Court acquits defendant of theft charges due to insufficient evidence, dismissing civil compensation claim.

ECLI:LV:KURT:2020:1103.11261059619.1.S

Krimināllietas Nr.11261059619

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2020.gada 3.novembrī

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese A.Daidere,

piedaloties prokurorei E.Mengotei,

aizstāvei K.Džeriņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas,

180.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ apsūdzēts par to, ka svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas (zādzības) izdarīšanu pie tālāk norādītajiem apstākļiem.

2019.gada 22.jūnijā ap plkst.14.54 /pers. B/ AS “Kesko Senukai Latvia” veikalā “K- Senukai” /adrese/, mantkārīgu tieksmju vadīts slepeni

paņēma no preču plaukta vienu iepakojumu ar skaņas sistēmu JBL Charge 4 Grey 229,99 euro vērtībā, vienu iepakojumu ar austiņu komplektu JBL

E55BT 159,99 euro vērtībā, vienu iepakojumu ar austiņu komplektu Bluetooth JBL T600BTNCBLK 139,99 euro vērtībā, tad izgāja caur kases zonu,

par precēm nesamaksājot, tādējādi /pers. B/ slepeni nozaga AS “Kesko Senukai Latvia” piederošo mantu 529,97 euro vērtībā.

Šādas /pers. B/ darbības apsūdzība kvalificējusi saskaņā ar Krimināllikuma 175.panta pirmo daļu.

Bez tam /pers. B/ apsūdzēts par zādzības nelielā apmērā izdarīšanu.

2019.gada 23.jūnijā ap plkst.10.57 /pers. B/ AS “Kesko Senukai Latvia” veikalā “K-Senukai” /adrese/, mantkārīgu tieksmju vadīts slepeni

paņēma no preču plaukta divus iepakojumus ar austiņu komplektu Bluetooth JBL T600BTNCBLK 279,98 euro vērtībā (viena iepakojuma vērtība ir

139,99 euro), vienu iepakojumu ar austiņu komplektu Bluetooth JBL T600BTNCPIK 119,99 euro vērtībā, vienu iepakojumu ar lādētāju Aku Primo

21149 10000MAH 23,99 euro vētībā, ielika preces iepirkuma grozā, tad izgāja caur kases zonu, par precēm nesamaksājot, tādējādi /pers. B/ slepeni

nozaga AS “Kesko Senukai Latvia” piederošo mantu 423,96 euro vērtībā.

Šādas /pers. B/ darbības apsūdzība kvalificējusi saskaņā ar Krimināllikuma 180.panta pirmo daļu.

Motīvu daļa

[2] Apsūdzētais /pers. B/ savu vainu inkriminētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 180.panta pirmās daļas neatzina,

neatzīstot arī cietušā pieteiktās kaitējuma kompensācijas (lietas 95.lapa).

[3] Apsūdzētais /pers. B/ izmantoja savas tiesības tiesā neliecināt, apstiprināja iepriekš sniegtās liecības pirmstiesas izmeklēšanā, piekrita atbildēt uz

jautājumiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā nolasot pārbaudītas apsūdzētā /pers. B/ pirmstiesas

izmeklēšanā kā aizdomās turētā sniegtās liecības (lietas 13., 16., 33., 37.lapa). No /pers. B/ liecībām izrietēja, ka apsūdzētais neatzina vainu viņam

inkriminētajās zādzībās. Paskaidrojis, ka sākotnēji, kad procesa virzītājs iepazīstinājis ar lēmumu par atzīšanu par aizdomās turēto, lēmumā norādītajam

piekritis, taču pēc video ieraksta noskatīšanās sapratis, ka minētās zādzības nav izdarījis. Video redzamais jaunietis 2019.gada 22. un 23.jūnijā bijis

ģērbies tādās pašās sporta biksēs kā viņam, ar tādu pašu melnu naģeni un mugursomu ar ADIDAS uzrakstu, bet tas nav bijis viņš un minētā persona no

video ieraksta apsūdzētajam nav pazīstama. Tādas liecības apsūdzētais sniedzis 2019.gada 18.jūlijā. Savukārt pēc atkārtotas video ierakstu noskatīšanās

