011.gada 10.jūnijā pieteicējs atkārtoti iesniedza VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļā iesniegumu piešķirt vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem (lietas 33.lapa).

[9.7] 2011.gada 28.jūlijā VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļa pieņēma lēmumu Nr.14855, ar kuru atteica uzsākt administratīvo procesu no jauna (lietas 31.lapa).

[9.8] Ar VSAA direktores 2011.gada 4.oktobra lēmumu Nr.11-8/11653 atteikts piešķirt pieteicējam vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, jo nepietiek speciālā apdrošināšanas stāža (lietas 28.-29.lapa).

[9.9] No 1969.gada 1.augustā izdotās darba grāmatiņas (lietas 37.-41.lapa) tiesa konstatē, ka pieteicējs ir strādājis:

6.lappuse no 11 1) no 1982.gada 5.novembra līdz 1983.gada 19.janvārim ieķīlāto detaļu nodaļā par elektrometinātāju;

2) no 1983.gada 20.janvāra līdz 1989.gada 31.augustam par elektrometinātāju ar rokas un automātisko un pusautomātisko elektrometināšanu;

3) no 1989.gada 14.septembra līdz 1991.gada 8.augustam par elektrometinātāju;

4) no 1991.gada 19.augusta līdz 1992.gada 12.februārim par elektrometinātāju.

[10] Likuma „Par valsts pensijām” (stājās spēkā 1996.gada 1.janvārī) pārejas noteikumu 9.punktā noteikts, ka, izdarot grozījumus apdrošināšanas iemaksu tarifos, pārtraucama turpmāka apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, saglabājot tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par agrāk nostrādāto laiku, ievērojot vecumu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 8.punktā.

Pārejas noteikumu 8.punktā noteikts, ka vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, kāds līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteikts 1990.gada 29.novembra likuma „Par valsts pensijām” 8.panta otrajā punktā un 9.-12.pantā, 1996.gadā ir paaugstināms par vienu gadu, un ar katra nākamā gada 1.jūliju tas pieaug par sešiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 62 gadu vecums.

Pārejas noteikumu 48.punkts noteic, ka no 2007.gada 1.janvāra personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa nostrādāta kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos saskaņā ar pārejas noteikumu 11.punktā ietvertajiem sarakstiem, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu). Savukārt pārejas noteikumu 11.punkts noteic, ka, nosakot tiesības uz pensiju sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā, par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, Latvijas teritorijā piemērojami saraksti, kuri līdz likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās dienai, proti, līdz 1996.gada 1.janvārim, noteica ražotņu, cehu, profesiju un amatu atbilstību darbam, kas dod tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

Līdz 1996.gada 1.janvārim saskaņā ar Augstākās Padomes 1990.gada 29.novembra lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” 5.punktu atļauts Latvijas Republikas teritorijā piemērot normatīvos aktus, kas dod tiesības uz valsts pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos vai smagos darba apstākļos (..) līdz laikam, kad Latvijas Republikas Ministru Padome apstiprinās ražošanas nozaru, cehu, profesiju un amatu sarakstus, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem Latvijas Republikā.

7.lappuse no 11

1. un 2.Saraksts apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu Nr.1173, kas paredzēja tiesības uz vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos vai smagos darba apstākļos.

No minētā izriet, ka, izvērtējot personas tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, tiek piemēroti PSRS Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta apstiprinātie saraksti, tomēr vecuma pensijas piešķiršana ar atvieglotiem noteikumiem notiek saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”.

Tāpat no minētajām tiesību normām secināms, ka viens no kritērijiem vecuma pensijas ar atvieglotiem noteikumiem saņemšanai par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā ir personas nodarbinātība darbos, kas paredzēti 1. un 2.sarakstā. Turklāt vēl bez iepriekš minētā kritērija atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 8., 9. un 10.punktam vecuma pensijas saņemšanai ar atvieglotiem noteikumiem vienlaicīgi vēl ir nepieciešami citi likumā noteiktie kritēriji – noteikta vecuma sasniegšana, noteikts kopējais un speciālais apdrošināšanas stāžs.

