Supreme Court allows appeal against lower court's dismissal of bankruptcy discharge due to insufficient payment plan adjustments.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia overturned the district court's decision to terminate the bankruptcy discharge procedure without relieving the debtor of remaining obligations. The debtor had made payments equal to one-third of their income, yet the lower court dismissed the discharge due to alleged underpayment and failure to adjust the plan. The court found the lower court's reasoning flawed because it failed to recognize that the debtor's income changes did not significantly impact the ability to fulfill the plan, violating the principle of proportionality and good faith.
Legislator headnote
AI generatedMaksātnespējas likuma 154. panta 2. punkts; Maksātnespējas likuma 155. panta 2. un 3. daļa; Maksātnespējas likuma 162. panta: The court must evaluate whether income changes significantly affect the ability to fulfill the debt discharge plan; minor fluctuations do not mandate plan adjustments.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2022:0628.C69324019.13.L
Lieta Nr.C69324019, SPC-13/2022
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2022. gada 28. jūnijā
Senāts šādā sastāvā:
senators referents Kaspars Balodis,
senatore Ļubova Kušnire,
senatore Inta Lauka,
izskatīja rakstveida procesā Latvijas Republikas ģenerālprokurora protestu par Kurzemes rajona tiesas 2021. gada 17. decembra lēmumu, ar kuru
izbeigta /pers. B/ saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process, neatbrīvojot /pers. B/ no atlikušajām saistībām.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Kurzemes rajona tiesas 2019. gada 5. augusta spriedumu pasludināts /pers. B/ maksātnespējas process, par maksātnespējas procesa
administratori ieceļot administratori Maiju Stumbri.
[2] Ar Kurzemes rajona tiesas 2019. gada 11. novembra lēmumu apstiprināta maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ bankrota procedūras
pabeigšana, apstiprināts saistību dzēšanas plāns ar izpildes termiņu uz diviem gadiem un pasludināta saistību dzēšanas procedūra.
[3] /pers. B/ 2021. gada 24. novembrī iesniedzis pieteikumu, kurā, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 165. panta pirmo daļu un Civilprocesa
likuma 363.28 panta pirmās daļas 5. punktu, 363.35 pantu, lūdzis izbeigt saistību dzēšanas procedūru, maksātnespējas procesu un atbrīvot no saistībām,
kuras nav izpildītas saistību dzēšanas procedūras laikā, sakarā ar saistību dzēšanas plāna izpildi.
[4] Kurzemes rajona tiesa ar 2021. gada 17. decembra lēmumu izbeigusi /pers. B/ saistību dzēšanas procedūru un maksātnespējas procesu,
neatbrīvojot viņu no atlikušajām saistību dzēšanas plānā norādītajām saistībām.
Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.
[4.1] No Maksātnespējas likuma 154. panta otrās daļas 6. punkta izriet, ka saistību dzēšanas procedūras laikā kreditoriem katru mēnesi
jāpārskaita saistību dzēšanas plānā norādītā summa, kas konkrētajā gadījumā noteikta 272 EUR mēnesī. Parādnieka veiktie maksājumi neatbilst saistību
dzēšanas plānā norādītajama apmēram. /pers. B/ saistību dzēšanas procedūras laikā kreditoriem kopā samaksājis par 822,63 EUR mazāk kā paredzēts
saistību dzēšanas plānā, norādot, ka kreditoru prasījumu segšanai ik mēnesi novirzīta viena trešdaļa no faktiskajiem ienākumiem.
[4.2] Lietā nav saņemti saistību dzēšanas plāna grozījumi atbilstoši Maksātnespējas likuma 162. panta prasībām, kā arī /pers. B/ nav lūdzis tiesu
saskaņā ar Covid - 19 infekcijas izplatības seku pārvērtēšanas likuma 38. pantu (redakcijā līdz 2021. gada 30. jūnijam) pagarināt saistību dzēšanas
procedūras termiņu.
Pastāvot šādiem apstākļiem, /pers. B/ saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process izbeidzams, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām
saistībām.
[5] Ģenerālprokurors par Kurzemes rajona tiesas 2021. gada 17. decembra lēmumu iesniedzis protestu, lūdzot to atcelt un nodot pieteikumu par
saistību dzēšanas procedūras un maksātnespējas procesa izbeigšanu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.
Protests pamatots ar šādiem argumentiem.
[5.1] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 162. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai, fiziskai personai maksātnespējas procesa ietvaros tiesā
apstiprinātais saistību dzēšanas plāns jāgroza tikai tajos gadījumos, ja personas ienākumi samazināsies vai palielināsies tādā apmērā, kas ietekmēs plāna
īstenošanas termiņu, kas noteikts Maksātnespējas likuma 155. pantā.
