Legislator Case Law & Legislation
C12240117 / C-2401-17 ECLI:LV:DAUT:2017:1130.C12240117.1.S AI generated

Court orders debt collection for consumer loan default including interest, penalties, and court costs.

Case Number C12240117 / C-2401-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's request for a payment plan and ordered the full collection of the loan debt, accrued interest, and penalties. The plaintiff successfully proved the loan contract terms and the defendant's failure to pay by the agreed deadline. Consequently, the court awarded the specific monetary amounts and authorized interest accrual until the judgment is executed.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 193.-195., 204.1panti: The court must order full debt collection including interest and penalties when the defendant fails to pay, rejecting requests for installment plans absent a motivated application.

Keywords

AI generated
consumer loan contract default judgment enforcement interest accrual rules penalty damages claim court costs allocation payment plan rejection debt collection order

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 193.-195. panti
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 206 pants
Civilprocesa likuma 195 pants
Civillikuma 1763 pants
Civilprocesa likuma 34 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C12240117

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Daugavpilī 2017.gada 30.novembrī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Šteine

ar sekretāri I.Ragini

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “B2Kapital” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 4.augustā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) “B2Kapital” pārstāvis SIA ”Creditreform Latvija” cēla prasību pret /pers.

B/ par parāda piedziņu, norādot, ka 2010.gada 31.maijā AS “Latvijas Krājbanka”, kā aizdevējs, un atbildētāja, kā aizņēmējs, noslēdza patēriņa kredīta

līgumu Nr.DP00-10-X-035, saskaņā ar kuru aizdevējs aizdeva aizņēmējam aizdevuma summu 2329,53 Ls, bet aizņēmējs veiks aizdevuma atmaksu,

veicot ikmēneša maksājumus līdz katra mēneša 1.datumam. Maksājumi patēriņa kredīta atmaksai un procentu samaksai (izņemot pēdējo maksājumu)

tika noteikti kā vienādi mēneša maksājumi. Pēdējo maksājumu veido patēriņa kredīta neatmaksātā daļa un uzkrātie procenti, un šis maksājums var

atšķirties no līgumā norādītā mēneša maksājuma apmēra. Aizdevuma atmaksas beigu termiņš atbilstoši līguma 4.3.punktam noteikts 2016.gada 1.maijs.

Atbilstoši līguma noteikumiem atbildētāja apņēmās maksāt procentus, pusēm vienojoties par laiku no 2010.gada 31.maija līdz 2011.gada

30.aprīlim tika noteikta procentu likme 5% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas, un laikā no 2011.gada 1.maija līdz 2016.gada 1.maijam –

procentu likme 25% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas. Procenti par aizdevuma izmantošanu tika aprēķināti no neatmaksātās aizdevuma summas

par katru kalendāro dienu, sākot no aizdevuma izsniegšanas dienas. Procenti maksājami par iepriekšējo periodu līdz katra mēneša 1.datumam.

Atbilstoši līguma 5.5.punktam un līguma noteikumu 7.1.punktam par līgumā noteikto maksājumu kavēšanu aizņēmējs apņēmās maksāt aizdevējam

līgumsodu 0,5% dienā no savlaicīgi nesamaksātās summas.

Aizdevējs izpildīja ar līgumu nodibināto saistību un 2010.gada 31.maijā ieskaitīja aizdevuma summu 2329,53 Ls aizņēmējas norēķinu kontā.

Ņemot vērā to, ka līgumā pielīgtais aizdevuma atmaksas termiņš ir iestājies 2016.gada 1.maijā un no līguma izrietošās saistības nav izpildītas, aizņēmējas parāda

saistības uz 2017.gada 1.augustu ir 6960,70 EUR, ko veido pamatparāds 3314,62 EUR, nolīgtie procenti par aizdevuma summas izmantošanu 3314,62 EUR, līgumsods par

maksājumu kavējumu, līgumsoda procentuālā likme 0,5% dienā, 331,46 EUR.

