Court dismisses appeal for termination because building inspector's opinion is an interim measure, not a final administrative act.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the applicant's request to annul a building inspector's opinion, and the Administrative District Court subsequently terminated the appeal proceedings. The applicant argued that the opinion effectively banned foundation work, but the court determined it was merely an interim measure to halt ongoing violations pending a final decision. Consequently, the court ruled the proceedings unexamiable under administrative law because the opinion did not independently restrict legal rights.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 1.pants 3.punkts; Administratīvā procesa likums 184.pants: An administrative act is not an interim measure unless it fundamentally restricts rights, and a building inspector's opinion ordering cessation of work is an interim measure lacking independent legal force.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420305216
Lietas arhīva Nr. AA43-1388-17/9
LĒMUMS
Rīgā 2017.gada 28.jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente S.Liniņa,
tiesneses S.Gintere un I.Juhņeviča-Knoka,
rakstveida procesā izskatot administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Jūrmalas
pilsētas domes 2016.gada 26.septembra lēmuma Nr.1.1-39.1/746 atcelšanu,
konstatēja
[1] Pieteicējs /pers. B/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada
26.septembra lēmuma Nr.1.1-39.1/746 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums), ar kuru nolemts atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas
domes Pilsētplānošanas nodaļas būvinspektora 2016.gada 4.augusta atzinumu Nr.407 (turpmāk – atzinums), atcelšanu.
[2] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 7.aprīļa spriedumu pieteicēja pieteikums noraidīts.
Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 7.aprīļa spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot
pieteikumu apmierināt.
Ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneša 2017.gada 16.maija lēmumu pieteicēja apelācijas sūdzība pieņemta un
ierosināta apelācijas tiesvedība.
[3] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama.
[4] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs 2015.gada 2.novembrī vērsās Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē (turpmāk
– Būvvalde) ar būvniecības iesniegumu par dzīvojamās mājas /adrese/, kadastra numurs /numurs A/(turpmāk – dzīvojamā
māja) dzīvokļa Nr.3 pamatu pārbūvi (pastiprināšanu) (lietas 48.-53. lapa). Izskatot pieteicēja būvniecības iesniegumu,
Būvvalde 2016.gada 12.maijā pieteicējam izdeva būvatļauju Nr.861, kurā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu
izpildi (lieta 43.-47. lapa).
Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas būvinspektors 2016.gada 2.augustā veica dzīvojamās mājas
apsekošanu. Apsekošanas laikā konstatēts, ka objektā patvaļīgi, bez noteiktā kārtībā izsniegtajā būvatļaujā saņemtas
atzīmes par būvdarbu veikšanas nosacījumu izpildi, tiek veikti būvdarbi, pārkāpjot būvdarbu tehnoloģiju un darba vietā
nerealizējot projektā paredzētos darba drošības pasākumus. Par apsekošanas laikā konstatēto 2016.gada 4.augustā
sastādīts atzinums, ar kura uzlikts par pienākumu nekavējoties pārtraukt patvaļīgos būvdarbus dzīvojamā mājā.
Ar pārsūdzēto lēmumu atzinums atstāts negrozīts.
[5] Administratīvā procesa likums noteic, kādi prasījumi ir izskatāmi administratīvā procesa kārtībā. Atbilstoši minētā
likuma 184.pantam viens no pieļaujamajiem pieteikuma priekšmetiem ir par administratīvā akta atcelšanu.
Savukārt to, kas ir atzīstams par administratīvo aktu, noteic minētā likuma 1.panta trešā daļa. Atbilstoši šīs daļas
3.punktam administratīvais akts nav starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot
gadījumu, kad tas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu.
[6] Būvniecības likuma 17.panta pirmā daļa noteic, ka būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi
atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, un
būvatļauja kļuvusi neapstrīdama.
Būvniecības likuma 18.pants regulē būvniecības kontroli. Panta otrā daļa noteic, kādi būvdarbi ir kvalificējami kā
patvaļīga būvniecība. Proti, būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma
kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar
normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir
kvalificējami kā patvaļīga būvniecība.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta panta piekto daļu, ja būvinspektors konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur
būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet būvvalde pieņem lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai par atļauju
veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes.
