Appeal court dismisses request to annul administrative decision regarding civil servant dismissal based on procedural flaws.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr. A420170716

Lietas arhīva Nr. AA43-2137-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 4.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente R.Paegle,

tiesneses I.Kaļiņina un M.Osmane

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2016.gada 12.februāra lēmuma Nr.18-1e/1118 „Par Valsts reģionālās

attīstības aģentūras direktora 2015.gada 11.decembra rīkojuma Nr.12-1.1/573 apstrīdēšanu” atcelšanu, sakarā ar /pers. C/

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 30.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – Aģentūra) direktora 2015.gada 11.decembra rīkojumu Nr.12-

1.1/573 „Par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar /pers. C/” (turpmāk – Rīkojums) no 2016.gada 11.janvāra (pēdējā

darba diena) tika izbeigtas valsts civildienesta attiecības ar Aģentūras Administratīvā departamenta juristi – pieteicēju /pers.

C/.

Minētais rīkojums izdots, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g” apakšpunktu, kā arī

ievērojot pieteicējas 2015.gada 11.decembrī sniegto viedokli par pārcelšanu.

Nepiekrītot Rīkojumam, pieteicēja to apstrīdēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk –

Ministrija).

2016.gada 12.februārī Ministrijas valsts sekretāra p.i. pieņēma lēmumu Nr.18-1e/1118 „Par Valsts reģionālās attīstības

aģentūras direktora 2015.gada 11.decembra rīkojuma Nr.12-1.1/573 apstrīdēšanu” (turpmāk – Lēmums), ar kuru Rīkojums

atstāts negrozīts.

Augstāka iestāde Lēmuma pamatojumā ir norādījusi šādus apstākļus.

[1.1] Ierēdņu kvalifikācijas novērtēšanā ir pamatoti ņemt vērā gan ierēdņa izglītību, gan darba pieredzi, ko raksturo

iestādē un valsts pārvaldē vispār nostrādātais laiks, kā arī nostrādātais laiks jomā, kas tieši nepieciešama konkrētā amata

pienākumu veikšanai. Arī ierēdņa ikgadējās darbības novērtējums objektīvi liecina par viņa vispārējo attieksmi un spēju

veikt dienesta pienākumus. Nav pamata apšaubīt izvirzīto novērtēšanas kritēriju vai to īpatsvara izraudzīšanās un

piemērošanas objektivitāti, racionalitāti un nepieciešamību izsvērta lēmuma pieņemšanai par to, kuri no ierēdņiem, kam

veikta savstarpējā kvalifikācijas izvērtēšana, nākotnē efektīvāk spēs pildīt valsts civildienestu.

Ministrija atzina, ka Aģentūras izstrādātie kritēriji ir objektīvi, tie ir vienādi izmantoti visu salīdzināmo ierēdņu

izvērtēšanā, tādējādi attiecībā pret pieteicēju atšķirīga attieksme nav pieļauta.

[1.2] Aģentūra veica visu Administratīvā departamenta juristu, proti, pieteicējas, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ un /pers.

J/ savstarpējo izvērtēšanu.

Netika vērtēta /pers. K/, kuras amata pienākumi lielā mērā atšķīrās no pārējo juristu amata pienākumiem, tie galvenokārt

ietvēra ar personāla vadību saistītu jautājumu risināšanu.

Ministrija atzina, ka ir identificējams atšķirīgs salīdzināmo personu loks, tādēļ Aģentūra pamatoti nav veikusi /pers. K/

salīdzināšanu.

[1.3] /pers. K/ valsts civildienesta ierēdņa amata pienākumus Aģentūrā pildīja kopš 2010.gada 8.marta, kad ar

Aģentūras direktora rīkojumu viņa tika iecelta Personāla nodaļas vadītājas amatā uz nenoteiktu laiku.

2015.gada 3.martā /pers. K/ sāka pildīt jurista amata pienākumus, jo administratīvā līguma rezultātā tika atjaunota

civildienestā līdzvērtīgā amatā. Tādējādi ar /pers. K/ tika turpinātas 2010.gada 8.martā uz nenoteiktu laiku nodibinātās

civildienesta attiecības. Pamats /pers. K/ iecelšanai jurista personāla jautājumos amatā bija /pers. K/ un pieteicējas

savstarpējā salīdzināšana saskaņā ar jurista personāla jautājumos amata aprakstu. Salīdzināšanas rezultātā /pers. K/ uzrādīja

labāku rezultātu, iegūstot 2,30 punktus, kamēr pieteicēja ieguva tikai 1,10 punktus.

[1.4] Aģentūra ir pamatoti nolēmusi uz /pers. J/ prombūtnes laiku turpināt civildienesta attiecības ar /pers. I/, nevis ar

pieteicēju, jo /pers. I/ novērtēšanas rezultātā bija ieguvusi mazāk punktu nekā /pers. G/, /pers. H/ un /pers. J/, taču vairāk

nekā pieteicēja.

[1.5] Pārstāvība tiesvedībā nenozīmē tikai fizisko klātbūtni tiesas sēdē, bet ietver arī citas darbības. Apstāklis, ka lieta

noteikta izskatīšanai rakstveida procesā, nenozīmē to, ka persona, kura veic darbības iestādes vārdā (sagatavo tiesā

iesniedzamos dokumentus, iepazīstas ar lietas materiāliem, kā arī veic citas procesuālās darbības) nepārstāv iestādi.

No vērtēšanas kritērija „pieredze pārstāvībā tiesvedībā civillietās un administratīvajās lietās” neizriet prasība ņemt vērā

tikai tās lietas, kurās vērtējamā persona ir pārstāvējusi Aģentūru. Šādas pieredzes esība var izrietēt arī no lietām, kurās

persona ir pārstāvējusi citas iestādes vai privātpersonas. Ir ņemama vērā pieredze arī tādā tiesvedībā, kurā persona ir bijusi

lietas dalībniece un ir patstāvīgi īstenojusi savu vai citu personu pārstāvību. Minētā pieredze nav mazāk nozīmīga.

[1.6] Informācija par pieredzi tika prasīta tikai tiem ierēdņiem, par kuriem iestādei nebija precīzas informācijas, vai

pastāvēja bažas, ka personas dzīves gājuma apraksts (curriculum vitae) varētu būt nepilnīgs. Tas ticis darīts tādēļ, lai

nepamatoti nesamazinātu personai piešķiramo punktu skaitu pilnīgas informācijas par pieredzi trūkuma dēļ.

Ministrija secināja, ka Aģentūras rīcībā ir bijusi visa nepieciešamā informācija par /pers. G/ pieredzi, savukārt /pers. J/,

kura novērtēšanas laikā atradās bērna kopšanas atvaļinājumā, informācijas pieprasījums nosūtīts elektroniski, kā arī atbilde

saņemta elektroniski.

Personām, par kurām esošā informācija varēja būt nepilnīga, tika dota iespēja pašām sniegt par sevi visu nepieciešamo

informāciju.

[1.7] Ministrijas ieskatā Aģentūra nav veikusi darbības, lai strukturālās reorganizācijas rezultātā no amata atbrīvotu tieši

pieteicēju.

No fakta, ka /pers. I/ nepiekrita pārcelšanai uz Elektronisko iepirkumu departamentu, neizriet secinājums, ka tika

nolemts mainīt vienu Administratīvā departamenta jurista amata vietas nosaukumu un atbrīvot no amata tieši pieteicēju.

Pieteicējas šaubas, nekonstatējot pierādījumus, kas tās apstiprina, nevar tikt atzītas par pamatotām, lai secinātu, ka ierēdņa

amata likvidēšanas process bija negodprātīgs. Ministrijai nav pamata pārvērtēt Aģentūras vadītāja lēmumu par viena

Administratīvā departamenta jurista amata nosaukuma maiņu, jo iestādes institucionālās sistēmas maiņa, amatu saraksta un

pienākumu loka noteikšana ir iestādes iekšējā kompetence.

[1.8] Pieteicēja no civildienesta netika atbrīvota patvaļīgi, jo Aģentūra ir nodrošinājusi vienādu attieksmi pret

izvērtējamiem ierēdņiem, nepārkāpjot procesuālā taisnīguma principu.

Pieteicēja ierēdņu savstarpējā izvērtēšanā neieguva pietiekamu novērtējumu, lai turpinātu valsts civildienesta attiecības

Administratīvā departamenta jurista amatā un Administratīvā departamenta jurista personāla jautājumos amatā, kā arī

pieteicēja nepieņēma piedāvājumu turpināt civildienesta attiecības Elektronisko iepirkumu departamenta vakantajā iepirkumu

speciālista amatā.