Visi aizņēmējas veiktie maksājumi ir ieskaitīti atbilstoši Civillikuma 1843.panta noteikumiem vispirms vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai

pēc tam līgumsoda dzēšanai.

2013.gada 8.martā likvidējamā akciju sabiedrība “Latvijas Krājbanka” kā pārdevējs no vienas puses un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “B2Kapital”, kā uzņēmuma

ieguvējs, no otras puses, noslēdza Uzņēmuma pārejas līgumu par likvidējamās akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” patēriņa kredītu kredītportfeli, kas tostarp paredz, ka

visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, tai skaitā pamatparāda, procentu, līgumsoda prasījums ir nodotas uzņēmuma ieguvējam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

“B2Kapital”.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2013.gada 7.jūnijā ir pieņēmusi lēmumu par atļaujas sniegšanu Uzņēmuma pārejas līguma slēgšanai.

2013.gada 9.septembrī atbildētājai uz deklarēto dzīves vietu tika nosūtīts paziņojums par LAS “Latvijas Krājbanka” patēriņa kredītportfeļa nodošanu SIA “B2Kapital”

un jauno maksājumu veikšanas kārtību.

Prasītājs jau bija vērsies tiesā ar pieteikumu pret atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Tā kā atbildētāja neatzina prasību, tad tiesvedība

lietā izbeigta 2017.gada 23.maijā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1591., 1651.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1716., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu,

1753., 1756., 1757., 1765., 1934., 1943.pantu, 1946.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 195.pantu, prasītājs lūdza piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājam 6960,70 EUR, kas sastāv no pamatparāda 3314,62 EUR, nolīgtajiem procentiem par kapitāla lietošanu 3314,62 EUR,

līgumsoda 331,46 EUR, un tiesas izdevumus 516,37 EUR; atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību neiesniedza.

Uz tiesas sēdi prasītāja pārstāvis neieradās. 2017.gada 27.novembrī saņemtajā iesniegumā (lietas 37.lapa) prasītāja pārstāvis norādīja, ka

atbildētāja šajā lietā nav sniegusi tiesai iebildumus par celto prasību, līdz ar to prasītājam ir pamats uzskatīt, ka lietā nav strīda par prasības priekšmetu,

pamatu vai prasības summu; uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatiem, lūdza izskatīt lietu bez prasītāja

pārstāvja klātbūtnes un prasību apmierināt pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes.

Tiesas sēdē atbildētāja prasību neatzina, tiesai paskaidroja, ka prasības pieteikumā norādītā summa viņai netika ieskaitīta un netika izmaksāta. Šādu

summu 2329,53 Ls veido atlikums no 2007.gada 12.aprīlī noslēgtā līguma, kad aizdevumu 2500 Ls arī saņēma, un neatmaksātajai daļai pievienoti

procenti un soda procenti par līguma nepildīšanu. 2010.gadā līgumu parakstīja, to izdarīja emocionāli smagā stāvoklī, lai kreditori nezvanītu un

neatgādinātu par parādiem. Noslēdza šo līgumu, un tajā pašā dienā to nožēloja, zvanīja uz banku, lūdza līgumu anulēt. Šo līgumu nav apstrīdējusi.

2010.gadā slēdza līgumu par parāda restrukturizāciju, zināja tajā laikā esošo parādu un apzinājās, ka līgumu nepildīs. Pamatparāds bija 1500 Ls, tādēļ

pamatparādu 1500 Ls atzīst. Maksājumus veica minimāli, centās pildīt savas saistības 9 mēnešus pēc 1.līguma noslēgšanas. Tad valstī bija ekonomiskā

krīze, samazinājās darba algas, bija materiāli smaga situācija, atbildētājai bija parādi citiem kreditoriem. Uzskata, ka bankai nebija tiesību piedāvāt

parakstīt šādu līgumu, bet bija jāceļ prasība pret atbildētāju. Atzīto prasības daļu nemaksāja, jo citādi saņemtās summas tiktu novirzītas līgumsoda un

procentu dzēšanai, bet pamatparāds nesamazinātos. Paziņojumus no SIA “B2Kapital” saņēma, bet neuzskatīja viņus par kreditoriem, jo līgumu slēdza ar

AS “Latvijas Krājbanka”.

