Court dismissed appeal against administrative fine for unlicensed passenger transport without written contract.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed SIA "Blands"'s appeal against a fine for conducting passenger transport without a written contract. The defendant argued that no violation occurred because the driver did not offer a contract and the police officer was not a passenger. The court found that the driver transported individuals not specified in the contract, constituting an irregular commercial transport violation under the Administrative Offences Code. Consequently, the administrative penalty was upheld as legally justified and proportionate.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.36 panta 12. daļa; Autopārvadājumu likuma 1. panta 23. un 36. punkts: A driver conducting irregular commercial passenger transport without a written contract with the specific passengers constitutes a violation, and the lack of a written contract for such transport renders the act unlawful.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 140017414
Lietas arhīva Nr. 1-0174-14/8
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspils tiesas tiesnesis I.Kligačs
2014.gada 24.novembrī rakstveida procesā izskatījis SIA „Blands“ sūdzību par Rīgas domes Satiksmes departamenta
direktora p.i. /pers. A/ 2014.gada 22.septembra lēmumu Nr.DS-14-2003-nd,
konstatēja
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. /pers. A/ 2014.gada 22.septembrī a r Lēmumu Nr.DS-14-2003-nd (turpmāk arī –
Lēmums), izskatot SIA „Blands” (turpmāk arī- sūdzības iesniedzējs) sūdzību par Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes
Kontroles dienesta priekšnieka /pers. B/ 2014.gada 12.augusta lēmumu Nr.2086/2014-ls, ar kuru SIA „Blands” saukta pie atbildības pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 36panta divpadsmitās daļas ar naudas sodu EUR 570 apmērā, nolēma atstāt to
negrozītu, bet sūdzību noraidīt.
SIA „Blands“ 2014.gada 6.oktobrī iesniedza tiesā sūdzību par Lēmumu, lūdzot to atcelt, jo nav izdarījis Latvijas APK 149. 36panta divpadsmitās
daļas pārkāpumu. 2014.gada 21.jūnijā tika veikti pasažieru pārvadājumi atbilstoši līgumam ar „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrība“ un par ko
bija ievietota informācija aiz transportlīdzekļa priekšējā stikla. Uzskata, ka pārvadātājam nav jāuzņemas papildus pienākums kontrolēt pasažieru grupas
sastāvu un to identitāti, ka policijas darbinieks apzināti izmantoja pakalpojumu, kas nebija tam domāts.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora 2014.gada 22.septembra Lēmumā Nr.DS-14-2003-nd konstatēts, ka 2014.gada 21.jūnijā
Rīgas pašvaldības policijas darbinieks veica kontrolbraucienu ar transportlīdzekli Mercedes Benz Sprinter 308, valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/,
kuram uz priekšēja stikla tika izvietots uzrakts par maršrutu Nr.80 ,,Autoosta- Centrālā stacija- Čaka iela – mēbeļu nams- "Purvciems“". Iekāpjot
minētajā transportlīdzeklī sabiedriskā transporta pieturā /adrese/, policijas darbinieks samaksāja vadītajam 0.70 EUR, katrs, pretī nesaņemot darījumu
apliecinošu čeku. Vadītājs ne pašvaldības policijas amatpersonai, ne citiem pasažieriem nepiedāvāja noslēgt līgumu par pasažieru pārvadāšanu, kā arī
neveica pārvadājamo pasažieru kontroli.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors secināja, ka Kontroles dienesta priekšnieka lēmums par administratīvā soda uzlikšanu
iesniedzējam atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.
Atbilstoši Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitās daļas jēgai, jākonstatē divas pazīmes: 1) pasažieru neregulārā komercpārvadājuma veikšanu,
2) faktu, ka pasažieru neregulārais komercpārvadājums tiek veikts bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma.
Lietā nav strīda par to, ka 2014.gada 21.jūnijā Iesniedzējs veica pasažieru neregulāro komercpārvadājumu pēc pasūtījuma ar transportlīdzekli,
valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ un ka pašvaldības policijas darbinieks par maksu izmantoja iesniedzēja 2014.gada 21.jūnijā sniegto pasažieru
neregulārā komercpārvadājuma pakalpojumu.
Atsaucas uz Autopārvadājumu likuma 37. panta otro daļu, ka pasažieru neregulāros pārvadājumus drīkst veikt, ja starp pārvadātāju un
pakalpojuma pasūtītāju ir noslēgts rakstveida līgums par pasažieru pārvadāšanu. Autopārvadājuma likuma 36.pantā ir noteikts, ka saskaņā ar līgumu par
pasažieru pārvadāšanu ar autotransporta līdzekli pārvadātājs apņemas par attiecīgu maksu aizvest pasažieri līdz attiecīgai pieturai (vietai) (..), bet
pasažieris apņemas samaksāt par braukšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Savukārt, LAPK 149.36 panta divpadsmitajā daļā ir noteikta
atbildība par pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanu bez rakstveidā noslēgta līguma.