Izvērtējot konstatētos apstākļus, Ministrija atzina, ka valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju tika izbeigtas pamatoti.

[2] Pieteikumā par Lēmuma atcelšanu norādīti šādi apsvērumi.

[2.1] Aģentūra bija noteikusi kļūdainu izvērtējamo personu loku, tādējādi pārkāpjot vienlīdzības principu.

Pieteicēja uzskata, ka bija jāveic visu ar Administratīvā departamenta jurista amatu saistīto juristu, proti, pieteicējas,

/pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/ un /pers. K/ savstarpēja izvērtēšana.

[2.2] Bija piecas jurista amata vietas, kas ietilpa 21.amatu saimē (trīs amata vietas III B līmenis un divas vietas III A

līmenis).

Mainot viena jurista (ierēdņa) amata vietas (21.amatu saimes III A līmeņa) nosaukumu, amatu saime netika mainīta, kā

arī darba uzdevumi un pamatpienākumi palika nemainīgi.

Ministrijas norāde, ka /pers. K/ galvenie amata pienākumi ietvēra galvenokārt ar personāla vadību saistītu jautājumu

risināšanu, ir pretrunā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1075 „Valsts un pašvaldību institūciju

amatu katalogs” (turpmāk – Noteikumi Nr.1075), jo 21.amatu saimes pamatpienākumos neietilpst personāla vadība. Amats,

kura amata aprakstā iekļauti pienākumi, kas attiecas uz personāla jautājumu risināšanu, atbilstoši Noteikumiem Nr.1075 būtu

kvalificējams 30.amatu saimē. Turklāt, ja /pers. K/ ieņēma amata vietu /pers. J/ prombūtnes laikā, mainot amata aprakstu

jurista amata vietai, arī /pers. J/ tad mainās amata apraksts, ietverot personāla vadību. Līdz ar to arī /pers. J/ tad nebūtu

jāvērtē kopā ar pārējiem juristiem. Mainot amata vietas nosaukumu uz „jurists personāla jautājumos”, bija jāveic /pers. J/ un

/pers. K/ savstarpējā izvērtēšana, lai noteiktu, kura no viņām ieņems jaunizveidoto amatu.

[2.3] Pieteicējai nav saprotams, kuru no piecām jurista amata vietām varēja uzskatīt par vakantu, jo tās visas uz

nenoteiktu laiku jau bija aizņemtas. Tā kā /pers. J/ bija bērna kopšanas atvaļinājumā, /pers. K/ ieņēma jurista amata vietu uz

noteiktu laiku, t.i., uz /pers. J/ prombūtnes laiku. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc, veicot juristu savstarpējo izvērtēšanu, ar

/pers. I/ tika nolemts turpināt civildienesta attiecības uz /pers. J/ prombūtnes laiku, tātad uz noteiktu laiku. Nav saprotams

arī, kāds juridiskais pamatojums bija juristes /pers. K/ pārcelšanai amatā uz nenoteiktu laiku, ja visas jurista amata vietas jau

bija aizņemtas. /pers. K/ tika pārcelta citā amatā uz nenoteiktu laiku, neveicot ierēdņu savstarpējo izvērtēšanu.

[2.4] Pieteicēja apšauba to, ka /pers. G/ noteiktajā laikā būtu iesniegusi Aģentūrai papildu informāciju par savu pieredzi,

jo /pers. G/ bija atvaļinājumā un atradās ārpus Latvijas.

Pieteicēja apšauba arī to, ka Aģentūras rīcībā bija informācija par /pers. G/ darba pieredzi personāla jautājumu

risināšanā.

Pieteicējai nav saprotams, kāpēc darba pieredze personāla jautājumu risināšanā tika prasīta visiem juristiem, ja amata

apraksts neparedz šādas darba pieredzes nepieciešamību, turklāt izvērtējumā Nr.1 tā netika vērtēta.

[2.5] Nav saprotams, kādus papildu pierādījumus un faktus, Ministrijas ieskatā, pieteicējai būtu bijis jāiesniedz. Izskatot

apstrīdēšanas iesniegumu, Ministrija nav pārbaudījusi nevienu apstrīdēšanas iesniegumā norādīto argumentu.

[2.6] 2015.gada 27.novembrī /pers. I/ izsniegta vēstule „Par ierēdņa pārcelšanu”, ar kuru tika piedāvāts viņu pārcelt

Elektronisko iepirkumu departamenta iepirkumu speciālista amatā ar 2016.gada 1.janvāri.

No Aģentūras Administratīvā departamenta direktora 2015.gada 27.novembra elektroniskās vēstules, kas adresēta

/pers. I/, izriet, ka sākotnēji bijusi vēlme likvidēt tieši /pers. I/ amata vietu. Par to liecina arī apstāklis, ka ar 2015.gada

12.novembra rīkojumu Nr.12-1.1/515 nolemts likvidēt tieši jurista amata vietu, kas atbilst 21.amatu saimes III A līmenim.

Tā kā /pers. I/ atteicās ieņemt piedāvāto amata vietu, tika veiktas darbības, lai no amata atbrīvotu pieteicēju. To,

pieteicējasprāt, apliecina tas, ka ar Aģentūras 2015.gada 19.novembra rīkojumu Nr.12-1.1/518 veikti grozījumi Aģentūras

2015.gada 12.novembra rīkojumā Nr.12-1.1/515, nolemjot likvidēt citu jurista amata vietu, kas atbilst 21.amatu saimes III B

līmenim.

Līdz ar to jau sākotnēji (bez ierēdņu izvērtēšanas) Aģentūra bija izlēmusi, kuras personas jāatbrīvo no amata.

Vienlaikus ar minēto rīkojumu vienai jurista amata vietai, kas atbilst 21.amatu saimes III A līmenim, tika mainīts amata

nosaukums uz „jurists personāla jautājumos”. Šāda amata nosaukuma maiņa veikta ar mērķi, lai konkrētajā amata vietā

ieceltu konkrētu personu. Nav izskaidrojams, kāpēc Aģentūrai būtu bijis nepieciešams izdalīt atsevišķi juristu personāla

jautājumos, ja iepriekš Aģentūrā personāla jautājumus risināja personāla speciāliste un jebkurš Administratīvā departamenta

jurists.

Reorganizācijas rezultātā tika likvidētas 36 amata vietas.

[2.7] Aģentūra nav ievērojusi 2015.gada 12.novembra rīkojuma Nr.12-1.1/515 10.punktā noteikto juristu savstarpējo

izvērtēšanas termiņu, t.i., līdz 2015.gada 20.novembrim. Faktiski vērtēšana veikta tikai 2015.gada 10.decembrī.

[2.8] Aģentūras un Ministrijas rīcība attiecībā pret pieteicēju bijusi netaisnīga, tā ir radījusi pieteicējai nelabvēlīgas

sekas, pārkāpjot taisnīguma, tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principus.

Iestāžu rīcība ir būtiski ierobežojusi pieteicējas cilvēktiesības, pārkāpjot Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 7.pantā

noteiktās prasības.

[3] Rakstveida paskaidrojumā Ministrija pieteikumu neatzīst, uztur Lēmumā norādīto pamatojumu, kā arī norāda šādus

argumentus.

[3.1] Atbilstoši Aģentūras direktora 2015.gada 19.novembra rīkojumam Nr.12-1.1/518 un 2015.gada 19.novembra

rīkojumam Nr.12-1.3/38 juristam personāla jautājumos (21.amatu saimes III A līmenis) jāspecializējas atsevišķos juridiskos

jautājumos un jārisina jautājumi, kas saistīti ar personāla vadību.

Tādējādi, ievērojot to, ka jurista personāla jautājumos amata pienākumi ietilpst vairākās saimēs, Aģentūrai amats bija

jāklasificē, izvērtējot pamatpienākumu apjomu un nozīmīgumu. Aģentūra, klasificējot jurista personāla jautājumos amatu,

šādu izvērtējumu ir veikusi pareizi.

[3.2] Apstāklis, ka /pers. K/ jurista amatu Aģentūras Administratīvajā departamentā ieņēma uz noteiktu laiku, nenozīmē

to, ka /pers. K/ un /pers. J/ būtu bijis jābūt vienādam amata aprakstam un ka abas šīs personas būtu bijis jāvērtē uz jurista

personāla jautājumos amata vietu. Abu minēto personu amatu apraksti bija atšķirīgi.