Motīvu daļa

Uzklausījusi atbildētājas paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds daudzums, kādu viņš saņēmis.

2010.gada 31.maijā AS “Latvijas Krājbanka” un /pers. B/ noslēdza Patēriņa kredīta līgumu Nr.DP00-10-X-035 (lietas 13.-14.lapa), pēc kura

atbildētājai tika piešķirts aizdevums 2329,53 Ls, nosakot aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņu līdz 2016.gada 1.maijam. Aizdevums tika ieskaitīts

atbildētājas norēķinu kontā, ko apstiprina konta izraksts (lietas 15.lapa).

Atbildētāja apstrīdēja apstākli, ka ir saņēmusi minēto aizdevumu, norādot, ka naudu ir saņēmusi tikai pēc 2007.gada aizdevuma līguma.

Tiesai ir jānoskaidro, vai prasītājs izsniedza aizdevumu atbildētājai, jo naudas izsniegšana ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu prasīt naudas

atdošanu.

Atbildētāja iesniedza 2007.gada 12.aprīlī ar AS “Latvijas Krājbanka” noslēgto līgumu Nr.DP00-07-P-175 par aizdevuma 2500 Ls saņemšanu

un 2008.gada 11.novembra līgumu Nr.DP00-08-X-013 par aizdevuma 1502,29 Ls saņemšanu (aizdevuma mērķis – aizdevuma līguma Nr.DP00-07-P-

175 restrukturizācija).

Restrukturizācija ir kredītu nosacījumu maiņa. Kredīti, kurus klienti nemaksā, tiek restrukturizēti. Tas nozīmē, ka tiek veiktas dažādas izmaiņas

kredīta nosacījumos, lai klientam būtu vieglāk kredītu atmaksāt, piemēram, pagarina termiņu, piešķir labvēlību, maina atmaksas grafika veidu utt.

Restrukturizācijas būtība – tā nav jauna kredīta piešķiršana veco segšanai, bet jau esošā kredīta termiņu un atmaksas grafika maiņa.

Saskaņā ar Civillikuma 1867.pantu katru saistību tiesību var atcelt, pārvēršot to jaunā, ar dalībnieku sevišķu līgumu, ko sauc par pārjaunojumu.

Kā izriet no minētās tiesību normas, pārjaunojumā ir divu darbību apvienojums: vienas saistības atcelšana un jaunas saistības radīšana, kas kaut

kādā veidā atkārto (bet ar izmaiņām) agrākās saistības saturu. (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada

20.oktobra spriedums lietā Nr.C28344212, SKC-377/2017).

Juridiskajā literatūrā skaidrots, ka ir divi pārjaunojuma tipi: 1) pārjaunojumu var izdarīt tā, ka arī jaunajā saistībā puses paliek tās pašas, bet grozīts

tiek prasījuma tiesiskais pamats un saistības būtiskās sastāvdaļas; 2) pārjaunojums, mainot saistības dalībnieku, kad agrākā kreditora vai agrākā

parādnieka vietā iestājas jauns. Lai veiktu šādus pārgrozījumus tiesiskajās attiecībās, ir jābūt zināmiem priekšnoteikumiem un interesēm, kuras gan nav

nepieciešams atspoguļot pārjaunojuma līgumā (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006,

264.-265.lpp.).

Civillikuma 1869.pants nosaka, ka agrākais prasījums ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām (ķīlu, galvojumu, procentiem, līgumsodu)

izbeidzas, it kā tas būtu izpildīts, un tā vietā nodibinās jauns prasījums, uz kuru agrākā prasījuma blakus tiesības neattiecas, ja vien nav tieši norunāts

pretējais.