2020.gada 15.janvārī apsūdzētais /pers. B/ atkārtoti norādīja, ka 2019.gada 22. un 23.jūnja video ierakstos no veikala AS “Kesko Senukai Latvia”

redzamo personu neatpazīst un tas nav arī viņš pats. Minētajos datumos atradies viens mājās pie kompjūtera, ko pārbaudei nevar izsniegt, jo tas pirms

tam salūzis un ticis izmests. Šos datumus atcerējās, jo tas bijis līgo laiks. Apsūdzētais papildus norādīja arī uz viņa individuālo pazīmi tetovējumu uz

kreisās rokas apakšdelma iekšpuses zem elkoņa locītavas, kas video 2019.gada 23.jūnija ierakstā nav redzams un tāpēc izslēdz vainīgās personas

identificēšanu ar viņu.

[4] Tiesas izmeklēšanā tika pārbaudīti arī turpmāk izklāstītie un aprakstītie apsūdzības pierādījumi.

[4.1] No AS “Kesko Senukai Latvia” iesniegumiem izriet, ka 2019.gada 22. un 23.jūnijā no AS “Kesko Senukai Latvia” veikala /adrese/, izdarītas

sprieduma aprakstošajā daļā norādīto elektropreču zādzības, preces veikalam nav atgrieztas, zādzību izdarījusī persona nav aizturēta, zādzība fiksēta

video novērošanas ierakstā, pieteiktas kaitējuma kompensācijas nozagto preču vērtībā (lietas 2.-3., 22.-23.lapa).

[4.2] No liecinieka /pers. H/, kurš sākotnēji bija arī cietušā pārstāvis, liecībām, kuras pārbaudītas arī Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta

kārtībā nolasot (lietas 10.-11., 27.-28., 40.lapa), izrietēja, ka liecinieks strādā AS “Kesko Senukai Latvia” veikalā /adrese/. Liecinieks, pildot darba

pienākumus 2019.gada 26.jūnijā apsekojis veikala produkciju un konstatējis, ka pēc atlikumiem nesakrīt produkcijas daudzums. Sācis pētīt veikala

video ierakstus un konstatējis, ka 22. un 23.jūnijā tā pati persona, kas zādzības izdarījusi arī 2019.gada 14. un 17.jūnijā, atkal izdarījusi konkrētu preču

zādzības. Proti, 2019.gada 22.jūnijā persona no elektropreču plauktiem nozagusi JBL Charge 4 Grey 229,99 euro vērtībā, vienu iepakojumu ar austiņu

komplektu JBL E55BT 159,99 euro vērtībā, vienu iepakojumu ar austiņu komplektu Bluetooth JBL T600BTNCBLK 139,99 euro. Tajā dienā persona

bijusi ģērbusies pelēkas krāsas džemperī, pelēkas krāsas sporta biksēs, melnā naģenē un melnas krāsas Nike sporta apavos.

Savukārt 2019.gada 23.jūnijā persona no elektropreču plauktiem nozagusi divus iepakojumus ar austiņu komplektu Bluetooth JBL

T600BTNCBLK 279,98 euro vērtībā (viena iepakojuma vērtība ir 139,99 euro), vienu iepakojumu ar austiņu komplektu Bluetooth JBL

T600BTNCPIK 119,99 euro vērtībā, vienu iepakojumu ar lādētāju Aku Primo 21149 10000MAH 23,99 euro vētībā. Tajā dienā persona bijusi

ģērbusies melnas krāsas virsjakā, pelēkas krāsas sporta biksēs, melnā naģenē un melnas krāsas Nike sporta apavos. Tā kā preces nav atgūtas, tad

veikalam par šādām summām arī ir radīts materiālais zaudējums.

