Court convicts defendant of administrative offense for refusing to stop drinking and assaulting police, imposing a fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of an administrative offense for continuing to consume alcohol after being ordered to stop and for using aggressive language toward police officers. Although the defendant appeared in court and admitted guilt, the court noted the absence of aggravating circumstances regarding income or prior convictions within the relevant period. Consequently, the court imposed a monetary fine of 70 euros based on the statutory provisions for this specific violation.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 33. panta 1. punkts; 34. panta 2. un 6. punkts: The court established that a fine is the appropriate penalty when a person refuses to cease illegal activities after a warning and engages in aggressive behavior, even if they admit guilt and have recently started employment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:KURT:2019:0805.169041319.1.S
Lietas Nr.169041319/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2019.gada 5.augustā
Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis
ar tiesas sēžu sekretāri Eviju Bikši,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukts pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 13.jūlijā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas vecākais inspektors A.Ķinēns ir sastādījis
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 254368.
Protokolā par /pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma būtību ir norādīts, ka 2019.gada 13.jūlijā plkst.19:30 Pāvilostas novadā, Pāvilostā,
Dzintaru ielā 47 pie ‘’Upesmuižas’’ parka estrādes /pers. A/ pēc administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas pēc Latvijas APK 171.panta pirmās
daļas, turpināja lietot alkoholisko dzērienu alu “Apinis” un uz aizrādījumu pārtraukt pretlikumīgās darbības nereaģēja, kļuva agresīvs, apdraudot satiksmes
drošību, - lecot uz ceļa braucamās daļas priekšā automašīnām, kā arī policijas darbiniekus nosauca par pidarasiem un kropļiem.
Šādas/pers.A/darbības inspektors kvalificējis pēc Latvijas APK 175.panta. No paskaidrojuma sniegšanas /pers. A/ atteicies (lietas 4. un 6.lapa).
[2] Administratīvā pārkāpuma lieta saņemta izskatīšanai Kurzemes rajona tiesā 2019.gada 19.jūlijā.
[3] Valsts policijas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Paziņojums par tiesas sēdes vietu un laiku nosūtīts iestādei 2019.gada 23.jūlijā elektroniskā
pasta sūtījumā. 2019.gada 5.augustā tiesā saņemts iestādes paziņojums, kurā norādīts, ka iestāde neizmantos Latvijas APK 289. 2 pantā paredzētās
tiesības piedalīties tiesas sēdē (lietas 12.-14.lapa).
Pie šiem apstākļiem tiesnesis uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes, jo par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas
dalībniekam paziņots likumā noteiktajā kārtībā un nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, kā arī administratīvā pārkāpuma lietas materiālos
atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var izvērtēt administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.
Motīvu daļa
[4] /pers. A/ tiesas sēdē sniedza paskaidrojumu, ka savu vainu izdarītajā administratīvajā pārkāpumā atzīst pilnībā. Nedrīkstot lietot alkoholu, jo
tad pilnībā mainoties viņa uzvedība un viņš tad to nekontrolējot. Tā bija noticis arī šoreiz. Apzinoties to, tamdēļ pašlaik lietojot medikamentus pret
alkohola atkarību. Esot iestājies darbā, lūdz rast iespēju viņam uzticēties un piemērot naudas sodu.
[5] Uzklausot pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumu un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesnesis secina, ka
ar savu rīcību /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 175.pantā.
[5.1] Likuma “Par policiju” 22.panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.
[5.2] Lietā esošajā Valsts policijas inspektora A.Ķinēna 13.07.2019. ziņojumā (lietas 6.lapa) norādīts, ka 2019.gada 13.jūlijā patrulējot ar
dienesta automašīnu kopā ar valsts policijas darbinieku /pers. D/ un Pāvilostas novada pašvaldības policijas darbinieku /pers. E/ pa Dzintaru ielu pie
“Upesmuižas” estrādes ievērojuši pa ielas braucamo daļu ejošu personu /pers. A/, kurš bijis acīmredzamā alkohola reibumā un rokās turējis alkoholisko
dzērienu alu, kuru turpinājis lietot, arī redzot policijas darbinieku klātbūtni. Persona tikusi aizturēta un tam norādīts, ka sabiedriskā vietā lietot alkoholisko
dzērienu no atvērtas pudeles nav atļauts. Par šo pārkāpumu viņam sastādīts administratīvais protokols, par pārkāpumu paredzētu Latvijas APK
171.panta pirmajā daļā. Pēc protokola sastādīšanas /pers. A/ kļuvis agresīvs un turpinājis lietot alkoholu. Uz policijas darbinieku rīkojumu pārtraukt šīs
darbības persona nav reaģējusi. /pers. A/ sācis skriet uz ceļa ārā priekša braucošajām automašīnām, kā arī lamājies uz policijas darbiniekiem
necenzētiem vārdiem. Pie administratīvās aizturēšanas izrādījis fizisku pretošanos. Nogādāts policijas iecirknī protokola sastādīšanai. /pers. A/ atteicies
no alkohola pārbaudes, kā arī no paskaidrojumu sniegšanas.