Tādējādi pārjaunojuma rezultātā agrākā saistība ir pilnībā izbeigta un radusies jauna saistība. Pēc pārjaunojuma saistības dalībnieki vairs nevar

atsaukties uz tiesībām vai pienākumiem, kas izrietēja no agrāk pastāvējušajām tiesiskajām attiecībām.

Atbilstoši Civillikuma 1874.pantam pārjaunojums nekad nav pieņemams pats par sevi, un nodoms noslēgt par to līgumu pusēm noteikti jāizsaka,

vai vismaz tam jābūt neapšaubāmi redzamam no apstākļiem.

Saskaņā ar 2010.gada 31.maijā noslēgtā līguma 4.1.punktu aizdevuma mērķis bija pilnīga no AS “Latvijas Krājbanka un /pers. B/ 2008.gada

11.novembra patēriņa kredīta līguma Nr.DP00-08-X-013 izrietošo parādsaistību dzēšana.

No konta izraksta izriet, ka pēc 2010.gada 31.maija līguma kredīta summa 2329,53 Ls ir parāda restrukturizācija. Atbildētāja apstiprināja, ka šī

summa ir parāds, kas izveidojās pēc iepriekš minētajiem līgumiem kā nesamaksātā summa bankai.

Pušu vienošanos, noslēdzot 2010.gada 31.maija līgumu, tiesa vērtē kā pārjaunojumu Civillikuma 1867.panta izpratnē. Prasījumi un pušu atbildība

pēc līguma noslēgšanas izriet no aizdevuma līguma. Pārjaunojums izdarīts tā, ka tas attiecas uz darījuma dalībniekiem, pusēm vienojoties par to un

pārgrozot būtiskos līguma noteikumus un nosakot aizdevuma atmaksāšanas kārtību.

No atbildētājas netika pieprasīta aizdevumu atmaksa pēc 2007. un 2008.gada kredīta līgumiem, ar 2010.gada 31.maija līguma parakstīšanu

atbildētāja apzinājās tā nosacījumus, kas liecina par pārjaunošanas nodomu, un tas ir neapšaubāmi redzams no lietas apstākļiem. Šādos apstākļos

atbildētājai rodas pienākums pildīt 2010.gada 31.maijā noslēgtā līguma nosacījumus.

Atbilstoši līguma nosacījumiem atbildētājai bija jāveic ikmēneša maksājumi līdz katra mēneša 1.datumam, veicot ikmēneša maksājumu 69,05 Ls

aizdevuma atmaksai un procentu samaksai, procentu atmaksu sākot ar 2010.gada 1.jūniju un aizdevuma atmaksu sākot ar 2011.gada 1.jūniju.

Parakstot līgumu, atbildētāja apliecināja, ka iepazinās ar AS „Latvijas Krājbanka” Patēriņa kredīta noteikumiem, Vispārējiem darījumu

noteikumiem un pakalpojumu tarifiem un savas saistības pilnībā apzinās.

Parāda summas aprēķins ar tajā atspoguļotajiem atbildētājas veiktajiem maksājumiem (lietas 10.-12.lapa) apstiprina, ka atbildētāja nepildīja savas

ar patēriņa kredīta līgumu uzņemtās saistības un kavēja līgumā paredzētos maksājumus. Pēdējais neregulārais maksājums 20 Ls tika veikts 2011.gada

8.februārī, pamatsummas apmaksa netika veikta.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu ar 2014.gada 1.janvāri Latvijā notika pāreja uz euro. Ņemot vērā noteikto valūtas

maiņas kursu, 1 Ls = 0,702804 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma.

