Court convicts minor for unauthorized use of payment means, imposing forced labor without confiscation.

Lietas Nr. 11261011613

Lietas arhīva Nr. K20-0435-13

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2013.gada 3.septembrī

Liepājas tiesa

šādā sastāvā

tiesnesis D.Aktumanis

piedaloties prokurorei D.Siksnai

advokātei S.Sprūdei

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/

apsūdzēts pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas.

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja

apsūdzētais /pers. A/ izdarīja sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, un konkrēti:

2013.gada 1.janvārī agri no rīta /pers. A/, būdamas alkohola ietekmē, pēc tam, kad bija prettiesiski ieguvis /pers. B/ naudas

maku, kurā starp citām cietušā mantām atradās arī maksāšanas līdzeklis – AS „Swedbank” debetkarte Nr./Numurs/, kas izdota uz

/pers. B/ vārda, un arī AS „Swedbank” internetbankas, tas ir, elektroniskā maksāšanas līdzekļa – attālinātu elektronisko banku

operāciju programmatūras, kas pieslēgta cietušā kontam, identifikācijas līdzeklis (kodu karte) ar lapiņu, uz kuras bija uzrakstīts

internetbankas lietotāja vārds un parole, mantkārīgu tieksmju vadīts, nolēma no cietušā /pers. B/ AS „Swedbank” konta /numurs/ iegūt

naudu. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ devās pie AS „DNB banka” bankomāta /adrese/, kur ap plkst.05.45 minēto

bankas karti ievietoja bankomātā un trīs reizes ievadīja PIN kodu, taču tā kā viņa ievadītie PIN kodi bija nepareizi, bankomāts bankas

karti aizturēja. Pēc kā, turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu, kas bija vērsts uz naudas iegūšanu no cietušā konta, /pers. A/

nolēma nelikumīgi izmantot minētajam /pers. B/ kontam pieslēgto internetbanku un, atrodoties autobusa pieturā /adrese/, /pers. A/

palūdz savam paziņam mobilo telefonu, kurā bija interneta pieslēgums, un ap plkst.06.07, izmantojot internetbankas identifikācijas

līdzekli, kā arī tās lietotājvārdu un paroli, iegāja cietušā bankas kontam pieslēgtajā internetbankā un veica naudas pārskaitījumu Ls

110 apmērā no /pers. B/ konta uz savu AS „Swedbank” kontu, nodarot cietušajam materiālus zaudējumus.

Ar šādu savu rīcību /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas

atzina pilnībā pie apsūdzībā norādītajiem apstākļiem, izdarīto nožēloja, apņēmās turpmāk pārkāpumus nepieļaut. Apsūdzētais

paskaidroja, ka nemācās, strādā zemnieku saimniecībā „/nosaukums/” Aizputes novadā, apgādājamo personu nav.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ un viņa aizstāve /Pers. C/ piekrita tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neveikt. Arī prokurore

tiesas sēdē pievienojās apsūdzētā un viņa aizstāves viedoklim un lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt.

Ņemot vērā to, ka /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzīst pilnībā, apsūdzētais un viņa aizstāve ir

piekrituši tam, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi un tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas

par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurores viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību

un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai

apsūdzētā personu raksturojošos datus. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta

pilnībā, apsūdzētā darbības pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas ir kvalificētas pareizi un viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, tas ir, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ ir izdarījis smagu noziegumu.

