Lawsuit dismissed; Supreme Court rejects appeal on child education location due to lack of procedural error.

ECLI:LV:AT:2026:0121.A420199524.23.L

Lieta Nr. A420199524, SKA-237/2026

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2026.gada 21.janvārī

[1] Senātā saņemta Jelgavas valstspilsētas bāriņtiesas kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas

2025.gada 4.jūnija spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas /Persona A/ pieteikums daļā par Jelgavas

valstspilsētas bāriņtiesas 2024.gada 29.jūlija lēmuma Nr. 1.3./133 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atzīšanu par

prettiesisku.

Apgabaltiesa atzina, ka pārsūdzētais lēmums, ar kuru noteikts, ka bērna interesēs ir iegūt pamatizglītību

Rīgā, ir prettiesisks.

[2] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam tiesas spriedumu kasācijas kārtībā var pārsūdzēt

tad, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normu vai pārsniegusi savas kompetences robežas un šis

pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Atbilstoši minētā likuma 328.panta pirmās

daļas 6.punktam kasācijas sūdzībā jānorāda, kā izpaužas materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpums tiesas

spriedumā.

[3] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa ir atsaukusies uz Civillikuma 177.panta trešo daļu par kopīgu

vecāku lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas būtiski var ietekmēt bērna attīstību. Tomēr tiesa nav ņēmusi vērā, ka

lēmumu par izglītības iestādi Jelgavā pieteicēja pieņēmusi bez apspriešanās ar bērna tēvu, lai gan pieteicējai nav

noteikta atsevišķa aizgādība pār bērnu.

Senatoru kolēģija atzīst, ka kasācijas sūdzībā nav pamatots, kāda ir šā argumenta nozīme šajā konkrētajā

gadījumā apstākļos, kad tieši bāriņtiesa ar pārsūdzēto lēmumu izšķīra vecāku domstarpības par pilsētu, kurā bērnam

mācīties; nav norādīts, kā šis nevērtētais apstāklis varēja novest vai noveda pie lietas nepareizas izspriešanas.

Tādējādi šis arguments nevar būt pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

[4] Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam tiesa nav aplūkojusi tikai izglītības iestādes tuvumu bērna

dzīvesvietai, nevērtējot citus bērna labbūtību raksturojošos apstākļus. Tiesa sākotnēji spriedumā pievērsusies

jautājumam par tuvāko izglītības iestādi bērna dzīvesvietai. Tālāk tiesa spriedumā uzvērusi, ka bāriņtiesa

pārsūdzētajā lēmumā situāciju vērtējusi, pamatojoties uz faktiem, kādi pastāvēja pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas

brīdī, lai gan tai bija jālemj par tādas izglītības iestādes noteikšanu, kurā bērnam būs jāsāk mācīties rudenī.

Bāriņtiesa kasācijas sūdzībā nav atspēkojusi, kāpēc spriedumā konstatētais apstākļu kopums (bērna pastāvīgā

dzīvesvieta noteikta pie pieteicējas ar tiesas spriedumu; pieteicējas un bērna faktiskā un deklarētā dzīvesvieta ir

Jelgavā; bērnam nav izveidojusies cieša piesaiste dzīvesvietai Jelgavā tādēļ, ka bērns uz to tikko pārvācies; Rīgā

nedzīvo neviens no bērna vecākiem; lietā nav pierādījumu, ka dzīvesvieta Jelgavā nesaglabāsies ilgstoši; ar Rīgas

apgabaltiesas 2024.gada 8.marta spriedumu lietā Nr. C30589321 noteikta saskarsmes kārtība, ņemot vērā iepriekš

pastāvošos apstākļus, kad bērns dzīvoja Rīgā; Zemgales rajona tiesas 2024.gada 26.jūlija lēmums lietā Nr.

C73514124, ar kuru pieteicējas pieteikums par saskarsmes pagaidu kārtības noteikšanu noraidīts, pārsūdzētā

lēmuma pieņemšanas brīdī nebija stājies spēkā) neliecina, ka bērna vislabākajās interesēs tobrīd bija apgūt

pamatizglītību Jelgavā. Bāriņtiesa norādījusi, ka tiesa nav vērtējusi, cik lielu slodzi bērnam radītu Jelgavas

/Numurs/.sākumskolas apmeklēšana dienās, kad bērns īsteno saskarsmi ar tēvu, un nav ņēmusi vērā tēva

dzīvesvietas attālumu līdz Jelgavas /Numurs/.sākumskolai. Taču arī šajā gadījumā bāriņtiesa nav norādījusi, kā

šādu apstākļu vērtēšana varētu mainīt tiesas sprieduma rezultātu. Bāriņtiesa nav atspēkojusi tiesas spriedumā

norādīto, ka ar tiesas spriedumu noteiktā saskarsmes kārtība nav kaut kas nemainīgs, tā ir jāpielāgo jaunajiem

apstākļiem.

Minēto iemeslu dēļ arī šie kasācijas sūdzības argumenti nevar būt pamats kasācijas tiesvedības

ierosināšanai.

[5] Bāriņtiesa kasācijas sūdzībā norādījusi, ka tiesa ir nepareizi interpretējusi Administratīvā procesa likuma

59.pantu, jo administratīvā procesa dalībnieki pārsūdzētā lēmuma izdošanas brīdī nebija snieguši informāciju par

bērna interešu izglītību Jelgavā, tādējādi bāriņtiesa nevarēja šo informāciju iekļaut pārsūdzētajā lēmumā. Senatoru

kolēģija vērš uzmanību, ka vērtējums par interešu izglītības nozīmi bērna ikdienā tiesas spriedumā ir papildinošs

vērtējumam par citiem apstākļiem, sevišķi par pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem. No sprieduma

neizriet, ka argumenti par interešu izglītību Jelgavā būtu bijuši izšķiroši lietas izspriešanā. Līdz ar to arī šis

arguments nevar būt pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

[6] Kasācijas sūdzībā argumentēts, ka tiesa nepamatoti, vērtējot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu, vērtējusi arī

apstākļus, kas iestājušies pēc tā izdošanas, proti, ņēmusi vērā starp vecākiem panākto izlīgumu civillietā.

Senatoru kolēģija konstatē, ka šis fakts spriedumā pieminēts tikai kā papildu apstāklis argumentācijai par to,

ka saskarsmes kārtība var tikt mainīta, mainoties dzīves apstākļiem, un automātiski neliecina, ka tādējādi saskarsme

bērna un tēva starpā būtu retāka un pretēja bērna interesēm. Minētais fakts par izlīguma noslēgšanu nav bijis

pamatā tam, kāpēc pārsūdzētais lēmums atzīts par prettiesisku. Tāpēc atsaukšanās uz to nerada šaubas par

sprieduma tiesiskumu. Attiecīgi senatoru kolēģija atzīst, ka arī šis arguments nevar būt pamats kasācijas tiesvedības

ierosināšanai.

[7] Ņemot vērā iepriekš minēto, senatoru kolēģija atzīst, ka kasācijas sūdzības argumenti nerada šaubas par

apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu. Lietā arī nav risināmi sarežģīti tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai

būtu nozīme judikatūras veidošanā. Līdz ar to kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu,

senatoru kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Jelgavas valstspilsētas bāriņtiesas kasācijas sūdzību par

Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 4.jūnija spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore I. Meldere Senatore Dz. Amerika Senatore V. Kakste