Court dismissed pension claim for university work not performed in specified state institutions.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĒZEKNES TIESU NAMS

Lietas Nr.A420223114

Lietas arhīva Nr.A42-02231-14/42

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2014.gada 1.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Māris Šļakota,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /A.G/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu pārrēķināts izdienas pensijas apmērs, ieskaitot izdienas stāžā dienestu citas valsts bruņotajos

spēkos no 1992.gada 1.janvāra līdz 1992.gada 29.maijam, ieskaitot izdienas stāžā Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā

nostrādāto laiku, kā arī izdienas pensijas aprēķinā iekļaujot Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā saņemto darba samaksu,

ar atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestādi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs/A.G/ ar 2013.gada 19.septembri atvaļināts no dienesta Valsts robežsardzē sakarā ar noteiktā vecuma t.i., 51 gada

vecuma, sasniegšanu.

[2] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) Rīgas pilsētas Zemgales reģionālās nodaļas (turpmāk –

Reģionālā nodaļa) 2013.gada 4.decembra lēmumu Nr.13/2651331 pieteicējam no 2013.gada 20.septembra piešķirta izdienas

pensija Ls 588,94 mēnesī (no 2014.gada 1.janvāra 837,99 euro mēnesī). Iestāde noteica pieteicēja izdienas stāžu 32 gadi 8 mēneši

un 16 dienas.

[3] Pieteicējs lēmumu apstrīdēja, norādot, ka:

1) izdienas stāžā saskaņā ar likuma „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta

pakāpēm” (turpmāk – Izdienas pensiju likums) 3.panta pirmās daļas 10.punktu ieskaitāmi 80 % no pieteicēja dienesta laika citas

valsts bruņotajos spēkos no 1992.gada 1.janvāra līdz 1992.gada 29.maijam;

2) izdienas stāžā saskaņā ar Izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 10.punktu ieskaitāmi 80 % no Latvijas Universitātē un

Rēzeknes Augstskolā nostrādā laika;

3) izdienas pensijas aprēķinā saskaņā ar Izdienas pensiju likuma 4.pantu iekļaujama arī Latvijas Universitātē un Rēzeknes augstskolā

saņemtā darba samaksa.

[4] Ar VSAA direktores 2014.gada 20.janvāra lēmumu Nr.11-6/453 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Reģionālās nodaļas

2013.gada 4.decembra lēmums Nr.13/2651331.

Lēmumā norādīts šāds pamatojums.

[4.1] Izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts līdz kuram laikam un pie kādiem nosacījumiem tiek ieskaitīts

dienesta laiks citu valstu bruņotajos spēkos, proti, līdz 1991.gada 31.decembrim. Nav pamata, nosakot izdienas stāžu par dienesta

laiku citu valstu bruņotajos spēkos, piemērot likuma normas, kas attiecināmas uz nostrādāto laiku citās iestādēs, pie komersantiem

un organizācijās. Pieteicēja izdienas stāžā var ieskaitīt dienesta laiku citu valstu bruņotajos spēkos no 1980.gada 5.augusta līdz

1991.gada 31.decembrim, t.i., 11 gadus 4 mēnešus un 27 dienas.

[4.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumu Nr.1157 „Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu

un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas”

(turpmāk – Noteikumi Nr.1157) 6.punktu, ja izdienas pensijas pieprasītāja izdienas stāžā ieskaitāmie periodi pārklājas, izdienas

stāžā ieskaita tikai vienu periodu, kurš izdienas pensijas pieprasītājam ir izdevīgāks.

Pieteicējs laika periodā no 1992.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 19.septembrim, t.i., līdz atvaļināšanas brīdim, dienēja Latvijas

Republikas aktīvajā militārajā dienestā un Valsts robežsardzē. Minētais periods, t.i., 21 gads 3 mēneši un 19 dienas, ir ieskaitīts

pieteicēja izdienas stāžā pilnā apmērā. Tāpat pieteicējs ar pārtraukumiem laika periodā no 2010.gada 15.februāra līdz 2012.gada

15.jūlijam strādāja Latvijas Universitātē par pasniedzēju, bet no 2012.gada 28.februāra līdz Lēmuma pieņemšanas brīdim ar

pārtraukumiem strādā Rēzeknes Augstskolā viesdocenta amatā. Pieteicēja darba periodi Latvijas Universitātē un Rēzeknes

augstskolā pārklājas ar dienestu Valsts robežsardzē, līdz ar ko darba periodi Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā nav

ieskaitāmi pieteicēja izdienas stāžā.