[5.3] /pers. A/ administratīvi aizturēts 2019.gada 13.jūlijā plkst.19:30 un atbrīvots 2019.gada 13.jūlijā plkst.20:55 (lietas 7.lapa).
[5.4] Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas
darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta
pienākumus.
[6] Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, tiesnesis uzskata, ka lietā esošie pierādījumi to kopumā un savstarpējā saistībā apstiprina
administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpuma būtību un ir pietiekami, lai konstatētu, ka /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas
paredzēts Latvijas APK 175.pantā, par ko viņam ir piemērojams administratīvais sods.
[7] Uzliekot /pers. A/ sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pie administratīvās atbildības saucamās personas personība, viņa
atbildības pakāpe, mantiskais stāvoklis un atbildību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi.
Saskaņā ar IeM IC Sodu reģistrā esošo informāciju uz 13.07.2019. /pers. A/ administratīvi sodīts deviņas reizes, piemērojot dažādus
administratīvos sodus. Neviens no sešiem piemērotajiem naudas sodiem nav nomaksāts. 2019.gadā /pers. A/ sodīts trīs reizes,- divos gadījumos ar
brīdinājumu rakstveidā un administratīvo arestu uz 3 diennaktīm, par pārkāpumu, paredzētu Latvijas APK 175.pantā, sods ir izpildīts 18.02.2019. (lietas
8., 11. lapa).
Administratīvās pārkāpuma lietas materiālos apstiprinošu ziņu par /pers. A/ darbavietu, ienākumiem, apgādībā esošām personām nav. Pats /pers.
A/ tiesas sēdē iesniedza tiesai apliecinājumu par 2019.gada maija mēnesī nodibinātām darba attiecībām.
Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 1.punktu, par atbildību mīkstinošu apstākli /pers. A/ rīcībā tiesnesis atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu. Par atbildību pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2. un 6.punktu tiek atzīts tas, ka persona gada laikā
atkārtoti izdarījusi līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau tikusi administratīvi sodīta, un pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.
[8] Latvijas APK 22.pantā likumdevējs paredzējis administratīvā soda mērķi – audzināt personu, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu likumu
ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiesību pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Likumdevējs Latvijas APK 175.panta sankcijā paredzējis naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai administratīvo arestu uz laiku līdz
piecpadsmit diennaktīm.
Izvērtējis par /pers. A/ personību iegūtās ziņas, izdarītā pārkāpuma raksturu (to, ka tas bija vērsts pret pārvaldes kārtību), divu atbildību
pastiprinošu apstākļu un viena atbildību mīkstinoša apstākļa esamību, kā arī apstākli, ka /pers. A/ ir iekārtojies darbā un gūst pastāvīgus ikmēneša
ienākumus tiesnesis atzīst, ka, lai vislietderīgāk administratīvā soda mērķa sasniegšanai un sabiedrības interesēs par šī administratīvā pārkāpuma
izdarīšanu /pers. A/ piemērojams administratīvais naudas sods. Lai gan par pēdējiem pārkāpumiem /pers. A/ ir ticis sodīts ar bargāku sodu, tomēr
pēdējie piemērotie administratīvie sodi ir izpildīti, viņš ir apzinājies savu atkarību problēmu, ko ir apņēmies risināt. Pie minētajiem apstākļiem, tiesa
uzskata, ka visefektīvākais sods /pers. A/ būtu naudas sods.
Ņemot vērā divu atbildību pastiprinošu un viena atbildību mīkstinoša apstākļa esamību, sods ir nosakāms virs sankcijas minimālajām robežām,
tuvāk tā vidējai robežai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 1.punktu, 34.panta pirmās daļas 2. un 6. punktu , 175., 213., 289.6, 289.16, pantu, tiesnesis
nosprieda:
atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa
175.panta un sodīt viņu ar naudas sodu 70 (septiņdesmit) euro apmērā.
Naudas sods labprātīgi nomaksājams jebkurā maksājumu iestādē uz kontu: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, konts
LV34TREL1060191011100, saņēmējs: Valsts kase, BIC: TRELLV22, maksājuma mērķis: lieta Nr. 169030919/14, maksājuma kvīti nododot
Kurzemes rajona tiesā, Republikas ielā 14, 2.stāvā, 18A.kabinetā.
Pretējā gadījumā spriedums tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam, atbilstoši Latvijas APK 299.1 pantam.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas
kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 5.augusta.
Tiesnesis R.Jūrmalis