Court awards unpaid wages and interest to employee despite missing wage slip evidence.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's lack of evidence defense and ordered the employer to pay the plaintiff 9,999.68 EUR in unpaid wages. Although the plaintiff lacked a wage slip, the court applied a legal presumption based on the employment start date and the employer's admission of the employment relationship. Consequently, the court awarded the claimed amount plus statutory interest and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 150. panta 3. daļa; Civilprocesa likuma 195. pants: In labor disputes where wage slips are missing but employment is proven, the court may presume the minimum wage and standard working hours were paid.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPT:2026:0313.C771619425.3.S
Lietas Nr. C771619425
Lietas arhīva Nr. C-06542-26/74
Rīgas pilsētas tiesa
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2026. gada 13. martā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inesi Bērziņa
ar tiesas sēdes sekretāri Sintiju Ostrovsku,
piedaloties prasītājam /Persona B/ un prasītāja pilnvarotam pārstāvim /Persona C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Persona B/ prasībā pret /Nosaukums A/ par darba samaksas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Tiesā saņemts /Persona B/ (turpmāk – prasītājs) prasības pieteikums pret /Nosaukums A/ (turpmāk –
atbildētājs) par darba samaksas piedziņu.
Prasībā norādīti šādi argumenti.
Prasītājs 2024. gada 1. martā uzsāka darba tiesiskās attiecības pie atbildētāja un puses vienojās par visiem Darba
likuma 39.pantā noteiktajiem priekšnosacījumiem, proti, par veicamo darbu un darba samaksu. Prasītājs visā
darba tiesisko attiecību periodā veica darbu klātienē atbildētāja veikala telpās /Adrese A/. 2024. gada 1. martā
prasītājs kā pirmais, divos eksemplāros parakstīja saturiski tādu darba līgumu, par kādu bija vienojušies ar darba
devēju, nodeva to atbildētāja valdes loceklim /Persona D/, kurš prasītājam nekad neatdeva atpakaļ no savas
puses parakstītu darba līgumu.
Laika periodā no 2024. gada 1. martam līdz prasības pieteikuma celšanas brīdim prasītājs darba algā ir saņēmis
2 409,49 EUR. Apstākli, ka prasītājs veic darbu pie atbildētāja kopš 2024. gada 1. marta, apliecina arī izraksts
no EDS sistēmas. EDS sistēmā norādīts, ka atbildētājs ir prasītāja darba devēja nosaukums un prasītājs ir
ieguvis darba ņēmēja statusu no 2024. gada 1. marta. No 2024. gada 1. marta līdz prasības celšanas brīdim
prasītājs pildīja savus darba pienākumus pie atbildētāja. Savukārt darba līgumā nolīgtā darba algas apmēru
apliecinošu pierādījumu prasītājam nav, jo ilgstoši tika solīts ka alga tiks izmaksāta kopā ar prēmiju pēc
finansiālo mērķu sasniegšanas. Prasītāja ieguldītā darba dēļ tika sasniegti atbildētāja finansiālie mērķi, bet
atbildētājs neizmaksāja ne pilnu darba algu, ne mutvārdos solīto prēmiju un turpināja pat no minimālās
mēnešalgas izmaksāt prasītājam tikai pašu minimumu, lai tikai prasītājs neizbeigtu darba tiesiskās attiecības.
Līdz ar to prasītājs ir spiests vērsties tiesā ar prasību par neizmaksātās darba algas piedziņu.
Ņemot vērā, ka prasītāja rīcībā nav darba algas apmēru un darba laiku apliecinoši pierādījumi, bet ir
pierādījumi, ka prasītājs bija nodarbināts pie atbildētāja no 2024. gada 1. marta līdz prasības celšanas brīdim, ir
pamats prezumēt, ka minētajā laika periodā prasītājs saņēma minimālo mēnešalgu un strādāja normālu darba
laiku. Atbildētājs prasītājam nav izsniedzis algas grāmatiņu, līdz ar to nav zināms vai no atbildētājiem
izmaksātajiem 2 409,49 EUR ir samaksāti nodokļi. Ievērojot minēto, prasītājs uzskata, ka atbildētājam ir
iestājies darba algas izmaksas termiņš, bet atbildētājs nav izmaksājis prasītājam darba algu.
Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam neizmaksāto darba algu 10510,51 EUR, kā arī noteikt
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no piespriestās
nenomaksātās naudas summas.