Liecinieks norādīja, ka tieši viņš pētījis un iesniedzis policijai ierakstus no veikala video novērošanas par zādzības izdarīšanas apstākļiem. Liecinieks

ar pārliecību norādīja, ka izvērtējot gan ierakstos redzamās personas vizuālo izskatu, apģērbu, kas vairākās epizodēs atkārtojies, mugursomu, kas bijusi

visās epizodēs viena un tā pati, ķermeņa uzbūvi, kustības un iepriekš uztverto /pers. B/ personību citās tiesas sēdēs, atpazinis video ierakstā /pers. B/ kā

personu, kurš 2019.gada 22. un 23.jūnijā izdarīja konkrētās preču zādzības. /pers. B/ kā vainīgo minēto zādzību izdarīšanās atpazinis arī policijā

uzrādīšanas pēc fotogrāfijām laikā. Liecinieks norādīja, ka tobrīd bijušas vairākas zādzības epizodes un vienā viņiem izdevies /pers. B/ arī aizturēt.

Pērējās zādzības epizodes piefiksētas pēc videoierakstiem un tās, ieskaitot konkrētās divas zādzības, izdarījusi pēc vizuālajām pazīmēm viena un tā pati

persona. Vienlaicīgi /pers. H/ norādīja, ka video ierakstu kvalitāte ir nosacīta, taču pirms pārrakstīšanas tā esot nedaudz labāka un to arī viņš sākotnēji

esot pētījis.

No 2020.gada 2.janvāra protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām redzams, ka /pers. H/ pēc vizuālajām pazīmēm ir atpazinis /pers. B/

kā personu, kurš 2019.gada 22. un 23.jūnijā izdarījis preču zādzības no veikala AS “Kesko Senukai Latvia” (lietas 28., 39.lapa).

[4.3] No liecinieces /pers. I/ liecībām izrietēja, ka lieciniece skatāmajā lietā pirmstiesas izmeklēšanā bijusi procesa virzītājs. Kopumā bijušas 12

zādzības epizodes no tirdzniecības vietām, tostarp no AS “Kesko Senukai Latvia”, kuras atradušās liecinieces lietvedībā un kurās kā aizdomās turētais

bijis atzīts /pers. B/. Lietā par desmit zādzības epizodēm jau ir notiesājošs spriedums un arī tajās /pers. B/ sākotnēji neatzina savu vainu un tikai tiesā pēc

video noskatīšanās atzinies minēto zādzību izdarīšanā. Šajās divās zādzībās bijis nepieciešams nostiprināt pierādījumus, tāpēc šī lieta nosūtīta tiesai vēlāk.

Ar /pers. B/ lietām pirms tam strādājusi nebija. /pers. B/ izmeklēšanas laikā ticis atpazīts pēc video ieraksta, ko policijai kā pierādījumu iesniedzis cietušā

pārstāvis. Pie slēdziena, ka divas minētās zādzībās no konkrētā veikala izdarījis tieši /pers. B/, lieciniece nonākusi izpētot un aprakstot video ierakstā

redzamo, apspriežoties ar kolēģiem, kuri jau iepriekš, pildot amata pienākumus, bija strādājuši ar /pers. B/, kā arī izmantojot policijas datu bāzes,

fotogrāfiju arhīvus. Lieciniecei šo pārliecību, ka /pers. B/ ir tā pati persona, kas izdarījusi zādzības skatāmajā lietā, radījis arī apstāklis, ka persona

zādzību izdarīšanas laikā bijusi tādā pat apģērbā, ar to pašu mugursomu kā zādzības epizodēs, par ko /pers. B/ jau ir notiesāts. Arī izdarīšanas veids bijis

līdzīgs. Turklāt arī pēc cietušā liecībām, /pers. B/ ticis norādīts kā vainīgais minēto zādzību izdarīšanā. Vienlaicīgi gan lieciniece atzina, ka video ieraksti no

AS “Kesko Senukai Latvia” veikala nav ar īpaši labu kvalitāti, it īpaši pietuvinot.

[4.4] No AS “Kesko Senukai Latvia” veikala video ieraksta 2019.gada 22.jūnijā redzams, kā vīrietis ģērbies gaišās sporta biksēs, gaišā džemperī

ar uzrakstiem priekšā, tumšā naģenē, melnos sporta apavos ar baltu zoli, ar tumši zilu mugursomu ar baltiem uzrakstiem ienāk veikalā, mugursoma tukša,

ņem preci no plaukta, iziet caur kasēm ar tukšu iepirkumu grozu, nemaksājot un iziet no veikala ar pilna tilpuma mugursomu.