Apsūdzētais /pers. A/ agrāk nav sodīts (lietas 145.lapa), neprecējies, apgādājamo nav (lietas 143.lapa), nemācās, strādā

zemnieku saimniecībā, administratīvi sodīts (lietas 147.-148.lapa), ziņu par psihiskiem traucējumiem nav (lietas 151.lapa), narkologa

uzskaitē nesastāv (lietas 150.lapa), nepilngadīgo likumpārkāpēju uzskaitē nav sastāvējis (lietas 149.lapa), no Valsts probācijas

dienesta izvērtēšanas ziņojuma izriet, ka vecāku savstarpējās nesaskaņas, bezdarbība un bezmērķīga laika pavadīšana ar draugiem

un paziņām, kuriem ir krimināla pagātne vai antisociāls dzīvesveids ir paaugstināti riska faktori, kas var veicināt izdarīt atkārtotu

likumpārkāpumu, noslēdzis izlīgumu ar cietušo, agrāk nav sodīts, tādēļ būtu lietderīgi soda izciešanas laikā piemērot papildus

pienākumus (lietas 164.-166.lapa), noslēdzis izlīgumu ar cietušo (lietas 162.-163.lapa).

P ar /pers. A/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka viņš izdarītajā

vaļsirdīgi atzinies un nožēlo izdarīto, atvainojies cietušajam un noslēdzis izlīgumu ar cietušo, bet saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta

pirmās daļas 3.punktu atbildību mīkstinošs apstāklis ir arī tas, ka apsūdzētais labprātīgi atlīdzinājis nodarīto kaitējumu. /pers. A/

atbildību pastiprinošs apstāklis, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu ir tas, ka noziedzīgais nodarījums

izdarīts alkohola ietekmē. Kā /pers. A/ personu raksturojošu apstākli pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī to, ka noziedzīgu

nodarījumu viņš izdarījis būdams nepilngadīgs, taču tas nav atzīstams par atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta

izpratnē.

Ievērojot /pers. A/ vecumu, to, ka viņš agrāk nav sodīts, strādā, kā arī ņemot vērā vairākus konstatētos apsūdzētā atbildību

mīkstinošos apstākļus un paša attieksmi pret izdarīto, kā arī to, ka ar noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums ir pilnībā novēsts, tiesa

atzīst, ka /pers. A/ piemērojamais sods, kas vislabāk sasniegtu soda mērķi un atturētu apsūdzēto no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas turpmāk, konkrētajā gadījumā būtu piespiedu darbs. Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā arī noziedzīgā nodarījuma

raksturu – smags noziegums, atbildību pastiprinošo apstākli, ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un to, ka /pers. A/ ir

administratīvi sodīts.

Izvērtējot to, ka apsūdzētais /pers. A/ agrāk nav sodīts un to, ka ar noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums ir pilnībā novērsts, tiesa

uzskata, ka Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcijā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija /pers. A/ nav piemērojams.

Lietā kaitējuma kompensācijas pieteikums nav iesniegts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu lietiskie pierādījumi – mobilais telefons Sony Ericsson ar bateriju un SIM karti „Zelta

zivtiņa”, kas glabājas pie cietušā /pers. B/ (1ietas 35.-36., 157.lapa) uzskatāmi par atdotiem īpašniekam.

Tiesas sēdē pēc norīkojuma apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte /Pers. C/, kam saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 84. un 367.pantu pienākas atlīdzība par veikto darbu Ls 25 apmērā. Minētā summa advokātei izmaksājama no valsts

līdzekļiem un piedzenama par labu valstij no apsūdzētā /pers. A/, nosakot 30 dienu termiņu lēmuma par procesuālo izdevumu

piedziņu labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas, jo tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.pantā ietvertos

pamatus apsūdzētā atbrīvošanai no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528. un 529.pantu, tiesa

n o s p rie d a

/pers. A/, personas kods /personas kods/ atzīt par vainīgu smaga nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta

otrajā daļā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām bez mantas konfiskācijas.

/pers. A/ piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanos noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts, atstāt spēkā līdz

spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Lietiskos pierādījumus – mobilo telefonu Sony Ericsson ar bateriju un SIM karti „Zelta zivtiņa” uzskatīt par atdotiem īpašniekam /pers.

B/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ par labu valstij izdevumus par advokāta darba samaksu Ls 25,00 (divdesmit

piecus latus un 00/100), nosakot 30 dienu termiņu lēmuma par procesuālo izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot

Liepājas tiesā.

Tiesnesis D.Aktumanis