Konkrētajā gadījumā no /pers. B/ saistību dzēšanas plāna izriet, ka parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir
56 537,19 EUR, savukārt ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas paredzēti 812 EUR, no kuriem vienu trešdaļu parādnieks plānoja novirzīt kreditoru
prasījumu apmierināšanai. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas 2. punktam, saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņš paredzēts
divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. B/ saistību dzēšanas procedūras laikā kreditoriem kopā samaksājis 5 705,37 EUR, kas ir par 822,63
EUR mazāk kā paredzēts saistību dzēšanas plānā. Tomēr, ņemot vērā, ka /pers. B/ veikto maksājumu apmērs kreditoriem katru mēnesi bijis lielāks par
vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, saistību dzēšans plāns uzskatāms par izpildītu.
[5.2] Apstāklis, ka parādnieks kļūdījies savās prognozēs par paredzamo ienākumu apmēru un nav veicis attiecīgus grozījumus saistību dzēšanas
plānā, nevar būt par pamatu pieteikuma par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu noraidīšanai, jo viņa ienākumi nav nedz samazinājušies, nedz
palielinājušies tādā apmērā, lai tas varētu ietekmēt Maksātnespējas likuma 155. pantā noteikto saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu.
[5.3] Tāpat nepamatota ir atsauce uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 38. pantu, kas noteic, ka līdz 2021. gada 30.
jūnijam tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt
par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras
termiņu.
Lietā nav konstatēts, ka /pers. B/ būtu atradies dīkstāvē un tādēļ viņam nebija iespēja pildīt saistību dzēšanas plānu. Gluži pretēji, parādnieks visā
saistību dzēšanas procedūras laikā saņēma ienākumus un viena trešdaļa no tiem novirzīta kreditoru prasījumu segšanai.
Motīvu daļa
[6] Iepazinies ar lietas materiāliem un apsvēris protestā norādītos argumentus, Senāts atzīst, ka Kurzemes rajona tiesas 2021. gada 17. decembra
lēmums atceļams turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[7] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 5. panta pirmajai daļai fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura
mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav
pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.
Maksātnespējas likuma 6. pantā nostiprināti vispārējie maksātnespējas procesa principi, tajā skaitā labticības princips, kas paredz, ka procesā
iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi
iedzīvotos.
Saistību dzēšanas procedūras galvenais mērķis ir, sabalansējot parādnieka un kreditoru intereses, atbrīvot parādnieku no nesegtajām saistībām, ja
parādnieks godprātīgi novirzījis saistību dzēšanas plānā paredzēto ienākumu daļu kreditoru prasījumu daļējai segšanai. Tas nozīmē, ka priekšnoteikums
saistību dzēšanas procedūras izbeigšanai un nesegto saistību dzēšanai jeb parādnieka atbrīvošanai no nesegtajām saistībām ir saitību dzēšanas plāna
izpilde (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 28. septembra lēmuma lietā Nr. SPC- 19/2017 8. punktu).
[7.1] Tiesas secinājumi, ka fiziskās personas /pers. B/ saistību dzēšanas plānu nevar atzīt par izpildītu, jo parādnieka veiktie maksājumi neatbilst
saistību dzēšanas plānā norādītajam apmēram 272 EUR mēnesī, bet, mainoties viņa faktiskajiem ienākumiem ne saistību dzēšanas plāna grozījumi
atbilstoši Maksātnespējas likuma 154. panta otrās daļas 6. punkta, 162. panta pirmās daļas prasībām, ne lūgums pagarināt saistību dzēšanas procedūras
termiņu saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 38. pantu, nav iesniegts, Senāta ieskatā, izdarīti bez pietiekama pamata.
Proti, tiesa nav pārbaudījusi un objektīvi izvērtējusi faktiskos un tiesiskos apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietas pareizā izspriešanā, kā arī nepareizi
izpratusi tiesību normas, kas reglamentē parādnieka pienākumu sagatavot saistību dzēšanas plāna grozījumus, kad mainījušies viņa ienākumi plāna izpildes
laikā.