[4.3] No Izdienas pensiju likuma mērķa (1.pants) un šī likuma normu satura (4. un 5.pants) secināms, ka, aprēķinot darbinieka vidējo

mēneša darba samaksu par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta, ko izmanto darbinieka izdienas pensijas

aprēķinā, ņem vērā tikai darba samaksu par tiešo dienesta pienākumu pildīšanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Šāds

secinājums izdarāms tāpēc, ka Izdienas pensiju likums nodrošina tiesības uz izdienas pensiju un materiālo nodrošinājumu pēc amata

atstāšanas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuri, dienējot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs,

pildīja valsts interesēs noteiktas funkcijas, kas saistītas ar sociālo bīstamību un, pēc noteikta laika nostrādāšanas, ar profesionālo

iemaņu zudumu. Turklāt VSAA vidējo mēneša darba samaksu izdienas pensijas aprēķinam nosaka, pamatojoties uz informāciju, ko

sniedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde, no kuras izdienas pensijas pieprasītājs atvaļināts no dienesta. Atbilstoši tiesību normu

prasībām, aprēķinot pieteicējam pensijas apmēru, ņemta vērā Valsts robežsardzes 2013.gada 24.septembra izziņa Nr.23.8-14/1378,

kurā norādīta pieteicēja darba samaksa par laikaposmu no 2008.gada 20.septembra līdz 2013.gada 19.septembrim, t.i., par

pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta Valsts robežsardzē.

[5] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu

pārrēķināts izdienas pensijas apmērs, ieskaitot izdienas stāžā dienestu citas valsts bruņotajos spēkos no 1992.gada 1.janvāra līdz

1992.gada 29.maijam un Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā nostrādāto laiku, kā arī izdienas pensijas aprēķinā iekļaujot

Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā saņemto darba samaksu.

Pieteikumā norādīja šādus argumentus.

[5.1] Neieskaitot izdienas stāžā dienesta laiku citu valstu bruņotajos spēkos no 1992.gada 1.janvāra līdz 1992.gada 29.maijam,

iestāde ignorējusi Izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 10.punktu. Saskaņā ar minēto tiesību normu izdienas stāžā būtu

jāieskaita 80 procentus no citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika. Norma neparedz jebkādus

izņēmumus attiecībā uz iestāžu, komersantu un organizāciju kategorijām vai piederību.

Ja Izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkts tiek interpretēts tā, kā to dara VSAA, proti, ka dienestu pēc 1991.gada

31.decembra neiekļauj izdienas stāžā, minētā norma nonāk pretrunā ar tiesiskās paļāvības un taisnīguma principu. Pirmkārt, stājoties

dienestā Latvijas Republikas bruņotajos formējumos, pieteicējs nevarēja paredzēt viņam nelabvēlīgu normu iekļaušanu attiecībā uz

apdrošināšanas stāžu. Otrkārt, Izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta norma ir netaisnīga salīdzinājumā ar šī panta

pirmās daļas 7.punktu, kurā nav ierobežojuma attiecībā uz darba stāžu pēc 1991.gada 31.decembra. Treškārt, arī Izdienas pensiju

likuma 3.panta 10.punktā nav ierobežojumu attiecībā uz to, no kura laika pēc 1990.gada 4.maija ieskaitāms stāžs. Ceturtkārt, kaut

gan iesniegumu par atvaļināšanos no PSRS bruņotajiem spēkiem pieteicējs bija iesniedzis vēl 1991.gada rudenī, dažādu politisku un

birokrātisku šķēršļu, kā arī toreiz valdošā jucekļa dēļ, viņš tika atvaļināts tikai 1992.gada maijā. Piektkārt, saskaņā ar likuma „Par

valsts pensijām” 1.panta 1.punktu un šī likuma pārejas noteikumu 2.punkta 2.apakšpunktu laiks no 1991.gada 1.janvāra līdz

1995.gada 31.decembrim ir uzskatāms par apdrošināšanas stāžu. Savukārt pārejas noteikumu 2.punkta 2.apakšpunkta nosacījums

par dienesta pakāpes atņemšanu ir nepilnīgs, jo nav noteikts, kas atņem dienesta pakāpi, kā arī tas ir netaisnīgs salīdzinājumā ar

pārejas noteikumu 2.punkta 3.apakšpunktu. Pieteicējs dienestu Latvijas Republikas Bruņotajos spēkos 1992.gada maijā uzsāka kā

ierindnieks, bet dienesta pakāpe „kapteinis” tika atjaunota 1992.gada augustā, kas faktiski bija dienesta pakāpes atņemšana

saskaņā ar 2.punkta 2.apakšpunkta nosacījumu.