Savukārt no tā paša veikala video ieraksta 2019.gada 23.jūnijā redzams, kā vīrietis ģērbies gaišās sporta biksēs, tumšā džemperī ar uzrotītām

piedurknēm, tumšā naģenē, melnos sporta apavos ar baltu zoli, ar tumši zilu mugursomu ar baltiem uzrakstiem ienāk veikalā, mugursoma tukša, ņem preci

no plaukta, iziet caur kasēm, samaksājot par vienu dzēriena pudeli, un iziet no veikala ar pilna tilpuma mugursomu.

Nevienā no ierakstiem nav redzami vīrieša sejas vaibsti.

[4.5] No Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 19.decembra sprieduma, kurš stājies spēkā 2020.gada 7.aprīlī, redzams, ka apsūdzētais /pers. B/

notiesāts par 10 zādzības epizodēm no tirdzniecības objektiem, tostarp par elektropreču un alkohola zādzībām no veikala AS “Kesko Senukai Latvia”

Liepājā 2019.gada 14. un 17.jūnijā un 17.jūlijā (lietas 42.-45.lapa).

[4.6] No video ierakstiem, kas pievienoti lietai pēc prokurora lūguma no /pers. B/ krimināllietas, kurā spriedums stājies spēkā, redzams, ka, izdarot

elektropreču un alkohola zādzības no AS “Kesko Senukai Latvia” veikala 2019.gada 14.jūnijā, /pers. B/ ir ģērbies tumšā sporta džemperī, tumši zilās

biksēs, melnos sporta apavos, ar gaišu naģeni, uz muguras pelēk-zaļganīga mugursoma. Savukārt 2019.gada 17.jūnijā /pers. B/ bija ģērbies tumšā

džemperī ar uzrotītām rokām, uz kreisās rokas apakšdelma iekšējā malā zem elkoņa locītavas redzams tetovējums, gaišās sporta biksēs, melnos sporta

apavos, ar gaišu naģeni, uz muguras pelēk-zaļganīga mugursoma. Vienā no ierakstiem pie ieejas skaidri redzama arī /pers. B/ seja (lietas 115.lapa).

[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmes.

Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajā daļā noteikts, ka Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā

arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Šī panta piektajā

daļā ir noteikts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par

pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Kriminālprocesa likuma 128.panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. Minētā panta

otrajā daļā noteikts, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai

ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Panta trešajā daļā noteikts, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības

pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Minēto normu izpratnē, izlemjot par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir jānosaka konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība

vai neesamība balstoties uz lietā esošo pierādījumu un noskaidroto faktu novērtējumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek

konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu,

kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Augstākā tiesa vairākkārt ir paudusi atziņu, ka izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc

būtības. Arī jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums. Pierādījumu

pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata

lietu pēc būtības (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 3.jūlija lēmumu lietā Nr.SKK-333/2013, Augstākās tiesas 2015.gada 16.aprīļa lēmumu lietā

Nr.SKK-61/2015 un Augstākās tiesas 2015.gada 27.maija lēmumu lietā Nr.SKK-325/2015).

[5.1] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.-130.pantu, 2019.panta 2.punktu secina,

ka apsūdzētā /pers. B/ piedalīšanās abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ar apsūdzības norādītajiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem

nav pierādīta.

[5.2] No sprieduma [4] punktā pārbaudītajiem pierādījumiem redzams, ka apsūdzībā norādītajos laikos 2019.gada 22.un 23.jūnijā no

AS “Kesko Senukai Latvia” veikala Liepājā ir izdarītas attiecīgo elektropreču zādzības, persona, kas izdarījusi preču zādzības nav tikusi aizturēta. Lietai

kā pierādījums pievienots video ieraksts no veikala. Videoierakstā persona, kas izdara zādzību ir aprakstāma pēc apģērba, somas, ķermeņa uzbūves,

pārvietošanās un gaitas pazīmēm, sejas vaibsti nav redzami. Veikala pārstāvis /pers. H/ pēc video ieraksta, pēc apģērba, pēc saistības ar citām

krimināllietām un līdzīgām zādzības no veikala epizodēm, kurās vainīgā persona jau ir notiesāta, atpazinis /pers. B/ kā personu, kura apsūdzībā norādītajā

konkrētajā laikā ir izdarījusi divas minētās elektropreču zādzības. Tāpat uz /pers. B/, kā konkrēto zādzību izdarījušo personu, norādījusi lieciniece /pers.