[7.2] Ar 2015. gada 19. februāra grozījumiem Maksātnespējas likuma 155. pantā, kas stājās spēkā 2015. gada 1.martā, ieviestas būtiskas
izmaiņas fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņos, lai tie būtu samērīgi un nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp kreditoru tiesību ierobežojumu un
nepieciešamību ātri atjaunot parādnieka maksātspēju. Tas savukārt atbilst Maksātnespējas likuma 6. pantā nostiprinātajiem fiziskās personas
maksātnespējas procesa principiem. Maksātnespējas likuma 155. panta pirmā daļa paredz, ka fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas
termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā. Tas nozīmē, ka termiņš saistību dzēšanas procedūrai
atkarīgs gan no nesegto saistību apjoma, gan no parādnieka paredzamo ienākumu apmēra.
Ar Kurzemes rajona tiesas 2019. gada 11. novembra lēmumu /pers. B/ noteikts termiņš saistību dzēšanai divi gadi no saistību dzēšanas procedūras
pasludināšanas dienas.
Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas 2. punkts noteic, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu
atstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru
prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas
minimālās mēnešalgas valstī. Saistību dzēšanas termiņš nosakāms šadi: divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka
kopējās saistības, pēc bankrota procedūras pabeigšanas, ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro.
Kā izriet no minētās normas, parādniekam, kurš saistību dzēšanas procedūras laikā nevar segt nedz 50%, nedz 35%, nedz 20% no kopējām
saistībām, ir pienākums vismaz vienu trešo daļu no saviem ienākumiem, bet ne ne mazāk kā vienu trešo daļu no minimālās mēnešalgas, katru mēnesi
novirzīt kreditoru prasījumu segšanai. Tas nozīmē, ka kreditoru prasījumu segšanai novirzāmā summa nevar būt mazāka par vienu trešo daļu no minimālās
mēnešalgas arī tajā situācijā, ja parādnieka ienākumi ir mazāki par minimālo algu. Turklāt šādā gadījumā saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms
atkarībā no parādnieka saistību apjoma. Vienlaikus saskaņā ar Maksātnespējas likuma 160. panta 2. punktu parādniekam saistību dzēšanas procedūras
ietvaros ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.
Lietā nav strīda, ka atbilstoši /pers. B/ saistību dzēšanas plānam, bankrota procedūras ietvaros nesegto kreditoru prasījumu kopējā summa bija
56 537,19 EUR, savukārt iespējamais parādnieka ienākumu apmērs mēnesī tika paredzēts 812 EUR pēc nodokļu nomaksas, bet kreditoru prasījumu
segšanai plānots novirzīt vienu trešo daļu no ienākumiem, kas mēnesī varētu būt aptuveni 272 EUR. Tādējādi saistību dzēšanas plānā kreditoru prasījumu
segšanai novirzāmā summa atbilst likumā noteiktajam apmēram, turklāt tā paredzēta lielāka par valstī no 2018. gada 1. janvāra noteiktās minimālās
mēneša darba algas vienu trešdaļu - 143,33 EUR, kā arī no 2021. gada 1. janvāra paaugstinātās minimālās mēneša darba algas vienu trešdaļu - 166,66
EUR (sk. Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 ,,Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā
darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktu (likuma redakcijā līdz 2020. gada 30. decembrim un no
2021. gada 1. janvāra)).
No parādnieku ienākumu un kreditoriem veikto izmaksu kopsavilkuma, kā arī tam pievienotajiem samaksu apliecinošajiem dokumentiem redzams,
ka maksājumi veikti saistību dzēšanas plānā noteiktajos termiņos un saistību dzēšanai kopā novirzīti līdzekļi ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no
attiecīgajā periodā esošajiem faktiskajiem ienākumiem. Tāpat šie maksājumi mēnesī nekad nav bijuši mazāki par vienu trešdaļu no minimālās mēnešalgas,
kā tas pamatoti norādīts protestā. Tādējādi kreditoru prasījumu apmierināšanai saistību dzēšanas procedūras laikā novirzīts likumā noteiktais līdzekļu
apmērs - viena trešdaļa no parādnieka faktiskajiem ienākumiem, kā tas paredzēts tiesas apstiprinātajā saistību dzēšanas plānā. Līdz ar to kļūdains ir
apstrīdētajā lēmumā izdarītais secinājums, ka parādnieka veiktie maksājumi neatbilst saistību dzēšanas plānā norādītajam apmēram - 272 EUR mēnesī.