[5.2] Izdienas stāžā ieskaitāmo periodu pārklāšanās nav detalizēti regulēta un nav paredzēta Izdienas pensiju likumā, kam ir augstāks

juridisks spēks nekā Noteikumiem Nr.1157. Pieteicēja ieskatā Noteikumu Nr.1157 6.punkta norma par stāžā ieskaitāmo periodu

pārklāšanos ir attiecināma uz gadījumu, kad dienests vai dienests un darbs tiek veikts vienlaicīgi divos amatos pilnā slodzē. Līdz ar to

Noteikumu Nr.1157 6.punkts pēc savas jēgas nav attiecināms uz pieteicēju, jo darbs Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā

tika veikts apjomā, kas mazāks par pusslodzi, ar pārtraukumiem, pamatojoties uz terminētiem darba līgumiem.

Turklāt darbs Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā tika veikts Valsts robežsardzes koledžā ieņemamā amata „docents”

amata pienākumu un kompetences ietvaros, kā arī ievērojot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 6.panta 3.apakšpunktu,

saskaņā ar kuru amatpersonas vispārīgie pienākumi ir apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu

rīkojumus (pavēles). Pieteicēja gadījumā amata pienākumi ietvēra augstskolu studiju programmu un studiju kursu izstrādi un vadīšanu.

Darbs Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā tika veikts, apmācot Valsts robežsardzes amatpersonas Valsts robežsardzes

interesēs. Tas veikts ar Valsts robežsardzes rekomendāciju un pamatojoties uz sadarbības normatīvo regulējumu ar augstskolām par

robežsargu apmācību otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās laikā periodā pēc Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestādes Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas 2009.gadā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 33.pantu Latvijas

Universitāte un Rēzeknes Augstskola ir Latvijas Policijas akadēmijas procesuālo tiesību pārņēmējas konkrētā robežsargu izglītības

jautājumā.

Pieteicējs darbu Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā pēc būtības veica kā papildus pienākumu līdzās amata aprakstā

noteiktajiem pienākumiem Valsts robežsardzes koledžā un ārpus darba laika koledžā. Uz pieteicēja gadījumu attiecas Valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 14.panta otrā teikuma regulējums,

saskaņā ar kuru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem piemaksu par papildu

pedagoģisko darbu izglītības iestādē. Pieteicēja stāvoklis nedrīkst tikt pasliktināts tikai tādēļ, ka papildus pienākumi tika pildīti citā

iestādē, bet tomēr Valsts robežsardzes un kopumā valsts interesēs un uzdevumā.

[5.3] Izdienas pensiju likuma 4.panta otrajā daļā noteikts, ka darba samaksā ietilpst amatalga. Šī norma jāinterpretē vispārīgi, bet

nevis tikai vienīgi kā amatalga Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē. Ar Noteikumu Nr.1157 2.3.punktā minētajiem „dokumentiem par

darba samaksu” jāsaprot jebkuri dokumenti par darba samaksu, bet nevis vienīgi Iekšlietu iestāžu izziņas par darba samaksu. Turklāt

minēto noteikumu 10.punktā skaidri noteikts, kādus maksājumus saskaņā ar Atlīdzības likumu un Darba likumu vidējās mēneša darba

samaksas aprēķinā neieskaita, kas jāinterpretē tādejādi, ka visa pārējā darba samaksa, tajā skaitā par darbu citās iestādēs, pie

komersantiem un organizācijās, ir jāņem vērā. Turklāt saskaņā ar Noteikumu Nr.1157 11.2.punktu no 1996.gada 1.janvāra šāds

darbs ir uzskatāms par apdrošināšanas stāžu, kurā par sociāli apdrošināto personu veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas

iemaksas.

Atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 8., 9., 10., 12., 13.pantu, 15.panta piekto un divpadsmito daļu, pieteicējs norādīja, ka

viņa tiesiskais stāvoklis, VSAA pieņemot pieteicējam nelabvēlīgu lēmumu, nedrīkst pasliktināties tikai tādēļ, ka pieteicēja papildus

darbs netika apmaksāts no Iekšlietu sistēmas iestādes budžeta.

[6] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā VSAA neatzina pieteikumu, atkārtojot Lēmuma argumentus.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietas materiālus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

I

[8] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs laikā no 1992.gada 1.janvāra līdz 1992.gada 29.maijam dienēja ārvalsts armijā. Iestāde

nav ieskaitījusi minēto laika posmu pieteicēja izdienas stāžā, kam pieteicējs nepiekrīt.

