Court dismissed defamation claims against publisher, awarding only state litigation costs and interest.

ECLI:LV:KUAT:2024:1211.C69265322.11.S

Lieta Nr. C69265322

CA-0051-24

Kurzemes apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2024. gada 11. decembrī

Kurzemes apgabaltiesas:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Judīte Mauliņa

un tiesneši Iļja Grigorjevs un Liena Jansone

ar tiesas sēdes sekretāri Elīnu Ansuli

piedaloties prasītāja /Persona A/ pārstāvim zvērinātam advokātam Kristapam Zaķim, atbildētāja /Persona B/

pārstāvei zvērinātai advokātei Zanei Sedlovai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē saistībā ar /Persona A/apelācijas sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2023. gada 5.

oktobra spriedumu civillietu /Persona A/prasībā pret /Persona B/par goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu,

atvainošanos un nemantiskā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2022. gada 9. maijā (ar grozījumiem 2022. gada 16. novembrī un 2023. gada 23. martā)/Persona A/

cēlistiesā prasību pret /Persona B/ un SIA „IZDEVNIECĪBA RĪGAS VIĻŅI”, lūdzot uzlikt par pienākumu SIA

„IZDEVNIECĪBA RĪGAS VIĻŅI” (turpmāk arī Izdevniecība) atsaukt šādas nepatiesas godu un cieņu aizskarošas

ziņas, kas publicētas: 2022. gada 3. februāra rakstā „/Nosaukums/ „/ /” /A/”interneta vietnē „/Tīmekļvietne A/”;

2022. gada 7. februāra rakstā „/Nosaukums/ „/ /” /B/” interneta vietnē „/Tīmekļvietne A/”; 2022. gada 3. februāra

rakstā „/Nosaukums A/”„/Nosaukums C/” izdevumā Nr. /Numurs/; 2022. gada 10. februāra rakstā „/Nosaukums

D/”interneta vietnē „/Tīmekļvietne A/”, ar publikāciju interneta vietnē „/Tīmekļvietne A/” un drukātā publikācijā

izdevumā „/Nosaukums C/”:

a) „Nauda ir pie viņa, bet atdot viņš netaisās”;

b) „/Adrese A/, Vēju pilsētas dārgākajā rajonā, top privātmāja. Privātmājas celtniecību uzsāka uzņēmums

/Nosaukums E/, kuras valdes priekšsēdētājs ir /Persona A/. Šobrīd māja ir pārdota bijušajam uzņēmuma

/Nosaukums E/ valdes loceklim, kurš, spriežot pēc mūsu rīcībā esošās fotogrāfijas, varētu būt ļoti draudzīgās

attiecībās ar /Persona A/.”;

c) „/Persona A/ uz saistītas juridiskās personas vārda veic dzīvojamās mājas būvniecību Liepājas dārgākajā

un ekskluzīvākajā rajonā, /Adrese A/.”;

d) „Aktīva būvniecība esot sākta 2020. gada jūnijā - tieši uzreiz pēc tam, kad /Nosaukums F/ no Spānijas

bankas saņēma līdzekļus, kas bija jāatmaksā /Nosaukums G/”;

e) „Šos, iespējams, noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus viņš izmanto ne tikai savas privātmājas būvniecībai,

bet arī minerālmēslu rūpnīcas būvēšanai [..].”;

Uzlikt atbildētājam /Persona B/ pienākumu atvainoties prasītājam par šādu nepamatotu godu un cieņu

aizskarošu viedokļu publicēšanu, kas publicēti 2022. gada 3. februāra rakstā „/Nosaukums A/”interneta vietnē

„/Tīmekļvietne A/”; 2022. gada 7. februāra rakstā „/Nosaukums B/” interneta vietnē „/Tīmekļvietne A/”; 2022.

gada 3. februāra rakstā „/Nosaukums A/”„/Nosaukums C/” izdevumā Nr. /Numurs/; 2022. gada 10. februāra

rakstā„/Nosaukums D/”interneta vietnē „/Tīmekļvietne A/”, publicējot atvainošanos interneta vietnē

„/Tīmekļvietne A/” un drukātā publikācijā izdevumā „/Nosaukums C/”:

a) „/Nosaukums B/”;

b) „/Persona A/ biznesa aprindās parādās slikta slava”;

c) „Saprotot, ka ir ilgstoši maldināti, uzrādītie dokumenti neatbilst patiesībai un saņemto naudu aizņēmēji

atmaksāt negrasās [..]”;

d) „Apdraudēts arī Latvijas gods”;

e) „[..] Kā vēlāk izrādījās- arī šī bija laika vilkšanas un maldināšanas stratēģija.”;

f) „Aizbildināšanās ar it kā nevarēšanu atmaksāt aizņēmumu vilkās vairākus mēnešus.”;

g) „Šos iespējams noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus viņš izmanto ne tikai savas privātmājas būvniecībai,

bet arī minerālmēslu rūpnīcas būvēšanai [..]”;

Piedzīt no atbildētāja /Persona B/ par labu prasītājam nemantiskā kaitējuma atlīdzību par goda un cieņas

aizskārumu 5000 EUR.

Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.

[1.1] 2022. gada 27. janvārī prasītājs saņēma Izdevniecības žurnālista /Persona G/ e-pasta vēstuli, kurā

informēts, ka žurnālists gatavo publikāciju par konfliktu starp ar prasītāju saistītu uzņēmumu un pūļa finansēšanas

platformu /Nosaukums G/, vienlaicīgi lūdzot sniegt atbildes uz žurnālista sagatavotajiem jautājumiem. Prasītāja

kolēģi, atbildot uz e-pasta vēstuli, norādīja, ka atbildes tiks sniegtas līdz 2022. gada 4. februāra vakaram.

Nesagaidot atbildes interneta vietnē „/Tīmekļvietne A/” un drukātā formātā „/Nosaukums C/” publicēti raksti, kas

satur nepamatotas prasītāja godu un cieņu aizskarošas ziņas un apgalvojumus. Rakstos ir atsauces uz /Nosaukums

G/ valdes locekli /Persona B/ kā publicētās informācijas avotu. Tādējādi atbildētājs ar Izdevniecības starpniecību ir

publicējis prasītāja godu un cieņu aizskarošas ziņas un viedokļus.

[1.2] 2022. gada 8. februārī, sniedzot atbildes uz žurnālista jautājumiem, prasītājs vērsās arī pie Izdevniecības

ar iebildumiem. Atbildes vēstulē Izdevniecība atteicās atsaukt rakstus un tajos ietverto informāciju. Ne /Persona B/

ne Izdevniecība nav veikuši darbības izpaustās informācijas publiskas pieejamības un prasītājam radītā kaitējuma

mazināšanai.

[1.3] Rakstos paustais viedoklis izplatīts ar mērķi radīt priekšstatu, ka prasītājs nodarbojas ar nelikumīgām un

krāpnieciskām darbībām. Viedokļu kopums tieši vērsts uz prasītāja kā privātpersonas un uzņēmēja uzticamības

mazināšanu, radot iespaidu par noziedzīgām darbībām.

/Persona B/, ir personīgi ieinteresēts rakstos aprakstītajā darījumā, kas nozīmē, ka raksti un tajos paustās

ziņas un viedokļi vērtējami kritiski, jo tiek izmantoti kā instruments privāta civiltiesiska darījuma strīda risināšanai.