No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka pasažieru neregulārais pārvadājums nav atzīstams par likumīgu, ja tas tiek īstenots bez attiecīga
pamata, t.i., civiltiesiska līguma.
Pašvaldības policijas amatpersonas, kura piedalījās kontrolbraucienā, nav piederīga arī pie pasažieru grupas, kas tiek pārvadāta pamatojoties uz
starp Iesniedzēju un ,,Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību" noslēgto pārvadājuma līgumu.
No Autopārvadājumu likuma normām kopsakarā ar LAPK 149. 36 panta divpadsmitajā daļā paredzēto atbildību par pasažiera neregulāro
pārvadājumu veikšanu bez rakstveidā noslēgta līguma, izriet pārvadātāja pienākums veikt neregulāros pasažieru pārvadājumus tikai pamatojoties uz
rakstveidā noslēgto pasažieru pārvadājuma līgumu, kura priekšmets, pamatojoties uz Autopārvadājumu likuma l.panta pirmās daļas 23. punktu un
36.pantu, ir noteiktu personu (grupas) pārvadāšana līdz noteiktai vietai pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas par samaksu, kas noteikta,
pārvadātājam un pasūtītājam savstarpēji vienojoties. Tādējādi, pildot pārvadājuma līgumu, ir jānodrošina, lai tiktu pārvadātas personas, kuras ir noteiktas
pārvadājuma līgumā. Savukārt, lai izpildītu minēto pienākumu, ir jānodrošina pasažieru grupas sastāva kontroli, pārbaudot attiecīgajā transportlīdzeklī
iekāpjošo personu identitāti. Tāpat departaments norāda, ka gadījumā, ja tiek pārvadāta persona, kura nav noteikta pārvadājuma līgumā, ir atzīstams, ka
persona tiek pārvadāta bez attiecīga pamata.
Attiecībā uz Iesniedzēja Sūdzībā minēto, ka ar mērķi izslēgt iespēju maldināt klientus, gan uz transportlīdzekļa ārpuses, gan arī salonā ir izvietota
informācija, ka ar šiem transportlīdzekļiem tiek veikti neregulārie pasažieru pārvadājumi, kā arī transportlīdzekļi ir speciāla - sevišķa krāsojuma,
departaments norāda, ka pasažierim, kurš vēlas izmantot pārvadājuma pakalpojumu, it īpaši, ja pasažieris iekāpj transportlīdzeklī sabiedriskā transporta
pieturvietā, nav pienākums vērtēt transportlīdzekļa vizuālo izskatu, ar mērķi noskaidrot kāda veida pārvadājuma pakalpojumu viņš saņem (regulāro vai
neregulāro), savukārt Iesniedzējam kā pārvadātājam, ir pienākums nodrošināt, lai neregulārā komercpārvadājuma ietvaros tiktu pārvadātas tikai tās
personas, par kuru pārvadāšanu ir noslēgts rakstveida pārvadājuma, līgums.
Sūdzības iesniedzējs sodīts par pasažieru neregulārā pārvadājuma veikšanu pēc pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma, nevis par
attiecīgā pārvadājuma līguma neesamību transportlīdzeklī pārvadājuma veikšanas brīdī.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. izvērtējis, ka līdz Lēmumā minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanai SIA „Blands” tika
saukts pie administratīvās atbildības par līdzīgiem pārkāpumiem (pārkāpumiem ceļu satiksmē), tādēļ piemērotais administratīvais naudas sods 570 EUR
apmērā ir atbilstošs Iesniedzēja izdarītajam pārkāpumam un Latvijas APK 22.pantā paredzētajam administratīvā soda mērķim.
2014.gada 27.oktobrī tiesā saņemti Rīgas domes Satiksmes departamenta paskaidrojumi par SIA „Blands“ sūdzību, kuros uzskata SIA „Blands“
sūdzību par nepamatotu, savu viedokli pamatojot ar Lēmumā minētajiem apsvērumiem.
Saskaņā ar Latvijas Apk 289. 6 panta pirmo daļu lietas izskatīšana nolikta rakstveida procesā. Lūgumi par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav
saņemti.
Pārbaudījis un novērtējis administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesnesis secina, ka SIA „Blands“ sūdzība ir
nepamatota un noraidāma, bet Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. 2014.gada 22.septembra Lēmums Nr.DS-14-2003-nd kā
likumīgs un pamatots atstājams negrozīts.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta septītās daļas noteikumiem, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesa pārbauda vai ir noticis
administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo
pārkāpumu. Tāpat tiesai jāpārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Latvijas APK 7.panta pirmā, otrā daļa nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz
likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. No šejienes tiesa secina, ka
viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana.