Izraksts no likvidējamās AS “Latvijas Krājbanka” un SIA “B2Kapital” 2013.gada 8.martā noslēgtā līguma par uzņēmuma pāreju apstiprina (lietas

23.lapa), ka šī līguma priekšmets ir akciju sabiedrībai “Latvijas Krājbanka” piederošā uzņēmuma pāreja uzņēmuma ieguvēja sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „B2Kapital” īpašumā, balstoties uz Kredītiestāžu likuma 59.2panta prasībām, saņemot par to pirkuma cenu. Uzņēmuma sastāvs ir aprakstīts šī

līguma 1.pielikumā. [..] Uzņēmuma pārejas rezultātā uzņēmuma ieguvējs uzņēmumā nomaina Latvijas Krājbanku un kļūst par uzņēmuma īpašnieku;

uzņēmuma ieguvējs pārņem Latvijas Krājbankas tiesības un pienākumus, kas rodas saistībā ar uzņēmumu.

No līguma 1.pielikuma izriet, ka uzņēmuma ieguvējs pārņem no LAS “Latvijas Krājbanka” visas prasījuma tiesības, tajā skaitā prasījuma tiesības

pret /pers. B/ pēc līguma Nr.DP00-10-X-035.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 59.2 panta pirmo daļu kredītiestādes uzņēmuma vai tā daļas, tajā skaitā filiāles, nodalāmas mantas kopuma, aktīvu

vai saistību kopuma vai ar kredītiestādes klientiem noslēgto tipveida līgumu kopuma pārejai citas personas īpašumā vai lietošanā kredītiestādei ir

nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja. [..]

2013.gada 7.jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu Nr.126 „Par atļaujas sniegšanu likvidējamās AS “Latvijas Krājbanka”

Uzņēmuma pārejai sabiedrības ar ierobežotu atbildību “B2Kapital” īpašumā (lietas 25.-26.lapa), ar kuru likvidējamai akciju sabiedrībai “Latvijas

Krājbanka” atļauts nodot tās uzņēmumu SIA “B2Kapital” īpašumā saskaņā ar 2013.gada 28.martā iesniegto likvidējamās akciju sabiedrības “Latvijas

Krājbanka” priekšlikumu Nr.19-3-2.4/352.

Tiesa secina, ka iesniegtie pierādījumi apstiprina, ka LAS “Latvijas Krājbanka” nodeva savas prasījuma tiesības SIA “B2Kapital”.

2013.gada 6.septembra paziņojums ar ierakstīto vēstuļu sarakstu (lietas 16.-20.lapa) apstiprina, ka atbildētājai paziņots par saistību nodošanu,

jauno maksājumu veikšanas kārtību un par parāda samaksu. Atbildētāja apstiprināja, ka šādu paziņojumu ir saņēmusi.

Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2017.gada 23.maija lēmuma noraksts lietā Nr.3-12/0857 (lietas 21.lapa) pierāda, ka tiesvedība

lietā prasītāja pieteikumā pret atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā tika izbeigta, jo parādniece saistību neatzina.

Parāda summas aprēķins apstiprina, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 3314,62 EUR.

Tiesa secina, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar līgumu. Atbildētāja pierādījumus par saistības daļēju vai pilnīgu izpildi

neiesniedza, norādot, ka maksājumus nav veikusi. Tiesai nav pamata apšaubīt prasības pamatsummu, jo pierādījumi par parāda samaksu netika iesniegti.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz ar to prasījums daļā par neatmaksātā pamatparāda

piedziņu ir pamatots un apmierināms.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1762.panta 1.punktu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.

Saskaņā ar līguma 4.5.punktu par kredīta izmantošanu tika noteiktas šādas procentu likmes: līdz 2011.gada 30.aprīlim 5% gadā, un sākot ar

2011.gada 1.maiju – 25% gadā. aizņēmējs maksā aizdevējam procentus pēc likmes 25% gadā. Atbilstoši kredīta noteikumu 5.2.punktam procentus

aprēķina no neatmaksātā aizdevuma atlikuma.