/pers. K/ jurista amatā tika iecelta uz noteiktu laiku, lai veicinātu iestādes struktūrvienības efektīvu darbu, kamēr /pers.

J/ atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Nebija nepieciešams savstarpēji izvērtēt /pers. J/ un /pers. K/, jo viņu amata pienākumi bija būtiski atšķirīgi.

[3.3] Lēmumā norādīts viedoklis par vispārīgu situāciju, nevis par konkrēto Aģentūras reorganizāciju. Apstāklis, ka

persona konkrētajā amatā tika iecelta uz noteiktu laiku, nenozīmē to, ka civildienesta attiecības vairs nevar tikt turpinātas uz

nenoteiktu laiku.

[3.4] Aģentūra, pieprasot informāciju par pieredzi no salīdzināmām personām uz Administratīvā departamenta jurista

amata vietu, ir kļūdaini nosūtījusi to pašu veidlapu, ko personām, kuras tika vērtētas uz jurista personāla jautājumos amata

vietu.

Tādējādi pieteicējai, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ varēja rasties maldīgs priekšstats, ka ir jānorāda arī

informācija par pieredzi personālvadībā. Salīdzinot personas uz Administratīvā departamenta jurista amata vietu, Aģentūra

pamatoti nav vērtējusi pretendentu pieredzi personālvadības jautājumos. Neprecīzas veidlapas nosūtīšana nav uzskatāma

par būtisku procesuālo pārkāpumu, jo netika aizskartas vērtējamo personu tiesības.

[3.5] Ministrija piekrīt, ka Administratīvā departamenta juristu savstarpēja izvērtēšana bija jāveic līdz 2015.gada

20.novembrim, taču faktiski tā notika tikai 2015.gada 10.decembrī. Vienlaikus Ministrija uzskata, ka minētais apstāklis nav

nostādījis pieteicēju nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar pārējiem Aģentūras Administratīvā departamenta juristiem, kuri

tāpat kā pieteicēja tika novērtēti 2015.gada 10.decembrī.

[4] Rakstveida paskaidrojumā Aģentūra pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Ar Aģentūras direktora 2015.gada 12.novembra rīkojumu Nr.12-1.1/515 noteikta Aģentūras reorganizācija ar

2016.gada 1.janvāri, likvidējot 36 amata vietas.

Reorganizācija skāra arī Aģentūras Administratīvo departamentu, paredzot likvidēt 4 amata vietas, tostarp arī vienu

jurista amata vietu. Aģentūras Finanšu departamenta direktore 2015.gada 17.novembra iesniegumā Nr.1074 izteica lūgumu

finanšu resursu ekonomijas nolūkos izvērtēt reorganizācijas ietvaros likvidējamo amata vietu. Ar 2016.gada 19.novembra

rīkojumu Nr.12-1.1/518 tika veikti grozījumi rīkojumā Nr.12-1.1/515, kuri paredzēja pārskatīt likvidējamās amata vietas un

precizēt jurista personāla jautājumos amata nosaukumu. Minētie grozījumi tika veikti ar mērķi nodrošināt Aģentūras noteikto

funkciju izpildi, nodrošinot iestādes administratīvā darba nepārtrauktību, lietderību, tiesiskumu un finansiālās iespējas.

Amata nosaukums precizēts tām funkcijām, kuras līdz Aģentūras reorganizācijai veica viens no juristiem ar specializāciju

personālvadībā un kuras Administratīvajā departamentā jāveic arī pēc reorganizācijas. Amata nosaukuma maiņa nav veikta

ar mērķi, lai konkrētajā amata vietā ieceltu konkrētu personu. Amata nosaukums precizēts, ņemot vērā iestādes vajadzības

gan pirms, gan pēc reorganizācijas.

[4.2] Pieteicēja kļūdaini uzskata, ka atbrīvojamais ierēdnis tiek noteikts atbilstoši tam, vai tiek likvidēta attiecīgā ierēdņa

amata vieta. Aģentūra ir veikusi saglabāto amata vietu pretendentu izvērtēšanu, nodrošinot visiem pretendentiem

vienlīdzīgas iespējas turpināt civildienestu. Ierēdņa kvalifikācija, pieredze un prasmes bija tie kritēriji, kas noteica

priekšrocību turpināt civildienestu.

[4.3] Savstarpēji izvērtējamo ierēdņu loks un izvērtēšanas kritēriji noteikti atbilstoši tiesu praksē vispāratzītai atziņai,

proti, izvērtējumu nepieciešams veikt starp darbiniekiem, kuri veic tādu pašu vai līdzīgu darbu gadījumos, ja paredzēts

atlaist vienu vai vairākus no šiem darbiniekiem, ievērojot amata aprakstos noteiktos pienākumus, kvalifikācijas un pieredzes

prasības.

[4.4] /pers. J/ un /pers. K/ veica atšķirīgus amata pienākumus.

Ar /pers. K/ turpinās 2010.gada 8.martā uz nenoteiktu laiku nodibinātās civildienesta attiecības.

Pieteicēja kļūdaini norāda, ka ar /pers. K/ civildienesta attiecības bija nodibinātas uz noteiktu laiku. /pers. K/ jurista

amata pienākumus sāka pildīt 2015.gada 3.martā, kad administratīvā līguma rezultātā tika atjaunota civildienestā. /pers. K/

amata apraksts būtiski atšķiras no pārējo juristu amata aprakstiem un ir specializēts personāla vadības funkciju

nodrošināšanai. Nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka personāla jautājumus Aģentūrā risināja personāla speciāliste un

jebkurš Administratīvā departamenta jurists.

[4.5] Aģentūra izteica /pers. I/ priekšlikumu pārcelt viņu citā amatā, pamatojoties uz nepieciešamību piesaistīt

cilvēkresursus Elektronisko iepirkumu departamenta funkciju izpildei, kā arī izvērtējot /pers. I/ pieredzi valsts pārvaldes

sistēmā, profesionālo kompetenci, iegūto izglītību, pieredzi iepirkumu komisijas darbā un zināšanas par iepirkumu

dokumentācijas sagatavošanu. Minētais amats tika piedāvāts arī pieteicējai, taču pieteicēja no tā atteicās. Aģentūra nevar

piekrist pieteicējas apgalvojumam, ka pēc /pers. I/ atteikuma tikt pārceltai uz citu amata vietu, tika veiktas darbības, lai no

amata atbrīvotu tieši pieteicēju.

[4.6] Informāciju par darba pieredzi tika lūgts iesniegt tikai tiem ierēdņiem, par kuriem Aģentūras rīcībā nebija precīzas

informācijas, vai arī pastāvēja bažas, ka no pretendenta dzīves gājuma aprakstā sniegtā informācija varētu būt nepilnīga.

Aģentūras rīcībā bija informācija par /pers. G/. Neviens no izvērtēšanā iekļautajiem ierēdņiem nav iebildis par izvērtējumā

iekļauto ziņu patiesumu.

[4.7] Aģentūra un Ministrija nav pārkāpušas tiesiskuma, taisnīguma un labas pārvaldības principus. Aģentūras

reorganizācijas process tika organizēts un veikts, ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g” apakšpunkta

noteikumus, kā arī tiesu prakses atziņas. Nav pārkāptas pieteicējas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 30.maija spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz turpmāk

minētajiem motīviem.

[5.1] No lietas materiāliem tiesa konstatēja šādus apstākļus.

[5.1.1] Ar Aģentūras direktora 2015.gada 12.novembra rīkojumu Nr.12-1.1/515 „Par izmaiņām struktūrā un amatu

sarakstā” noteikts ar 2016.gada 1.janvāri reorganizēt Aģentūras struktūrvienības, tostarp Administratīvo departamentu ar 14

amata vietām, likvidējot tajā vienu jurista (ierēdņa) amata vietu ar specializāciju publisko iepirkumu jomā (21.amatu saimes

III A līmenis).

Vienlaikus Administratīvajam departamentam tika uzdots līdz 2015.gada 20.novembrim izstrādāt kritērijus un veikt

ierēdņu savstarpēju izvērtēšanu atbilstoši amata aprakstos noteiktajām prasībām un darba rezultātiem.

[5.1.2] 2015.gada 17.novembrī Aģentūrā saņemts Aģentūras Finanšu departamenta direktores iesniegums, kurā lūgts

izskatīt iespēju finanšu līdzekļu ekonomijas nolūkos likvidēt jurista amata vietu, kur atalgojums noteikts atbilstoši 21. amatu

saimes III B līmenim, nevis jurista amata vietu, kur atalgojums noteikts atbilstoši 21. amatu saimes III A līmenim.