Tā mērķis ir prasītāja goda, cieņas, sabiedriskā novērtējuma un reputācijas mazināšana.

[1.4] Publicētās ziņas un viedokļi radījuši faktisku kaitējumu, aizskarot prasītāja godu un cieņu, bojājot un

mazinot prasītāja reputāciju, kas izriet no lasītāju komentāriem.

[2] Apelācijas instances tiesā saskaņā ar Civilprocesa likuma 418. panta otrās daļas 1. punktu iesniegti

prasības pieteikuma precizējumi, lūdzot /Persona B/ uzlikt pienākumu atvainoties prasītājam par nepamatoto godu

un cieņu aizskarošo izteikumu publicēšanu, atvainošanos sagatavojot rakstveidā, parakstot to ar drošu elektronisko

parakstu un nosūtot to prasītājam uz e-pasta adresi:/E-Pasta adrese/.

[3] Ar Kurzemes rajona tiesas 2023. gada 27. janvāra lēmumu apstiprināts prasītāja un Izdevniecības starpā

noslēgtais izlīgums un daļā pret Izdevniecību tiesvedība lietā izbeigta.

[4] Rakstveida paskaidrojumos atbildētājs /Persona B/ prasību neatzīst.

[4.1] Izšķirot strīdu, tiesai jāizvērtē, vai prasībā norādītie vienpadsmit izteikumi ir ziņas vai viedoklis, jo tikai

ziņas vai fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Viedoklis atspoguļo personas

subjektīvo vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu un nevar būt ne patiess, ne nepatiess,

kamdēļ nav pakļaujams patiesības pārbaudei.

[4.2] Izteikumi vērtējami kopumā, tai skaitā arī ar situāciju, kādā tie tapa. Nevar vērtēt tikai konkrētas frāzes.

[4.3] Publikācija „/Nosaukums A/” tapusi Izdevniecības žurnālistam informējot sabiedrību par nozīmīgiem un

aktuāliem jautājumiem, ar mērķi informēt par prasītājam izvirzīto apsūdzību krimināllietā, kas jau tiek izskatīta

tiesā un prasītāja iesaisti vēl kādā kriminālprocesā, kas ir pirmstiesas stadijā. Publikācija ievietota avīzes sadaļā

„Skandāls Aktuāli”, kas liecina par publikācijas žanru un tēmas nozīmīgumu.

Izdevniecība prasītājam ir paskaidrojusi, ka atbildētāja sniegtā informācija un publikācija kopumā rosina

publisko diskusiju sabiedrībai svarīgā jautājumā, savukārt prasītāja sniegtās atbildes uz žurnālista uzdotajiem

jautājumiem turpina aizsākto tēmu.

[4.4] Strīdus izteikumi nerada prasītāja goda un cieņas aizskārumu, jo Izdevniecības publikācijas ir balstītas

uz notikumiem, kam ir pietiekama faktiskā bāze.

[5] Ar Kurzemes rajona tiesas 2023. gada 5. oktobra spriedumu prasība pret /Persona B/ noraidīta, izlemts

jautājums par tiesas izdevumu piedziņu.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[5.1] Apstrīdētās publikācijas tematiski ir savstarpēji saistītas, tām ir viens konteksts un mērķis - informēt

sabiedrību par Kurzemes rajona tiesas tiesvedībā esošiem kriminālprocesiem, kuros prasītājs apsūdzēts par

izspiešanu un piesavināšanos no Šveices uzņēmuma /Nosaukums H/ un pūļa finansējuma platformas uzņēmuma

/Nosaukums G/ .

Minētais ļauj secināt, ka notikusi prasībā apstrīdēto izteikumu izplatīšana publiski nenoteiktam personu

lokam interneta vietnē „/Tīmekļvietne A/” un preses izdevumā „/Nosaukums C/”. Turklāt prasībā apstrīdētie

izteikumi nav atrodami 2022. gada 10. februāra rakstā „/Nosaukums D/” interneta vietnē „/Tīmekļvietne A/” un

drukātā publikācijā izdevumā „/Nosaukums C/”.

[5.2] Nav pamata apšaubīt, ka publikāciju, kuras satur strīda izteikumus, pamatā ir pušu savstarpējās

domstarpības, kas cēlušās no 2020. gada 15. janvārī /Nosaukums G/ kā aizdevēja un /Nosaukums I/ un /Nosaukums

F/ kā aizņēmēju starpā noslēgtā aizdevuma un sadarbības līguma Nr. /Numurs/ par finansējuma piesaisti aizņēmēju

projektam, izmantojot /Nosaukums G/ kopfinansējuma platformu.

Saskaņā ar Valsts policijas 2022. gada 13. septembra lēmumu par kriminālprocesa Nr. 11518000221

izbeigšanu, līdz 2020. gada 10. februārim trijās projektu kārtās, piedaloties 3772 investoriem no 26 valstīm,

aizņēmēju projekta īstenošanai savākti 1 539 463,50 EUR. /Nosaukums G/ no minētajiem līdzekļiem veikusi

pārskaitījumus /Nosaukums F/ un /Nosaukums I/. Līgumslēdzēju starpā pastāv civiltiesisks strīds par aizdevuma

atmaksas termiņiem un kārtību, līgumā pielīgto soda sankciju un zaudējumu kompensācijas samaksas piemērošanu.

Iepriekš minētie apstākļi un darījumā iesaistīto pušu atšķirīgā izpratne par līgumsaistību izpildi noteic strīdus

izteikumu faktisko bāzi un abu publikāciju, kurās ietverti prasībā apstrīdētie izteikumi, kopējo kontekstu.

[5.3] Strīdus izteikumi: „/Nosaukums B/”; „/Persona A/ biznesa aprindās parādās slikta slava”; „Saprotot,

ka ir ilgstoši maldināti, uzrādītie dokumenti neatbilst patiesībai un saņemto naudu aizņēmēji atmaksāt negrasās

[..]”; „Apdraudēts arī Latvijas gods”, Aizbildināšanās ar it kā nevarēšanu atmaksāt aizņēmumu vilkās vairākus

mēnešus.”, ņemot vērā to saturu un kontekstu, ko noteic pušu pārstāvēto sabiedrību starpā pastāvošais strīds par

līgumsaistību izpildi, kvalificējami kā viedoklis.

[5.4] Nav strīda, ka atbildētājs žurnālistam /Persona G/ ir sniedzis informāciju, kura izmantota publikāciju

veidošanā, bet atbildētājs nav rakstu autors un nevar būt atbildīgs par žurnālista oriģināltekstu, rakstu virsrakstiem,

publikācijas ilustrējošo attēlu aprakstiem. Žurnālista un atbildētāja kā informācijas avota atbildības nodalījums

uzsvērts Izdevniecības 2022. gada 14. februāra atbildē prasītājam. Tajā norādīts, ka žurnālists rakstā izpildījis visus

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk ECT) priekšnoteikumus, lai nebūtu atbildīgs par intervētās personas sniegto

informāciju. Pirmkārt, žurnālists ir norobežojies no šīs informācijas. Otrkārt, skaidri to nodalījis no sava

oriģinālteksta ar teikuma konstrukciju, tiešās runas lietojumu un atsauci uz informācijas avotu. Treškārt, žurnālists,

pirms intervijas publiskošanas, to nosūtīja saskaņošanai intervētajai personai, lai novērstu neprecizitātes un

pārpratumus.