Prasītājs par aizdevuma lietošanu par laiku no 2010.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 30.aprīlim aprēķināja līgumiskos procentus pēc likmes 5%

gadā un par laiku no 2011.gada 1.maija līdz 2016.gada 1.maijam – pēc likmes 25% gadā, kopā 3314,62 EUR.

Tiesa secina, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam atbildētājai bija pienākums samaksāt līgumiskos procentus par minēto laiku. Līdz ar to prasījums

daļā par procentu piedziņu apmierināms.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo un trešo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi

vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt

noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar līguma 5.5.punktu un līguma noteikumu 7.punktu par katru līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu aizņēmējs maksā

prasītājam līgumsodu 0,5% no savlaicīgi nesamaksātās summas.

Prasītājs par laiku no 2010.gada 6.augusta līdz 2016.gada 1.maijam aprēķināja līgumsodu 331,46 EUR.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja pieļāva samaksas kavējumu, ilgstoši neveicot maksājumus, parāds joprojām nav samaksāts, tādēļ prasītājs pamatoti

aprēķināja atbildētājai līgumsodu un līgumsoda apmērs ir samērīgs ar pamatparāda apmēru.

Šādos apstākļos no atbildētājas prasītāja labā piedzenams neatmaksātais aizdevuma pamatparāds 3314,62 EUR, līgumiskie procenti 3314,62

EUR un līgumsods 331,46 EUR, kopā 6960,70 EUR; ieskaitot naudas summas prasības pieteikumā norādītajā kontā. Atbilstoši 2013.gada

30.septembra pilnvarojuma līguma 1.2.punktam (lietas 31.-33.lapa) prasītājs pilnvaro SIA “Creditreform Latvijā” saņemt piedzītās summas uz

pilnvarnieka bankas kontu, kāds norādīts prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā ir taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tiesas izdevumu samaksu pierāda maksājuma uzdevumi (lietas 7.-9.lapa). Līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenami tiesas izdevumi par

valsts nodevas samaksu 513,17 EUR (atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20

EUR, kopā 516,37 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa nosaka atbildētājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Atbildētāja norādīja, ka visu summu nevarēs samaksāt, un vēlas vienoties par pakāpenisku parāda atmaksas kārtību. Tiesa izskaidro, ka

spriedumā par naudas summas piedziņu netiek lemts par piedzītās summas atmaksas kārtību, ja par to nav iesniegts motivēts pieteikums. Ja atbildētāja

par sprieduma izpildes kārtību nevar vienoties ar prasītāju, tad atbildētājai ir tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 206.pantu risināt jautājumu par

sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nepieciešams apstiprināt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no atbildētājas procentus – 6% gadā no nesamaksātās pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, tas ir, ne vairāk kā 3314,62 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.-195., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “B2Kapital” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “B2Kapital”, reģistrācijas Nr.40103645131, labā

aizdevuma pamatparādu 3314,62 EUR (trīs tūkstoši trīs simti četrpadsmit euro 62 centi), līgumiskos procentus par laiku no 2010.gada 1.oktobra līdz

2011.gada 30.aprīlim un no 2011.gada 1.maija līdz 2016.gada 1.maijam 3314,62 EUR (trīs tūkstoši trīs simti četrpadsmit euro 62 centi), līgumsodu

331,46 EUR (trīs simti trīsdesmit viens euro 46 centi) un tiesas izdevumus 516,37 EUR (pieci simti sešpadsmit euro 37 centi), kopā 7477,07 EUR

(septiņi tūkstoši četri simti septiņdesmit septiņi euro 07 centi); piedzītās summas ieskaitīt kontā Nr.LV67 HABA 0551 0369 16332 akciju sabiedrībā

„Swedbank” (maksājuma mērķis: inkasso 1309013238).

Apstiprināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “B2Kapital”, reģistrācijas Nr.40103645131, tiesības par līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt no atbildētājas procentus – 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, bet ne vairāk kā 3314,62 EUR.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 7.decembra, iesniedzot

apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Šteine