Court orders payment of management fees and legal costs for apartment cooperative against individual owner.

NORAKSTS

Civillieta Nr. C28411413

Arhīva Nr.C-1725-14/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 4.jūnijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese S.Rūtena-Laizāne

ar tiesas sēdes sekretāru K.Cirveli, tulku M.Maksimenko,

piedaloties zvērinātai advokātei D.Puķītei,

2014.gada 26.maijāRīgā, Daugavgrīvas ielā 58, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības

„Bāka-2” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2013.gada 12.septembrī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrība (turpmāk - DzĪKS) „Bāka-2” cēla tiesā maza apmēra prasību par

parāda piedziņu pret /pers. A/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai /pers. A/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, Rīgā. Šī dzīvokļa īpašuma kopīpašumā

esošo daļu pārvalda un apsaimnieko prasītāja.

Atbildētāja nav pilnībā norēķinājies ar prasītāju par pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12., 34.pantu, Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 2., 3. punkts; 13.pantu, Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 10.panta 3.daļa, Civillikuma 3., 1402., 1765.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no /pers. A/:

1) pārvaldīšanas izdevumu un maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem parādu par laika periodu no 2006.gada 1.jūlija līdz

2013.gada 31.jūlijam Ls 338,53 apmērā;

2) likumiskos procentus Ls 45,16;

3) valsts nodevu Ls 57,55;

4) ar lietas vešanu saistītos izdevumus Ls 3,30 apmēra;

5) noteikt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei no atbildētājas saņemt likumiskos procentus no galvenā parāda un

tiesāšanās izdevumiem.

2013.gada 16.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas /pers. A/ rakstveida paskaidrojumi. Atbildētāja paskaidro, ka atzīst to, ka pilnībā nav

nomaksātas maksājuma summas, kuras ir uzrādītas izrakstītā rēķinā. Par šīm nenomaksātām naudas summām starp prasītāju un

atbildētāju pastāv strīds. Atbildētāja neatzīst rēķinā uzrādīto naudas summu, kas atbilst apkures izmaksām.

Prasītāja no 2005.gada dzīvojamā mājā ir uzstādījusi individuālo apkures uzskaites sistēmu, kur katra dzīvokļa apkures siltums tiek

individuāli uzskaitīts. Savukārt atbildētājas dzīvoklim nav uzstādīta individuālā norēķināšanās uzskaite un līdz ar to šim dzīvoklim

individuālā uzskaite tiek rēķināta pēc platības. No 2006.gada atbildētājai rēķinos par siltuma piegādi pielietots koeficients 1.5. Tas

nozīmē. ka samaksa par saņemto siltumenerģiju netiek rēķināta pēc vidējā patēriņa, bet tiek palielināta par 50%.

Otrā izmaksu pozīcija, par kuras apmaksu ir strīds ar prasītāju ir samaksa par allokātoru nolasīšanu. Prasītāja pieprasīja maksāt Ls

1,38 par allokatoru nolasīšanu. Atbildētāja paskaidro, ka ja viņas dzīvoklī nav uzstādīta individuālā uzskaites agregāti (allokātori), tad

nevar pieprasīt maksu par šāda pakalpojuma sniegšanu.

Tā kā šis maksājums ir nepamatots, tad prasītāja nedrīkst uzrēķināt nekādus soda procentus par parādu.

Prasītāja, pieprasot parāda summu, nav iesniedzis pierādījumu parāda summai, tas ir, nav iesniedzis izrakstītos rēķinus par strīdus

laika periodu.

Tāpat prasītāja nav iesniegusi siltumenerģijas pielietotā tarifa aprēķinu par konkrētiem apkures mēnešiem.

2013.gada 12.novembrī tiesā saņemts prasītājas rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka aprēķinus katras apkures sezonas

nobeigumā saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku apstiprināto metodiku uz līguma pamata starp DzīKS ,,Bāka-2 un SIA „SANO” veic SIA

„SANO”. Tā sagatavo rēķinu par apkures sezonu katram dzīvokļa īpašniekam. Līdz ar to Ls 1,38, pretēji atbildētājas norādītajam, nav

maksa par allokatoru rādījumu nolasīšanu, bet par darbību kopumu, kā rezultātā tiek sagatavots rēķins. Apkures sezonas laikā

atbildētājam tiek izrakstīts rēķins par apkuri, kas ir avansa maksājums, bet neatbilst faktiskajām apkures izmaksām.