[5.5] Izteikums „/Nosaukums B/” ir raksta virsraksts, kas nepārprotami atzīstams par raksta autora

oriģināltekstu, kurā autora ieskatā ir atspoguļota raksta pamattēma.

Izteikums „/Persona A/ biznesa aprindās parādās slikta slava” izmantots publikācijas ilustrējošā attēla, ar

prasītāja foto, aprakstam. Minētais izteikums tādējādi ir atzīstams par žurnālista oriģināltekstu, kura funkcija,

līdzīgi kā virsrakstam, ir akcentēt publikācijas galveno domu un pievērst lasītāju uzmanību.

Izteikumi „Saprotot, ka ir ilgstoši maldināti, uzrādītie dokumenti neatbilst patiesībai un saņemto naudu

aizņēmēji atmaksāt negrasās [..]” un „Aizbildināšanās ar it kā nevarēšanu atmaksāt aizņēmumu vilkās vairākus

mēnešus.”, ņemot vērā novietojumu tekstā un teikuma konstrukciju, atzīstami par raksta autora oriģināltekstu.

Izteikums „Apdraudēts arī Latvijas gods” izmantots kā apakšvirsraksts, kuru autors izmantojis attiecīgās

teksta daļas galvenās domas akcentēšanai un atzīstams par autora oriģināltekstu.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nav iepriekš norādīto izteikumu autors un masu informācijas līdzekļu - interneta

vietnes /Tīmekļvietne A/ uzturētājs un drukātā izdevuma /Nosaukums C/ īpašnieks, uz atbildētāju nevar tikt

attiecināta likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 28. pantā paredzētā atbildība par nepamatota

un aizskaroša viedokļa paušanu bez jebkādas faktiskās bāzes. Līdz ar to secināms, ka prasība par iepriekš minētiem

izteikumiem celta pret neīsto atbildētāju.

[5.6] Izteikums „[..] Kā vēlāk izrādījās - arī šī bija laika vilkšanas un maldināšanas stratēģija.” ietverts 2022.

gada 3. februāra rakstā „/Nosaukums A/” ir citāts no atbildētāja žurnālistam sniegtās intervijas un atzīstams par

atbildētāja viedokli.

Nevar piekrist atbildētāja pārstāves pozīcijai, ka prasījuma tiesības uz konkrētā izteikuma apstrīdēšanu ir

2020. gada 15. janvāra aizdevuma un sadarbības līguma dalībniekiem, prasītājs cēlis tiesā prasību kā juridiskas

personas valdes loceklis. Izteikums nav vērtējams atrauti no konteksta, kurā atbildētājs žurnālistam apraksta pušu

savstarpējās sarunas par vienošanās saistību izpildes variantiem, prasītāja pārstāvētā uzņēmuma piedāvājumu,

atbildētājam pēc tam sniedzot šīm sarunām vērtējumu, novērtējot pretējās darījuma puses rīcību kā „laika vilkšanas

un maldināšanas stratēģiju”.

Tādējādi atbildētāja rīcībā bija pietiekama faktoloģiskā bāze par darījuma norisi, kas noteica atbildētāja

paustā subjektīvā viedokļa raksturu.

Apstrīdētajā frāzē netiek izmantoti latviešu valodā nepieņemami vārdi, ko persona lieto nepieklājīgā, rupjā,

sabiedriskās vietās nepieļaujamā nozīmē.

Prasītājam kā uzņēmējam, būtiska nozīme ir nevainojamai reputācijai un jāapzinās, ka viņa darbība būs

sabiedrības, kā arī attiecīgajā nozarē darbojošos personu interešu lokā, kas vienlaicīgi nozīmē arī pieļaujamās

kritikas plašākas robežas.

Atbildētāja paustais subjektīvais viedoklis par saistību izpildes novilcinājumu nerada pārliecību par prasītāja

goda un reputācijas samazinājumu sabiedrības uztverē.

[5.7] Izteikums „Šos iespējams noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus viņš izmanto ne tikai savas privātmājas

būvniecībai, bet arī minerālmēslu rūpnīcas būvēšanai [..]” atzīstams par viedokli, jo rakstā atrodams sadaļā ar

apakšvirsrakstu „Apdraudēts arī Latvijas gods”, kurā uzmanība pievērsta /Nosaukums G/ iesniegumam policijai

par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamu aizdoto naudas līdzekļu piesavināšanos. Vārdu „iespējams” un

„aizdomas” lietojums tekstā un apakšnodaļas saturs norāda uz izteikuma autora pieļāvumu, ka aizdotie naudas

līdzekļi nav izlietoti tam paredzētajam mērķim, kas noskaidrojams uzsāktā kriminālprocesa ietvaros.

Minētais izteikums kā tiešā runa no pārējā teksta atdalīts ar pēdiņām, savukārt pēc tiešās runas seko piebilde,

ka „šādas aizdomas par /Persona A/ izsaka /Nosaukums G/”. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs ir šī

izteikuma autors.

[5.8] Ņemot vērā, ka nav pamata prasījuma apmierināšanai daļā par prasībā apstrīdēto izteikumu atzīšanai par

godu un cieņu aizskarošu viedokli bez jebkādas faktiskās bāzes, nav pamata lemt par Civillikuma 2352.1 pantā

paredzētās civiltiesiskās atbildības piemērošanu par personisko kaitējumu.

[6] Par spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis prasītājs /Persona A/, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[6.1] Tiesa rakstā publicētos izteikumus nepamatoti atzinusi par autora oriģinālrakstu un atbrīvojusi

atbildētāju no atbildības par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu. Raksts vērtējams kopumā, tai skaitā arī

situācija, kādā tas tapis.

Lietā nepastāvēja strīds, ka raksti tapuši pēc atbildētāja iniciatīvas un viņš ir publicētās informācijas un

apgalvojumu avots.

Izdevniecība ir atkāpusies no saviem apgalvojumiem un publicētās informācijas, noslēgusi izlīgumu un

rakstus dzēsusi. Atbildētājs pret izlīgumu iebilda, tādējādi apliecinot, ka vēlējās rakstos iekļauto izteikumu

publicēšanu un ar savu rīcību apstiprina publicēto saturu. Atbildētājam nav nekādu iebildumu pret publicēto

informāciju, viņš nav centies to atsaukt, dzēst, grozīt vai labot.

Neapšaubāmi žurnālistam ir nozīmīga loma informācijas pieejamības veicināšanā, vienlīdz nozīmīga ir arī

atbildība par to. Nozīmīga loma ir arī informācijas avotam. Nav pieļaujams, ka katrai pusei izpildot formālas sevi

„pasargājošas” darbības, iespējams izolēties no atbildības par personas reputācijas graušanu.

[6.2] Nav pienācīgi izvērtēts, vai izteikumi atzīstami par ziņām vai viedokli.

[6.3] No visiem prasībā norādītajiem izteikumiem, tiesa spriedumā analizējusi tikai izteikumus: „[..] Kā vēlāk

izrādījās – arī šī bija laika vilkšanas un maldināšanas stratēģija,” un „Šos iespējams noziedzīgi iegūtos naudas

līdzekļus viņš izmanto ne tikai savas privātmājas būvniecībai, bet arī minerālmēslu rūpnīcas būvēšanai [..]”.

