Court convicts driver of driving under influence and imposes fine plus license revocation.

Lietas arhīva Nr. 1-0223-20

ECLI:LV:REZT:2020:0921.126022320.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2020.gada 21.septembrī

Rēzeknes tiesa,

tiesnese Silvija Saleniece,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu turpmāk norādītos apstākļos.

/pers. A/ 2020.gada 20.aprīlī plkst.13.10 /adrese/, vadīja automašīnu BMW 320, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, atrodoties

psihotropo vielu ietekmē.

/pers. A/ pārkāpa Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 2.punktu.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – kodekss) 149.15panta piektajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

Motīvu daļa

[2] Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu kodeksa 149. panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina daļēji. Atzina, ka

bija lietojis medikamentus, norādot, ka narkotiskās vielas nav lietojis nekad dzīvē. Viņš lietoja tikai nomierinošos medikamentus, ko bija izrakstījusi ārste.

Viņš ārstējās arī slimnīcā Vācijā, kur viņam injicēja atsāpinošus medikamentus, kas, iespējams, varēja parādīties analīzēs. Administratīvā pārkāpuma

protokolā norādītajā datumā viņš vadīja automašīnu BMW 320, brauca pie paziņas uz /adrese/, lai paziņa aizvestu viņu uz mājām. Jutās saguris.

Iepriekšējās dienas vakarā, tas ir, 19.aprīlī, bija izdzēris 2 tabletes Fenazepāma un 1 tableti Finlepsīna, un nākamajā rītā, tas ir, 20.aprīlī, no rīta izdzēra

1 tableti Fenazepāma. Šos medikamentus izrakstīja ģimenes ārste. Precīzi neatceras, kā ārste viņam norādīja dzert šos medikamentus, jo bija karantīnā

un piezvanīja ārstei, kura telefoniski izrakstīja viņam zāles. Viņš lietoja šos ārstes izrakstītos medikamentus, lai nomierinātos, nevis lai apreibinātos.

Medikamentus aptiekā nopirka viņa sieva. Neatceras, vai aptiekā uz zāļu iepakojuma bija norādīts, kā tās jālieto. Pats nepainteresējās, kā jālieto zāles,

ārstei nezvanīja. Viņam ir zināms, ka nedrīkst vadīt transportlīdzekli psihotropo vielu ietekmē, bet par šo konkrēto zāļu iedarbību uz spēju vadīt

transportlīdzekli nezināja. Viņš izdzēra zāles, sajutās ne īpaši labi, tāpēc gribēja, lai paziņa aizved viņu uz mājām /adrese/. Tajā dienā bija ļoti satraukts.

Viņš bija strādājis Vācijā 3 mēnešus, par nostrādāto laiku viņam nesamaksāja, tāpēc viņam sākās liels stress. Lai nomierinātos, izdzēra zāles, bet nevar

tagad pats saprast un paskaidrot, kādēļ apsēdās pie stūres un vadīja automašīnu šādā stāvoklī. Atzīst, ka nenoskaidroja, kādas ir izrakstīto medikamentu

blakusparādības, kā arī nenoskaidroja, vai, tās lietojot, drīkst vadīt transportlīdzekli. Pēc medikamentu lietošanas nejutās labi, tāpēc nebrauca uz savām

mājām /adrese/, bet pie paziņas, kas dzīvo tuvāk. Tā kā viņš nelieto alkoholu, viņš bija vērsies pie ārstes /pers. B/, lai izraksta nomierinošas zāles, kuras

varētu būt alternatīva alkoholam, ja viņam būs satraucošas problēmsituācijas. Psihiatre /pers. B/ 2019.gada decembrī bija izrakstījusi viņam nomierinošas

zāles – Diazepāmu, ko saskaņā ar ārstes norādījumiem lietoja divus mēnešus, pēdējo reizi lietoja Diazepāmu apmēram 2020.gada februārī, vēl būdams

Vācijā. Pieļauj, ka tas varēja būt saglabājies asinīs ilgu laiku.

[3] Tiesnese norāda, ka 2020.gada 1.jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanās brīdi zaudēja spēku Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodekss. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma pārejas noteikumu 2.punktu procesuālās darbības, kas līdz šā likuma

spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē,

tiesā vai izpilde).

Ņemot vērā, ka lietvedība šajā administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta vēl pirms Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, lietvedība

turpināma saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām.