Proti, lai rastos tiesība uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 48.punktu, pieteicēja darbam jābūt iekļautam

1. vai 2.sarakstā un pieteicēja speciālajam apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam kā 8 gadi un 4 mēneši.

[11] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja kopējais darba stāžs ir lielāks par 25 gadiem, un faktu, ka pensijas pieprasīšanas brīdī pieteicējs sasniedzis likumā noteikto vecumu.

Pieteicēja speciālajā darba stāžā ir ieskaitīti darba periodi no 1982.gada 5.novembra līdz 1983.gada 19.janvārim, no 1989.gada 14.septembra līdz 1991.gada 8.augustam un no 1991.gada 19.augusta līdz 1992.gada 12.februārim, kuros viņš strādājis par elektrometinātāju, kas kopā ir 2 gads, 7 mēneši un 4 diena.

[12] Pieteicējs uzskata, ka lietā ir pierādījumi, ka laika periodā no 1983.gada 20.janvāra līdz pat 2010.gadam viņš ir strādājis par elektrometinātāju, kā arī tam, ka automātisko un pusautomātisko metināšanu veicis zem kušņa slāņa.

Ievērojot minēto, tiesa pārbaudīs, vai pieteicējs veica darbu, kas iekļauts 2.sarakstā laika periodā no 1983.gada 20.janvāra līdz 1989.gada 31.augustam.

No pieteicēja darba grāmatiņas secināms, ka 1983.gada 20.janvārī pieteicējs pārcelts par elektrometinātāju ar rokas metināšanu un pusautomātisko metināšanu (lietas 11.,49.lapa).

No 1988.gada 1.maija sakarā ar jaunu tarifu likmju ieviešanu un pāriešanu uz jauniem darba atalgojuma nosacījumiem (1986.g.) pieteicējam noteikta rokas metināšanas, automātisko un pusautomātisko mašīnu elektrometinātāja 5.kategorija ieliktņu detaļu iecirknī. 1988.gada 31.augustā pieteicējs atbrīvots no darba.

Ieraksti pieteicēja personas kartītē apliecina to pašu informāciju (lietas 36., 52., 53.lapa), proti, ka pieteicējs iepriekš minētajā laika periodā ir bijis nodarbināts kā 8.lappuse no 11 elektrometinātājs ar rokas metināšanu un elektrometinātājs ar automātisko un pusautomātisko metināšanu.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka laika periodā no 1983.gada 20.janvāra līdz 1988.gada 31.augustam pieteicējs ir strādājis par elektrometinātāju ar rokas metināšanu un ar automātisko un pusautomātisko metināšanu.

[13] Tiesa atzīst, ka elektrometinātāja (ar rokas metināšanu) darbs ir iekļauts 2.sarakstā, kas piešķir personai tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, tai pašā laikā secināms, ka ieraksti dokumentos par pieteicēja darba stāžu apliecina to, ka pieteicējs savienojis elektrometinātāja ar rokas metināšanu darbu ar elektrometinātāja ar automātisko un pusautomātisko metināšanu.

PSRS Ministru Padomes Darba un darba algas valsts komitejas un Vissavienības Arodbiedrību padomes centrālā sekretariāta skaidrojuma Nr.5/8 „Kārtība, kādā piemērojami ar 1956.gada 22.augusta PSRS Ministru Padomes lēmumu Nr.1173 apstiprinātie ražotnes, cehu, profesiju un amatu saraksti, darbs, kas dod tiesības uz valsts pensiju ar atvieglotiem noteikumiem un atvieglotos apmēros” 7.punkts noteic, ka darbiniekiem, kas strādāja, apvienojot profesijas, un viena no izpildāmajām profesijām iekļauta 1. vai 2.sarakstā, bet otra nav iekļauta sarakstos, nedod tiesības uz pensionēšanos ar atvieglotiem noteikumiem, jo tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem ir tikai tiem darbiniekiem, kuri nodarbināti visu darba dienu darbos, kas ietverti attiecīgajā sarakstā.