Neskatoties uz to, ka tiesa atbildētāju nav atzinusi par pārējo izteikumu autoru, tie bija analizējami, vērtējot vai tie

ir uzskatāmi par prasītāja godu un cieņu aizskarošiem.

[6.4] Saskaņā ar tiesību doktrīnu, ir jāņem vērā prasītāja nodarbošanās un par aizskarošiem ir atzīstami vārdi,

ja tie piedēvē kvalifikācijas, zināšanu, prasmju, spēju vai produktivitātes trūkumu. Prasītāja gods, cieņa un

reputācija tā nodarbošanās jomā tiek aizskarta, piedēvējot viņam ļaunprātīgu, negodīgu un krāpniecisku rīcību

darījumos.

Apgalvojumi, ka „[prasītājam] biznesa aprindās parādās slikta slava” un viņa dēļ ir „apdraudēts arī Latvijas

gods”, uzskatāmi par godu un cieņu aizskarošiem, jo tieši ietekmē prasītāja nodarbošanos, apdraud reputāciju un

grauj autoritāti sabiedrības acīs.

„/Nosaukums B/” ir nepamatots un aizskarošs izteikums, jo prasītājam nav nekādas saistības pret atbildētāja

pūļa finansēšanas platformas klientiem, investoriem, un prasītājs attiecībā pret tiem nav veicis nekādas prettiesiskas

darbības vai neizpildījis saistības. Šis apgalvojums lasītājā rada iespaidu, ka prasītāja negodprātīga rīcība ir

sistemātiska, plaši izplatīta un nevaldāma.

Rakstos minētais darījums noslēgts starp trīs dažādiem uzņēmumiem – /Nosaukums G/, /Nosaukums I/ un

/Nosaukums F/. Prasītājam un viņa pārstāvētajam uzņēmumam /Nosaukums I/, /Nosaukums F/ nav nekādas tiešas

saistības ar investoriem un viņš „shēmas” rezultātā nevar tos „uzmest”. Prasītāja sasaistīšana ar /Nosaukums G/

neveiksmīgu projektu un tā rezultātā radītiem izdevumiem saviem ieguldītājiem ir nepamatota un radīta prasītāja

diskreditēšanai.

Apgalvojumi „Saprotot, ka ir ilgstoši maldināti, uzrādītie dokumenti neatbilst patiesībai un saņemto naudu

aizņēmēji atmaksāt negrasās [..]”, „[..] Kā vēlāk izrādījās – arī šī bija laika vilkšanas un maldināšanas stratēģija.”

un „Aizbildināšanās ar it kā nevarēšanu atmaksāt aizņēmumu vilkās vairākus mēnešus.” ir nepamatoti aizskarošs

viedoklis, kura mērķis ir radīt iespaidu par prasītāja apzināti prettiesisku un negodprātīgu rīcību un, kā uzņēmēja,

neuzticamību uzņēmējdarbības vidē.

Izteikums „Šos iespējams noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus viņš izmanto ne tikai savas privātmājas

būvniecībai, bet arī minerālmēslu rūpnīcas būvēšanai [..]” bez jebkāda pamatojuma vai pierādījumiem, vedina

lasītāju domāt, ka prasītājs ir veicis un turpina veikt noziedzīgus nodarījumus.

[6.5] Rakstos paustie viedokļi izplatīti ar mērķi radīt priekšstatu, ka prasītājs nodarbojas ar nelikumīgām un

krāpnieciskām darbībām. Paši raksti nav uzskatāmi par vienu gadījuma rakstura incidentu, jo tie veidoja vairāku

mērķtiecīgu rakstu sēriju jeb kampaņu pret prasītāju.

Rupjš un aizskarošs viedoklis nav saprotams šauri, proti, tikai rupju lamuvārdu vēršana pret personu. Rakstos

pausto viedokļu kopums ir tieši vērsts uz prasītāja uzticamības mazināšanu. Virsraksti, izmantotā attēla apraksts un

tekstā izmantotā valoda kopumā rada iespaidu, ka tiek atklāta prasītāja prettiesiska, ļaunprātīga un krimināli

sodāma rīcība.

[6.6] Informācijas avots /Persona B/ ir personīgi ieinteresēts rakstos aprakstītajā darījumā. No rakstu

konteksta redzams viņa nodoms, izmantot publikāciju kā strīdu risināšanas un parādu piedziņas līdzekli.

[6.7] Vietnes un laikraksta /Tīmekļvietne A/ auditorija ir liela un ietekmīga, līdz ar to secināms, ka ar

rakstiem iepazinās liela sabiedrības daļa.

[7] Atbildētājs /Persona B/ paskaidrojumos par apelācijas sūdzību lūdz to kā nepamatotu noraidīt.

[7.1] Atbildētājs nav visu rakstos publicēto izteikumu autors.

[7.2] Prasītājs maldina tiesu par rakstu tapšanas apstākļiem. Nav pierādīts, ka raksti tapuši pēc atbildētāja

iniciatīvas. Saskaņā ar Izdevniecības 2022. gada 14. februāra atbildi prasītājam, raksts tapis ar mērķi informēt

sabiedrību un rosināt publisko diskusiju par sabiedrībai nozīmīgu tematu.

2022. gada 3. oktobra papildu paskaidrojumos atbildētājs norādīja, ka raksti tapuši ar mērķi informēt

sabiedrību par pret prasītāju ierosināto kriminālprocesu, kā arī faktu, ka prasītājs nav atbildētājam atdevis naudu,

par ko Igaunijā ir ierosināta tiesvedība.

[7.3] Prasītājs izlīguma noslēgšanu lietā nepamatoti saistījis ar Izdevniecības atkāpšanos no rakstā

norādītajiem izteikumiem. Gan izlīgumā, gan tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu norādīts, ka izlīguma

noslēgšana nav un nekādā gadījumā nav tulkojama kā prasības atzīšana.

Atbildētāja iebildumi par izlīguma noslēgšanu bija saistīti tikai ar tā atbilstību Civilprocesa likuma 227. panta

prasībām.

[7.4] Tiešās runas lietojums tekstā, lai nošķirtu intervētās personas citātus no raksta autora viedokļa par

apskatīto tēmu, nevar tikt uzskatīts par formālu darbību.

[7.5] Rakstos norādītie atbildētāja izteikumi pamatoti atzīti par viedokli, kas neaizskar prasītāja godu un

cieņu.

[8] Lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesas sēdē 2024. gada 11. novembrī lietas dalībnieki sniedza šādus

paskaidrojumus.