Izskatāmajā gadījumā būvinspektors, pamatojoties uz Būvniecības likuma 18.pantu, atzinumā ir konstatējis patvaļīgu
būvniecību – būvdarbu veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtajā būvatļaujā saņemtas atzīmes par būvdarbu veikšanas
nosacījumu izpildi, un uzdevis pārtraukt patvaļīgos būvdarbus.
[7] No Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas secināms, ka vispārīgi būvinspektora atzinums par patvaļīgi
uzbūvētu būvi jeb konstatēto faktu uzskaitījums ir starplēmums, kuram nav galīgā noregulējuma rakstura un kas nerada
tiesiskas sekas administratīvā akta izpratnē. Starplēmumā norādītie apstākļi ir pamats jautājuma par nelegālo būvniecību
tālākam izvērtējumam un galīgā lēmuma administratīvajā lietā vai administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanai.
Arī atzinumā ietverto tā adresātam noteikto pienākumu (piemēram, apturēt būvdarbus) var uzskatīt par starplēmumu, jo
tas galīgi nenoregulē attiecīgo jautājumu. Starplēmums var iegūt administratīvā akta statusu, ja tas pats par sevi būtiski
ierobežo personas tiesības un tiesiskās intereses (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 26.septembra lēmuma Nr.SKA-
1245/16 8.punktu).
[8] Apgabaltiesas ieskatā konkrētajā gadījumā atzinums pieteicējam nerada administratīvajam aktam raksturīgās
tiesiskās sekas. No atzinuma neizriet pienākums veikt iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai izpildīt būvniecību regulējošu
normatīvo aktu prasības, kas varētu rasties ar Būvvaldes tālāko lēmumu šajā lietā. Atzinumā dotais norādījums nekavējoties
pārtraukt būvdarbus izriet no būvinspektora kompetences reaģēt uz konstatēto pārkāpumu, lai tas neturpinātos, līdz tiks
pieņemts gala lēmums.
Arī atzinumā ietvertā norāde par ierašanos iestādē administratīvā pārkāpuma protokola parakstīšanai ir vienīgi attiecīgo
personu informējošs raksturs, kas nerada tiesiskas sekas administratīvā akta izpratnē.
[9] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 283.panta pirmajai daļai uzaicināja administratīvā procesa
dalībniekus sniegt viedokli par tiesvedības izbeigšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta pirmās daļas
1.punktu, kas noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.
Pieteicējs sniedza viedokli, norādot, ka tiesvedība lietā nav izbeidzama, jo atzinums būtiski ierobežo pieteicēja tiesības
un tiesiskās intereses, jo faktiski aizliedz pieteicējam veikt dzīvokļa pamatu apsekošanu un to remonta darbus.
Atbildētāja sniedza viedokli, ka tiesvedība lietā izbeidzama, jo atzinums pieteicējam nerada nekādas tiesiskās sekas.
Izvērtējusi pieteicēja viedokli, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja argumenti, ka pieteicēja tiesības un tiesiskās intereses
būtiski ierobežo tieši aizliegums veikt būvdarbus, nav pamats, lai atzītu, ka atzinums ir pārsūdzams atsevišķi no gala lēmuma
šajā patvaļīgas būvniecības lietā, jo, kā jau apgabaltiesa norādīja, aizliegums veikt būvdarbus nav galīgs lēmums, pienākums
pārtraukt būvdarbus ir vērtējams tikai kā pienākums pārtraukt kompetentās amatpersonas konstatēto pārkāpumu
būvniecības procesā.
[10] Apkopojot minēto, apgabaltiesa secina, ka atzinums ir starplēmums, kas pats par sevi būtiski neierobežo pieteicēja
tiesības un tiesiskās intereses, tāpēc lieta par pārsūdzētā lēmuma, ar kuru atstāts negrozīts atzinums, atcelšanu nav
izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Līdz ar to tiesvedība lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa
likuma 282.panta 1.punktu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu, 283.pantu un 316.panta pirmo daļu,
Administratīvā apgabaltiesa
nolēma
izbeigt tiesvedību administratīvajā lietā /pers. B/ pieteikumā par Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 26.septembra
lēmuma Nr.1.1-39.1/746 atcelšanu.
Lēmumu 14 dienu laikā no lēmuma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamentā, iesniedzot blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente (paraksts) S.Liniņa
Tiesneses (paraksts) S.Gintere
(paraksts) I.Juhņeviča-Knoka