Court dismisses appeal against parking fine for disabled zone violation, ruling signage was clear and visible.

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.1A770053825

Lietvedības Nr.1A/25/1491/26

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025.gada 4.decembrī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kraveca

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /Persona A/ sūdzības par Rīgas

valstpilsētas pašvaldības policijas priekšnieka Jura Lūkasa 2025.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.D57/01/515974045/1.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 11.martā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas (turpmāk – RVPP) inspektors (turpmāk –

Amatpersona) pieņēma lēmumu par soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu

Nr.515974045 (turpmāk – Amatpersonas lēmums) par to, ka 2025.gada 11.martā, plkst.20.46, transportlīdzeklis

Hyundai, valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) bija novietots stāvēšanai

Rīgā pie Kaļķu ielas 1, invalīdu stāvvietā bez invalīdu stāvvietas izmantošanas kartes, neievērojot Ceļu satiksmes

noteikumu Nr.285.22 apakšpunktā noteiktās prasības.

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 162.panta pirmo daļu un Ceļu

satiksmes likuma (turpmāk – CSL) 58.panta astoto daļu, Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) piemērots

naudas sods – 11 (sešas) naudas soda vienības, kas atbilst 55 EUR.

[2] Par Amatpersonas lēmumu /Persona A/ iesniedza sūdzību augstākai amatpersonai.

[3] Ar Rīgas valstpilsētas pašvaldības policijas priekšnieka Jura Lūkasa (turpmāk – Iestāde) 2025.gada

22.aprīļa lēmumu Nr.D57/01/515974045/1(turpmāk – Iestādes lēmums) /Persona A/ sūdzība noraidīta, bet

Amatpersonas lēmums atstāts negrozīts.

Iestādes lēmums pamatots sekojoši:

[3.1] Iestāde no Amatpersonas lēmumā norādītajām ziņām un lietā esošajiem fotoattēliem, kas uzņemti

pārkāpuma konstatēšanas laikā, secina, ka Transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pretī ēkai Kaļķu ielā 1, Rīgā,

stāvvietas zonā, kas paredzēta personām ar invaliditāti un apzīmēta ar CSN 537.ceļa zīmi un 844.papildzīmi bez pie

priekšējā stikla redzamā vietā izvietotas invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes. Konkrētajā vietā uzstādītās ceļa

zīmes ir skaidri redzamas, viegli uztveramas un laikus pamanāmas.

Transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma vietā neatradās, kā arī pasažieru iekāpšana Transportlīdzeklī vai

izkāpšana no tā, kravas iekraušana Transportlīdzeklī vai izkraušana no tā, nenotika.

[3.2] /Persona A/ nav norādījusi uz tādiem apstākļiem, kas būtu par pamatu amatpersonas lēmuma

atcelšanai, kā arī šādus apstākļus, lietas izskatīšanas laikā, Iestāde nav konstatējusi. Vērtējot lietā esošos

pierādījumus, konstatēts, ka ir izslēgtas jebkuras šaubas par pārkāpuma neesību.

[4] Par Iestādes lēmumu /Persona A/ (turpmāk – Iesniedzēja) iesniedza sūdzību tiesā, kurā lūdz tiesu atcelt

iestādes lēmumu, jo administratīvais pārkāpums nav noticis.

Sūdzība pamatota ar šādiem apstākļiem:

[4.1] Uzskata, ka Iestāde nav izskatījusi Iesniedzējas sūdzību pēc būtības.

Iesniedzēja neapstrīd, CSN 537.ceļa zīmes “Stāvvieta” un CSN 844.papildzīmes “Personas ar invaliditāti”

uzstādīšanu /Adrese B/.

Strīds ir par to, ka 2025.gada 11.martā, plkst.20.00, novietojot Transportlīdzekli Kaļķu ielā 1, Rīgā,

Iesniedzēja ņēma vērā tajā pašā ceļa posmā no pretējās puses uzstādīto CSN 537.ceļa zīmi ar 828.papildzīmi

“Darbības laiks no 08.00-19.00” un 849.papildzīmi “Pārējā papildinformācija” – “Tikai ar Rīgas domes atļaujām”.