[8.1] Prasītāja pilnvarotais pārstāvis prasību un apelācijas sūdzību uzturēja. Papildus paskaidroja, ka

publicētā informācija ir uzskatāma par atbildētāja izteikumiem. Pirmās instances tiesa nepamatoti vērtējusi tikai

prasības pieteikumā norādītās frāzes, nevērtējot tos visa raksta un tā tapšanas apstākļu kontekstā. Tiesu praksē ir

atzīts, ka kompensāciju, tai skaitā arī atvainošanos, šādā prasībā prasītājam ir tiesības saņemt ne tikai no rakstu

autora, bet arī no intervētās personas, kuras izteikumi ir publicētā raksta pamatā. Rakstos paustais nepamatoti atzīts

par viedokli. Rakstos minētās ziņas, trešajām personām pasniegtas kā apgalvojumi un fakti, radot sevišķi negatīvu

iespaidu par prasītāju, viņa veikto saimniecisko darbību. Pat pieņemot, ka atbildētāja izteikumi ir viedoklis, to

saturs, kontekstā ar visu raksta tekstu, liecina par prasītāja goda un cieņas aizskārumu. Šādā aspektā izvērtējams

katrs no rakstiem. Lietas izskatīšanas gaitā atbildētājs nekad nav centies norādīt, ka rakstos paustais ir sagrozīts, tie

nav tapuši pēc viņa iniciatīvas. Atbildētāja paustais uzskatāms par ziņām un tāda izpratne par atbildētāja

izteikumiem prasītājam ir bijusi ne tikai apelācijas sūdzībā, bet arī pirmās instances tiesā. Pierādījumi par

publikāciju rezultātā radīto kaitējumu prasītāja saimnieciskajai darbībai lietā nav. Kaitējums ir sabiedrības

negatīvais novērtējums, ko pierāda lasītāju komentāri. Prasītājs nodarbojas ar minerālmēslu tirgošanu un prasītājam

piederoša kapitālsabiedrība nodarbojas arī ar nekustamā īpašuma nomu. Pret prasītāju ierosinātā krimināllieta vēl

nav noslēgusies, lieta atrodas Augstākajā tiesā.

[8.2] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve norādīja, ka prasība kā nepamatota noraidāma. Uzsvēra, ka gan ECT, gan

Senāts ir atzinis, ka žurnālistikā ir svarīgi nošķirt, kas ir konkrētā teksta autors. Virsraksti ir žurnālista ieskats un

viedoklis. No prasībā norādītiem septiņiem citātiem viens ir raksta virsraksts, viens raksta apakšvirsraksts, divi

attēla apraksti, kas ir žurnālista doti kopsavilkumi un vērtējumi. Tikai viens citāts ir ar atsauci uz atbildētāja sniegto

informāciju, bet tā sniegta pamatojoties uz konkrētu, atbildētājam zināmu, faktisko bāzi. Pretēji apelācijas sūdzībā

norādītajam, pirmās instances tiesa ir vērtējusi visus rakstus kopsakarā un secinājusi, ka to mērķis ir informēt

sabiedrību par pret prasītāju un viņa pārstāvēto uzņēmumu ierosinātiem kriminālprocesiem. Ir analizēts, kurš ir

rakstu autors un rakstu pamatā esošā pierādījumu bāze. Kaitējums lietā nav pierādīts. Izteikumi uzskatāmi par

viedokli, nevis ziņām. Līdz brīdim kamēr nenoslēgsies ierosinātie kriminālprocesi, sabiedrības viedoklis par

prasītāju nevar būt izveidojies. Saskaņā ar tiesu praksi, ja viedoklim ir pietiekama faktiska bāze, tas var būt arī

aizskarošs. Nav strīda, ka atbildētājs žurnālistam ir sniedzis interviju. Nevarēja atbildētā, cik intervijas tika sniegtas

un kurš ir to iniciators.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, pārbaudījusi pierādījumus, uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, kā arī izvērtējusi

apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka prasība kā nepamatota ir noraidāma.

Tiesa savu nolēmumu pamato ar šādiem argumentiem.

[10] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 426. pantu apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus,

kas izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības priekšmeta un pamata grozījumi nav pieļaujami. No minētās tiesību

normas secināms, ka lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā noteic:

1) prasības pieteikums (atbilstoši Civilprocesa likuma 192. pantam un 426. panta otrajai daļai apelācijas

instances tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas);

2) pirmās instances tiesas spriedums (izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā);

3) apelācijas sūdzība (apelācijas instances tiesa izskata pēc būtības prasītāja celto prasību - vai nu pilnā

apjomā, vai kādā tās daļā, atkarībā no apelācijas sūdzībā norādītā).

Prasītājs apelācijas instances tiesā grozījis tiesai pieteikto lūgumu par atvainošanās formu, kas nav uzskatāms

par prasības priekšmeta un pamata grozījumiem.

Tiesai, taisot spriedumu, ir saistošs prasītāja materiāltiesiskais prasījums, kura pamatotību tai jāpārbauda, kā

arī pamats - apstākļi (juridiskie fakti), uz kuriem prasītājs balsta savu prasījumu (Civilprocesa likuma 93. panta

pirmā daļa un 192. pants) (sk. Senāta 2012. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. SKC-248/2012 (C07090808) 8.1.

punktu, 2016. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. SKC-397/2016 (C04225411) 7. punktu).

Tā kā puses īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā (sk. Civilprocesa likuma 10. pantu) tad „(..)

pušu strīdīgās attiecības tiesai jāizvērtē pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas, un vienīgi šie dati ir

nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls, kuru tā pārbauda un novērtē.” (sk.Bukovskis V. Civīlprocesa

mācības grāmata. - Rīga: Autora izdevums, 1933, 235. lpp.). Pienākums teikto pamatot „nav viegls”, tāpēc jau no

romiešu tiesībām tas ieguvis apzīmējumu – pierādīšanas nasta (lat. – onus probandi) (sk. Civilprocesa likuma

komentāri. I daļa (1.-28.1 nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2016, 328. lpp.). Citiem vārdiem, civilprocesu regulējošais sacīkstes princips katra prāvnieka

ziņā atstāj to, kā viņš, izmantojot Civilprocesa likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus, ar uzlikto pienākumu tiks

galā.

Ņemot vērā, ka ar Kurzemes rajona tiesas 2023. gada 27. janvāra lēmumu apstiprināts prasītāja un

Izdevniecības starpā noslēgtais izlīgums un daļā pret Izdevniecību tiesvedība lietā izbeigta, apelācijas instances

tiesas izskatīšanas priekšmets ir prasītāja celtā prasība daļā pret /Persona B/. Saskaņā ar prasītāja pārstāvja

paskaidrojumiem 2023. gada 24. marta tiesas sēdē, pēc izlīguma noslēgšanas2023. gada 23. martālietā iesniegtajos

prasības pieteikuma grozījumos labotas iepriekšējā redakcijā pieļautas kļūdas un šajā redakcijā tiek uzturēta tikai

prasība pret /Persona B/.

Secīgi šajā lietā pēc būtības ir jāizšķir strīds par to, vai atbildētājs /Persona B/ ir sniedzis žurnālistam prasītāja

godu un cieņu aizskarošas izteikumus (tā norādīts prasītāja apelācijas instances tiesā iesniegtajos prasības

pieteikuma precizējumos), kas radījuši prasītāja tiesību aizskārumu.

Tiesa atzīst, ka no pierādījumiem lietā neapstiprinās prasītāja izteiktais apgalvojums, ka raksti interneta vietnē

„/Tīmekļvietne A/” un drukātā publikācijā izdevumā „/Nosaukums C/” tapuši pēc atbildētāja iniciatīvas. Savukārt,

atbildētājs nav apstrīdējis, ka sniedza interviju žurnālistam, bet ir strīds par to, kā interviju atspoguļoja.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. panta piekto daļu sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.

panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa,

izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams,

tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā

gadījumā šā likuma 193. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz

ar to ir pamats pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus

nenorāda.