Tiesas sēdē prasītājas DzĪKS “Bāka-2” pilnvarotais pārstāvis /pers.S/ prasību uzturēja pilnā apmērā un papildus norādīja, ka

/pers. A/ griezās pie dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Bāka-2” 2010.gadā ar lūgumu izsniegt viņai sapulces protokola

kopiju un aprēķina metodiku. Tie bija divi iesniegumi, kas ir pievienoti pie lietas, un visus dokumentus atbildētāja ir saņēmusi.

Norāda, ka šī brīža valde nebija organizējusi 2005.gada sapulci, līdz ar to valde nav atbildīga par 2005.gada sapulces protokola

noformējumu. Paskaidroja, ka sapulces vadītājs nav parakstījis sapulces protokolu sapulces norises dienā.

Norāda, ka sapulce bija lemttiesīga un pieņēma lēmumu, tajā skaitā siltuma aprēķināšanas metodi, - valde pirms sapulces

katram bija nosūtījusi aptaujas anketu, kur bija norādīts tieši viņa dzīvokļa izdevumi, kas ir saistīti ar šo pasākumu veikšanu, un arī

uzrādīts, ka aptauja tika veikta pamatojoties uz kopsapulces lēmumu. Visi iebildumi pret to, kas tas bija nelikumīgi, par to, ka tādi

lēmumi nebija tas ir tikai mērķis izvairīties no samaksas. Paskaidroja, ka atbildētājas dzīvoklī nav uzstādīti allokatori. Prasībā neprasa

līgumiskos procentus, sakarā ar to, ka nav noslēgts līgums. Atbildētājas parāds ir par pārtērēto siltuma daudzumu.

Tiesas sēdē zvērināta advokāte Daina Puķīte prasību uzturēja pilnā apmērā. Papildus paskaidroja, ka prasītāja ir tikai

apsaimniekotājs un nevar atbildēt kā kopsapulce noformē lēmumus. Pirms katras kopsapulces apsaimniekotājs bija iedevis dzīvokļu

īpašnieku kopsapulcei protokolus. Prasītāja uzskata, ka viņš nav atbildīga par to, kādā veidā kopsapulces lēmums ir parakstīts.

Prasītāja secināja, ka protokols nodots pirms sapulces uzsākšanas, visi jautājumi atbilst pašu dzīvokļu īpašnieku kompetencei.

Papildus atbildētājai bija jāsaprot, ka viņai bija tiesības apstrīdēt sapulces protokolu.

Tiesas sēdē atbildētājas /pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ prasību neatzina pilnībā. Paskaidroja, ka 2005.gada īpašnieku

kooperatīvu sabiedrības lēmums nav parakstīts no sapulces vadītāja puses. Parāds ir izveidojies nevis par nemaksāšanu, izņemot

pārrēķinu. Pārrēķins nav apstiprināts likumā notiktajā kārtībā. Par 2011.gada sapulces protokolu iebildumu nav. Atbildētāja turpināja

nemaksāt, jo katrā rēķinā tika piestādīts mistisks līgumsods, kā arī šis pārrēķins.

Tiesas sēdē (20.02.2014) lieciniece /pers. E/ liecināja, ka 2005.gada sapulcē tika lemti dažādi jautājumi. Tika lemts par metodikas

aprēķināšanu. Neatceras vai sapulces protokols tika izsniegts.

Tiesas sēdē (20.02.2014) lieciniece /pers. F/ liecināja, ka ja sapulce tikusi sasaukt un tās ir notikušas, nekad nav bijis kvoruma.

Dzīvokļu īpašnieki uz sapulci neiet. Norādīja, ka neko nav parakstījusi, tai skaitā arī balsošanas anketu.

Tiesas sēdē (26.05.2014) lieciniece /pers. G/ liecināja, ka piedalījās sapulcē, tad tika risināts jautājums par radiatoru, skaitītāju

uzstādīšanu, kredīta ņemšanu. Skaidri neatceras, kas vadīja sapulci.

Tiesas sēdē (26.05.2014) liecinieks /pers. H/ liecināja,persona G.V.unpersona G.V. vīrs piedalījās sapulcē. Sapulcē tika apspriests

jautājums par individuālu siltuma regulēšanu. Neatceras, kurš vadīja sapulci.

Tiesas sēdē (26.05.2014) liecinieks /pers. J/ liecināja, kasapulcē piedalījās, norādīja, ka sapulces vadītājs parakstīja protokolu.

Sapulcē apsprieda jautājumu par skaitītāju uzlikšanu, bet par aprēķina metodiku netika apspriests.