Prasība pamatota ar Darba likuma 39., 41.pantu, 69.panta pirmo daļu un Darba strīdu likuma 7.panta trešās
daļas 3.punktu.
[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniedzis.
[3] Tiesas sēdē prasītājs un prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.
Precizēja prasības summu, lūdzot piedzīt 9999,68 EUR neto par laika periodu no 2024. gada 1. marta līdz 2025.
gada 28. augustam.
Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja tiesai par neierašanās iemesliem, nelūdza lietas izskatīšanu
atlikt. Tiesa atzina atbildētāja neierašanos par neattaisnojošu. Ņemot vērā, ka atbildētājs aicināts uz tiesas sēdi
atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos obligātos
lietas atlikšanas pamatus, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[4] Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un apsvērumus, pārbaudījusi lietā esošos
rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība pret atbildētāju par parāda piedziņu
ir pamatota un apmierināma.
Tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par celto prasību un nav ieradies uz tiesas sēdi pēc tiesas
aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1 panta
pirmo daļu, lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums. Tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā
un ceturtajā daļā noteiktos aizmuguriska sprieduma taisīšanas ierobežojumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
194.panta pirmās daļas otro punktu lietā ir sastādāms saīsināts spriedums.
[5] Pamatojoties uz Darba likuma 28.panta pirmo un otro daļu, 39., 40.panta pirmo daļu, 41.pantu, 59., 69.panta
pirmo daļu, 128.pantu, 114.pantu, Civillikuma 1838.pantu, Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra
noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un
minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma
pilnīgi un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama neizmaksātā darba alga 9999,68 EUR neto par laika
periodu no 2024. gada 1. marta līdz 2025. gada 28. augustam.
Tiesai nav pienākums pašai veikt precīzu grāmatvedības aprēķinu par konkrētām summām – to, cik liela summa
darbiniekam pienākas kā atlīdzība pēc nodokļu nomaksas, cik lielas ir nodokļos maksājamās summas, kuram
pastāv pienākums veikt nodokļu samaksu u.tml. Ja tiesa ir atzinusi par pamatotu darbinieka prasījumu par darba
samaksas piedziņu un spriedumā nav ietvērusi norādi, ka no piedzenamās summas ieturami nodokļi, tad
jautājums par nodokļu nomaksu risināms tiesas sprieduma izpildes kārtībā (sk., Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta 2010. gada 13. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-283/2010 9.punktu).
Izpildot spriedumu par darba samaksas izmaksu darbiniekam, darba devējam rodas pienākums veikt arī
attiecīgos nodokļu maksājumus. Šis pienākums noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta
otrajā daļā un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajā un otrajā daļā un pastāv arī bez tiesas
spriedumā tieši izteikta norādījuma darba devējam.
[6] Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības saņemt
no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no ar tiesas spriedumu piedzītās kopsummas par laiku no
sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot, ka procentu
pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās kopsummas lielumu.
[7] Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis
atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Prasītājs lietā saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu ir atbrīvots no tiesas izdevumu
samaksas valsts ienākumos, līdz ar to no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva proporcionāli
apmierinātajai prasījuma daļai 500 EUR apmērā.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš
10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 96.pantu, 150.panta trešo daļu, 190., 193., 194., 195., 204.1, 208.1,
208.2 un 208.4 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums A/, par labu /Persona B/, personas kods /Personas kods
B/, neizmaksāto darba algu 9999,68 EUR (deviņi tūkstoši deviņi simti deviņdesmit deviņieuro un 68 centi) neto
par laika periodu no 2024. gada 1. marta līdz 2025. gada 28. augustam.
Parādasamaksa veicama uz /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, norēķinu kontu Nr. /IBAN A/.
Noteikt/Persona B/, personas kods /Personas kods B/, tiesības saņemt no /Nosaukums A/ , reģistrācijas Nr.
/Nosaukums A/, likumiskos sešus procentus gadā no ar tiesas spriedumu piedzītās kopsummas (9999,68 EUR)
par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās kopsummas lielumu.
Noteikt /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums A/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit)
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
/Persona B/, personas kods /Personas kods B/,spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas un pieejamības tiešsaistes
sistēmā, 2026. gada 13. marta, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.
/Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums A/,nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas
kārtībā, bet 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas
pilsētas tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Bērziņa
ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN
SATUR LAIKA ZĪMOGU