[12] Atbildot uz apelācijas sūdzības argumentiem un iebildumiem, tiesa papildus norāda uz turpmāk minēto.

[12.1] Personu reputāciju jeb godu un cieņu, kas ir daļa no privātās dzīves neaizskaramības, aizsargā Latvijas

Republikas Satversmes 96. pants, un tam atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

8. pants (sk. Senāta 2021. gada 4. augusta sprieduma lietā Nr. SKC?75/2021,

ECLI:LV:AT:2021:0804.C29239318.10.S, 7. punktu).

Civillikuma 2352.1 panta pirmā daļa gan paredz atbildētāja pienākumu pierādīt izplatīto ziņu patiesumu,

tomēr vispirms no prasītāja tiek sagaidīti pierādījumi faktam, ka konkrētas, godu un cieņu aizskarošas ziņas ir

tikušas izplatītas.

Nav pamata apšaubīt pirmās instances tiesas spriedumā secināto, ka ir notikusi prasībā apstrīdēto izteikumu

izplatīšana publiski nenoteiktam personu lokam interneta vietnē „/Tīmekļvietne A/” un preses izdevumā

„/Nosaukums C/” .

Civillikuma 2352.1 panta trešā daļa kā vienu no goda un cieņas aizskāruma veidiem paredz nepatiesu ziņu

izplatīšanu rakstveidā, par ko dodama atlīdzība.

Neatkarīgi no likumā paredzētā izplatīšanas veida (mutvārdos, rakstveidā vai ar darbiem), prasītāja

pienākums visos gadījumos ir tiesas vērtēšanai nodot objektīvus pierādījumus aizskāruma faktam kā tādam, proti,

kopumā visu uzrakstīto materiālu, izstrādāto darbu vai izteikto runu, kurā viņaprāt attiecīgā ziņa vai viedoklis

ietverts. Secīgi, rakstveida aizskāruma gadījumā spēkā ir nosacījums vērtēt nevis no konteksta izrautas frāzes, bet

visu uzrakstīto materiālu kopumā, kas jo sevišķi svarīgi ir situācijā, kad izteikums tiek vērtēts kā viedoklis.

Tikai objektīvi un nepastarpināti iegūta, pilnīga informācija par goda un cieņas aizskāruma faktu var būt

pamatā tās turpmākai analīzei gan izteikumu kopējā konteksta, gan neitrālas personas vērtējuma, gan citos

apsektos.

Kā norādīts iepriekš šajā spriedumā veidu, kā minēto pierādīšanas pienākumu izpildīt, likums atstāj attiecīgās

puses, šajā gadījumā – prasītāja ziņā.

[12.2] Nav strīda par to, ka lietās par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu publicēšanu ir

nepieciešams rūpīgi nošķirt ziņas (faktus) no viedokļa, jo fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana

var tikt pierādīta, taču prasību pierādīt izteikumu atbilstību patiesībai nevar attiecināt uz viedokli.

Tiesai ir jāizvērtē, vai prasības pieteikumā norādīto frāžu autors ir /Persona B/, vai tajās paustais ir uzskatāms

par ziņām vai viedokli, un vai tas ir nesamērīgi aizskarošs un, vai tā pamatā ir jebkāda faktiskā bāze.Turklāt nevar

vērtēt tikai konkrētās frāzes, uz kurām norāda prasītājs, bet raksts ir jāvērtē tā kopumā, kā arī jāvērtē situācija, kādā

raksts tapa (sk. Senāta 2009. gada 25. novembra spriedumu lietā Nr. SKC?276/2009, (C27054205)).

Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi

iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus (sk. 100. pantu). Šīs tiesības var ierobežot likumā

paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību,

labklājību un tikumību (sk. 116. pantu). Vienlaicīgi noteikts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu (sk. 95.

pantu).

Vārda brīvība nav absolūta un, ņemot vērā vārda brīvības ietekmīgo lomu sabiedrībā, tās īstenošana tiek

saistīta ar zināmiem pienākumiem un atbildību.

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta otro daļu iejaukšanās

tiesību uz vārda brīvību īstenošanā var būt attaisnojama, bet tikai tad, ja tā ir paredzēta likumā un ir pamatota ar

kādu no konvencijas 10. panta otrajā daļā minētajiem leģitīmajiem mērķiem, tostarp, lai aizsargātu cilvēka cieņu,

un ja šāda iejaukšanās ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā.

[12.3] Prasītājs nepiekrīt tiesas izdarītajiem secinājumiem par to, ka izteikumi: „/Nosaukums B/”;„/Persona

A/ biznesa aprindās parādās slikta slava”; „Saprotot, ka ir ilgstoši maldināti, uzrādītie dokumenti neatbilst

patiesībai un saņemto naudu aizņēmēji atmaksāt negrasās [..]”; „Apdraudēts arī Latvijas gods”; „Aizbildināšanās

ar it kā nevarēšanu atmaksāt aizņēmumu vilkās vairākus mēnešus.” ir žurnālista /Persona G/ oriģinālteksts, rakstu

virsraksti, publikācijas ilustrējošo attēlu apraksti. Tos žurnālists radījis no atbildētāja sniegtas informācijas.

Prasītāja ieskatā iepriekš minētā informācija ir /Persona B/ izteikumi, jo rakstu tekstā ir atsauces uz

atbildētāju, kas ir/Nosaukums G/ valdes loceklis, kā rakstā publicētās informācijas avotu. Savukārt pirmās

instances tiesa ir vērtējusi šīs frāzes izolēti no konteksta un rakstiem kopumā, līdz ar to tā nepamatoti atbrīvojusi

atbildētāju no atbildības par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu. Tāpat atbildētāja nevienošanās ar prasītāju

par izlīguma noslēgšanu lietā apliecina to, ka viņš ir vēlējies rakstos iekļauto izteikumu publicēšanu un apstiprinājis

to saturu.

Šāds prasītāja ieskats atzīstams par viņa subjektīvo viedokli.

[12.3.1] No lietā iesniegtajiem pierādījumiem secināms, ka pirmās instances tiesa ir vispusīgi un objektīvi

izvērtējusi visu iesniegto materiālu kopumā (analizējusi iepriekš norādīto izteikumu atrašanās vietu tekstā, tiešās

runas lietojumu un pēdiņu izvietojumu tekstā, teikumu konstrukciju) un pamatoti secinājusi, kāpēc sprieduma 12.3.

punktā norādītie izteikumi ir uzskatāmi par žurnālista oriģināltekstu nevis atbildētāja izteikumiem. Secīgi,

atbildētājam nevar iestāties likumā paredzētā civiltiesiskā atbildība.

Tāpat pirmās instances tiesa ir analizējusi un atdalījusi žurnālista un atbildētāja atbildību par izteikumiem.

Tā kā žurnālists nav pieaicināts lietā kā līdzatbildētājs, tad pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka nav

mērķtiecīgi izvērtēt, vai sprieduma 12.3. punktā minētie izteikumi ir atzīstami par nepamatotu un aizskarošu

viedokli bez jebkādas faktiskās bāzes, par kura izplatīšanu likumā ir paredzēta civiltiesiska atbildība.