Pirmkārt, plānā minētā naudas summa konkrētā apmērā noteikta aptuveni, balstoties vienīgi uz parādnieka plānoto ikmēneša ienākumu apmēru - 816
EUR. Otrkārt, likums neaizliedz parādniekam veikt maksājumu pārrēķinu un labot prognozēs radušos kļūdu. Lietā iesniegtie pierādījumi liecina, ka
parādnieks saistību dzēšanas procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai novirzījis vienu trešdaļu no saviem ienākumiem, kā tas paredzēts
saistību dzēšanas plānā un noteikts likumā. Citi pierādījumi, kas liecinātu par parādnieka negodprātīgu rīcību, tostarp savu patieso ienākumu slēpšanu,
lietā nav atrodami. Treškārt, apstrīdētajā lēmumā nav analizēts Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas regulējums kopsakarā ar šā likuma 161.
panta 1. punktu, kas noteic, kādu proporciju no ienākumiem parādnieks ir tiesīgs paturēt savai uzturēšanai saistību dzēšanas procedūras laikā un kādu
daļa savukārt novirzāma kreditoru prasījumu segšanai.
[7.3] Maksātnespējas likuma 162. panta pirmā daļa noteic: ja fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā mainā parādnieka ienākumi,
viņam ir pienākums sagatavot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus, mainot šā plāna termiņu un tā ietvaros sedzamo saistību apmēru šā
likuma 155. pantā paredzētajā veidā. Šā panta otrā un trešā daļa paskaidro pirmajā daļā noteikto, proti, parādniekam ir pienākums veikt grozījumus un
pagarināt saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu, ja viņa ienākumi samazinās tādā apmērā, ka acīmredzami nebūs iespējas segt plānā norādīto saistību
apmēru, savukārt ja parādnieka ienākumi palielinās tādā apmērā, ka viņš varēs segt lielāku saistību apmēru, kā plānā norādīts, parādniekam jāveic
grozījumi saistību dzēšanas plānā, grozot attiecīgi plāna izpildes termiņu un sedzamo saistību apmēru.
Iztulkojot minētās tiesību normas kopsakarā, secināms, ka fiziskajai personai tiesas apstiprinātais saistību dzēšanas plāns jāgroza tikai tajos
gadījumos, kad fiziskas personas ienākumi palielinās vai samazinās tādā apmērā, ka tas ietekmē saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu, kas noteikts
saskaņā ar Maksātnespējas likuma 155. pantu (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 3. februāra lēmuma lietā Nr. SPC-
10/2017 (C16082214) 4.2.1. punktu; 2017. gada 28. septembra lēmuma lietā Nr. SPC-19/2017 8. 3. punktu).
Ja ienākumu palielināšanās vai samazināšanās nav tikt būtiska, lai ietekmētu parādsaistību apmēru, ko fiziskā persona spējīga segt maksātnespējas
procesā, un attiecīgi - saistību dzēšanas termiņu, tad grozījumi saistību dzēšanas plānā nav jāveic.
Konkrētajā gadījumā, kā redzams no /pers. B/ saistību dzēšanas plāna, parādnieks paredzējis kreditoru prasījumu segšanai novirzīt vienu trešdaļu
no saviem ikmēneša ienākumiem (lietas 71. - 73.lp.). Tas nozīmē, ka parādniekam bija jānodrošina, lai kreditori savu prasījumu apmierinājumu saņemtu
no viņa faktiskajiem ikmēneša ienākumiem.
No lietai pievienotajiem samaksu apliecinošiem dokumentiem redzams, ka /pers. B/ maksājumus veicis saistību dzēšanas plānā noteiktajos termiņos
un tie kopā par laiku no no 2019. gada decembra līdz 2021. gada novembrim veidojuši vienu trešdaļu no parādnieka faktiskajiem ienākumiem (lietas
113.lp.).
To ievērojot, lēmumā izdarītais secinājums, ka parādniekam, mainoties ienākumiem, bija jāgroza saistību dzēšanas plāns, nav balstīts uz pienācīgi
noskaidrotiem faktiskajiem apstākļiem un lietā esošo pierādījumu, kā arī samērīguma starp parādnieka un kreditora interesēm, ievērojot fiziskās personas
maksātnespējas procesa mērķi un iesaistīto personu labticību, izvērtējumu, kas novedis pie kļūdainas Maksātnespējas likuma 162. panta normu tiesisko
sastāvu veidojošu apstākļu izpratnes un attiecīgi nepamatotiem secinājumiem par tiesas apstiprinātā saistību dzēšanas plāna neizpildīšanu.
[8] Iepriekš izklāstīto apsvērumu kopums ļauj secināt, ka minēto lēmumu nevar atzīt par tiesisku, kas ir pamats iesniegtā protesta apmierināšanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 2. punktu un 485. pantu, Senāts
n o l ē ma
Kurzemes rajona tiesas 2021. gada 17. decembra lēmumu atcelt un /pers. B/ pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras un maksātnespējas
procesa izbeigšanu nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators K. Balodis
Senatore Ļ. Kušnire
Senatore I. Lauka