[4.2] Konkrētajā situācijā Iesniedzēja rīkojusies atbilstoši CSN prasībām – pārliecinājās par

Transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai atbilstoši ceļa zīmēm Nr.537., 828., 849. un, konstatējot, ka nav laiks, kas

norādīts ceļa zīmē, atstāja Transportlīdzekli.

Atsaucas uz 1968.gada 8.novembra Vīnes konvenciju par ceļu satiksmi, norādot, ka ceļa zīmes jāizvieto tā,

lai vadītāji, kam tās ir domātas, varētu tās viegli un savlaicīgi atpazīt.

[5] Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 23.maija lēmumu lietas izskatīšana noteikta rakstveida

procesā 2025.gada 4.decembrī, nosakot nolēmuma pieejamības datumu, sākot ar 2025.gada 4.decembri, vienlaicīgi

noteikts termiņš papildus paskaidrojumu iesniegšanai un Iestādei uzlikts par pienākumu iesniegt atsauksmi par

sūdzībā norādītajiem argumentiem līdz 2025.gada 20.novembrim, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2025.gada

23.maijā.

[6] 2025.gada 11.novembrī tiesā saņemti Iestādes paskaidrojumi, kuros, cita starpā, norādīts, ka Iesniedzējai

pirms Transportlīdzekļa novietošanas, braucot pa Kaļķu ielu no 11. novembra krastmalas bija jāievēro stāvvietas

ierobežojumi, proti CSN 285.22. apakšpunkts, ka 844. papildzīme “Personām ar invaliditāti” norāda, ka 537.zīme

attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. Uzskata, ka Iesniedzējas

sūdzībā norādītais sniegts ar nodomu izvairīties no administratīvās atbildības.

Iestāde nekonstatēja apstākļus, kas būtu par pamatu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti un iespējas

fiksēt administratīvo pārkāpumu, viņa kompetences ietvaros. Iestāde nav konstatējusi no Iesniedzējas gribas

neatkarīgus vai citus īpašus (izņēmuma) apstākļus, kas būtu lieguši ievērot CSN prasības.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļu, atzīst, ka

Iesniedzējas sūdzība ir noraidāma, bet Iestādes lēmums atstājams negrozīts, pamatojoties uz sekojošiem motīviem.

[8] Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 5.pants noteic, ka administratīvais pārkāpums ir

personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos

noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

AAL 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā

pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

Saskaņā ar AAL 178.pantu, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai protestā

izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās

personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

Vadoties no procesuālās ekonomijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2008.gada 2.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-378/2008 (sk.22.punktu) norādījumiem, kur Senāts,

atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairakkārt savos nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka

tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt spriedumus, bet

tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet

viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuras iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai

ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Šāds viedoklis ir izteikts Senāta

2004.gada 23.novembra spriedumā lietā Nr.SKA- 216/2004 8.punktā un 2005.gada 22.novembra spriedumā lietā

Nr.SKA-378/2005 12.punktā.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa

var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši

lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem

pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi

lietā esošos pierādījumus (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija

spriedums lietā Nr.SKA-219/2007 11.apakšpunkts).

[9] Izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, lietā esošos pierādījumus to savstarpējā

kopsakarā, tiesa secina, ka ar tiem kopumā ir pierādīts, ka Transportlīdzeklis 2025.gada 11.martā, plkst.20.46, bija

novietots stāvēšanai Rīgā pie ēkas Kaļķu ielā 1, Rīgā, CSN 537.ceļa zīmes ar 844.papildzīmi darbības zonā, bez

Transportlīdzeklī pie priekšējā stikla izvietotas invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes.

[9.1] CSN 276.32 apakšpunkts nosaka, ka 537.zīmes “Stāvvieta” darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas

līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, - līdz 538., 520., 556., 326., 327., 328. vai 329.

zīmei […].

CSN 285.22.apakšpunkts nosaka, ka 844.papildzīme “Personām ar invaliditāti”, norāda, ka 537.zīme

attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.

Saskaņā ar CSL 78.panta astoto daļu, par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 844.papildzīmi vai 942.ceļa

apzīmējumu, ar transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, piemēro naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam vienpadsmit naudas soda vienību apmērā.

[9.2] No Amatpersonas lēmumā norādītajām ziņām un administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem

fotoattēliem, kas uzņemti pārkāpuma konstatēšanas laikā, noskaidrots, ka pie ēkas Kaļķu ielā 1, Rīgā, ir ierīkota

stāvvieta, kas paredzēta personām ar invaliditāti un apzīmēta ar CSN 537.ceļa zīmi un 844.papildzīmi.

