Court allows bank's debt collection claim against absent defendant for principal, interest, and court costs.

Lietas Nr. C28250415

Lietas arhīva Nr. C-0692-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 24.oktobrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M.Šalta

ar sekretāri A.Brici,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā

civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2015.gada 13.aprīlī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts AS „SEB banka” (turpmāk arī prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. A/

(turpmāk arī atbildētāja) par parāda piedziņu.

Pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 16.martā starp Baltijas-Amerikas uzņēmējdarbības fondu kā aizdevēju un atbildētāju kā solidāru aizņēmēju

kopā ar /pers. B/ (turpmāk arī aizņēmējs) tika noslēgts Aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru izsniegts aizdevums 83184 euro apmērā.

Aizdevums tika nodrošināts ar /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese A/ hipotēku.

2007.gada 30.maijā starp Baltijas-Amerikas uzņēmējdarbības fondu un prasītāju tika noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru visi prasījumi, kas

izriet no Aizdevuma līguma tika nodoti prasītājai.

2010.gada 14.janvārī starp prasītāju, atbildētāju un aizņēmēju tika noslēgta Vienošanās par parāda kapitalizāciju un aizdevuma pamatsummas

maksājumu atlikšanu, saskaņā ar kuru laika periodā no 2010.gada 1.februāra līdz 2010.gada 31.jūlijam atbildētājai un aizņēmējam nebija jāveic

pamatsummas maksājumi.

/pers. B/ ir miris /miršanas datums/.

2011.gada 30.martā prasītāja nosūtīja atbildētājai prasību atmaksāt aizdevumu, nosakot atmaksāšanas termiņu līdz 2011.gada 13.aprilim.

Ar notāra 2014.gada 21.jūlija paziņojumu /pers. B/ piederošā manta, t.i., ieķīlātais nekustamais īpašums piekrīt valstij. 2015.gada 14.janvāri tika

apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, saskaņā ar kuru nekustamais īpašums tika pārdots par 32900 euro.

Prasītājai tika pārskaitīti 29676,52 euro. No saņemtās naudas tika pilnībā dzēsti kavētie procenti un līgumsods, atlikusī summa tika novirzīta

pamatsummas parāda dzēšanai, līdz ar to atbildētājas saistības sastāv tikai no pamatsummas parāda 56947,06 euro.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2011.gada 14.apriļa līdz 2011.gada 30.augustam 1913,64 euro.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1330., 1589., 1720., 1759., 1756., 1760.pantiem.

2015.gada 20.aprīlī atbildētājai nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Līdz prasības izskatīšanas dienai no atbildētājas

rakstveida paskaidrojumi par prasību nav saņemti.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis, kaut gan par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots

likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildētāja uz tiesas sēdi aicināta ar sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Atbildētāja uz sludinājumu nav atsaukusies, uz tiesas sēdi

nav ieradusies, tiesu par saviem neierašanās iemesliem nav informējusi, kā arī nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Pie šādiem apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa nolemj lietu skatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētājas

klātbūtnes.

Motīvu daļa.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu

apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi paskaidrojumus,

nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret

prasību.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 16.martā starp Baltijas-Amerikas Uzņēmējdarbības fondu kā aizdevēju un atbildētāju un aizņēmēju

kā solidāriem aizņēmējiem tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.EMR-3954.1 (ar hipotēku), saskaņā ar kuru atbildētājai un aizņēmējam tika izsniegts

aizdevums 83184 euro, ar procentu likmi 6 mēnešu EURIBOR+ nemainīgā procentu likme 1,95% gadā, ar atmaksas termiņu 2037.gada 1.maijā.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 1.17.punktu un 9.daļu, aizņēmējs ieķīlāja par labu aizdevējam nekustamo īpašumu /adrese B/, kadastra Nr./numurs

A/.

2007.gada 30.maijā starp prasītāju un Baltijas-Amerikas Uzņēmējdarbības fondu noslēgts Prasījumu cesijas līgums Nr.112-E, saskaņā ar kuru

prasītāja ieguva prasījuma tiesības, kas izriet no Aizdevuma līgums Nr.EMR-3954.1.