[5.1.3] Ar Aģentūras direktora 2015.gada 19.novembra rīkojumu Nr.12-1.1/518 „Par grozījumu Valsts reģionālās

attīstības aģentūras 2015.gada 12.novembra rīkojumā Nr.12-1.1/515 „Par izmaiņām struktūrā un amatu sarakstā”” grozīts

Aģentūras 2015.gada 12.novembra rīkojums Nr.12-1.1/515 „Par izmaiņām struktūrā un amatu sarakstā”, nosakot, ka

Administratīvajā departamentā tiek likvidēta viena jurista (ierēdņa) amata vieta (21.amatu saimes III B līmenis) un vienai

jurista (ierēdņa) amata vietai (21.amatu saimes III A līmenis) mainīts amata nosaukums uz „jurists personāla jautājumos”.

[5.1.4] Aģentūras direktors 2015.gada 27.novembra vēstulē Nr.12-12/3020 „Par ierēdņa pārcelšanu” informēja /pers. I/,

ka Aģentūra uzskata par lietderīgu pārcelt viņu no Administratīvā departamenta jurista (ierēdņa amats) amata uz pienākumu

sarežģītības un atbildības ziņā līdzvērtīgu Elektronisko iepirkumu departamenta iepirkumu speciālista amatu.

Aģentūras Administratīvā departamenta direktors 2015.gada 27.novembrī elektroniskajā vēstulē /pers. I/ ir norādījis, ka

Administratīvajā departamentā notiek reorganizācija, kā rezultātā tiek likvidētas 4 amata vietas, tajā skaitā viena jurista amata

vieta. Aģentūra piedāvāja /pers. I/ ar 2016.gada 1.janvāri turpināt civildienestu Elektronisko iepirkumu departamenta

iepirkumu speciālista amatā.

[5.1.5] Ar Aģentūras direktora 2015.gada 7. ecembra rīkojumu Nr.12-1.1/542 „Par Administratīvā departamenta jurista

personāla jautājumos amata pretendentu izvērtēšanu” noteikts salīdzināt (izvērtēt) Administratīvā departamenta juristi /pers.

C/ un Administratīvā departamenta juristi personāla jautājumos /pers. K/, lai varētu noteikt, kurai no viņām ir priekšrocības

turpināt valsts civildienesta attiecības Administratīvā departamenta jurista personāla jautājumos amatā (amata apraksts

apstiprināts ar 2015.gada 19.novembra rīkojumu Nr.12-1.3/38 „Par amata apraksta apstiprināšanu”).

Administratīvā departamenta personāla speciālistei /pers. R/ uzdots veikt novērtēšanu līdz 2015.gada 11.decembrim

atbilstoši Administratīvā departamenta jurista personāla jautājumos amata aprakstā noteiktajām amata prasībām un darba

rezultātiem, piemērojot šādus vērtēšanas kritērijus ar prasībām noteikto procentuālo vērtību:

1. izglītība (prasības īpatsvars 30%);

2. darba pieredze un prasmes (prasības īpatsvars 60%);

3. darba rezultāti (prasības īpatsvars 10%).

[5.1.6] Ar Aģentūras direktora 2015.gada 7.decembra rīkojumu Nr.12-1.1/543 „Par Administratīvā departamenta

jurista amata (3 amata vietas) pretendentu izvērtēšanu” noteikts salīdzināt (izvērtēt) Administratīvā departamenta juristi

/pers. C/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. J/ un /pers. I/, lai noteiktu, kurai no viņām ir priekšrocības turpināt valsts

civildienesta attiecības Administratīvā departamenta jurista amatā (amata apraksti apstiprināti ar 2015.gada

19.novembra rīkojumu Nr.12-1.3/37 „Par amata apraksta apstiprināšanu” un Nr.12-1.3/38 „Par amata apraksta

apstiprināšanu”).

Novērtēšanu līdz 2015.gada 11.decembrim atbilstoši Administratīvā departamenta juristu amata aprakstos

noteiktajām amata prasībām un darba rezultātiem, piemērojot šādus vērtēšanas kritērijus ar prasībām noteikto

procentuālo vērtību: izglītība (prasības īpatsvars 30%), darba pieredze un prasmes (prasības īpatsvars 60%), darba

rezultāti (prasības īpatsvars 10%), uzdots veikt Administratīvā departamenta personāla speciālistei /pers. R/.

[5.1.7] Aģentūras Administratīvā departamenta direktors 2015.gada 8.decembrī lūdzis, lai pieteicēja līdz

2015.gada 9.decembra pulksten 12.00 elektroniski nosūta šādu informāciju:

1) pieredze pārstāvībā tiesvedībā civillietās un administratīvajās lietās;

2) pieredze pārstāvībā Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs;

3) pieredze darbā ar informācijas sistēmām personālvadības jomā (datu ievade, lietotāja datu konfigurācija, datu

administrēšana un aktualizācija);

4) darba pieredze personālvadībā un personāla dokumentu (saistībā ar civildienesta un darba tiesisko attiecību

nodibināšanu) sagatavošanā.

[5.1.8] 2015.gada 10.decembrī veikta pieteicējas un /pers. K/ savstarpējā izvērtēšana, kuras rezultātā pieteicēja

ieguvusi 1,10 punktus, bet /pers. K/ ieguvusi 2,30 punktus. Ņemot vērā pieteicējas un /pers. K/ iegūto punktu skaitu,

secināts, ka valsts civildienesta attiecības turpināmas ar /pers. K/.

[5.1.9] 2015.gada 10.decembrī veikta Aģentūras Administratīvā departamenta juristu savstarpējā izvērtēšana,

kuras rezultātā /pers. G/ ieguva 2,90 punktus, /pers. H/ – 2,80 punktus, /pers. I/ – 2,35 punktus, /pers. J/ – 2,75

punktus, bet pieteicēja – 1,95 punktus.

Ņemot vērā minēto, secināts, ka valsts civildienesta attiecības Aģentūras Administratīvā departamenta jurista

amatā ir turpināmas ar /pers. G/, /pers. H/ un /pers. J/.

Tā kā /pers. J/ bija bērna kopšanas atvaļinājumā, nolemts, ka civildienesta attiecības uz /pers. J/ prombūtnes laiku

turpināmas ar /pers. I/.

[5.1.10] Ar Aģentūras direktora 2015.gada 10.decembra vēstuli Nr.12-12/3110 „Brīdinājuma vēstule” pieteicēja

tika informēta par to, ka savstarpējās izvērtēšanas rezultātā viņa nav ieguvusi priekšrocības ieņemt Administratīvā

departamenta jurista un Administratīvā departamenta jurista personāla jautājumos amatu.

Aģentūra piedāvāja pieteicējai ar 2016.gada 1.janvāri turpināt civildienestu Aģentūras Elektronisko iepirkumu

departamenta vakantajā iepirkumu speciālista (ierēdņa amats, klasificēts 2.amatu saimes III B līmenī) amatā. Vienlaikus

pieteicēja tika brīdināta, ka piedāvājuma noraidīšanas gadījumā valsts civildienesta attiecības ar viņu tiks izbeigtas,

pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g” apakšpunktu.

[5.2] Tiesa konstatēja, ka Rīkojums izdots, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g”

apakšpunktu, kas cita starp noteic, ka valsts civildienesta attiecības izbeidzas, ja ierēdnis ar iestādes vadītāja lēmumu

tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu.

Tiesa atsaucās uz tiesu prakses atziņām, ka jautājumos, kas attiecas uz institucionālās sistēmas organizāciju,

valsts pārvaldei ir ļoti plaša rīcības brīvība, kas principā nav pakļauta tiesas kontrolei. Tiesai iejaucoties šajos

procesos, tiktu pārkāpts varas dalīšanas princips. Tai pašā laikā, ja institucionālā reorganizācija vērsta uz to, lai

panāktu konkrētas amatpersonas atbrīvošanu, šādām darbībām ir jābūt pakļautām tiesas kontrolei tiktāl, ciktāl tiesa var

pārbaudīt, vai iestāde nav pieļāvusi rīcības brīvības izmantošanas kļūdas, tostarp, rīkojusies patvaļīgi vai pārkāpusi

procesuālā taisnīguma principu (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija

sprieduma lietā Nr.SKA-216/2007 10.punktu un 2011.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-472/2011 7.punktu).

