Court orders payment of 1420 euros to insolvent company from individual who received unexplained bank deposits.

Lietas arhīva Nr. C-1609-18/17

ECLI:LV:RIRT:2018:0223.C33582017.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 23.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese M.Dreimane,

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu Maksātnespējīgās Sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,TG Construction” prasībā pret

/pers. B/ par naudas piedziņu un

Aprakstošā daļa

SIA ,,TG Construction” iesniedza prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu 1420.00 euro apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587.pantu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22panta prasībām atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, izskaidrotas

tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas procesuālās tiesības, kā arī noteikts rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš.

Dokumenti atbildētājam nosūtīti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, un atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā ietvertajai prezumpcijai,

uzskatāms, ka dokumenti viņam ir izsniegti.

Atbildētājs paskaidrojumu nav iesniedzis, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa atzīst, ka lietu ir pamats izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka MSIA ,,TG Construction” prasība ir apmierināma.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 27.decembra spriedumu ir pasludināts SIA “TG Construction” maksātnespējas

process, ieceļot Ivertu Lerhu-Krūci par maksātnespējas procesa administratori.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktam, pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators atgūst

debitoru parādus un veic tiesiskās darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

Saistībā ar minēto likumā noteikto pienākumu izpildīšanu ir celta prasība pret parādnieku /pers. B/.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, prasītājs pierādījis apstākli, ka 2016.gada 28.jūnijā /pers. B/ izmaksāts avanss

saimnieciskiem izdevumiem 1000 euro (SIA “TG Construction” konta Nr.LV36HABA0551037414985 izraksts)( lietas 29.lapa), un 2016.gada

29.jūnijā /pers. B/ izmaksāts avanss saimnieciskiem izdevumiem 400 euro (SIA “TG Construction” konta Nr.LV36HABA0551037414985 izraksts)(

lietas 29.lapa), 2016.gada 30.jūnijā /pers. B/ izmaksāts avanss saimnieciskiem izdevumiem 20 euro (SIA “TG Construction” konta

Nr.LV36HABA0551037414985 izraksts)( lietas 29.lapa)

Saskaņā ar 2003.gada 21.oktobra Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un

organizāciju” 2.punktam, visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot

hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros. Savukārt minēto noteikumu 8.pants noteic, ka grāmatvedības reģistros

jāieraksta attaisnojuma dokumentus, kas atbilst 8.1pantā noteiktajām attaisnojuma dokumentu prasībām.

Tiesa uzskata, ka prasītāja nepamatoti atsaukusies uz Civillikuma 1587.pantu. Tiesa uzskata, ka pušu tiesiskās attiecības izriet no Civillikuma

2389.panta.

No minētā izriet, ka grāmatvedības reģistros jābūt attiecīgiem dokumentiem, kas apliecina saņemtā avansa izlietošanu, taču šādi pierādījumi nav.

Civillikuma 2389. pants atrodas Civillikuma piektajā apakšnodaļā „Prasījumi no netaisnas iedzīvošanās”.

„Prasījumi no netaisnas iedzīvošanās dod prasītājam tiesību atprasīt no atbildētāja to, ko atbildētājs bez tiesiska pamata ir ieguvis no kreditora

mantas vai uz kreditora rēķina. Šiem prasījumiem ir jānovērš tāda atbildētāja mantas palielināšanās, kuru tiesību normas atzīst par neattaisnotu. 2369.-

2392. panta noteikumu primārais uzdevums tomēr ir nevis prasītāja mantas iepriekšēja stāvokļa atjaunošana, bet gan neattaisnota pieaugumu novēršana.

Ar to noteikumi par prasījumiem no netaisnas iedzīvošanās atšķiras no noteikumiem par zaudējumu atlīdzību, kuru galvenais uzdevums ir atjaunot

prasītāja mantas agrāko stāvokli, neievērojot to, kā zaudējumu atlīdzība ietekmēs atbildētāja mantu” (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri:

Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof.K. Torgāna vispārīgajā zin. red. Rīga: Mans īpašums,2000, 648. lpp).

Civillikuma 2389.pantā noteikts, ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt. Attiecībā uz šādu

atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai pamats, kas agrāk ir bijis, vēlāk atkritis.

Atprasījums jebkāda pamata trūkuma dēļ ir iespējams tad, ja nepastāv tiesisks pamats, kas atbildētājam dotu tiesību iegūt un paturēt viņa mantā

nonākušu prasītāja lietu (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna

vispārīgajā zin. red. Rīga: Mans īpašums, 1998, 666. lpp).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, atbildētājam ir jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus,

iebildumus lietā, viņš deklarētajā dzīvesvietā nav sastopams.

Ņemot vērā to, ka lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti pierādījumi, kas liecinātu, ka atbildētājs uzņēmuma grāmatvedībā ir iesniedzis izsniegto

naudas līdzekļu izlietojuma attaisnojošus dokumentus, tad no viņa piedzenami nepamatoti saņemtie naudas līdzekļi 1420 euro Šajā gadījumā konstatēts

atbildētāja mantas pieaugums, jo viņa konts papildināts bez jebkāda pamata par prasības summu un prasītājs ir tiesīgs minētos naudas līdzekļus atprasīt

no atbildētāja.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam, prasītājs no valsts nodevas samaksas atbrīvots. Civilprocesa likuma 42.panta

pirmā daļa noteic, ja prasītājs no tiesas izdevumu samaksas bijis atbrīvots, tie piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai

prasījuma daļai.

Ņemot vērā minētās normas, to apstākli, ka prasītājs no valsts nodevas samaksas bija atbrīvots, prasība ir pamatota pilnā apjomā, tad no

atbildētāja par labu valstij ir piedzenami visi tiesas izdevumi. Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam, no prasības summas

1420.00 euro valsts nodeva ir jāmaksā 210.00 euro un lietā radušies ar tiesas paziņojumu nosūtīšanu saistītie izdevumi 1.55 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam atzīstamas tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma izpildei

saņemt 6% gadā no paša kapitāla (Civillikuma 1765.pantā noteiktie likumiskie procenti).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta 2.daļu, ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34.panta, 39.,, 41., 42., 43., 97., 190., 193., 195., 204.1 un 250.25, pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt n o /pers. B/, personas kods: /personas kods/, par labu Maksātnespējīgai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „TG Construction”,

reģistrācijas Nr.40103723135, neatmaksāto pamatparādu 1420,00 euro.

Parāda summa iemaksājama Maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „TG Construction”, reģistrācijas Nr.40103723135, AS

„Citadele banka” norēķinu kontā Nr.LV09 PARX 0016 4961 70001.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods: /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 210,00 euro (trīs simti euro un 00 centi) apmērā. Valsts

nodeva ieskaitāma VALSTS KASE NMR 90000050138, konts LV55 TREL 1060 1909 11200, saņēmēja iestāde Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķī norādāms civillietas numurs. Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods: /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,55 euro . Ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norādāms civillietas numurs. Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu iesniedzams

Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Noteikt /pers. B/sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese M.Dreimane