Court imposes fine for repeat driving without license, rejecting arrest due to legislative change.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of driving a vehicle twice within a year without a license and imposed a monetary fine. The defendant admitted guilt and expressed remorse, while the prosecution argued for stricter penalties given the repeat offense. The court decided to apply a fine instead of arrest because the relevant law no longer permits administrative detention, and the defendant's remorse served as a mitigating factor.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta 7.daļa; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants; When administrative arrest is no longer a statutory penalty, courts must impose alternative sanctions like fines even for repeat offenses, provided mitigating circumstances such as remorse are present.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0308-20/9
ECLI:LV:RIRT:2020:0709.133030820.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 9.jūlijā
Rīgas rajona tiesas tiesnese B.Ābele,
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu, kurā pie administratīvās atbildības tiek saukts /pers. A/, personas kods /personas
kods/.
Aprakstošā daļa
2019.gada 2.septembrī Garkalnes novadā, Berģos, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Mazda, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,
Siguldas šoseja Nr.1, DUS “Circle K” teritorijā, atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (tās nav iegūtas likumā noteiktā kārtībā).
Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (tālāk tekstā Latvijas APK) 149. 4panta septītās daļas
1.punkta par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā
kārtībā nav iegūtas.)
Tiesas sēdē pārkāpējs /pers. A/ savu vainu atzina pilnībā. Paskaidroja, ka apzinās, ka nedrīkstēja braukt, jo viņam nav tiesību. Viņš visus apstākļus
jau ir norādījis policijā, pratināšanas laikā. Tas bija īss periods, kad visi šie pārkāpumi notika, pēc tam vairs nekas tāds nav noticis. Izdarīto nožēlo.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzklausot pārkāpēja paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
No CSDD izdrukas redzams, ka /pers. A/ nav ieguvis transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. No lietai pievienotās izdrukas par /pers. A/ izdarītajiem
administratīvajiem pārkāpumiem, redzams, ka 2019.gada 14.janvārī /pers. A/ sodīts pēc Latvijas APK 149. 4panta sestās daļas 1.punkta par
transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.
Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļa noteic, ka ir aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību (4.punkts) vai – ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums (5.punkts).
Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC456242 sastādīts 2020.gada 19.jūnijā par /pers. A/ darbībām – transportlīdzekļa vadīšanu 2019.gada
2.septembrī.
Kā redzams no lietas materiāliem, /pers. A/ jau iepriekš – 2018.gada 14.decembrī ir vadījis transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas
tiesībām, par ko sodīts pēc Latvijas APK 149. 4panta sestās daļas 1.punkta ar naudas sodu 300,00 EUR apmērā. Naudas sods samaksāts 2019.gada
7.decembrī.
Saskaņā ar Latvijas APK 37.pantu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas
dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts,
bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad
pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par tā izbeigšanu.
No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatēts, ka 2019.gada 1.oktobrī, pamatojoties uz SIA “Circle K Latvia” iesniegumu uzsākts
kriminālprocess Nr.11354029819 par degvielas 110,03 litru par kopējo summu 141,28 euro zādzības faktu 2019.gada 2.septembrī SIA “Circle K
Latvia” DUS-1078 Garkalnes novada, Siguldas šosejā 1.
Savukārt, no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas 2020.gada 15.maija lēmumu izriet, ka no
kriminālprocesa Nr.11354026919 nolemts izdalīt materiālu kopijas Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 149. 4panta septītās daļas 1.punktā
paredzētās atbildības izvērtēšanai, administratīvās lietvedības uzsākšanai, nodot tos izskatīšanai satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojam.
Saskaņā ar Latvijas APK 238.1panta pirmo daļu 2020.gada 20.maijā nolemts uzsākt administratīvo lietvedību. Līdz ar to ir pamats secināt, ka lietvedība
administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu ir uzsākta likumā noteiktā kārtībā.
No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores leitnantes A.Rozenbergas 2020.gada
20.marta ziņojuma par DVS-R diska apskati ar video novērošanas kameru ierakstiem no SIA “Cirkle-K” Rīga – Siguldas šoseja 1, redzams, ka tiek
apskatīts DVD-R disks ar video novērošanas kameru ierakstiem, saistībā ar degvielas zādzības faktu, kas tika izdarīts 2019.gada 2.septembrī. Ziņojumā
norādīts, ka pie viena no sūkņiem piebrauc tumšas krāsas automašīna ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Redzams, ka no automašīnas
vadītāja sēdvietas izkāpj vīrietis, ģērbies tumšas krāsas apģērbā, redzams, ka vīrietis dodas pie automašīnas benzīna bākas un veic degvielas uzpildi,
turpina degvielu iepildīt arī automašīnas bagāžas nodalījumā, kurš atrodas atvērtā stāvoklī. Pēc degvielas uzpildes automašīnas bagāžas nodalījumā, to
aizver un vīrietis iekāpj sēdvietā, proti, pie automašīnas stūres un aizbrauc, nedodoties veikt apmaksu par uzpildīto degvielu.
2020.gada 13.februārī pieņemts lēmums atzīt /pers. A/ par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma
180.panta pirmajā daļā – par 2019.gada 2.septembrī izdarīto degvielas zādzību SIA “Circle-K Latvia” DUS-1078.
Būdams nopratināts kriminālprocesā kā aizdomās turētais, /pers. A/ liecināja, ka viņš nolēma iebraukt DUS un iepildīt degvielu kannās, neveicot
samaksu. Neatceras, pie kura sūkņa piebrauca, piepildīja degvielu, iekāpa automašīnā un aizbrauca. Uzrādītajā videoierakstā atpazīst sevi kā personu,
kas piebrauc ar automašīnu un veic degvielas uzpildi.
Tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Latvijas APK 149. 4panta septītās daļas 1.punkta, kas bija spēkā līdz 2020.gada
30.jūnijam.
Uzliekot sodu /pers. A/ saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Izvērtējot pārkāpēja personību konstatēts, ka /pers. A/ ir deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, pēc paša vārdiem – faktiskā dzīvesvieta /adrese B/,
apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni. Pašnodarbinātais. Pēdējā gada laikā ir administratīvi sodīts.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.panta 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu. Latvijas APK
34.pantā paredzētos atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nekonstatē.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 4.panta otro daļu, normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina
sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti
pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā to, ka šobrīd spēkā esošā tiesību norma neparedz vairs tādu soda veidu kā administratīvo arestu, kā arī ņemot vērā Administratīvā
atbildības likuma 4.panta otrajā daļā noteikto, tiesa atzīst, ka Latvijas APK 149.4panta 7.daļas 1.punktā noteiktais sods – arests vairs nav nosakāms.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka lai sasniegtu soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu
ievērošanas un sadzīves likumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt piemērojot Latvijas APK 149. 4panta
septītās daļas 1.punktā sankcijā paredzēto sodu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Latvijas APK 289.16pantu, tiesa
nosprieda:
atzīt par vainīgu /pers. A/ personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta septītās daļas 1.punktā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu 570,00 EUR (pieci simti septiņdesmit euro, 00 centi) apmērā.
Naudas sods jānomaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu. Maksājuma rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase,
NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100; Saņēmējbanka: Valsts kase, kods TREL LV22; maksājuma mērķis: naudas sods Rīgas
rajona tiesai, lieta Nr.133030820. Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Rīgā, Aiviekstes ielā 6.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas -2020.gada 9.jūlija - Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu
tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese B.Ābele