[12.3.2] Atbildētāja nevēlēšanās noslēgt izlīgumu lietā neapliecina faktu, ka viņš atzinis iepriekš norādītos

strīdus izteikumus par saviem un vēlējies to publiskošanu. Dažādi iemesli ir iespējami, kā dēļ puses labprātīgi

nevienojas par izlīguma noslēgšanu lietā, kas ir pušu labprātīga vienošanās. Izlīguma noslēgšana saskaņā ar

Civillikuma 1881. panta nosacījumiem ir kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību

pārvēršana par neapstrīdamām un neapšaubāmām, savstarpēji piekāpjoties.

[12.4] Izteikumu: „Šos iespējams noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus viņš izmanto ne tikai savas privātmājas

būvniecībai, bet arī minerālmēslu rūpnīcas būvēšanai [..]” pirmās instances tiesa ir vispusīgi analizējusi un

pamatoti secinājusi, ka tas ir /Nosaukums G/ viedoklis.

Apgabaltiesai no iesniegtajiem un pirmās instances tiesas spriedumā izvērtētajiem pierādījumiem lietā nav

pamata uzskatīt, ka /Nosaukums G/ izteikums ir atzīstams par atbildētāja viedokli.

Izteikuma saturs atspoguļo /Nosaukums G/ intereses. Apgalvojums par „iespējami noziedzīgi iegūtiem

naudas līdzekļiem” un to izmantošanu attiecas uz aizdomām, ko /Nosaukums G/ kā uzņēmums ir paudis policijai.

Valdes loceklis, runājot par šīm aizdomām, faktiski pauž uzņēmuma oficiālo nostāju.

Izteikums ir ievietots nodaļā, kurā aprakstīts /Nosaukums G/ iesniegums un tā pamatā esošie apgalvojumi.

Tas skaidri norāda, ka izteikums tiek pasniegts /Nosaukums G/ vārdā.

Un šajā gadījumā strīda izšķiršanā nav nozīmes, ka atbildētājs ir saistīts ar /Nosaukums G/.

Tā kā šī juridiskā persona nav pieaicināta lietā kā līdzatbildētājs, tad atzīstams, ka nav mērķtiecīgi izvērtēt,

vai sprieduma iepriekš minētais izteikums ir atzīstams par nepamatotu un aizskarošu viedokli bez jebkādas

faktiskās bāzes, par kura izplatīšanu likumā ir paredzēta civiltiesiska atbildība.

[12.5] Pirmās instances tiesa ir pamatoti atzinusi, ka vienīgi teikums „[..] Kā vēlāk izrādījās - arī šī bija laika

vilkšanas un maldināšanas stratēģija.” ir atbildētāja citāts.

Tāpat nav pamata apšaubīt pirmās instances tiesas secināto, ka minētais izteikums atzīstams par atbildētāja

viedokli.

[12.5.1] Izvērtējot publiski paustā viedokļa samērību ar prasītāja goda un cieņas aizskārumu, ņemama vērā arī

ECT prakse.

ECT ir uzsvērusi, ka „vārda brīvība attiecināma ne tikai uz „informāciju” vai „idejām”, kas tiek uztvertas

labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc valsti vai kādu sabiedrības daļu. Tādas prasības

izvirza plurālisms, tolerance un iecietība, bez kuriem nav iedomājama demokrātiska sabiedrība” (sk. Eiropas

cilvēktiesību tiesas 1976. gada 7. decembra spriedums lietā Handyside v. The United Kingdom).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 1995. gada 26. aprīļa spriedumā lietāDe Haiss un Gaisels pret Beļģijunorādījusi,

ka viedoklis nevar būt nesamērīgi aizskarošs, it īpaši tad, ja tam trūkst jebkādas faktiskās bāzes (sk. 47. punktu).

Tiesai jāvērtē, vai paustajam viedoklim bija pietiekama faktiskā bāze. Respektīvi, vai pastāvējuši kādi notikumi vai

arī paša cietušā darbības, kuras veicinājušas šāda viedokļa veidošanos par viņu. Tas, kas ir uzskatāms par

„pietiekamu faktisko bāzi”, ir atkarīgs no katras konkrētās lietas apstākļiem.

[12.5.2] Tāpat vērtējams, kā minēto viedokli varētu uztvert neitrāls lasītājs.

Šāda pieeja atbilst Senāta judikatūrā nostiprinātajām atziņām. Proti, Senāts ir atzinis, ka, atklājot Civillikuma

2352.1 panta saturu būtiska nozīme ir tam, kādu nozīmi attiecīgajam izteikumam vai publikācijai varētu piešķirt

neitrāla persona (sk. Senāta 2015. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. SKC?204/2015, (C31370910), 7.3.

punktu, 2018. gada 28. februāra sprieduma lietā Nr. SKC?68/2018, ECLI:LV:AT:2018:0228.C31370910.1.S, 9.

punktu), neitrāls lasītājs (sk. Senāta 2017. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. SKC?26/2017, (C30706512), 7.

punktu), vidusmēra lasītājs (sk. Senāta 2012. gada 12. septembra sprieduma lietā Nr. SKC?482/2012,

(C04235008), 9.3. punktu) vai vidusmēra mūsdienu lasītājs (sk. Senāta 2017. gada 20. oktobra sprieduma lietā

SKC?233/2017, ECLI:LV:AT:2017:1020.C27151112.2.S, 7.5. punktu, 2017. gada 22. decembra sprieduma lietā

SKC?25/2017, ECLI:LV:AT:2017:1222.C31477710.1.S, 6.2. punktu).

No minētā izriet, ka, lemjot, vai konkrētā publikācija ir prasītāja godu un cieņu aizskaroša, tiesai ir jāapsver,

kā to uztvertu neitrāla persona, neitrāls lasītājs, vidusmēra lasītājs vai vidusmēra mūsdienu lasītājs – vai šāds

lasītājs publikācijā minētos izteikumus uztvertu tā, kā norādīts prasības pieteikumā, vai arī citādi.

Apstrīdētais izteikums ir atbildētāja citāta pēdējais teikums, kurš vērtējams ne tikai kontekstā ar visu citātu:

„Vēl 2021. gada martā /Nosaukums G/ birojā ieradās /Persona D/ kopā ar kādu trešo personu un piedāvāja

samaksāt summu, kas nosegtu tikai aptuveni pusi no reālā aizdevuma. Kā vēlāk izrādījās - arī šī bija laika

vilkšanas un maldināšanas stratēģija.”, bet arī kopsakarībā ar faktiem, ka prasītājs nav apstrīdējis 2021. gada

notikumus, saistītus ar noslēgtās vienošanās izpildīšanas variantiem, un līguma nepildīšanu (parāds nav atdots).

Pretējais nav pierādīts.

Konkrētajā gadījumā, veicot vispusīgu rakstu novērtējumu, ņemot vērā neitrālas personas vērtējumu,

faktoloģisko bāzi par darījumu, tiesa pamatoti atzina, ka izteiktais viedoklis nav atzīstams par rupju un klaji

aizskarošu. Tātad, atbildētāja paustais subjektīvais viedoklis par saistību savlaicīgu neizpildīšanu uzņēmējvidē

nerada tiesai pamatotu pārliecību par prasītāja goda un reputācijas samazinājumu sabiedrības uztverē.