I/, kura kā procesa virzītājs, aprakstot video ierakstu šajā krimināllietā un citās, kurās /pers. B/ jau notiesāts tostarp par līdzīgu zādzību izdarīšanu no

veikala, konsultējoties ar kolēģiem, izmantojot policijas datu bāzes, video ierakstā redzamo personu identificē ar /pers. B/, iepriekš un arī pēc tam ar

/pers. B/ nav strādājusi.

No iepriekš minētā secināms, ka pierādījumi, kas apsūdzības prāt pierāda /pers. B/, kā zādzību izdarīšanas subjekta, piedalīšanos noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā ir liecinieka /pers. H/ un /pers. I/ liecības, kas balstītas uz video ierakstā fiksēto un pamatojoties uz uztverto citās lietās, kurās kā

vainīgā persona arī ir bijis iesaistīts /pers. B/. Turklāt liecinieku teiktais, ka /pers. B/ ir bijušas tās pašas drēbes, soma kā epizodēs, kur /pers. B/ jau ir

atzīst par vainīgu un notiesāts arī pilnībā neatbilst lietā noskaidrotajiem apstākļiem, jo līdzīgi ir tikai apavi.

[5.3] Kriminālprocesuālo terminu skaidrojošajā vārdnīcā ir norādīts, ka liecinieka liecības priekšmetu veido jebkuras faktiskas ziņas un liecinieka

vērtējošie spriedumi. Liecinieka vērtējošiem spriedumiem ir pierādījuma nozīme, ja tie izriet no viņa pieredzes un speciālajām zināšanām, un nav

pierādījuma nozīmes liecinieka personīgajam viedoklim par ziņām, kas ir viņa liecībā (sk. Meikališa Ā. Kriminālprocesuālo terminu skaidrojošā

vārdnīca. Rīga: RaKa, 1998, 141.lpp.).

Savukārt Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmā daļa noteic, ka par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā

pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

Tiesa atzīst, ka liecinieku /pers. H/ un /pers. I/ norādītais par video ierakstā redzamo personu kā /pers. B/ ir liecinošo personu subjektīvais

viedoklis par viņu uztvertajiem faktiem, dodot video redzamajam ierakstam savu subjektīvo vērtējumu, ko ietekmējusi liecinieku saistība ar /pers. B/ citās

zādzību epizodēs.

Lai liecinieku liecībās norādīto atzītu par ticamu /pers. B/ vainas pierādīšanā, tiesai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteiktajam ir

jāvērtē liecinieku sniegto ziņu patiesuma konstatēšanas pakāpe aplūkojot liecinieku liecības kontekstā ar visiem citiem kriminālprocesa laikā iegūtajiem

faktiem un ziņām kopumā un savstarpējā sakarā, ievērojot, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā

pārējiem pierādījumiem.

[5.4] Novērtējot video ierakstā redzamās ziņas, tiesas ieskatā ieraksta kvalitāte ir salīdzinoši slikta, graudaina, objektu pietuvināšanas rezultātā

kvalitāte tikai pasliktinās un ierakstā redzamās personas saprātīgam vērotājam no malas nav iespējams atpazīt pēc sejas vaibstiem. Savukārt ierakstā

uztveramās personas ārējās pazīmes, kā sportiska miesas būve, ar nelielu kumpumu plecu daļā, sportisks apģērbs, mugursoma, ir raksturīgas pietiekami

lielai daļai sabiedrībā nejauši sastaptu vīriešu. Kaut arī pēc iepriekš norādītajām pazīmēm /pers. B/ iespējams ir līdzīgs ierakstā redzamajam vīrietim,

tomēr tiesa atzīst, ka uzskaitītās pazīmes, neizslēdzot saprātīgas šaubas, nevar būt par pamatu, kas ļauj identificēt ierakstā redzamo vīrieti kā /pers. B/.