Minētais nozīmē, ka iestādes rīcības brīvība nevar būt līdzeklis vai fons, lai patvaļīgi atbrīvotos no konkrētām

personām. Ja ir pazīmes, kas par to liecina, tiesai, veicot kontroli pār privātpersonas tiesību un tiesisko interešu

ievērošanu, cik tas nepieciešams, jāveic kontrole arī pār reorganizācijas procesu. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas

kompetencē nav vērtēt, izdarīt apsvērumus un dot norādījumus valsts pārvaldei par institucionālās sistēmas

organizāciju kā tādu, tostarp, par attiecīga modeļa lietderību vai efektivitāti (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo

lietu departamenta 2011.gada 27.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-1087/2011 8.punktu).

Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka tās kompetencē nav vērtēt jautājumus par to, kuri amati iestādē būtu jālikvidē.

Tiesa ir kompetenta izvērtēt to, vai process nav bijis patvaļīgs vai formāls.

[5.3] Pieteicēja uzskata, ka viņas atbrīvošana, motivējot to ar ierēdņa amata likvidāciju, bijusi nepamatota, jo:

1) kļūdaini noteikts savstarpēji izvērtējamo ierēdņu loks;

2) mākslīgi radīts amats ar nosaukumu „jurists personāla jautājumos”, kas pēc amata aprakstā noteiktajiem

pienākumiem personāla jautājumu risināšanā būtu kvalificējams 30.amatu saimē (nevis 21.amatu saimē);

3) valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju izbeigtas ar mērķi atstāt citu personu konkrētā amatā.

[5.4] Pārbaudot to, vai konkrētajā gadījumā izvērtējamo ierēdņu loks noteikts pamatoti, tiesa konstatēja turpmāk

minēto.

Ar Aģentūras direktora 2015.gada 7.decembra rīkojumiem Nr.12-1.1/542 „Par Administratīvā departamenta

jurista personāla jautājumos amata pretendentu izvērtēšanu” un Nr.12-1.1/543 „Par Administratīvā departamenta jurista

amata (3 amata vietas) pretendentu izvērtēšanu” noteikts, ka pieteicēja ir jāizvērtē gan kā juriste, gan arī kā juriste

personāla jautājumos.

Salīdzināmi ir tikai tādi ierēdņi, kas veic vai nākotnē veiks līdzīgus amata pienākumus. Tas izdarāms, nevis tikai

salīdzinot amata nosaukumus, bet vērtējot tieši faktiski veicamos amata pienākumus, kas noteikti amata aprakstos.

Aplūkojot lietā esošos jurista amata aprakstus, tiesa secināja, ka /pers. K/ amata apraksts arī pirms amata „jurists

personāla jautājumos” izveides ir bijis atšķirīgs, salīdzinot ar pārējo juristu amata aprakstiem, proti, /pers. K/ amata

apraksts ietver daudzus pienākumus, kas saistīti tieši ar personāla attīstības un vadības jautājumiem, kā arī

personāllietvedības organizēšanu.

No Aģentūras paskaidrojumiem izriet, ka /pers. K/ pirms 2015.gada 3.marta pildīja Personāla nodaļas vadītājas

pienākumus, pēc tam saskaņā ar 2015.gada 27.februāra administratīvo līgumu /pers. K/ tika atjaunota valsts

civildienestā kā juriste, bet pamatā /pers. K/ pildīja iepriekšējos amata pienākumus saistībā ar personāla jautājumiem.

Tiesa atzina, ka /pers. K/ amata pienākumi bija atšķirīgi, tādēļ viņas neiekļaušana savstarpējā novērtēšanā ar

pārējiem juristiem ir atzīstama par pamatotu.

Tiesa konstatēja, ka izvērtējamo ierēdņu loks ir noteikts pareizi.

Tiesa piekrita Ministrijas argumentam, ka, tā kā pieteicējas un /pers. K/ veicamie amata pienākumi ievērojami

atšķīrās, abu minēto personu savstarpēja salīdzināšana nebija jāveic, tomēr abu ierēdņu salīdzināšana nav ietekmējusi

situāciju pēc būtības un Lēmumu kopumā. Turklāt, ja ņem vērā, ka viena jurista amats tomēr tika mainīts uz amatu

„jurists personāla jautājumos”, tad pieteicējai tika dota vēl papildu iespēja pretendēt arī uz šo amatu.

[5.5] Tiesa nepiekrita pieteicējas viedoklim, ka amats ar nosaukumu „jurists personāla jautājumos” būtu radīts

mākslīgi, jo minētais apgalvojums neapstiprinās ar lietas materiāliem. /pers. K/ arī pirms jaunizveidotā amata ir

nodarbojusies ar personāla jautājumiem.

[5.6] Tiesa nekonstatēja pierādījumus pieteicējas apgalvojumam, ka valsts civildienesta attiecības ar viņu būtu

izbeigtas nolūkā atstāt citu personu konkrētā amatā.

Tiesa atsaucās uz tiesu praksē nostiprinātajām atziņām, ka ir jāņem vērā tas, ka iestādes interesēs ir saglabāt amatā

tai visnepieciešamākās personas, tāpēc iestādei ir dota plaša rīcības brīvība noteikt kritērijus, pēc kādiem notiks

ierēdņu salīdzināšana. Ievērojot iestādei šajā jomā piešķirto rīcības brīvību, tiesa arī nevar vērtēt to, kuriem kritērijiem

būtu dodama priekšroka, proti, kuriem no tiem piešķirams lielāks īpatsvars kopējā novērtējumā. Izņēmums varētu būt

vienīgi gadījumā, ja iestāde īpaši būtisku nozīmi būtu piešķīrusi atsevišķam kritērijam, nespējot pamatot šīs nozīmes

lietderību, proti, saistību ar iestādes funkcijām un sasniedzamajiem mērķiem attiecībā uz ierēdņu kvalifikāciju un darba

rezultātiem (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 9.jūlija sprieduma lietā

Nr.SKA-362/2012 11.punktu).

Tiesa konstatēja, ka iestādē visi juristi ir izvērtēti pēc vienādiem un pamatotiem kritērijiem. Tiesas sēdē pieteicēja

nav iebildusi pret izvērtēšanas rezultātiem, proti, pret piešķirto punktu daudzumu.

Nav atstājams bez ievērības apstāklis, ka pirms valsts civildienesta attiecību izbeigšanas pieteicējai tika piedāvāts

cits amats Aģentūrā, no kura pieteicēja ir atteikusies.

[5.7] Tiesas sēdē pieteicēja ir izteikusi iebildumu arī par to, ka Aģentūra nav veikusi amatu klasificēšanas rezultātu

saskaņošanu atbilstoši Noteikumiem Nr.1075.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.1075 17.punktu iestāde divu nedēļu laikā pēc jauna amata izveidošanas veic amata

klasificēšanu. Ja atsevišķos amatu aprakstos tiek veikti būtiski grozījumi amata pienākumos, iestāde pārskata amatu

klasifikāciju un, ja nepieciešams, pārklasificē amatus.

Savukārt saskaņā ar 17.1.apakšpunktu padotības iestādes amatu klasificēšanas rezultātus apkopo un iesniedz

augstākā iestādē saskaņošanai.

Ministrija ir norādījusi, ka saskaņošana netika veikta tādēļ, ka konkrētajā situācijā tā nav bijusi nepieciešama.

Tiesa atzina, ka minētā jautājuma dziļāka apskate būtu ārpus tiesas kompetences izskatāmajā strīdā. Pretējā

gadījumā tiesa pārkāptu varas dalīšanas principu. Tiesa uzskatīja, ka nav tiesīga kontrolēt, kā iestāde veido savu

struktūru un kā notiek amatu saskaņošana. Izskatāmās lietas ietvaros tiesa pārbauda tikai to, vai pret pieteicēju nav

bijusi vērsta atšķirīga attieksme ar mērķi atbrīvot no amata tieši pieteicēju, taču tiesa secināja, ka šādi apstākļi lietā nav

konstatējami.

[5.8] Tiesa nepiekrita pieteicējas viedoklim, ka Ministrija nav pārbaudījusi apstrīdēšanas iesniegumā minētos

argumentus vai pierādījumus.

Tiesa nekonstatēja, ka pieteicēja būtu iesniegusi kādus pierādījumus Ministrijā vai tiesā. Pieteicēja ir izteikusi

argumentus, uz kuriem Ministrija Lēmumā ir atbildējusi.