Tiesa atzīst, ka neitrālam lasītājam, par vārdā nenosauktu trešo personu, nav pamata radīt priekšstatu par

prasītāju kā personu, kura rīkojas negodprātīgi un prettiesiski (nodarbojas ar nelikumīgām un krāpnieciskām

darbībām), nav uzticams uzņēmējdarbības vidē, viņa darbības ir ļaunprātīgas un krimināli sodāmas. Turklāt,

prasītāja pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē atzina, ka lietā nav iesniegti pierādījumi par publikāciju rezultātā

radīto kaitējumu prasītāja saimnieciskajai darbībai.

Savukārt to, vai prasītāja pats būs nodarījis kādu kaitējumu savai uzņēmēja reputācijai un uzņēmējdarbībai, t.

sk., noteiks spēkā stājies nolēmums krimināllietā, kurā prasītājs ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma pantiem, kas

atrodami sadaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu” (sk. 179. panta trešo daļu, 183. panta pirmo daļu).

Secīgi, nav pamata apmierināt prasītāja prasību par šī izteikuma atzīšanu par godu un cieņu aizskarošu.

[12.6] Tāpat tiesa par nepamatotu atzīst prasītāja pārmetumu pirmās instances tiesai, ka tā nav izvērtējusi vai

izteikumi atzīstami par ziņām, vai viedokli.

Pirmās instances tiesa argumentējusi, kādēļ tā spriedumā analizētos izteikumus atzinusi par viedokli.

Savukārt, tiesa no lietas materiāliem un pierādījumiem lietā secina, ka pats prasītājs nav konsekvents savā

pārliecībā. Viņš nav skaidri norādījis, par ko uzskata apstrīdētos izteikumus, jo prasībā un grozījumos ir norāde uz

tiem kā uz „ziņām”, tā uz „viedokli”. Savukārt apelācijas instances tiesas sēdē 2024. gada 11. novembrī prasītāja

pārstāvis paskaidroja, ka prasības pieteikumā norādītās frāzes ir izteikumi, vēlāk atkal nodēvēja tās par„ziņām” un

pieļāva, ka tās var būt arī „viedoklis”.

[13] Secīgi, apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas secinātajam, ka noraidāma prasība daļā par

Civillikuma 2352.1 pantā paredzētās mantiskās kompensācijas piedziņu par personisko kaitējumu, kas nodarīts,

prettiesiski aizskarot personas godu un cieņu rakstveidā, jo prasījums daļā par apstrīdēto izteikumu atzīšanu par

godu un cieņu aizskarošu viedokli bez jebkādas faktiskās bāzes tika noraidīts.

[14] Tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus, piemērojusi

faktiskajiem apstākļiem atbilstošās procesuālo un materiālo tiesību normas, nonākusi pie pamatotiem

secinājumiem. Apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nevar būt pamats pretēju secinājumu izdarīšanai.

[15] Spriedumā ir jāizlemj jautājumi, kas saistīti ar tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Prasītājs samaksājis valsts nodevu par prasības celšanu 504,64 EUR un valsts nodevu par apelācijas sūdzības

iesniegšanu 504,64 EUR, lūdz piedzīt arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus (advokāta palīdzība) 2510,75 EUR.

Atbildētājam radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi (par advokāta palīdzību) 6115,64 EUR, ko lūdz

piedzīt.

[15.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa

piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Tā kā prasība ir noraidīta, nav pamata tiesas izdevumu piedziņai prasītāja labā un tie jāuzņemas prasītājam

pašam.

[15.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu no prasītāja valsts ienākumos piedzenami iepriekš

nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu pirmās instances tiesā 4 EUR.

[15.3] Atbilstoši Civilprocesa 44. panta trešās daļas nosacījumiem, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu

saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam, kura labā taisīts spriedums par prasības noraidīšanu, radušies

ar lietas vešanu saistītie izdevumi par zvērinātas advokātes Zanes Sedlovas sniegto juridisko palīdzību, t. sk.,

juridisko dokumentu sagatavošanu, un pārstāvību, gan pirmās instances tiesā, gan apelācijas instances tiesā,

kopā6115,64 EUR.

Prasītāja celtā prasība sastāv no nemantiska prasījuma (goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšana,

atvainošanās), kuram pakārtots mantisks prasījums par kompensācijas piedziņu. Savukārt, kompensācijas apmēru

prasības apmierināšanas gadījumā nosaka tiesa. Noraidot prasību par goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu,

atvainošanos, jautājums par kompensācijas piedziņu netika vērtēts. Līdz ar to atzīstams, ka ar tiesas spriedumu

noraidītais prasījums ir nemantiska rakstura un atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „d”

apakšpunktam atbildētājam atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai maksimāli

pieļaujamā 2850 EUR apmērā, kas piedzenami no prasītāja.

[16] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. pantu, atbildētājam un valstij ir nosakāmas tiesības par laiku

līdz nolēmuma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no visas to labā ar nolēmumu

piedzītās summas, ar nosacījumu, ka šo likumisko nokavējuma procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Tiesa ņem vērā piemērojamās tiesību normas skaidrojumu jeb interpretāciju, kas izteikta Senāta Civillietu

departamenta senatoru kopsapulces 2021. gada 15. decembra lēmumā, kura 4. punktā skaidrots, ka ar konkrēto

tiesību normu jaunas tiesības netiek radītas, bet tiesa, pamatojoties uz materiālo tiesību normām, tikai konstatē

lietas dalībnieka tiesības uz attiecīgo summu. Minētajām atziņām, pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 49.1

panta trešo daļu, ir skaidrojošs raksturs, līdz ar to tās ir ņemamas vērā.

Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021. gada 15. decembra lēmumā izteiktās atziņas

pilnībā uzturējis Senāts 2024. gada 13. jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-

53/2024,ECLI:AT:2024:0613.C33348419.26.S.

Šo apsvērumu dēļ un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5. panta piekto daļu, Civilprocesa likuma 195.

panta pirmā daļa tiek piemērota arī uz piedziņām valsts labā.

[17] Tiesas kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa 204.1 pantu prasītājam nosakāms 10 dienu termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei, kas skaitāms no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.,1 430., 432., 434. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnīgi /Persona A/ prasību pret /Persona B/ par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu,

atvainošanos un nemantiskā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods/, /Persona B/, personas kods /Personas kods/, labā ar

lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai2850 EUR (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit

euro), kas maksājami kontā Nr. /Konta numurs/, AS „SEB banka”.

Noteikt /Persona B/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6

% gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, ar nosacījumu, ka šo likumisko kavējuma procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods/,valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4

EUR (četri euro), nosakot, ka šī summa iemaksājama Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr. 90001672316, BIC

kods TRELLV22 kontā Nr. LV51TREL2190458019000.

Noteikt valstij tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6 %

gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, ar nosacījumu, ka šo likumisko kavējuma procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Noteikt /Persona A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas, skaitot no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2024. gada

11. decembra - Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību

Kurzemes apgabaltiesā.

Tiesnese J. Mauliņa

Tiesnesis I. Grigorjevs

Tiesnese L. Jansone

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.