[5.5] Bez tam, pats apsūdzētais /pers. B/ vērsa tiesas uzmanību uz savu individuālo pazīmi – tetovējumu uz kreisās rokas apakšdelma iekšējā pusē

zem elkoņa locītavas, norādot, ka 2019.gada 23.jūnija ierakstā vīrietim esot uzrotītas piedurknes, bet tetovējums uz kreisās rokas nav redzams, kas

izslēdz viņa piedalīšanos konkrētajās zādzībās.

Tiesa šādus /pers. B/ iebildumus atzīst par pamatotiem, jo dēļ ieraksta sliktās kvalitātes un attēla graudainības nav iespējams identificēt individuālo

/pers. B/ pazīmi – tetovējumu uz kreisās rokas apakšdelma, kas ļautu izslēgt saprātīgās šaubas un identificēt ierakstā redzamo personu kā /pers. B/.

Turklāt, kā to tiesa noskaidroja no liecinieka /pers. H/, tad ieraksta kvalitāti nav iespējams uzlabot.

[5.6] Pie augstāk norādītajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka ar liecinieku /pers. H/ un /pers. I/ subjektīviem vērtējumiem, kas balstīti uz sliktas

kvalitātes video ierakstā redzamo, izslēdzot saprātīgas šaubas, nav objektīvi pierādīta /pers. B/ piedalīšanās konkrēto zādzību izdarīšanā. Apsūdzētais

/pers. B/ savu vainu inkriminētajās zādzībās nekad nav atzinis, norādot uz personas apģērba līdzību, bet noliedzot, ka video ierakstā redzamais vīrietis ir

viņš. Tiesa uzskata, ka notiesājošs spriedums par /pers. B/ vainu līdzīga rakstura zādzības epizodēs pietuvinātā laikā nepierāda /pers. B/ piedalīšanos

konkrētajās zādzībās. Tāpat arī video ierakstos, no šī cita kriminālprocesa, redzamais neapstiprina ne tieši, ne netieši /pers. B/ piedalīšanos

inkriminētajās zādzībās, jo šie ieraksti ir par citām zādzības epizodēm, ierakstu kvalitāte ir ievērojami labāka, apģērbs un mugursoma ir cits, turklāt

šajāvienā no ierakstiem /pers. B/ iespējams identificēt arī pēc sejas. Citus pierādījumus tieši /pers. B/ vainas pierādīšanā tiesa nekonstatē.

[6] Saskaņā ar krimināltiesību teoriju Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un 180.panta pirmajā daļā paredzētais nodarījums – zādzība apdraud

fizisko un juridisko personu mantiskās intereses. Kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt

noziedzīga nodarījuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma brīdī nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu, kas

2019.gadā bija 430 euro. Zādzība ir viens no mantas nolaupīšanas veidiem un no objektīvās puses izpaužas kā tīša, prettiesiska un bezatlīdzības svešas

kustamas mantas slepena vai atklāta paņemšana, lai ar to rīkotos kā ar savu. Zādzību var izdarīt tikai ar aktīvu darbību, kas vērsta uz mantas īpašnieka

īpašuma masas samazināšanos, tāpēc tās rezultātā cietušajam tiek nodarīts materiāls zaudējums. Zādzība ir materiāla sastāva noziegums un ir pabeigta ar

brīdi, kad vainīgais prettiesiski pārņēmis savā valdījumā svešu mantu neatkarīgi no tā, vai viņam bijusi reāla iespēja rīkoties pēc sava ieskata. Tālākā

rīcība ar nolaupīto mantu neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. Zādzības subjekts ir fiziska persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu. Zādzības

subjektīvā puse izpaužas tieša nodoma veidā, jo vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz, ka cietušajam nodarīs zaudējumus un vēlas iedzīvoties

no citas personas labuma. Zādzības motīvs vienmēr ir mantkārība, bet mērķis – iegūt materiālu labumu, proti, iedzīvoties uz citas personas rēķina (sk.