Tiesas sēdē (26.05.2014) lieciniece /pers. K/ liecināja, ka ar strādā Bāka-2, par revīzijas komisijas locekli. Paskaidroja, ka

2005.gada kopsapulcē nepiedalījās. Norādīja, ka līdz 2010.gada 1.janvārim kooperatīvā sabiedrība neapsprieda metodiku.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi civillietas materiālus, noklausījusies pušu paskaidrojumus un liecinieku liecības, tiesa atzīst, ka dzīvokļu īpašnieku

kooperatīvās sabiedrības „Bāka-2” maza apmēra prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu ir apmierināma pilnībā, turpmāk norādīto

apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izdrukas izriet, ka /pers. A/ pieder nekustamais īpašums,

kas atrodas /adrese/, kā arī pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 5070/455950 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas

(lietas 17.lapa).

Lietā nepastāv strīds, ka nekustamo īpašumu /adrese A/ pārvalda un apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Bāka-

2”.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. A/ pārvaldīšanas izdevumus un maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem parādu par

laika periodu no 2006.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.jūlijam Ls 338,53 jeb 481,68 EUR.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājas norādītā parāda summa sastāv no rēķiniem par apkuri: 2006.gada jūlijā – Ls 2,60 jeb

EUR 3,70; 2007.gada jūnijā – Ls 18,56 jeb EUR 26,41; 2008.gada jūnijā – Ls 51,83 jeb EUR 73,75; 2009.gada jūnijā – Ls 36,24 jeb

EUR 51,56; 2010.gada jūnijā – Ls 44,61 jeb EUR 63,47; 2011.gada jūnijā – Ls 68,60 jeb EUR 97,61; 2012.gada jūnijā – Ls 63,43 jeb

EUR 90,14; 2013.gada jūnijā – Ls 87,13 jeb EUR 123,97, kopā Ls 373 jeb EUR 530,73. Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav segusi

parāda summu Ls 338,53 jeb EUR 481,68 apmērā (lietas 8.lapa).

Prasītājas valdes priekšsēdētājs /pers.S/ rakstveida paskaidrojumā norāda, ka apkures sezonas laikā atbildētājai tiek

izrakstīts rēķins par apkuri, kas ir avansa maksājums, bet neatbilst faktiskajām apkures izmaksām (lietas 68.lapa).

Tāpat lietas materiāliem pievienoti SIA “SANO” (Siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs) individuālie aprēķini siltumapgādei un citiem

komunālpakalpojumiem. No minētajiem aprēķiniem izriet, ka /pers. A/ maksa par siltumapgādi tiek aprēķināta pēc dzīvokļa telpas

platības, t.i., proporcionāli viņas īpašuma daļai. Un šo maksu nosaka SIA “SANO”, nevis dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība

“Bāka-2”.

SIA “SANO” par laika periodu no 2006.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 5.maijam objektam /adrese/ sniegusi siltumapgādi, un kopējā

summa par pakalpojumu sastāda Ls 23466,35 jeb EUR 33389,61, proporcionāli atbildētājas īpašuma platībai /pers. A/ sniegts

pakalpojums, par ko izdalīts rēķins Ls 1607,95 jeb EUR 2287,91 apmērā (lietas 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51.lapa). Tomēr, tā kā

/pers. A/ ir norēķinājusies par apkuri tikai apkures periodā, atbildētāja no summas Ls 1607,95 jeb EUR 2287,91 apmaksājusi Ls

1272,02 jeb EUR 1809,92.

Tiesa pārbaudījusi civillietas lietas materiālus, salīdzinot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Bāka-2” izrakstītos rēķinus un

SIA “SANO” aprēķinus konstatē, ka dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izrakstot rēķinu par apkuri jūnija mēnešos ir norādījusi naudas

summu, ko atbildētāja nav segusi veicot maksājumus apkures periodā. Tiesa negūst apstiprinājumu, atbildētājas apgalvojumam, tam,

ka ticis izmantots izlīdzinošais koeficients 1,5, jo kopējā rēķinu summa ir proporcionāla atbildētājas īpašuma platībai. Nedz SIA

“SANO” aprēķinos, nedz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Bāka-2” rēķinos nav tikusi izmantota aprēķinu metodika par

siltuma patēriņa sadali dzīvokļos mājās, kuru dzīvokļos ir uzstādīti proporcionālie siltuma uzskaites skaitītāji, t.i., nav izmantots

izlīdzinošais koeficiens 1,5.

Nedz no prasības pieteikuma, nedz no pārējiem lietas materiāliem nav redzams, ka prasītāja lūdz piedzīt summu par allokātoru

nolasīšanu, kā to norādījusi atbildētāja.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana).