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesai jāpārbauda tieši pierādījumi lietā un jānodibina, vai administratīvā pārkāpuma lietā ir savākti
pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu secināt, ka SIA „Blands” izdarījis Latvijas APK Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitās daļā paredzēto
pārkāpumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 244.panta noteikumiem, institūcija (amatpersona) pierādījumus vērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispārīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tiesa uzskata, ka Satiksmes departamenta direktora p.i., 2014.gada 22.septembrī pieņemot lēmumu Nr.DS-14-2003-nd, atbilstoši Latvijas APK
243.pantam un 244.pantam, pareizi un vispusīgi novērtējis pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā un pamatoti sodījis šo personu pēc Latvijas APK
149.36 panta divpadsmitās daļas un tiesai nav pamata lietā jau konstatēto apstākļu pārvērtēšanai, jo tiesa pievienojas Satiksmes departamenta direktora p.i.
norādītajiem atzinumiem un tāpēc tos pašus apsvērumus atkārtoti nenorāda.
Sūdzības iesniedzējs SIA „Blands“ nav sūdzībā norādījis jaunus apstākļus vai tādus pierādījumus, kas nebūtu vērtēti Satiksmes departamenta
direktora Lēmumā, citāda sūdzības iesniedzēja pierādījumu vērtēšana, nekā tos ir vērtējusi Iestāde savā Lēmumā, nevar būt par pamatu Lēmuma
atcelšanai, tā kā Iestāde pierādījumus novērtējusi atbilstoši likumam, pareizi un likumīgi konstatējusi administratīvo pārkāpumu sastāvu SIA „Blands“
darbībās.
Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 1.panta pirmās daļas 23. punktu un 36.pantu, pasažieru neregulāro pārvadājumu pakalpojumu līguma
priekšmets ir noteiktu personu (grupas) pārvadāšana līdz noteiktai vietai pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas par samaksu, kas noteikta,
pārvadātājam un pasūtītājam savstarpēji vienojoties. Tādejādi tiesneša skatījumā SIA „Blands”, pildot pārvadājuma līgumu, bija jānodrošina, lai tiktu
pārvadātas personas, kuras ir noteiktas pārvadājuma līgumā. Gadījumā, ja tiek pārvadāta persona, kuras nav noteikta pārvadājuma līgumā, ir atzīstams,
ka persona tiek pārvadāta bez attiecīga pamata.
Tiesa secina, ka pārvadātājam SIA ,,Blands”, 2014.gada 21.jūnijā veicot pasažieru neregulāro komercpārvadājumu, nebija noslēgts rakstveida
pārvadājuma līgums ar pašvaldības policijas darbinieku /pers. C/ (kura kā fiziskā persona arī var pasūtīt pārvadājumu), ne ar kādu iestādi (kā pasūtītāju),
ar kuru šī persona kaut kādā veidā ir saistīta. Pasažieru neregulārais pārvadājums nav atzīstams par likumīgu, ja tas tiek īstenots bez attiecīga pamata, t.i.,
civiltiesiska līguma (kas, saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, ir viens no saistības rašanas pamatiem), kam likums prasa rakstisku formu kā darījuma
būtisku sastāvdaļu.
SIA „Blands“ piemērotais sods ir adekvāts un samērīgs SIA „Blands“ izdarītajam administratīvajam pārkāpumam.
Ņemot vērā to, ka maksimālais tiesību normā paredzētais sods par konstatēto pārkāpumu ir 700 euro, ka SIA „Blands” jau agrāk vairākkārtīgi
saukts pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem ceļu satiksmē, tiesnesis uzskata, ka Satiksmes departamenta direktora izdarītie lietderības
apsvērumi attiecībā uz piemērojamā soda apmēru pamato sūdzības iesniedzējam uzlikto tiesisko pienākumu, tie ir pareizi, un noteiktais sods 570 euro
apmērā ir adekvāts nodarījumam.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 un 289.18pantu, tiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. /pers. A/ 2014.gada 22.septembra Lēmumu Nr.DS-14-2003-nd, ar kuru
atstāts negrozīts Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta priekšnieka /pers. B/ 2014.gada 12.augusta
lēmums Nr.2086/2014-ls, bet SIA „Blands“ (reģistrācijas Nr. 40103074544) sūdzību – noraidīt.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils
tiesā.
Sprieduma pieejamības datums 2014.gada 24.novembris.
Tiesnesis I.Kligačs