Court orders payment of management fees and legal costs for apartment cooperative against individual owner.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's objections regarding heating and meter reading fees, ruling that the cooperative's billing methods were lawful. Consequently, the plaintiff's claim for management expenses, interest, and state fees was fully supported. The judgment ordered the defendant to pay the converted sum in euros along with attorney fees capped at 30% of the awarded amount.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 44. panta 1. daļa 1. punkts a) apakšpunkts; Civilprocesa likuma 44. panta 4. daļa; Civilprocesa likuma 204.1 pants: When a small claims action is heard in the first instance, attorney fees are recoverable up to 30% of the awarded sum, capped at 50% of that maximum.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Civillieta Nr. C28411413
Arhīva Nr.C-1725-14/12
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 4.jūnijā
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:
tiesnese S.Rūtena-Laizāne
ar tiesas sēdes sekretāru K.Cirveli, tulku M.Maksimenko,
piedaloties zvērinātai advokātei D.Puķītei,
2014.gada 26.maijāRīgā, Daugavgrīvas ielā 58, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības
„Bāka-2” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
2013.gada 12.septembrī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrība (turpmāk - DzĪKS) „Bāka-2” cēla tiesā maza apmēra prasību par
parāda piedziņu pret /pers. A/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai /pers. A/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, Rīgā. Šī dzīvokļa īpašuma kopīpašumā
esošo daļu pārvalda un apsaimnieko prasītāja.
Atbildētāja nav pilnībā norēķinājies ar prasītāju par pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem.
Pamatojoties uz likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12., 34.pantu, Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 2., 3. punkts; 13.pantu, Dzīvojamo
māju pārvaldīšanas likuma 10.panta 3.daļa, Civillikuma 3., 1402., 1765.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no /pers. A/:
1) pārvaldīšanas izdevumu un maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem parādu par laika periodu no 2006.gada 1.jūlija līdz
2013.gada 31.jūlijam Ls 338,53 apmērā;
2) likumiskos procentus Ls 45,16;
3) valsts nodevu Ls 57,55;
4) ar lietas vešanu saistītos izdevumus Ls 3,30 apmēra;
5) noteikt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei no atbildētājas saņemt likumiskos procentus no galvenā parāda un
tiesāšanās izdevumiem.
2013.gada 16.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas /pers. A/ rakstveida paskaidrojumi. Atbildētāja paskaidro, ka atzīst to, ka pilnībā nav
nomaksātas maksājuma summas, kuras ir uzrādītas izrakstītā rēķinā. Par šīm nenomaksātām naudas summām starp prasītāju un
atbildētāju pastāv strīds. Atbildētāja neatzīst rēķinā uzrādīto naudas summu, kas atbilst apkures izmaksām.
Prasītāja no 2005.gada dzīvojamā mājā ir uzstādījusi individuālo apkures uzskaites sistēmu, kur katra dzīvokļa apkures siltums tiek
individuāli uzskaitīts. Savukārt atbildētājas dzīvoklim nav uzstādīta individuālā norēķināšanās uzskaite un līdz ar to šim dzīvoklim
individuālā uzskaite tiek rēķināta pēc platības. No 2006.gada atbildētājai rēķinos par siltuma piegādi pielietots koeficients 1.5. Tas
nozīmē. ka samaksa par saņemto siltumenerģiju netiek rēķināta pēc vidējā patēriņa, bet tiek palielināta par 50%.
Otrā izmaksu pozīcija, par kuras apmaksu ir strīds ar prasītāju ir samaksa par allokātoru nolasīšanu. Prasītāja pieprasīja maksāt Ls
1,38 par allokatoru nolasīšanu. Atbildētāja paskaidro, ka ja viņas dzīvoklī nav uzstādīta individuālā uzskaites agregāti (allokātori), tad
nevar pieprasīt maksu par šāda pakalpojuma sniegšanu.
Tā kā šis maksājums ir nepamatots, tad prasītāja nedrīkst uzrēķināt nekādus soda procentus par parādu.
Prasītāja, pieprasot parāda summu, nav iesniedzis pierādījumu parāda summai, tas ir, nav iesniedzis izrakstītos rēķinus par strīdus
laika periodu.
Tāpat prasītāja nav iesniegusi siltumenerģijas pielietotā tarifa aprēķinu par konkrētiem apkures mēnešiem.
2013.gada 12.novembrī tiesā saņemts prasītājas rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka aprēķinus katras apkures sezonas
nobeigumā saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku apstiprināto metodiku uz līguma pamata starp DzīKS ,,Bāka-2 un SIA „SANO” veic SIA
„SANO”. Tā sagatavo rēķinu par apkures sezonu katram dzīvokļa īpašniekam. Līdz ar to Ls 1,38, pretēji atbildētājas norādītajam, nav
maksa par allokatoru rādījumu nolasīšanu, bet par darbību kopumu, kā rezultātā tiek sagatavots rēķins. Apkures sezonas laikā
atbildētājam tiek izrakstīts rēķins par apkuri, kas ir avansa maksājums, bet neatbilst faktiskajām apkures izmaksām.