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta ceturtā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Lietā nav strīda nedz par to, ka starp pusēm nepastāv līgumiskās attiecības, nedz par to, ka Dzīks „Bāka-2” ir veikusi dzīvojamās

mājas, kas atrodas /adrese/, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu un, ka atbildētāja, kā dzīvokļa īpašniece, ir saņēmusi un izmantojusi

sniegtos pakalpojumus visā laika periodā, par ko celta prasība. Tādējādi šajā gadījumā lietas dalībnieku tiesiskās attiecības izriet no

likuma, proti, no iepriekš spriedumā minētajiem normatīvajiem aktiem un, līdz ar to, ir konstatējams, ka atbildētājai, kā dzīvokļa

īpašniecei, ir likumā noteikts pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas izdevumu segšanā.

Tiesa norāda, ka tiesas sēdē sniegtās liecinieku liecības nav attiecināmas uz prasību, jo liecības sniegtas saistībā ar 2005.gada

10.maija mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku sapulces protokolu, savukārt šis protokols neietekmē aprēķinu par pakalpojumu, ko

sniedzis tiešais siltuma piegādātājs - SIA “SANO”.

Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Procentu

apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas

ir, seši procenti no simta gadā Civillikuma 1765.pants).

Pamatojoties uz minēto, prasītāja aprēķinājusi atbildētājai likumiskos nokavējuma procentus Ls 45,16 jeb EUR 64,26 apmērā par

laika periodu no 2006.gada 13.augusta līdz 2013.gada 31.jūlijam. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas

izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo un to, ka lietā nav iesniegti parāda samaksu apliecinoši pierādījumi, tiesai nav

pamata apšaubīt Dzīks „Bāka-2” norādīto atbildētājas kopējā parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu tiesību pēc prasījuma ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, sakarā ar

ko no /pers. A/ par labu Dzīks „Bāka-2” piedzenams pamatparāds Ls 338,53 jeb EUR 481,68 un likumiskie nokavējuma procenti 6%

no 100 gadā, tas ir, Ls 45,16 jeb EUR 64,26.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un ņemot vērā Civillikuma 1756., 1763., 1765.pantā noteikto, Dzīks „Bāka-2”

prasījumu par tiesību noteikšanu prasītājam saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no visas piedzītās summas

atzīstams par nepamatotu, nosakot prasītājam tiesības saņemt minētos procentus no parāda pamatsummas, tas ir, Ls 338,53 jeb

EUR 481,68, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva Ls

58,87 jeb 83,76 EUR (lietas 6.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb 4,70 EUR (lietas 7.lapa), kopā Ls 53,30 jeb

88,46 EUR.

Tā kā atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar

prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir bijuši 5,99 EUR (lietas 1.,

2.lapa), tad atlikusī daļa – 1,26 EUR – ir piedzenama no atbildētājas par labu valstij.

Prasītāja ir iesniegusi tiesā maksājumu uzdevumu, saskaņā ar ko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Bāka-2” ir samaksājusi

zvērinātai advokātei D.Puķītei Ls 242 jeb EUR 344,33 par juridiskajiem pakalpojumiem šajā lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai

prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne

vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ka ja prasība ir

izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā

panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai Ls 57,56 jeb EUR 81,90 apmērā. Prasība daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu advokāta palīdzības

samaksai Ls 286,77 jeb EUR 408,04 noraidāma.

Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrā daļa noteic: sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto

(neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos

noapaļošanas principus.

Pamatojoties uz minēto likuma normu, no atbildētājas piedzenamās summas konvertējamas uz euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājai dodams termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas pēc

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 44., 97., 189.-193., 195., 204.1, 250.26pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt Dzīks „Bāka-2”, reģistrācijas Nr.40003095412, maza apmēra prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par

parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīks „Bāka-2”, reģistrācijas Nr.40003095412, pamatparādu EUR

481,68 (četri simti astoņdesmit viens euro un 68 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2006.gada 13.augusta

līdz 2013.gada 31.jūlijam EUR 64,26 (sešdesmit četri euro un 26 centi), valsts nodevu EUR 81,89 (astoņdesmit viens euro un 89

cents), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro un 70 centi) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta

palīdzības samaksai EUR 81,90 (astoņdesmit viens euro un 90 centi), kopā piedzenot EUR 714,43 (septiņi simti četrpadsmit euro un

43 centi).

Noteikt Dzīks „Bāka-2”, reģistrācijas Nr.40003095412, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, likumiskos nokavējuma 6% gadā no parāda pamatsummas, tas ir, EUR 481,68, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta

nosacījumus.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,26 (viens euro un

26 centi).

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma teksta faktiskās

sastādīšanas dienas - 2014.gada 4.jūnija, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese S.Rūtena – Laizāne