Saskaņā ar PSRS Ministru Padomes Valsts darba un darba algas jautājumu komitejas un Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes sekretariāta 1983.gada 27.decembra lēmuma Nr.308/25-67 1.punktu papildināts iepriekš minētā skaidrojuma 7.punkts un noteikts, ka strādniekiem un inženiertehniskajiem darbiniekiem, kuriem ir tiesības uz pensijām ar atvieglotiem noteikumiem un kuru darba apjoms palielinājies sakarā ar profesiju (amatu) apvienošanu un apkalpošanas zonu paplašināšanos, kura laikā tiek izmaksāta piemaksa vai paaugstināta algas likme, tiek saglabātas tiesības uz pensionēšanos ar atvieglotiem noteikumiem par visu periodu.

Ievērojot minēto, lai pieteicēja speciālajā darba stāžā varētu ieskaitīt periodu no 1983.gada 20.janvāra līdz 1989.gada 31.augustam, kad pieteicējs pildīja elektrometinātāja ar rokas metināšanu un elektrometinātāja ar automātisko un pusautomātisko metināšanu darbu, ir nepieciešams konstatēt, ka pieteicējam ir bijusi noteikta piemaksa pie darba algas sakarā ar profesiju apvienošanu vai noteikta paaugstināta algas likme. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa nekonstatē pierādījumus, kas apliecinātu, ka pieteicējam par profesiju apvienošanu ir bijusi noteikta piemaksa vai ir bijusi noteikta paaugstināta algas likme.

[14] Tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka ir veicis elektrometinātāja darbu ar pusautomātisko un automātisko metināšanu zem kušņa slāņa.

Tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka rokas elektrometināšana ir metināšana ar elektrodu, kad turētājā iestiprina serdeni ar pārklājumu, pie kā ir pievienoti divi kabeļi un notiek metināšana. Pusautomātiskā metināšana notiek ar stiepli, bet inertās gāzes vidē 9.lappuse no 11 (ogļskābā gāze) vai pievienojot argonu. Darba princips ir tāds pats, tikai tiek padota stieple pa serdeni, bet kušņa vietā lieto skābi. Skābe ir kusnis šuves dzesēšanai. Kusni lieto arī tāpēc, lai šuve būtu plastiska. Kusnis tiek lietots arī tāpēc, lai strauji neatdzistu šuve. Ja strādā bez kušņa, šuves straujas atdzišanas rezultātā rodas plaisas šuvē. Bez kušņa vispār nav iespējams metināt. Ja metinās bez gāzes (gāze arī ir kusnis), tad tās nenonākšana metināmajā materiālā radīs to, ka metāls uzpūtīsies un kļūs porains. Pusautomātiskā metināšana skaitās tikai tāpēc, ka griežas spole ar stiepli, bet tāpat metina ar roku. Pusautomātiskā metināšana skaitās inertas gāzes vidē. Rokas metināšanā tas ir stienis.

Pārbaudot minētos argumentus, tiesa iepazinās ar zinātnisko literatūru (Autoru kolektīvs tehnisko zinātņu doktora profesora V.Stepanova redakcijā (1969). Metinātāja rokasgrāmata. Rīga: Liesma. 427 lpp.) (turpmāk – izdevums). No minētā izdevuma secināms, ka elektrometināšana (metrologa metināšana) ar roku ir metināšana ar elektrodu (metāla, ogles, grafīta elektrodi), kad metināšanas loka koncentrētā siltuma ietekmē izkūst elektroda metāls un pamatmetāls. Kopā ar metālu kūst arī segums (loka metināšanā ar roku) vai kušņi (metināšanā zem kušņiem) (izdevuma 5., 105.-113.lpp. ).

