Court convicts drunk driver of administrative offense and imposes arrest, fine, and license revocation.

Lietvedības Nr. 1-0905-18/27

ECLI:LV:RVPT:2018:1106.130090518.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 6.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Beļkus,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas un

konstatēja

2018.gada 4.novembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors N.Mihejevs sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PC362748 par to, ka 2018.gada 4.novembrī plkst.22.50 Rīgā, vadītājs /pers. A/ vadīja automašīnu Renault Trafic, reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/pa Dzelzavas ielu no Lielvārdes ielas puses Ilūkstes ielas virzienā, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā, ar

minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,4380 % promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Mērījums veikts ar mērierīci

AlcoQuant 6020 Nr.A107257. Vadītājam stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums saskaņā ar Ceļu satiksmes

likuma 30.panta pirmo daļu un ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunkts. Atbildība par minēto

pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.15panta ceturtajā daļā.

Atbilstoši Latvijas APK 289.16 panta pirmajai daļai, šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

Uz tiesas sēdi neieradās /pers. A/ neieradās.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Atbilstoši

Latvijas APK 271.panta ceturtajai daļai, lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas

izskatīšanas vietu un laiku.

No lietas materiāliem redzams, ka par lietas izskatīšanas laiku un vietu /pers. A/ tika paziņots, ko apliecina lietā esošais Paraksts par pavēstes

saņemšanu saistībā ar minētās lietas izskatīšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2018.gada 6.novembrī plkst.12.00, un /pers. A/ ir

parakstījies par pavēstes saņemšanu. Bez tā, /pers. A/ ir parakstījies arī administratīvā pārkāpuma protokolā, kurā, cita starpā, ir norādīts

minētas lietas izskatīšanas vieta un laiks un /pers. A/ ir saņēmis minētā protokola otru eksemplāru. Tiesā nav saņemts /pers. A/ lūgums atlikt

lietas izskatīšanu vai skatīt lietu bez viņa klātbūtnes, kā arī /pers. A/ nav paziņojis par savas neierašanās iemesliem. Līdz ar ko tiesa atzīst par

iespējamu izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez /pers. A/ piedalīšanās.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. A/ vainas konstatācijai, saukšanai pie

administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243.1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas ir pierādīta ar:

1. 2018.gada 4.novembrī sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC362748 norādīto;

2. 2018.gada 4.novembra Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB 361174 un tam pievienotajām divām izdrukām par veikto

alkohola koncentrācijas pārbaudi /pers. A/ izelpā, 2018.gada 4.novembrī plkst.23.35 konstatējot minimālo alkohola koncentrāciju 24380

promiles. /pers. A/ ir parakstījis Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, tādā veidā apliecinot, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem;

3. Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes inspektora J.Stoļarova ziņojumā norādīto, proti, ka 2018.gada 4.novembrī J.Stoļarovs

veica darba pienākumus auto patruļā ‘’Purvciems’’, kopā ar kārtībnieku A.Lāci. Braucot virzienā no Ulbrokas ielas pa Dzelzavas ielu, virzienā uz

Ilūkstes ielu, Rīgā, J.Stoļarovu un viņa kolēģi apturēja vīrietis, kurš paskaidroja, ka ar savu automašīnu Renault, valsts numurs /reģistrācijas

numurs/, ietriecās stāvošos transportlīdzekļos, kuri atradās uz Dzelzavas ielas 93, Rīgā. No vīrieša vadītāja apliecības tika noskaidroti viņa dati.

Vīrietis paskaidroja, ka vadīja automašīnu, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, alkohola reibuma stāvoklī. Automašīnā atradās

alkoholisko dzērienu pudele ‘’Moka’’, kā arī no vīrieša mutes dobuma bija jūtama alkoholam raksturīga smaka, kā arī vīrieša stāja bija nestabila

un grīļojoša. Pašvaldības policijas darbinieku klātbūtnē vīrietis alkoholu nelietoja. Vīrieša teiktais tika nofilmēts ar videokameru Axon Body 2 (

Nr.7300, Nr.2698);

4. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākā inspektora N.Mihejeva ziņojumā norādīto, proti, ka 2018.gada 4.novembrī viņš pildīja

savus dienesta pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru R.Zīli, ar dienesta automašīnu. Plkst.23.30 ieradās pēc adreses Rīga, Dzelzavas iela 93,

kur notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk – CSNg). Vadītājs /pers. A/ vadīja automašīnu Renault Trafic, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/. Pienākot pie vadītāja, bija jūtama stipra alkohola smaka. N.Mihejevs jautāja vadītājam, vai viņš ir lietojis

alkoholu, uz ko atbildēja, ka viņš ir lietojis alkoholu jau vairākas dienas un vadīja iepriekš minēto automašīnu pa Dzelzavas ielu, un pie

nama Nr.93 izraisīja CSNg, uzbraucot stāvošām automašīnām. Vadītājs savu vainu atzina;

5. /pers. A/ rakstveida paskaidrojumu, kurā par notikumu 2018.gada 4.novembrī plkst.22.50 norādīja, ka viņš vadīja automašīnu Renault

Trafic, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/pa Dzelzavas ielu, pie nama Nr.93 izraisīja CSNg. Bija alkohola reibumā un savu

vainu atzīst. Pēc CSNg alkoholiskos dzērienus nelietoja,

un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām.

Vērtējot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt Transportlīdzekļa

vadītāja pārbaudes protokolā konstatēto alkohola koncentrāciju /pers. A/ izelpā un administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos pārkāpuma

izdarīšanas apstākļus.

Lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un

neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta

ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās

apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedums lietā Nr.AA13-05/5 un 2005.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.666-05/5).

Tiesa nekonstatē iemeslus, kas būtu par pamatu uzskatam, ka policijas darbinieki bija neobjektīvi vai ieinteresēti pārkāpuma konstatēšanā, kā arī

nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu lietā esošo pierādījumu atzīšanai par apšaubāmiem vai nepietiekamiem pārkāpuma izdarīšanas pierādīšanai.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt /pers. A/ vainu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Līdz ar ko tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīta /pers. A/ vaina Latvijas APK 149.15 panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli, būdams

alkohola reibumā un viņa izelpotā gaisā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles, proti, minimālā alkohola koncentrācija izelpā konstatēta 2,4380

promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa dzīvesvietas adrese ir /adrese/, neprecējies, apgādībā personas nav, ziņas par darba vietu,

ienākumu apmēru lietā nav gūtas, agrāk nav sodīts, ir iepriekš saukts pie administratīvās atbildības.

Tiesa nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus atbilstoši Latvijas APK 33. un 34.pantā noteiktajam, kā arī

apstākļus, kas noteikti Latvijas APK 31.panta otrajā daļā, proti, kas būtu par pamatu tam, ka /pers. A/ nevar tikt piemērots administratīvais arests, cita

starpā, personai nav noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

Atbilstoši Latvijas APK 149.15 panta ceturtajai daļai, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai

asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promili, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz

piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem

gadiem.

Ņemot vērā minēto un administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka /pers. A/ nosakāms Latvijas APK 149.15 panta ceturtās daļas

sankcijas ietvaros paredzētais minimālais sods, un /pers. A/ uzliekams naudas sods 1200 euro apmērā, piemērojams administratīvais arests uz 10

diennaktīm, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem, aizliedzot iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

Saskaņā ar Latvijas APK 317.pantu lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un

lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums [..]. Lēmumu par administratīvo arestu izpilda divu gadu laikā no

lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei.

Latvijas APK 29.panta ceturtajā daļā noteikts, ka personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas

tiesības.

Savukārt Latvijas APK 29.3pantā noteikts, ka aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem,

kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana [..]. Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību

iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

Saskaņā ar Latvijas APK 291.panta otrās daļas 2.punktu, ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas

jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu. Līdz ar ko izņemtā /pers. A/

transportlīdzekļa vadītāja apliecība /apliecības numurs/, sprieduma izpildei daļā par speciālo tiesību atņemšanu, nosūtāma Ceļu satiksmes drošības

direkcijai.

Atbilstoši Latvijas APK 299.1 pantam, pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Latvijas APK 258.pantā noteikts, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar

alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Saskaņā ar Latvijas APK 274.panta otrās

daļas 12.punktu, nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas,

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir

atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15 “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un

konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 2.punkts nosaka, ka alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam

pārbauda Valsts policijas darbinieks (...), izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai. Ministru kabineta Nr.15, 11.punkts nosaka, ja

saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola

koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs.

No 2018.gada 4.novembra Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā norādītā secināms, ka minimālā alkohola koncentrācija izelpojamā

gaisā /pers. A/ konstatēta 2,4380 promiles, kas pārsniedz Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt

transportlīdzekli. Līdz ar ko, izdevumus par veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi /pers. A/ jāieskaita institūcijas, kuras darbinieks ir veicis viņa

pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, tas ir, Valsts policijas kontā.

Latvijas APK 274.1 panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas darāms

ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem.

Administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir izņemts transportlīdzeklis Renault Trafic, ar valsts reģistrācijas numuru JG4258. Pēc tiesas rīcībā

esošās informācijas izņemtā transportlīdzekļa īpašnieks ir SIA ‘’Prizma MD’’, reģistrācijas numurs 40103166209. Līdz ar ko saskaņā ar Satversmes

tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01, transportlīdzeklis ir atgriežams transportlīdzekļa īpašniekam (skat. Satversmes tiesas

2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr. 2012-23-01).

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 29., 29.3, 31.- 34., pantu, 149.15 panta ceturto daļu, 213., 243.-

244., 258., 272., 274., 275., 289.7, 289.16, 289.17, 291., 299., 299.1 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot:

1) administratīvo arestu uz desmit diennaktīm,

2) uzlikt naudas sodu EUR 1200 ( viens tūkstotis divi simti euro) apmērā,

3) atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem, aizliegt iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR

90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma par saukšanu pie

administratīvās atbildības numuru - 130090518). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Abrenes

ielā 8.

Izņemto transportlīdzekli Renault Trafic, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, atdot atpakaļ šā transportlīdzekļa īpašniekam

– SIA ‘’Prizma MD’’, reģistrācijas numurs 40103166209.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, izņemto vadītāja apliecību /apliecības numurs/, nosūtīt iznīcināšanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Sprieduma izpildi daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Noteikt, ka ar alkohola koncentrācijas veiktās pārbaudes izdevumi 15,65 euro, samaksājami 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad nolēmums

stājies likumīgā spēkā, ieskaitot tos jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts policija; banka: Valsts kase; reģ.Nr.90000099040; Bankas kods:

TRELLV22; konta Nr.LV96TREL2140091033000, ar maksājuma mērķi –04.11.2018. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols

Nr.NB361174), par ko informēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas

biroju Rīgā, Gaujas ielā 15.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 6.novembrī.

Tiesnese B.Horuna