2010.gada 14.janvārī starp prasītāju un atbildētāju un aizņēmēju noslēgta Vienošanās Nr.EMR-3954.1 par parāda kapitalizāciju un aizdevuma

pamatsummas maksājumu atlikšanu, saskaņā ar kuru laika periodā no 2010.gada 1.februāra līdz 2010.gada 31.jūlijam atbildētājai un aizņēmējam nebija

jāveic pamatsummas maksājumi.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus un vienošanos, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku

savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var

noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošo Cesijas līgumu, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties, tas ir noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 5.1.punktu, atbildētāja un aizņēmējs apņēmās atmaksāt aizdevumu, pielīgtos procentus un citas summas, kas

maksājami saskaņā ar līgumu, veicot ikmēneša maksājumus tā mēneša pirmajā datumā, kas seko mēnesim par kuru tiek veikts aizdevuma maksājums.

Tā kā atbildētāja un aizņēmējs nav pienācīgi pildījuši uzņemtās saistības, uz 2011.gada 13.aprīli bija izveidojies parāds par neatmaksāto kredīta

pamatsummu 83809,22 euro apmērā.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Atbilstoši Aizdevuma līguma 4.1.punktam, atbildētāja un aizņēmējs apņēmās maksāt procentus par aizdevuma izmantošanu, kas sastāv no 6

mēnešu EURIBOR+ nemainīgās procentu likmes daļas 1,95% gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi procentus par aizdevuma izmantošanu, un tie uz 2011.gada 13.aprīli sastādīja 740,75 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakara ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt gan līgumsodu, gan arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 6.2.punktu, par maksājumu kavējumu jāmaksā līgumsods 5% gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz 2011.gada 13.aprīlim 1548,14 euro apmērā.

Kā izriet no lietas materiāliem, /pers. B/ ir miris /miršanas datums/. Saskaņā ar zvērinātas notāres Diānas Tučkus paziņojumu, /pers. B/ manta

piekrīt valstij.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2015.gada 14.janvāra lēmuma lietā Nr.C60007514 redzams, ka

nekustamais īpašums /adrese C/, kadastra Nr./numurs B/pārdots izsolē par 32900 euro.

No zvērinātas tiesu izpildītājas Katrīnas Baltalksnes aprēķina redzams, ka prasītāja no nekustamā īpašuma pārdošanas ieguvusi naudas līdzekļus

29676,52 euro apmērā.

Prasītāja atgūtos naudas līdzekļus ir novirzījusi pilnīgai līgumsoda un procentu dzēšanai, kā arī daļējai aizdevuma pamatsummas dzēšanai, līdz ar to

parāds sastāv tikai no pamatparāda 56947,06 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.pantā

noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas norunas parādniekam jāmaksā

nokavējuma procenti. Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2011.gada 14.aprīļa līdz 2011.gada 30.augustam 1913,64 euro apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts, līdz ar to, no atbildētājas prasītājas labā piedzenams aizdevuma pamatparāds 56947,06 euro un likumiskie procenti par laika

periodu no 2011.gada 14.aprīļa līdz 2011.gada 30.augustam 1913,64 euro apmērā., pavisam kopā 58860,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 1688,74 euro apmērā, ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, pavisam kopā 1693,44 euro.

Prasītāja ir ievietojusi sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” par atbildētājas aicināšanu uz tiesas sēdi, bet liets materiāliem nav

pievienots maksājumu apliecinošs dokumentus, tādējādi, tiesa uzskata, ka izdevumi par sludinājuma ievietošanu no atbildētājs nav piedzenami.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 41.pantu, 193.pantu, 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

AS „SEB banka” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, pamatparādu 56947,06 euro,

likumiskos procentus 2011.gada 14.aprīļa līdz 2011.gada 30.augustam 1913,64 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 1693,44 euro apmērā, pavisam kopā

60554,14 euro (sešdesmit tūkstoši pieci simti piecdesmit četri euro un 14 euro centi).

Noteikt AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīga

pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 24.oktobrī.

Tiesnese M.Šalta