Transportlīdzeklis novietots stāvēšanai minēto zīmju darbības zonā, taču pie Transportlīdzekļa priekšējā stikla nav

izvietota invalīdu stāvvietu izmantošanas karte, kas piešķir tiesības novietot Transportlīdzekli stāvēšanai minētajā

vietā.

[9.3] CSL 38.panta pirmā daļa nosaka, ka satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem,

luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā

obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.

Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu (sk. Senāta 2008.gada 7.marta

lēmuma lietā Nr.213/2008 7.punktu). Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību

nenoteikta skaita gadījumos [..] (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2010.gada 22.februāra lēmums lietā Nr.A42553907. SKA-101/2010. Motīvu daļas 12.punkts).

Ceļa zīmes satur vispārēju regulējumu, jo no jebkura satiksmes dalībnieka, kurš tai tuvojas, tā prasa noteiktu

uzvedību (skat. Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 17.maija spriedums lietā 142176211.

Motīvu daļas 9.punkts.)

Tas nozīmē, ka Transportlīdzekļa vadītājam uzlikts pienākums obligāti ievērot un izpildīt CSN un CSL

prasības tieši un nepaplašināti katrā konkrētā gadījumā.

[9.4] Vērtējot Iesniedzējas norādi, ka, novietojot Transportlīdzekli stāvēšanai konkrētā vietā, ņēmusi vērā

tajā pašā ceļa posmā no pretējās puses uzstādīto CSN 537.ceļa zīmi ar 828.papildzīmi un 849.papildzīmi “Pārējā

papildinformācija” – “Tikai ar Rīgas domes atļaujām”, tiesa pievienojas Iestādes norādei, ka, no Iesniedzējas

braukšanas maršruta un satiksmes organizācijas konkrētā ceļa posmā uzstādītās ceļa zīmes ir skaidri redzamas,

viegli uztveramas un laikus pamanāmas, līdz ar to tās atbilst arī 1968.gada 8.novembra Vīnes konvenciju par ceļu

satiksmi nosacījumiem.

CSL 19.panta pirmā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes

noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas

darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa

zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Tiesa norāda, ka Transportlīdzekļa vadītājai, pirms Transportlīdzekļa novietošanas, bija ar īpašu vērību

jāpievērš uzmanība ceļu satiksmes regulējumam un CSN 844.papildzīmes ierobežojumam.

[9.5] Tiesa secina, ka Iesniedzējas sūdzībā norādītie iemesli nav uzskatāmi par tādiem, kuri attaisnotu

pārkāpuma izdarīšanu un būtu par pamatu Iestādes lēmuma atcelšanai.

Ņemot vērā minēto tiesa secina, ka Iestādes lēmumā pareizi konstatēts, ka Transportlīdzeklis Amatpersonas

lēmumā norādītajā vietā un laikā tika novietots stāvēšanai pie ēkas Kaļķu ielā 1, Rīgā, ierīkotās stāvvietas zonā, kas

paredzēta personām ar invaliditāti un apzīmēta ar CSN 537.ceļa zīmi un 844.papildzīmi.

[10] Ievērojot minēto un pamatojoties uz norādītajiem apsvērumiem, tiesa secina, ka Iestādes lēmums

pieņemts likumīgi un pamatoti. Iestādes lēmums atbilst Administratīvās atbildības likuma noteikumiem, izdots

ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Tiesa, pārbaudījusi pārsūdzētā Iestādes lēmuma motivāciju, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama.

Izvērtējot tiesā iesniegto sūdzību un Iestādē iesniegto sūdzību, secināms, ka tiesā iesniegtajā sūdzībā nav

norādīti jauni apstākļi, kā dēļ Iestādes lēmums būtu atceļams.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz norādītajiem apsvērumiem, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Iestādes

lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, tādējādi atstājams negrozīts, bet Iesniedzēja sūdzība

nav pamatota un ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 224.-228.pantu tiesa,

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas valstpilsētas pašvaldības policijas priekšnieka Jura Lūkasa 2025.gada 22.aprīļa

lēmumu Nr.D57/01/515974045/1, bet /Persona A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese K.Kraveca