Tiesa atzīst, ka iestādes rīcība ir pamatota un atbilst tiesību normu prasībām, kuras šajā jautājumā ir visai skaidras. To, kādi laika

posmi ieskaitāmi Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas stāžā, kas dod tiesības uz

izdienas pensiju, regulē Izdienas pensiju likuma 3.panta pirmā daļa. Minētās panta daļas 5.punkts noteic, ka izdienas stāžā ieskaita

dienesta laiku citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības karaspēkā vai iekšlietu sistēmas iestādēs līdz 1991.gada

31.decembrim. Normas iztulkojums neļauj izdarīt citu secinājumu kā vien to, ka dienests ārvalstu bruņotajos spēkos pēc 1991.gada

31.decembra nav ieskaitāms izdienas stāžā.

[9] Tiesa nepiekrīt pieteicēja apsvērumam, ka attiecībā uz dienesta laiku ārvalsts armijā no 1992.gada 1.janvāra līdz 1992.gada

29.maijam būtu piemērojams Izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 10.punkts, saskaņā ar kuru apdrošināšanas stāžā

ieskaitāmi arī 80 procenti no citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika. Ir acīmredzami, ka likumdevējs,

nosakot ieskaitāmos periodus, ir strikti nošķīris ieskaitāmā laika kategorijas: dienesta laiku citu valstu bruņotajos spēkos,

robežapsardzības karaspēkā vai iekšlietu sistēmas iestādēs (1) un citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādāto

laiku (2). Abām minētajām kategorijām paredzēti atšķirīgi ierobežojumi. Uz dienestu citu valstu bruņotajos spēkos nepārprotami

attiecas ierobežojums „līdz 1991.gada 31.decembrim”. Arī tiesību normu teleoloģiskā interpretācija neliek secināt ko citu.

Likumdevējs ir paredzējis, ka, paejot noteiktam laika posmam pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, sociālās garantijas

nav attiecināmas uz citas valsts militārpersonām, t.i. tādām personām, kuras neveic dienestu Latvijas valsts interesēs.

[10] Pieteicējs nepamatoti atsaucas uz tiesiskās paļāvības principu. Tiesai nav sniegta informācija par to, kad un kādā veidā iestāde

ir radījusi pieteicēja paļaušanos uz labvēlīgu risinājumu – strīdus perioda iekļaušanu izdienas stāžā. Nav nozīmes arī pieteicēja

apgalvojumam, ka, stājoties dienestā Latvijas Republikas bruņotajos formējumos, viņš nevarēja paredzēt nelabvēlīgu normu

iekļaušanu attiecībā uz apdrošināšanas stāžu. No lietas materiāliem ir redzams, ka pieteicēja dienests Latvijas Republikas aktīvajā

militārajā dienestā un Valsts robežsardzē ir ieskaitīts izdienas stāžā pilnā apmērā.

[11] Tiesa nepiekrīt arī pieteicēja argumentam, ka dienesta citas valsts bruņotajos spēkos neieskaitīšana izdienas stāžā uzskatāma

par netaisnīgu. Tiesai nerodas šaubas par Izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētā ierobežojuma

samērīgumu. Normā paredzētā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība, neattiecinot sociālās garantijas

uz militāro dienestu citas valsts bruņotajos spēkos. Starp likuma normas leģitīmo mērķi un privātpersonas interešu ierobežojumu

pastāv saprātīgas attiecības.

II

[12] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs, dienot Valsts robežsardzē, vienlaikus laika periodā no 2010.gada 15.februāra līdz

2012.gada 15.jūlijam strādāja Latvijas Universitātē par pasniedzēju, bet no 2012.gada 28.februāra līdz Lēmuma pieņemšanas brīdim

ar pārtraukumiem strādāja Rēzeknes Augstskolā viesdocenta amatā. Proti, dienests Valsts robežsardzē pārklājās ar darbu minētajās

augstskolās. Lietā nav strīda par to, ka dienesta laiks Valsts robežsardzē – izdiena – atbilstoši Izdienas pensiju likuma 3.panta

pirmās daļas 1.punktam ir ieskaitāms izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Lietā ir strīds par to, vai izdienas stāžā

ieskaitāms Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā nostrādātais laiks.