Piemēram, pieteicējas apgalvojums, ka Aģentūrai sākotnēji bijusi vēlme likvidēt tieši /pers. I/ vietu, neapstiprinās

ne ar vienu konkrētu pierādījumu, turklāt visas personas, kuras pildīja vienādus jurista pienākumus, ir savstarpēji

izvērtētas, tostarp arī pieteicēja un /pers. I/.

Neapstiprinās arī pieteicējas arguments, ka /pers. K/ bija iecelta amatā uz noteiktu laiku, bet pēc tam pārcelta

amatā uz nenoteiktu laiku, jo /pers. K/ saskaņā ar 2015.gada 27.februāra administratīvo līgumu tika atjaunota valsts

civildienestā uz nenoteiktu laiku.

[5.9] Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā nav izšķirošas nozīmes tam, ka ar Aģentūras direktora 2015.gada 12.novembra

rīkojumu Nr.12-1.1/515 „Par izmaiņām struktūrā un amatu sarakstā” izvērtēšana bija jāveic līdz 2015.gada

20.novembrim, bet faktiski kritēriji tika apstiprināti ar 2015.gada 7.decembra rīkojumiem, bet izvērtēšana veikta vēlāk.

Tiesa atzina, ka šāda situācija ir konstatējama attiecībā uz visām izvērtēšanā iesaistītajām personām, turklāt tā

nekādā veidā nav ietekmējusi pieteicējas izvērtēšanu.

Izvērtējot lietā konstatētos apstākļus, tiesa secināja, ka ierēdņu skaita samazināšana nav bijusi vērsta uz to, lai no

civildienesta atbrīvotu tieši pieteicēju. Iestādes izstrādātie vērtēšanas kritēriji ir attiecināti vienādi uz visiem

salīdzināmajiem ierēdņiem, nav pamata konstatēt iestādes patvaļu vai procesuālā taisnīguma principa pārkāpumu. Līdz

ar to tiesa atzina Lēmumu par tiesisku.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 30.maija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību,

norādot tādus pašus argumentus kā pieteikumā, kā arī šādus apsvērumus.

[6.1] Pieteicējai nav saprotams pirmās instances tiesas arguments, ka pieteicēja ir atteikusies no piedāvātā amata –

iepirkuma speciālists. Tiesa nav izvērtējusi jurista un iepirkuma speciālista amata aprakstus, lai noskaidrotu, vai minētie

amati atzīstami par līdzvērtīgiem. Pieteicēja atsaucas uz Latvijas Republikas Satversmes 106.pantu.

[6.2] Pieteicēja nebija lūgusi, lai tiesa kontrolē, kā notiek amatu saskaņošana iestādē. Pieteicēja bija norādījusi, ka

izveidotajam amatam „jurists personāla jautājumos” nav atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra

noteikumiem Nr.1075 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” saskaņots amata apraksts, ko pirmās instances

tiesas sēdē apstiprināja Ministrijas pārstāvis. Līdz ar to pieteicēja uzskata, ka iestāde ir patvaļīgi veikusi būtiskus

grozījumus jurista amata aprakstā.

[6.3] Iestādei bija jāveic pieteicējas, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/ un /pers. K/ savstarpējā izvērtēšana.

[6.4] Tiesa nav izvērtējusi visus pieteikumā minētos argumentus, kā arī nav devusi iespēju pieteicējai iepazīties ar

visiem lietas materiāliem.

[6.5] Apstāklis, ka ar /pers. K/ tika atjaunotas valsts civildienesta attiecības uz nenoteiktu laiku, vēl nenozīmē to,

ka arī jurista amata vietu /pers. K/ ieņēma uz nenoteiktu laiku.

[7] Rakstveida paskaidrojumā Aģentūra pieteicējas apelācijas sūdzību neatzīst, bet piekrīt Administratīvās rajona

tiesas 2016.gada 30.maija spriedumam.

[8] Ministrija rakstveida paskaidrojumā apelācijas sūdzību neatzīst, bet uztur Lēmumā norādīto pamatojumu.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu

izskata rakstveida procesā.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka nepastāv objektīva nepieciešamība noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu

procesā. Lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nav nepieciešams rīkot tiesas sēdi, jo no lietā esošajiem

dokumentiem ir iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, kā arī

procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja paust savus argumentus par Lēmumu un par pirmās instances tiesas spriedumu,

tādēļ lietas izskatīšana mutvārdu procesā šajā gadījumā nav lietderīga.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir noraidāms.

[11] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, kā arī

uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 30.maija spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa

pievienojas Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 30.maija spriedumā ietvertajam pamatojumam.

[12] Atbildot uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem iebildumiem, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[13] Pieteicēja apelācijas sūdzībā ir norādījusi, ka iestādei bija jāveic visu ierēdņu, kuri ieņem jurista amatu,

savstarpējā izvērtēšana, proti, pieteicējas, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/ un /pers. K/ savstarpējā izvērtēšana.

Minētajam argumentam apgabaltiesa nevar piekrist.

Administratīvo tiesu praksē tiek konsekventi atzīts, ka, veicot ierēdņu savstarpējo izvērtēšanu, jāņem vērā

darbības joma. Var tikt salīdzināti ierēdņi, kuri ieņem vienādus vai līdzvērtīgus amatus struktūrvienības ietvaros (sal.

sk., piemēram, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 2.marta sprieduma lietā Nr.SKA-

105/2012 10.punktu). Novērtēšanai jāattiecas uz visiem darba ņēmējiem, kurus var skart darbavietas likvidēšana (sal.

sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 23.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-7/2013

10.punktu).

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka /pers. K/ amata pienākumi lielā mērā atšķīrās no pieteicējas, /pers.

G/, /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ amata pienākumiem, ko apstiprina lietā esošie amatu apraksti, uz kuriem ir pamatoti

atsaukusies arī pirmās instances tiesa. No Lēmuma pamatojuma izriet, ka /pers. K/ amata pienākumi galvenokārt bija

saistīti ar personāla vadības jautājumu risināšanu.

Līdz ar to ir identificējams atšķirīgs salīdzināmo personu loks.

Aģentūra paskaidrojumā Ministrijai ir norādījusi, ka /pers. K/ ir pildījusi iepriekš un joprojām pilda

personālvadības speciālista amata pienākumus, kuri būtiski atšķiras no jurista amata pienākumiem (lietas 39.lapas

otra puse).

Arī rakstveida paskaidrojumā tiesai Aģentūra ir norādījusi, ka /pers. K/ amata apraksts būtiski atšķiras no pārējo

juristu amata apraksta un ir specializēts personāla vadības funkciju nodrošināšanai (lietas 71.lapa).

Cita starp arī pieteicēja pirmās instances tiesai ir paskaidrojusi, ka /pers. K/ apstiprinātajā amata aprakstā

lielākoties ir pārņemti tie pienākumi, kādi viņai bija kā personāla nodaļas vadītājai (lietas 99.lapas otra puse).

Lietas materiālos ir /pers. K/ jurista amata apraksts, kas apstiprināts ar 2015.gada 27.marta rīkojumu Nr.12.-

1.3/15 (lietas 43.-44.lapa). Apgabaltiesa konstatē, ka amata apraksts daļā „amata pienākumi” ir identisks ar /pers. K/

2015.gada 19.novembra jurista amata aprakstu (lietas 64.-65.lapa), kurā savukārt norādīts, ka 90% no amata

pienākumiem aizņem personāla speciālista pienākumi.

No minētā apgabaltiesa secina, ka iestādei nebija pamata salīdzināt pieteicēju, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ un

/pers. J/ ar /pers. K/, jo minēto ierēdņu veiktie un veicamie amata pienākumi ir būtiski atšķirīgi no /pers. K/

veicamajiem pienākumiem.

Lai arī tas nav šīs lietas izskatīšanas priekšmets, apgabaltiesa obiter dictum vērš iestādes uzmanību uz to, ka

pastāv šaubas par to, vai /pers. K/ amats klasificēts atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem

Nr.1075 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs”, kuru 13.punkts noteic, ka gadījumā, ja amata pienākumi

ietilpst vairākās saimēs (apakšsaimēs), amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurā attiecīgie

pamatpienākumi to apjoma vai nozīmīguma ziņā ir pārsvarā.