Tiesas sēdē prasītājas DzĪKS “Bāka-2” pilnvarotais pārstāvis /pers.S/ prasību uzturēja pilnā apmērā un papildus norādīja, ka
/pers. A/ griezās pie dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Bāka-2” 2010.gadā ar lūgumu izsniegt viņai sapulces protokola
kopiju un aprēķina metodiku. Tie bija divi iesniegumi, kas ir pievienoti pie lietas, un visus dokumentus atbildētāja ir saņēmusi.
Norāda, ka šī brīža valde nebija organizējusi 2005.gada sapulci, līdz ar to valde nav atbildīga par 2005.gada sapulces protokola
noformējumu. Paskaidroja, ka sapulces vadītājs nav parakstījis sapulces protokolu sapulces norises dienā.
Norāda, ka sapulce bija lemttiesīga un pieņēma lēmumu, tajā skaitā siltuma aprēķināšanas metodi, - valde pirms sapulces
katram bija nosūtījusi aptaujas anketu, kur bija norādīts tieši viņa dzīvokļa izdevumi, kas ir saistīti ar šo pasākumu veikšanu, un arī
uzrādīts, ka aptauja tika veikta pamatojoties uz kopsapulces lēmumu. Visi iebildumi pret to, kas tas bija nelikumīgi, par to, ka tādi
lēmumi nebija tas ir tikai mērķis izvairīties no samaksas. Paskaidroja, ka atbildētājas dzīvoklī nav uzstādīti allokatori. Prasībā neprasa
līgumiskos procentus, sakarā ar to, ka nav noslēgts līgums. Atbildētājas parāds ir par pārtērēto siltuma daudzumu.
Tiesas sēdē zvērināta advokāte Daina Puķīte prasību uzturēja pilnā apmērā. Papildus paskaidroja, ka prasītāja ir tikai
apsaimniekotājs un nevar atbildēt kā kopsapulce noformē lēmumus. Pirms katras kopsapulces apsaimniekotājs bija iedevis dzīvokļu
īpašnieku kopsapulcei protokolus. Prasītāja uzskata, ka viņš nav atbildīga par to, kādā veidā kopsapulces lēmums ir parakstīts.
Prasītāja secināja, ka protokols nodots pirms sapulces uzsākšanas, visi jautājumi atbilst pašu dzīvokļu īpašnieku kompetencei.
Papildus atbildētājai bija jāsaprot, ka viņai bija tiesības apstrīdēt sapulces protokolu.
Tiesas sēdē atbildētājas /pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ prasību neatzina pilnībā. Paskaidroja, ka 2005.gada īpašnieku
kooperatīvu sabiedrības lēmums nav parakstīts no sapulces vadītāja puses. Parāds ir izveidojies nevis par nemaksāšanu, izņemot
pārrēķinu. Pārrēķins nav apstiprināts likumā notiktajā kārtībā. Par 2011.gada sapulces protokolu iebildumu nav. Atbildētāja turpināja
nemaksāt, jo katrā rēķinā tika piestādīts mistisks līgumsods, kā arī šis pārrēķins.
Tiesas sēdē (20.02.2014) lieciniece /pers. E/ liecināja, ka 2005.gada sapulcē tika lemti dažādi jautājumi. Tika lemts par metodikas
aprēķināšanu. Neatceras vai sapulces protokols tika izsniegts.
Tiesas sēdē (20.02.2014) lieciniece /pers. F/ liecināja, ka ja sapulce tikusi sasaukt un tās ir notikušas, nekad nav bijis kvoruma.
Dzīvokļu īpašnieki uz sapulci neiet. Norādīja, ka neko nav parakstījusi, tai skaitā arī balsošanas anketu.
Tiesas sēdē (26.05.2014) lieciniece /pers. G/ liecināja, ka piedalījās sapulcē, tad tika risināts jautājums par radiatoru, skaitītāju
uzstādīšanu, kredīta ņemšanu. Skaidri neatceras, kas vadīja sapulci.
Tiesas sēdē (26.05.2014) liecinieks /pers. H/ liecināja,persona G.V.unpersona G.V. vīrs piedalījās sapulcē. Sapulcē tika apspriests
jautājums par individuālu siltuma regulēšanu. Neatceras, kurš vadīja sapulci.
Tiesas sēdē (26.05.2014) liecinieks /pers. J/ liecināja, kasapulcē piedalījās, norādīja, ka sapulces vadītājs parakstīja protokolu.
Sapulcē apsprieda jautājumu par skaitītāju uzlikšanu, bet par aprēķina metodiku netika apspriests.