[13] Saskaņā ar Izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 10.punktu izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita

80 procentus no citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika darbiniekiem, kuri dienestu Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestādēs uzsākuši pēc 1990.gada 4.maija, — ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēti vismaz 10 gadi. No lietas

apstākļiem redzams, ka uz pieteicēja darba periodiem Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā varētu tikt attiecināti minētās

tiesību normas noteikumi. Taču konkrētajā gadījumā minētie laika posmi izdienas stāžā nav ieskaitāmi, jo tam pastāv citās tiesību

normās noteikts ierobežojums.

Kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, un kārtību, kādā pierāda, aprēķina un uzskaita Izdienas pensiju likuma 3.panta

pirmās daļas 7. un 10.punktā minēto citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādāto laiku, kuru ieskaita izdienas stāžā,

nosaka Noteikumi Nr.1157. Šo noteikumu 6.punkts paredz, ka kopējo izdienas pensijas pieprasītāja izdienas stāžu izsaka gados,

mēnešos un dienās. Ja izdienas pensijas pieprasītāja izdienas stāžā ieskaitāmie periodi pārklājas, izdienas stāžā ieskaita tikai vienu

periodu, kurš izdienas pensijas pieprasītājam ir izdevīgāks.

Tātad atbilstoši Noteikumu Nr.1157 6.punktam pieteicēja izdienas stāžā ieskaitāms tikai viens no tādiem vairākiem izdienas stāžā

ieskaitāmajiem periodiem, kuri pārklājas, proti, izdevīgākais. Lietā nav strīda par to, ka par šādu pieteicējam izdevīgāko periodu

uzskatāms dienests Valsts robežsardzē.

[14] Administratīvā procesa likuma 104.panta trešā daļa paredz tiesas tiesības nepiemērot Ministru kabineta noteikumus, ja tiesa

atzīst, ka tie neatbilst likumam. No pieteikuma izriet, ka Pieteicējs apšauba Noteikumu Nr.1157 6.punkta atbilstību Izdienas pensiju

likuma normām. Tiesa šādam pieteicēja uzskatam nepiekrīt, pamatojoties uz turpmāk norādīto.

[14.1] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lietā par apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu kopējā apdrošināšanas

stāžā ir analizējis līdzīgu argumentu. Proti, tika vērtēts, vai Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.165 „Apdrošināšanas

periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.165) 45.punkts atbilst likumam „Par valsts

pensijām”. Līdzīgi kā Noteikumu Nr.1157 6.punkts, arī Noteikumu Nr.165 45.punkts paredz, ka katru apdrošināšanas periodu, kas

izteikts kā kalendāra laika vienība, kopējā apdrošināšanas stāžā ieskaita vienu reizi, pirms kopējā apdrošināšanas stāža

aprēķināšanas pārbaudot, vai apdrošināšanas periodi nesakrīt. Ja sakrīt, apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai vienu apdrošināšanas

periodu — attiecīgajai personai izdevīgāko.

Administratīvo lietu departaments secināja, ka minētā tiesību norma risina tādu tiesisko situāciju, kad persona vienlaikus (tas ir, vienā

kalendāra laika vienībā) ir strādājusi vairākos darbos un tādējādi ir izveidojušies vairāki apdrošināšanas periodi. Pie šādas

situācijas, tas ir, kad apdrošināšanas periodi sakrīt, ir noteikts, ka apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai vienu apdrošināšanas periodu,

proti, personai izdevīgāko. Tālāk departaments secināja, ka šāds tiesiskais regulējums noteikts ne tikai Noteikumu Nr.165 normā, bet

arī likumā. Proti, no likuma „Par valsts pensijām” sistēmas, it īpaši 1.panta 1.apakšpunkta (kas definē apdrošināšanas stāžu), kā arī

pensiju aprēķināšanas formulām (piemēram, likuma 12.pants) izriet, ka apdrošināšanas stāžs veidojas, par pamatu ņemot kalendāra

laika vienību, kas veido vienu veselumu. Ja arī vienā laika vienībā faktiski ir veikti vairāki darbi, nostrādātais laiks netiek dubultots.

Citiem vārdiem, apdrošināšanas stāža aprēķināšanā būtiski ir tas, ka persona konkrētajā laika vienībā vispār ir strādājusi, nevis tas,

pie cik darba devējiem persona vienlaicīgi ir strādājusi vai kāds ir bijis veiktā darba apjoms. Šāds ir vispārējais princips, atbilstoši

kuram tiek noteikts apdrošināšanas stāžs. Izņēmumi no šā principa parasti ir tieši atrunāti likumā. Administratīvo lietu departaments

secināja, ka uz pieteicēju attiecināmā apdrošināšanas stāža aprēķināšanas kārtība izriet ne tikai no Noteikumu Nr.165 45.punkta, bet

arī no likuma „Par valsts pensijām” normām un ka Noteikumu Nr.165 45.punkts atbilst likumam (sk. Augstākās tiesas Administratīvo

lietu departamenta 2009.gada 2.marta lēmuma lietā Nr.SKA-109/2009 11.punktu).