Automātiskā metināšana zem kušņiem nozīmē, ka metinot zem kušņiem, metināšanas loks deg zem birstošas vielas kārtas, kuru sauc par kušņiem. Metināšanas stiepli no ruļļa padod metināšanas zonā caur kušņiem, lietojot speciālu metināšanas automāta padeves mehānismu. (izdevuma 114.lapa). Atkarībā no izgatavošanas veida metināšanas kušņus iedala kausētos kušņos un nekausētos. Kausētos kušņus izgatavo, sakausējot elektriskajās vai liesmu krāsnīs dabiskos minerālus un rūdas daļas, bet otros kušņus – ar šķidro stiklu sasaistot samaltās sastāvdaļas.

Kausētie kušņi var būt stiklveida, pemzveida un kristāliski (izdevuma 117.lapa). Kā atsevišķi metināšanas veidi izdevumā norādīti elektrosārņu metināšana, elektroloka metināšana aizsarggāzu vidē, elektriskā kontaktmetināšana, metināšana ar elektroloka plazmas strūklu, ar elektronu kūli, ar ultraskaņu, difūzijas metināšana vakuumā, metināšana ar berzi, aukstā metināšana, metināšana ar gāzi (metālu kausē ar liesmas siltumu), gāzes-spiediena metināšana. Tātad metināšana ar kušņiem ir atsevišķs metināšanas veids.

Lai arī metinot aizsarggāzu vidē, gāze pilda to pašu funkciju, kuru pilda kusnis (aizsargā ar elektroloka izkausēto piedevmateriālu no gaisa ietekmes), tomēr metināšana zem kušņiem atšķiras no metināšanas aizsarggāzu vidē. Tiesas ieskatā automātiskā un pusautomātiskā elektrometināšana aizsarggāzu vidē nav pielīdzināma pusautomātiskai un automātiskai metināšanai zem kušņa slāņa. Likumdevējs 2.sarakstā kā profesiju (darbu), kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, ir iekļāvis automātiskā un pusautomātiskā elektrometināšanu zem kušņu slāņa, nevis aizsarggāzu vidē, tādējādi nav pamata paplašināt 2.sarakstā iekļauto profesiju un darbu loku.

Ievērojot to, ka lietā nav pierādījumu, ka pieteicējs laika periodā no 1983.gada 20.janvāra līdz 1989.gada 31.augustam bija elektrometinātājs ar automātisko vai pusautomātisko metināšanu zem kušņa slāņa, pieteicēja speciālajā darba stāžā nav ieskaitāms darba stāžs no 1983.gada 20.janvāra līdz 1989.gada 31.augustam.

10.lappuse no 11 [15] Izvērtējusi pieteicēja argumentu par to, ka viņa darba kolēģim J.Š., kurš bija nodarbināts tādā pašā amatā, tika piešķirta vecuma pensija ar atvieglotiem noteikumiem, tiesa konstatē, ka J.Š. pensija piešķirta pamatojoties uz darba devēja izziņu, kurā bija norādīts, ka viņš noteiktajā laika periodā ir strādājis par elektrometinātāju ar rokas metināšanu. Ievērojot to, ka pieteicējam šāda izziņa nav izsniegta, secināms, ka pieteicēja lietas faktiskie apstākļi nav salīdzināmi ar J.Š. lietas faktiskajiem apstākļiem, tādējādi nav atzīstams, ka VSAA pie vienādiem apstākļiem ir pieņēmusi atšķirīgus lēmumus.

[16] Ievērojot to, ka pieteicēja speciālais apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā 8 gadi un

4 mēneši, tiesa secina, ka pieteicējam nav tiesību prasīt vecuma pensijas piešķiršanu ar atvieglotiem noteikumiem, līdz ar to nav pamata izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu, 291.panta pirmo daļu tiesa

nosprieda:

noraidīt I.K. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese / paraksts/ A.Pāvele

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvā rajona tiesas

tiesnese ________________ A.Pāvele

Rīgā, 2012.gada 16.oktobrī

11.lappuse no 11