Tiesas sēdē (26.05.2014) lieciniece /pers. K/ liecināja, ka ar strādā Bāka-2, par revīzijas komisijas locekli. Paskaidroja, ka
2005.gada kopsapulcē nepiedalījās. Norādīja, ka līdz 2010.gada 1.janvārim kooperatīvā sabiedrība neapsprieda metodiku.
MOTĪVU DAĻA
Pārbaudījusi civillietas materiālus, noklausījusies pušu paskaidrojumus un liecinieku liecības, tiesa atzīst, ka dzīvokļu īpašnieku
kooperatīvās sabiedrības „Bāka-2” maza apmēra prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu ir apmierināma pilnībā, turpmāk norādīto
apsvērumu dēļ.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izdrukas izriet, ka /pers. A/ pieder nekustamais īpašums,
kas atrodas /adrese/, kā arī pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 5070/455950 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas
(lietas 17.lapa).
Lietā nepastāv strīds, ka nekustamo īpašumu /adrese A/ pārvalda un apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Bāka-
2”.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. A/ pārvaldīšanas izdevumus un maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem parādu par
laika periodu no 2006.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.jūlijam Ls 338,53 jeb 481,68 EUR.
Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,
zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājas norādītā parāda summa sastāv no rēķiniem par apkuri: 2006.gada jūlijā – Ls 2,60 jeb
EUR 3,70; 2007.gada jūnijā – Ls 18,56 jeb EUR 26,41; 2008.gada jūnijā – Ls 51,83 jeb EUR 73,75; 2009.gada jūnijā – Ls 36,24 jeb
EUR 51,56; 2010.gada jūnijā – Ls 44,61 jeb EUR 63,47; 2011.gada jūnijā – Ls 68,60 jeb EUR 97,61; 2012.gada jūnijā – Ls 63,43 jeb
EUR 90,14; 2013.gada jūnijā – Ls 87,13 jeb EUR 123,97, kopā Ls 373 jeb EUR 530,73. Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav segusi
parāda summu Ls 338,53 jeb EUR 481,68 apmērā (lietas 8.lapa).
Prasītājas valdes priekšsēdētājs /pers.S/ rakstveida paskaidrojumā norāda, ka apkures sezonas laikā atbildētājai tiek
izrakstīts rēķins par apkuri, kas ir avansa maksājums, bet neatbilst faktiskajām apkures izmaksām (lietas 68.lapa).
Tāpat lietas materiāliem pievienoti SIA “SANO” (Siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs) individuālie aprēķini siltumapgādei un citiem
komunālpakalpojumiem. No minētajiem aprēķiniem izriet, ka /pers. A/ maksa par siltumapgādi tiek aprēķināta pēc dzīvokļa telpas
platības, t.i., proporcionāli viņas īpašuma daļai. Un šo maksu nosaka SIA “SANO”, nevis dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība
“Bāka-2”.
SIA “SANO” par laika periodu no 2006.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 5.maijam objektam /adrese/ sniegusi siltumapgādi, un kopējā
summa par pakalpojumu sastāda Ls 23466,35 jeb EUR 33389,61, proporcionāli atbildētājas īpašuma platībai /pers. A/ sniegts
pakalpojums, par ko izdalīts rēķins Ls 1607,95 jeb EUR 2287,91 apmērā (lietas 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51.lapa). Tomēr, tā kā
/pers. A/ ir norēķinājusies par apkuri tikai apkures periodā, atbildētāja no summas Ls 1607,95 jeb EUR 2287,91 apmaksājusi Ls
1272,02 jeb EUR 1809,92.
Tiesa pārbaudījusi civillietas lietas materiālus, salīdzinot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Bāka-2” izrakstītos rēķinus un
SIA “SANO” aprēķinus konstatē, ka dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izrakstot rēķinu par apkuri jūnija mēnešos ir norādījusi naudas
summu, ko atbildētāja nav segusi veicot maksājumus apkures periodā. Tiesa negūst apstiprinājumu, atbildētājas apgalvojumam, tam,
ka ticis izmantots izlīdzinošais koeficients 1,5, jo kopējā rēķinu summa ir proporcionāla atbildētājas īpašuma platībai. Nedz SIA
“SANO” aprēķinos, nedz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Bāka-2” rēķinos nav tikusi izmantota aprēķinu metodika par
siltuma patēriņa sadali dzīvokļos mājās, kuru dzīvokļos ir uzstādīti proporcionālie siltuma uzskaites skaitītāji, t.i., nav izmantots
izlīdzinošais koeficiens 1,5.
Nedz no prasības pieteikuma, nedz no pārējiem lietas materiāliem nav redzams, ka prasītāja lūdz piedzīt summu par allokātoru
nolasīšanu, kā to norādījusi atbildētāja.
Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu
izvešana).
Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta ceturtā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Lietā nav strīda nedz par to, ka starp pusēm nepastāv līgumiskās attiecības, nedz par to, ka Dzīks „Bāka-2” ir veikusi dzīvojamās
mājas, kas atrodas /adrese/, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu un, ka atbildētāja, kā dzīvokļa īpašniece, ir saņēmusi un izmantojusi
sniegtos pakalpojumus visā laika periodā, par ko celta prasība. Tādējādi šajā gadījumā lietas dalībnieku tiesiskās attiecības izriet no
likuma, proti, no iepriekš spriedumā minētajiem normatīvajiem aktiem un, līdz ar to, ir konstatējams, ka atbildētājai, kā dzīvokļa
īpašniecei, ir likumā noteikts pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas izdevumu segšanā.
Tiesa norāda, ka tiesas sēdē sniegtās liecinieku liecības nav attiecināmas uz prasību, jo liecības sniegtas saistībā ar 2005.gada
10.maija mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku sapulces protokolu, savukārt šis protokols neietekmē aprēķinu par pakalpojumu, ko
sniedzis tiešais siltuma piegādātājs - SIA “SANO”.
Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Procentu
apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas
ir, seši procenti no simta gadā Civillikuma 1765.pants).
Pamatojoties uz minēto, prasītāja aprēķinājusi atbildētājai likumiskos nokavējuma procentus Ls 45,16 jeb EUR 64,26 apmērā par
laika periodu no 2006.gada 13.augusta līdz 2013.gada 31.jūlijam. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas
izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo un to, ka lietā nav iesniegti parāda samaksu apliecinoši pierādījumi, tiesai nav
pamata apšaubīt Dzīks „Bāka-2” norādīto atbildētājas kopējā parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu tiesību pēc prasījuma ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, sakarā ar
ko no /pers. A/ par labu Dzīks „Bāka-2” piedzenams pamatparāds Ls 338,53 jeb EUR 481,68 un likumiskie nokavējuma procenti 6%
no 100 gadā, tas ir, Ls 45,16 jeb EUR 64,26.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un ņemot vērā Civillikuma 1756., 1763., 1765.pantā noteikto, Dzīks „Bāka-2”
prasījumu par tiesību noteikšanu prasītājam saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no visas piedzītās summas
atzīstams par nepamatotu, nosakot prasītājam tiesības saņemt minētos procentus no parāda pamatsummas, tas ir, Ls 338,53 jeb
EUR 481,68, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva Ls
58,87 jeb 83,76 EUR (lietas 6.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb 4,70 EUR (lietas 7.lapa), kopā Ls 53,30 jeb
88,46 EUR.
Tā kā atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar
prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir bijuši 5,99 EUR (lietas 1.,
2.lapa), tad atlikusī daļa – 1,26 EUR – ir piedzenama no atbildētājas par labu valstij.
Prasītāja ir iesniegusi tiesā maksājumu uzdevumu, saskaņā ar ko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Bāka-2” ir samaksājusi
zvērinātai advokātei D.Puķītei Ls 242 jeb EUR 344,33 par juridiskajiem pakalpojumiem šajā lietā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai
prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne
vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ka ja prasība ir
izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā
panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta
palīdzības samaksai Ls 57,56 jeb EUR 81,90 apmērā. Prasība daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu advokāta palīdzības
samaksai Ls 286,77 jeb EUR 408,04 noraidāma.
Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrā daļa noteic: sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto
(neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos
noapaļošanas principus.
Pamatojoties uz minēto likuma normu, no atbildētājas piedzenamās summas konvertējamas uz euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājai dodams termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas pēc
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 44., 97., 189.-193., 195., 204.1, 250.26pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt Dzīks „Bāka-2”, reģistrācijas Nr.40003095412, maza apmēra prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par
parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīks „Bāka-2”, reģistrācijas Nr.40003095412, pamatparādu EUR
481,68 (četri simti astoņdesmit viens euro un 68 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2006.gada 13.augusta
līdz 2013.gada 31.jūlijam EUR 64,26 (sešdesmit četri euro un 26 centi), valsts nodevu EUR 81,89 (astoņdesmit viens euro un 89
cents), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro un 70 centi) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta
palīdzības samaksai EUR 81,90 (astoņdesmit viens euro un 90 centi), kopā piedzenot EUR 714,43 (septiņi simti četrpadsmit euro un
43 centi).
Noteikt Dzīks „Bāka-2”, reģistrācijas Nr.40003095412, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas
kods/, likumiskos nokavējuma 6% gadā no parāda pamatsummas, tas ir, EUR 481,68, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta
nosacījumus.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,26 (viens euro un
26 centi).
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma teksta faktiskās
sastādīšanas dienas - 2014.gada 4.jūnija, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese S.Rūtena – Laizāne