U. Krastiņš, V. Liholaja, D. Hamkova. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 23.-36., 55.-57.lapa).

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (sk. U. Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.-27.lpp.). Kā tas

vairākkārt norādīts judikatūrā, tad tikai tajā gadījumā, ja noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva

pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikumā, ir pamats atzīt, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums un to pareizi kvalificēt. Tādējādi, lai pareizi kvalificētu

konkrēto noziedzīgo nodarījumu, vispirms ir jānoskaidro šī noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, jo īpaši tie, kuriem ir nozīme noziedzīgā nodarījuma

kvalificēšanā. Tās ir pazīmes, kas raksturo konkrētā noziedzīgā nodarījuma obligātos četrus elementus – noziedzīgā nodarījuma objektu, objektīvo pusi,

subjektu un subjektīvo pusi (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 14.maija lēmumu lietā Nr.SKK-39/2013).

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajai daļai, visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai,

kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Ievērojot to, ka lietā nav iegūti neapšaubāmi pierādījumi vienam no noziedzīga nodarījuma sastāva obligātajiem elementiem – subjektam, proti lietā

nav pierādīta apsūdzētā /pers. B/ piedalīšanās konkrēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un konstatētās saprātīgās šaubas nav iespējams novērst, tiesa

atzīst, ka /pers. B/ viņam izvirzītajā apsūdzībā gan pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, gan pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir

atzīstams par nevainīgu un attaisnojams atbilstoši Kriminālprocesa likuma 519.panta 2.punktam.

[7] Apsūdzētajam /pers. B/ šajā kriminālprocesā drošības līdzeklis nav piemērots.

[8] Cietušais AS “Kesko Senukai Latvia” pirmstiesas izmeklēšanā pieteicis kaitējuma kompensācijas pieteikumu 529,97 euro apmērā saistībā ar

apsūdzību pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 423,96 euro apmērā saistībā ar apsūdzību noziegumā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās

daļas. Rakstveida iesniegumā tiesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas uzturētas (lietas 90.-91.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 526.panta otro daļu tiesa atstāj bez izskatīšanas AS “Kesko Senukai Latvia” pieteikto kaitējuma

kompensācijas pieteikumu par kopējo summu 953,93 euro. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 526.panta otrās daļas otrajam teikumam pieteikuma

atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis kaitējuma atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

[9] Tiesas sēdēs pēc tiesas norīkojuma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu apsūdzētā /pers. B/ aizstāvību realizēja zvērinātā

advokāta palīdze K.Džeriņa. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu samaksa aizstāvei 320 euro apmērā ir atzīstama par

procesuāliem izdevumiem, minēto apliecina lietā esošie paziņojumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (lietas 94.,

109., 125.lapa). Ņemot vērā, ka tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, atzīstot apsūdzēto /pers. B/ izvirzītajā apsūdzībā par nevainīgu, tad minētos

procesuālos izdevumus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta trešo daļu sedz no valsts līdzekļiem.

[10] 4 gab. CD diski ar video ierakstiem no tirdzniecības centra atbilstoši Kriminālprocesa likuma 134.panta otrās daļas noteikumiem saistībā ar

tajā ietverto saturisko informāciju uzskatāms par dokumentu un glabājams pie krimināllietas materiāliem.

[11] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 526.panta pirmās daļas 5.punktu, ņemot vērā, ka tiesa taisīja attaisnojošu spriedumu, jo nav pierādīta

apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā, krimināllieta nosūtāma prokuratūrai.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 519.panta 2.punktu, 526., 529., 530.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. B/ par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 180.panta pirmās daļas un attaisnot.

Pieteikto kaitējuma kompensāciju par labu AS “Kesko Senukai Latvia” 953,93 euro apmērā atstāt bez izskatīšanas. Pieteikuma atstāšana bez

izskatīšanas nav šķērslis kaitējuma atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar aizstāvja K.Džeriņas piedalīšanos tiesas izmeklēšanā par kopējo summu 320 euro segt no valsts līdzekļiem.

Krimināllietu nosūtīt Liepājas prokuratūrai.

Četrus CD diskus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu saistībā ar tajā ietverto saturisko informāciju kā dokumentu glabāt kopā

ar krimināllietu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības

dienas, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 8.decembra.

Tiesnese (personīgais paraksts) A.Daidere