Court convicted defendant of drunk driving and evading license revocation, sentencing to two months imprisonment and four years license ban.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving under the influence and evading a prior license revocation order. The defendant admitted guilt, and the court found he drove a Hyundai Getz with 2.53‰ alcohol concentration while his license was already revoked. Consequently, the court imposed a combined sentence of two months' imprisonment and a four-year ban on driving any vehicle.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; 312. pants; Krimināllikuma 50. pants; 51. pants; 52. pants: When a defendant commits a new offense while evading the execution of a restriction of rights penalty, the court shall convict for both offenses and combine the sentences, extending the duration of the ban on driving.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K30-1094-20/21
ECLI:LV:RVPT:2020:0130.11520039218.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Celms,
ar prokuroru A.Miļuhinu,
2020. gada 30. janvārī izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā apsūdzēts /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.pantā, tiesa konstatēja, ka
A p r a k s t o š ā d a ļ a
/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un atrodoties alkohola ietekmē, un tieši:
2018. gada 21. maijā plkst. 21.52 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Hyundai Getz, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Rīgā, pa
Skanstnieku ielu no Vecāķu prospekta puses Airu ielas virzienā, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir
atņemtas), un atrodoties alkohola ietekmē ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,53 promiles. Būdams alkohola ietekmē, /pers. A/ netika galā ar
transportlīdzekļa vadīšanu, kā rezultātā ar transportlīdzekli Hyundai uzbrauca šķērslim - Airu ielas nama Nr.79 žogam. /pers. A/ tika aizturēts Rīgā, Airu
ielā pie nama Nr.79.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā.
/pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, un tieši:
2017. gada 8. jūnijā ar Rīgas rajona prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu, par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts
Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā, /pers. A/ tika sodīs ar piespiedu darbu uz 120 stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3
gadiem. Prokurora priekšraksts par sodu stājies spēkā 2017. gada 19. jūnijā.
Izvairoties no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, neizciestā soda laikā, /pers. A/, apzināti, ar tiešu nodomu, 2018. gada 21. maijā plkst. 21.52
neievērojot spēkā stājušos transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, vadīja transportlīdzekli Hyundai Getz, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, Rīgā, pa Skanstnieku ielu no Vecāķu prospekta puses Airu ielas virzienā, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, un atrodoties
alkohola ietekmē, un tika aizturēts Rīga, Airu ielā pie nama Nr.79.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312. pantā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.
gada 3. jūlijam).
Motīvu daļa
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ pilnībā, atzinis sevi par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un
312. panta (likuma redakcijā līdz 2019. gada 3. jūlijam). Apsūdzētais/pers. D/ piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu tiesa, pēc apsūdzētā un prokurora lūgumiem, pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, vienlaicīgi atzīstot, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir apstiprinājusies arī ar lietas
materiālu pārbaudi to kopumā un savstarpējā sakarībā, tādejādi viņa vaina atzīstama par pierādītu, kādēļ pierādījumu analīze nav nepieciešama.
Uzklausot apsūdzēto un prokuroru, kā arī lietas materiālu pārbaudes rezultātā, nešauboties par apsūdzētā /pers. A/ vainu, tiesa, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499. panta 1. -3. daļas noteikumiem, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu apsūdzību, tiesas sēdē pārbaudot
apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošos datus, izskaidrojot procesuālo būtību un sekas.
Novērtējot apsūdzētā un prokurora paskaidrojumus, kā arī pārbaudot un izvērtējot krimināllietas materiālus, tiesa atzīst apsūdzētā /pers. A/ izdarīto
noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un 312. panta (likuma redakcijā līdz 2019. gada 3. jūlijam) par pareizu.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu
un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un 312.
panta (likuma redakcijā līdz 2019. gada 3. jūlijam) klasificējami kā mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi.
Par /pers. A/, noskaidrots, ka dzimis /datums/, paziņotā dzīvesvieta /adrese A/, Igaunija, nestrādā, neprecējies, apgādībā personu nav, agrāk sodīts
par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, sodāmība nav dzēsta.
Ziņu par atrašanos narkologa vai psihiatra uzskaitē nav, attiecīgi dokumenti tiesas sēdē netika iesniegti.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otro daļu soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai
notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu atbildību mīkstinošais apstāklis, ir tas ka tiesas sēdē apsūdzētais atzinis sevi par vainīgu un izdarīto
nožēlo.
Pie soda apmēra noteikšanas tiesa ņem vērā to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21. pantu, pirmās instances tiesā /pers. A/ izmantoja savas
tiesības sadarboties ar procesa virzītāju, jo izvēlējās vienkāršāku procesa veidu.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētie atzīst savu vainu.
Apsūdzētajam, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.
pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko
attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību
mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus
lietā Nr. SKK-232/08).
Senāts ir norādījis, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tikai tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas personas
izdarīto noziedzīgo nodarījumu un kas nav vērtējami kā personu raksturojoši apstākļi (skat. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 12.marta lēmumu lietā
Nr. SKK-32/2007, 2007.gada 27.marta lēmumu lietā Nr. SKK–155/2007).
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu atbildību pastiprinošais apstāklis ir tas, ka noziedzīgi nodarījumi veido noziedzīga
nodarījum recidīvu. Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu atbildību pastiprinošais apstāklis ir tas, ka noziedzīgs nodarījums
izdarīts alkohola reibumā.
Ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, smagumu un kaitīgumu, ievērojot Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi, kas ir vainīgo
personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai šī persona un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas, turklāt ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ personību, proti, ka ir agrāk sodīta persona, iepriekš piemērotie sodi nav veicinājuši viņa atturēšanos
no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, līdz ar to tiesa uzskata par iespējamu apsūdzētajam piemērot sodu brīvības atņemšanas veidā, kā to lūdza
prokurors.
Piemērojot minēto soda veidu, brīvības atņemšanu, tiks panākts Krimināllikuma 35. pantā paredzētais soda mērķis.
Nosakot galīgo sodu, piemērojami Krimināllikuma 50. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus
nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā
gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos
sodus. Atbilstoši Krimināllikuma 50. panta pirmajai daļai, galīgais sods /pers. A/ nosakāms daļēji, saskaitot piespriestos sodus.
Tāpat tiesa ņem vērā to, ka /pers. A/ pēdējo reizi sodīts ar Rīgas rajona prokuratūras 2017. gada 8. jūnija prokurora priekšrakstu par sodu pēc
Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 120 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Transportlīdzekļa
vadīšanas tiesību atņemšanas sods nav izciests. Līdz ar to galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu šajā lietā noteiktajam sodam
daļēji pievienojot neizciesto sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu soda izciešanas termiņā ieskaitāms šajā kriminālprocesā iepriekšējā aizturēšanā pavadītais laiks 2018. gada
22. maijā, apcietinājumā pavadītais laiks no 2019. gada 16. decembra līdz 2020. gada 30. janvārim.
Soda izciešanas termiņu skaitīt no 2020. gada 30. janvāra.
Piemērotais drošības līdzeklis apcietinājums atstājams negrozīts līdz sprieduma stāšanās spēkā.
Lietā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 7.1 punktam ir procesuālie izdevumi 165,69 EUR apmērā par transportlīdzekļa
nogādāšanu glabāšanai un ar glabāšanu saistītie izdevumi, kas piedzenami no apsūdzētā.
Tāpat lietā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367. panta 7.2 punktam ir procesuālie izdevumi 15,65 EUR apmērā, kas piedzenami no apsūdzētā.
Lietā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktam ir procesuālie izdevumi 65 EUR apmērā par juridiskās palīdzības
sniegšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kas piedzenami no apsūdzētā par labu valstij.
Tiesa nav konstatējusi, ka apsūdzētais atbilstu Kriminālprocesa 85. pantā norādītās personas, kura atbrīvojama no procesuālo izdevumu samaksas,
statusam.
Arests mantai, kaitējuma kompensācija, lietisko pierādījumu lietā nav.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 530.pantu tiesa –
nosprieda:
Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā
daļā un sodīt viņu pēc šī panta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem, atņemot visa veida transporta līdzekļu vadītāju tiesības uz 4
(četriem) gadiem.
Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā (likuma
redakcijā līdz 2019. gada 3. jūlijam), un sodīt viņu pēc šī panta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu un otro daļu daļēji saskaitot piespriestos sodus galīgo sodu /pers. A/ noteikt ar īslaicīgo brīvības
atņemšanu 2 (diviem) mēnešiem, atņemot visa veida transporta līdzekļu vadītāju tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu galīgo sodu noteikt pēc spriedumu kopības, daļēji saskaitot, ar Rīgas rajona prokuratūras 2017.
gada 8. jūnija prokurora priekšrakstu par sodu, un galīgo sodu noteikt īslaicīgo brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem, atņemot visa veida
transporta līdzekļu vadītāju tiesības uz 4 (četriem) gadiem un 4(četriem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu soda izciešanas termiņā ieskaitāms šajā kriminālprocesā iepriekšējā aizturēšanā pavadītais laiks 2018. gada
22. maijs, apcietinājumā pavadītais laiks no 2019. gada 16. decembra līdz 2020. gada 30. janvārim.
Soda izciešanas termiņu skaitīt no 2020. gada 30. janvāra.
Drošības līdzekli – apcietinājums atstāt negrozītu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, procesuālos izdevumus 165,69 (viens simts sešdesmit pieci euro 69 centi) par labu
Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
Iemaksas rekvizīti: saņēmējs Nodrošinājuma valsts aģentūra, reģ. Nr.90009112024, saņēmēja banka Valsts kase TRELLV22, konta
Nr.LV86TREL2140651020000, maksājumu uzdevumā obligāti norādāms vārds, uzvārds, personas kods, izdevumu aprēķins Nr.2677 (lieta
Nr.PC361850/11520039218), transportlīdzekļa marku un reģistrācijas numurs un EKK 21499, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc
sprieduma spēkā stāšanās. Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, procesuālos izdevumus 15,65 (piecpadsmit euro 65 centi) par labu Valsts policijai.
Iemaksas rekvizīti: saņēmējs Valsts policija, reģ. Nr.90000099040, banka Valsts kase TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000,
maksājuma uzdevumā norādāms – par pārbaudi administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC361850, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc
sprieduma spēkā stāšanās. Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, procesuālos izdevumus 65 EUR (sešdesmit pieci euro) apmērā par juridiskās palīdzības
sniegšanu tiesas izmeklēšanas laikā.
Iemaksas rekvizīti: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, bankas kods TRELLV22, konta LV68TREL1060001239300. Maksājuma
mērķis – procesuālie izdevumi krimināllietā Nr. 11520039218, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās. Izdarītā
maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt apelācijas kārtībā tikai daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem 10
(desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesā.
Sprieduma pieejamības diena ir 2020. gada 30. janvārī.
Tiesnesis A.Celms