Tā kā /pers. K/ amata pienākumi ietilpst gan 21.saimē (Juridiskā analīze, izpildes kontrole un pakalpojumi), gan

30.saimē (Personāla vadība), kā arī atbilstoši iestāžu sniegtajiem paskaidrojumiem /pers. K/ pamatā pilda

personālvadības speciālista amata pienākumus un atbilstoši amata aprakstam /pers. K/ pamatpienākumi pārsvarā

(90%) ir personāla vadības saimē, tad iztrūkst pamatojums, kāpēc /pers. K/ amats ir klasificēts 21.saimē kā jurista

amats, ja jurista amata pienākumiem atvēlēti vien 10%.

Nav šaubu par to, ka jautājumos, kas attiecas uz institucionālās sistēmas organizāciju, valsts pārvaldei ir ļoti plaša

rīcības brīvība un iestādei ir tiesības noteikt amatus un to nosaukumus, atbilstoši iestādes vajadzībām. Vienlaikus

apgabaltiesa vērš iestādes uzmanību uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 7.pantā nostiprināto

tiesiskuma principu iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru

ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

Vienlaikus apgabaltiesa atzīst, ka minētie apstākļi tikai apstiprina Aģentūras argumentu par to, ka šajā gadījumā ir

identificējams atšķirīgs salīdzināmo personu loks, jo /pers. K/ pamatā pildīja personālvadības speciālista amata

pienākumus.

[14] Šajā lietā ir būtiski noskaidrot to, vai, pieņemot Lēmumu, iestāde nav rīkojusies patvaļīgi, vai attiecībā pret

pieteicēju nav pieļauta atšķirīga, diskriminējoša attieksme.

Apgabaltiesa atzīst, ka lietā neatrodas pierādījumi tam, ka Aģentūras Administratīvā departamenta jurista amata

vieta būtu likvidēta ar mērķi atbrīvot no amata tieši pieteicēju. Ar lietas materiāliem apstiprinās fakts, ka amata vietas

likvidācija ir veikta iestādes reorganizācijas ietvaros, kopumā ir likvidētas 36 amata vietas, bet no tām četras amata

vietas ir likvidētas Aģentūras Administratīvajā departamentā.

Lietā konstatētajos apstākļos nav pamata secināt, ka, veicot ierēdņu savstarpējo novērtēšanu, pieteicēja būtu

nostādīta nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar pārējiem Aģentūras Administratīvā departamenta juristiem.

Apgabaltiesa uzskata, ka nav būtiskas nozīmes pieteicējas apgalvojumam, ka iestāde sākotnēji vēlējusies likvidēt

/pers. I/ amata vietu. Izskatāmajā gadījumā būtiska nozīme ir tam, ka iestāde ir pamatoti vērtējusi to, kuram ierēdnim ir

priekšrocības turpināt darbu salīdzinājumā ar citiem ierēdņiem, kuri pilda līdzvērtīgus amata pienākumus. Iestāde ir

pamatoti savu izvēli balstījusi uz salīdzināmo ierēdņu novērtēšanas rezultātiem, atzīstot, ka priekšrocības uz ierēdņu

amatiem ir tiem ierēdņiem, kuri izvērtēšanā ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Apgabaltiesa atzīst, ka šāda Aģentūras

pieeja atbilst visas sabiedrības interesēm, jo visas sabiedrības interesēs ir panākt to, lai ierēdņa amata pienākumus

pildītu personas ar visaugstāko profesionālo kvalifikāciju.

Iestādes reorganizācijas ietvaros vispirms ir izvērtēts un nolemts, kuras amata vietas ir likvidējamas, tad ir noteikts

salīdzināmo ierēdņu loks (pēc amata pienākumiem) un apstiprināti salīdzināmo ierēdņu savstarpējās novērtēšanas

kritēriji, bet pēc tam ir veikta ierēdņu salīdzināšana. Ierēdņu novērtēšanas patvaļīgi vai nepamatoti kritēriji nav

konstatējami. Tāpat lietā nav pierādījumu tam, ka ierēdņu (tostarp pieteicējas) novērtēšanā būtu piedalījusies kāda

persona, par kuras objektivitāti pastāvētu pamatotas šaubas. Pirmās instances tiesas sēdē pati pieteicēja ir

apliecinājusi, ka viņa neiebilst pret vērtēšanas rezultātiem un viņai piešķirto punktu skaitu.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secina, ka šajā gadījumā Aģentūra ir vadījusies nevis no tā, kura amata vieta tiek

likvidēta, bet gan ir ņēmusi vērā ierēdņu novērtēšanas rezultātus un no tiem ir izdarījusi izvēli, kurai personai ir

priekšrocības turpināt darbu Aģentūrā. Lietā konstatētajos apstākļos nav pamata uzskatīt, ka iestāde būtu rīkojusies

patvaļīgi, vai attiecībā pret pieteicēju būtu pieļauta atšķirīga, diskriminējoša attieksme.

[15] Pieteicēja iebilst pret to, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi jurista amata aprakstu un iepirkuma

speciālista amata aprakstu, lai atzītu minētos amatus par līdzvērtīgiem, turklāt pieteicēja uzskata, ka tādējādi ir

pārkāptas Latvijas Republikas Satversmes 106.pantā noteiktās prasības.

Minētajiem pieteicējas iebildumiem apgabaltiesa nevar piekrist.

Pirmkārt, apgabaltiesa konstatē, ka, izklāstot savus apsvērumus par to, kādēļ Lēmums būtu atceļams kā

prettiesisks, pieteicēja būtībā ir nonākusi pretrunās. No vienas puses, pieteicējai ir iebildumi pret to, ka Aģentūra viņai

ir piedāvājusi vakanto Elektronisko iepirkumu departamenta iepirkumu speciālista amata vietu. No otras puses,

pieteicēja pārmet Aģentūrai to, ka, veicot iestādes reorganizāciju, Aģentūra esot vēlējusies atbrīvot no amata tieši viņu.

Apgabaltiesa uzskata, ka minētā Aģentūras rīcība, piedāvājot pieteicējai vakanto iepirkuma speciālista amata vietu,

norāda uz pretējo, proti, ka Aģentūra ir pēc iespējas centusies rīkoties tā, lai pieteicēja Aģentūrā varētu turpināt darbu,

lai arī citā amatā.

Otrkārt, pieteicēja nav norādījusi konkrētus iemeslus, kādēļ vakantais Elektronisko iepirkumu departamenta

iepirkumu speciālista amats viņai bijis nepieņemams un viņa no tā atteikusies. Līdz ar to apgabaltiesai nerodas iespēja

izvērtēt konkrētu pamatojumu, jo pieteicēja to nav sniegusi.

Apgabaltiesa uzskata, ka jēdziens „līdzvērtīgs amats” ir jāsaprot tādējādi, ka šāds amats pēc objektīviem

kritērijiem atbilst personas iegūtajai izglītībai, profesionālajām spējām un kvalifikācijai, kā arī nav konstatējams būtisks

atalgojuma samazinājums. Savukārt nav izšķirošas nozīmes personas subjektīvajam priekšstatam par to, vai amati ir

līdzvērtīgi vai nav.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka iepirkuma speciālista amata pienākumi ietver iepirkuma procedūras

pilnveidošanas analīzi un priekšlikumu iesniegšanu, metodisko materiālu izstrādi, tiesiskuma nodrošināšanu iepirkuma

procedūras laikā, kā arī dokumentu noformēšanā.

Personai, kura ir ieguvusi juridisko izglītību, apgabaltiesas ieskatā objektīvi nevajadzētu būt šķēršļiem dokumentu

juridiskajā noformēšanā, dokumentu vai procedūras tiesiskuma pārbaudē, vai arī atzinuma sagatavošanā. Pildot jurista

pienākumus iestādē, ierēdņa pienākumos parasti ietilpst citu amatpersonu sagatavoto dokumentu kvalitātes pārbaude

(no juridiskā viedokļa), kā arī citu amatpersonu un darbinieku konsultēšana juridiskajos jautājumos.

Apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka, saskaroties ar specifisku jomu (piemēram, iepirkuma procedūru

jautājumiem), ierēdnim, kurš līdz tam ir pildījis jurista amata pienākumus, var rasties nepieciešamība padziļināt savas

profesionālās zināšanas attiecīgajā jomā, kas izraisa zināmas neērtības. Ierēdnim ir arī tiesības lūgt iestādes atbalstu

(tādā apjomā, kas atbilst iestādes iespējām) nepieciešamo profesionālo zināšanu padziļināšanā. Vienlaikus apgabaltiesa

uzskata, ka minētais apstāklis, proti, nepieciešamība papildināt vai padziļināt profesionālās zināšanas, nevar tikt vērtēts

kā ierēdņa situācijas pasliktināšana.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka Aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta vakantais

iepirkumu speciālista ierēdņa amats ir klasificēts 2.amatu saimes III B līmenī.