[14.2] Izskatāmajā lietā, vērtējot Noteikumu Nr.1157 6.punkta atbilstību Izdienas pensiju likuma normām, nav pamata attīstīt citādu

pieeju izdienas stāža noteikšanā.

Izdienas pensiju likuma un likuma „Par valsts pensijām” regulējums ir daļa no kopējās Latvijā esošās sociālā nodrošinājuma sistēmas,

tādēļ abu likumu pamatā ir līdzīgi vispārējie principi. Šai atziņai par labu liecina arī Izdienas pensiju likuma 9.panta pirmās daļas

1.punkts, saskaņā ar kuru izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza, ja izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta

vecuma pensija saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”. Tādēļ būtu neloģiski uzskatīt, ka likuma „Par valsts pensijām” sistēma un

Izdienas pensiju likuma sistēma paredz diametrāli pretējas izpratnes par stāža noteikšanu. Līdz ar to arī Izdienas pensiju likuma

normas interpretējamas tādējādi, ka izdienas stāžs ir kalendāra laika vienība, kas veido vienu veselumu un vienā laika vienībā faktiski

veikti vairāki darbi izdienas stāža aprēķināšanas vajadzībām netiek summēti.

Tiesa nekonstatē Noteikumu Nr.1157 6.punkta neatbilstību Izdienas pensiju likuma normām.

III

[15] Lietā ir strīds par to, vai, aprēķinot pieteicēja izdienas pensiju, aprēķinā jāietver Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā

saņemto darba samaksu.

[16] Saskaņā ar Izdienas pensiju likuma 4.panta pirmo daļu izdienas pensiju aprēķina no Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar

speciālajām dienesta pakāpēm vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka darba samaksā ietilpst mēnešalga, prēmija, naudas balva un atlīdzību regulējošos normatīvajos

aktos noteiktās piemaksas. Saskaņā ar Izdienas pensiju likuma 5.panta devīto daļu informāciju par darba samaksu, no kuras

aprēķina izdienas pensiju, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma sniedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde

un Ieslodzījuma vietu pārvalde.

Tātad tiesību normas paredz izdienas pensijas aprēķināšanu tikai no tādas darba samaksas, kuru pensijas pieprasītājs saņēmis kā

Iekšlietu ministrijas sistēmas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieks ar speciālajām dienesta pakāpēm. Kā to pamatoti norāda

VSAA, šāda normas interpretācija ir saskanīga arī ar Izdienas pensiju likuma mērķi – nodrošināt izdienas peniju par valsts dienestu

noteiktās iestādēs. Iestādes rīcība, aprēķinā neiekļaujot Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā saņemto darba samaksu, ir

tiesiska.

[17] Lietas materiāli nedod pamatu secinājumam, ka darbs Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā veikts Valsts robežsardzes

koledžā ieņemamā amata „docents” amata pienākumu un kompetences ietvaros, kā to norāda pieteicējs. Izšķiroši ir tas, ka pieteicējs

ar Latvijas Universitāti un Rēzeknes Augstskolu bija patstāvīgās darba attiecībās. Atziņa, ka darbs Latvijas Universitātē un Rēzeknes

Augstskolā vienlaikus arī darbs Valsts robežsardzē, nebūtu loģiska. Arī argumentam par to, ka darbs minētajās augstskolās veikts

valsts interesēs, nav nozīmes. Izdienas pensiju likuma regulējums par izdienas pensijas aprēķinu neaptver jebkuru darbu valsts

interesēs, bet tikai noteiktās iestādēs veiktos pienākumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Noraidīt pilnīgi /A.G/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu pārrēķināts izdienas pensijas

apmērs, ieskaitot izdienas stāžā dienestu citas valsts bruņotajos spēkos no 1992.gada 1.janvāra līdz 1992.gada 29.maijam, ieskaitot

izdienas stāžā Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā nostrādāto laiku, kā arī izdienas pensijas aprēķinā iekļaujot Latvijas

Universitātē un Rēzeknes Augstskolā saņemto darba samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis M.Šļakota