Atbilstoši Aģentūras sniegtajiem paskaidrojumiem amata galvenie pienākumi b ūt u saistīti ar Elektronisko

iepirkumu sistēmas darbības nodrošināšanai saistīto iepirkumu procedūru sagatavošanu un dalību iepirkumu

komisijās, kā arī amata pienākumi paredz nodrošināt iepirkuma procedūras un dokumentācijas atbilstību Eiropas

Savienības normatīvo aktu, nacionālo normatīvo aktu un Aģentūras darbību kontrolējošo un uzraugošo institūciju

prasībām. Pieteicēja nav cēlusi iebildumus pret Aģentūras sniegto paskaidrojumu patiesumu.

Apgabaltiesa secina, ka Elektronisko iepirkumu departamenta iepirkumu speciālista amata pienākumu veikšanai

galvenokārt ir nepieciešamas juridiskās zināšanas, bet lietā nav strīda par to, ka pieteicējai ir juridiskā izglītība.

Apgabaltiesa nekonstatē lietā pierādījumus tam, ka, ieņemot Aģentūras piedāvāto amatu, būtiski samazinātos

pieteicējas atalgojums.

Tāpat lietā neatrodas pierādījumi, kas vismaz netieši norādītu uz to, ka Aģentūras piedāvātais amats būtu

acīmredzami neatbilstošs pieteicējas spējām, izglītībai vai darba pieredzei. Tieši pretēji, Aģentūra savos

paskaidrojumos ir apliecinājusi, ka, strādājot Aģentūras Administratīvā departamenta jurista amatā, pieteicēja ir

pierādījusi, ka s p ēj kvalitatīvi nodrošināt Elektronisko iepirkumu departamenta iepirkumu speciālista amatam

nepieciešamo pienākumu izpildi.

Latvijas Republikas Satversmes 106.panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties

nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Minēto prasību pārkāpumus apgabaltiesa šajā lietā nekonstatē. Apgabaltiesa vērš pieteicējas uzmanību uz to, ka

Latvijas Republikas Satversmes 106.pantā noteiktās tiesības nav interpretējamas tādējādi, ka no tām valstij izrietētu

pozitīvs pienākums ikvienai personai garantēt tās izvēlēto darbavietu. Latvijas Republikas Satversmes 106.panta

mērķis ir panākt, lai personām tiktu nodrošināta vienlīdzīga piekļuve darba tirgum, bez diskriminācijas un atšķirīgas

attieksmes. Izskatāmajā gadījumā minētās prasības nav pārkāptas.

[16] Atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajām atziņām procesuālo pārkāpumu dēļ administratīvais akts ir atceļams

tikai tad, ja attiecīgais procesuālais pārkāpums ietekmē arī administratīvo aktu pēc būtības, tas ir, ja ir iespējama

cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu. Ja procesuālā termiņa neievērošana nevarēja

ietekmēt lēmumu pēc satura, pārkāpums uzskatāms par nebūtisku procesuālo pārkāpumu. Ja tiesa konstatē, ka iestāde

ir pieļāvusi nebūtisku pārkāpumu, tā savā spriedumā uz attiecīgo pārkāpumu norāda, taču tas nevar kalpot par pamatu

administratīvā akta atcelšanai (sal. sk., piemēram, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2005.gada

11.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-292/2005 13.punktu).

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka iestāde nav ievērojusi ar Aģentūras direktora 2015.gada

12.novembra rīkojumu Nr.12-1.1/515 „Par izmaiņām struktūrā un amatu sarakstā” noteikto termiņu, kurā jāveic ierēdņu

izvērtēšana, proti, līdz 2015.gada 20.novembrim. No lietas materiāliem izriet, ka novērtēšanas kritēriji ir apstiprināti

tikai 2015.gada 7.decembrī, bet ierēdņu izvērtēšana veikta 2015.gada 10.decembrī.

Apgabaltiesa atzīst, ka minētais termiņa nokavējums lietā konstatētajos apstākļos nevarēja ietekmēt lietas

iznākumu, jo salīdzināmie ierēdņi jau strādāja Aģentūrā, tāpēc visa būtiskā informācija par salīdzināmajiem ierēdņiem

bija Aģentūras rīcībā. Savādāka situācija būtu gadījumā, ja tiktu izsludināts konkurss uz vakantu ierēdņa amata vietu,

uz kuru pieteiktos personas, kuras Aģentūrā nestrādā, bet visa nepieciešamā informācija par pretendentiem būtu

jāiegūst no jauna. Tādā gadījumā būtu svarīgi, lai procedūras tiktu veiktas savlaicīgi, jo īpaši, lai novērtēšanas kritēriji

tiktu apstiprināti pirms konkursa dokumentu iesniegšanas. Savukārt izskatāmajā gadījumā visi salīdzināmie ierēdņi

atradās vienādā situācijā, bet iestādes pieļautās atkāpes no noteiktā termiņa nekādā veidā neietekmēja ne pieteicējas, ne

arī citu salīdzināmo ierēdņu tiesības un izvērtēšanas rezultātu.

Pieteicēja iebilst pret to, ka pirms novērtēšanas viņai tika prasīta informācija par profesionālo pieredzi

personālvadībā, personāla dokumentu sagatavošanā un darbā ar informācijas sistēmām personālvadības jomā.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka minētā informācija pieteicējai tika pieprasīta kļūdaini, ko atbildētāja

nenoliedz. Vienlaikus no lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka, veicot pieteicējas novērtēšanu, iestāde nav vērtējusi

informāciju par pieteicējas profesionālo pieredzi personālvadībā, personāla dokumentu sagatavošanā un darbā ar

informācijas sistēmām personālvadības jomā. Tādējādi kļūdaini pieprasītā informācija nav ietekmējusi pieteicējas

novērtējuma rezultātu.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka kļūdaini pieprasītās informācijas dēļ pieteicējai netika radītas nekādas

nelabvēlīgas sekas.

Apgabaltiesa secina, ka Aģentūra un Ministrija nav pieļāvušas tādus procesuālos pārkāpumus, kas izraisītu

Lēmuma prettiesiskumu.

[17] Pieteicēja ir paudusi viedokli par to, ka /pers. K/ atjaunošana amatā nenotika atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajām prasībām.

Minēto pieteicējas argumentu apgabaltiesa nav tiesīga izvērtēt pēc būtības, jo tas pārsniedz šīs lietas izskatīšanas

robežas.

Lietas izskatīšanas robežas noteic pieteikuma priekšmets lietā. Tā kā pieteikuma priekšmets šajā lietā ir Lēmuma

atcelšana, tad šīs lietas ietvaros ir pieļaujams izvērtēt vienīgi to, vai Lēmums ir tiesisks un pamatots. Normatīvie akti

neparedz iespēju tiesai revidēt tādus iestādes lēmumus, kas nav izskatāmās lietas pieteikuma priekšmets.

Līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka šīs lietas ietvaros nav pamata vērtēt to, vai /pers. K/ tika atjaunota amatā

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jo šāds vērtējums būtu ārpus šīs lietas pieteikuma priekšmeta.

[18] Pieteicēja norāda, ka pirmās instances tiesa nedeva viņai iespēju iepazīties ar lietā Nr.A420395414 noslēgtā

administratīvā līguma saturu.

Minēto pieteicējas iebildumu apgabaltiesa vērtē kritiski, jo lietā Nr.A420395414 noslēgtā administratīvā līguma

saturam nav izšķirošas nozīmes šīs lietas pareizā izspriešanā. No lietas materiāliem apgabaltiesa nekonstatē, ka

pieteicēja pirmās instances tiesā būtu izteikusi lūgumu iepazīties ar lietas materiāliem, bet šāds lūgums būtu noraidīts.

Līdz ar to nav pamata atzīt, ka Administratīvā rajona tiesa būtu pieļāvusi būtisku procesuālo pārkāpumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. C/pieteikumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2016.gada 12.februāra

lēmuma Nr.18-1e/1118 „Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktora 2015.gada 11.decembra rīkojuma Nr. 12-

1.1/573 apstrīdēšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

R.Paegle

Tiesnese referente

Tiesnese I.Kaļiņina

M.Osmane

Tiesnese