[4] Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 2.punkts aizliedz vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu

apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē. Kodeksa 149.15panta piektajā daļā paredzēta atbildība par

transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Līdz ar to, lai personu varētu saukt pie

administratīvās atbildības par kodeksa 149.15panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, jākonstatē, ka persona vadīja

transportlīdzekli un tā vadīšanas laikā atradās narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

[5] Pārbaudījusi visus pierādījumus lietā un noklausījusies tiesas sēdē /pers. A/ paskaidrojumu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina kodeksa 149.15panta

piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi.

[5.1] /pers. A/ vaina kodeksa 149.15panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar šādiem pierādījumiem:

1. ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC423625 (lietas 3.lapa);

2. ar administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PG610320 kopiju, no kuras redzams, ka 2020.gada 20.aprīlī /pers. A/ saukts pie administratīvās

atbildības par kodeksa 149.4panta četrpadsmitajā daļā un 149.24panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu 2020.gada 20.aprīlī

plkst.13.10 (lietas 4.lapa);

3. ar 2020.gada 20.aprīļa medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.19 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai,

no kura redzams, ka, pamatojoties uz Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes

uzraudzības rotas jaunākā inspektora Riharda Kondaļinceva nosūtījumu, pārbaude veikta 2020.gada 20.aprīlī plkst.14.40 ārstniecības iestādē

SIA “/Nosaukums A/”. Medicīnisko pārbaudi veica ārste /pers. D/. Medicīniskās pārbaudes protokolā par pārbaudāmo personu /pers. A/

norādīts – acu zīlītes sašaurinātas, vāja reakcija uz gaismu, sīks horizontāls nistagms uz gaismu; kustību sfēra hipodinamiska; mīmika pavājināta,

gaita streipuļojoša, Romberga pozā izteikti nestabils, pirksta degungala provi izpilda neprecīzi, ar novirzi +/- 1.0 cm, domāšana kavēta, emocijas

blāvas, pārbaudāmā izturēšanās kavēta. /pers. A/ ārstei norādījis, ka ģimenes ārsts izrakstījis fenazepāmu, ko lietojot vienu reizi dienā – vakarā.

2020.gada 20.aprīlī plkst.14.45 paņemti asins, urīns paraugi. Laboratorisko izmeklējumu rezultātā norādīts, ka urīnā atrasts diazepāms,

fenazepāms, karbamazepīns, 3,4-metilēndioksimetamfetamīna grupas atvasinājuma “zīmes”. Asinīs atrasts fenazepāms. Medicīniskās pārbaudes

protokolā ārste atzinumā norādījusi, ka ir konstatēta citu apreibinošo (psihotropo) vielu ietekme (lietas 5.lapa);

4. ar 2020.gada 20.aprīļa VSIA “/Nosaukums B/” ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas, kuru veikusi tiesu eksperte /pers. E/, rezultātiem

Nr.2841, kuros norādīts, ka bioloģiskās vides izmeklējumu rezultātā /pers. A/, veicot urīna izmeklēšanu, atrasts diazepāms, fenazepāms,

karbamazepīns, 3,4-metilēndioksimetamfetamīna grupas atvasinājuma “zīmes”. Asinīs atrasts fenazepāms (lietas 6.lapa);

5. ar 2020.gada 20.aprīļa transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumu uz medicīnisko pārbaudi, ar kuru /pers. A/ nosūtīts uz SIA “/Nosaukums A/”

narkotisko un citu apreibinošo vielu lietošanas fakta noteikšanai (lietas 8.lapa);

6. ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā

inspektora Riharda Kondaļinceva ziņojumu, ka 2020.gada 20.aprīlī viņš pildīja dienesta pienākumus kopā ar Satiksmes uzraudzības rotas jaunāko

inspektoru V.Misānu. Tika saņemts telefonisks paziņojums no Kārtības policijas nodaļas inspektora V.Bufala, ka/adrese/, automašīnas BMW 320,

valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, vadītājs netika galā ar automašīnas vadāmību un nobrauca no ceļa braucamās daļas, kā

rezultātā bojāja ceļa nomali un automašīnu. Ierodoties ceļu satiksmes negadījuma vietā, konstatēja, ka blakus automašīnai staigāja vīrietis, kā vēlāk

noskaidroja – /pers. A/, kurš paskaidroja, ka vadīja automašīnu BMW 320, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/. Uzrunājot

transportlīdzekļa vadītāju, policijas darbiniekam radās aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājs, iespējams, ir alkohola reibumā, jo vadītājs uz

policijas darbinieka teikto reaģēja lēni, runāja nesaprotami, izskatījās noguris. /pers. A/ piedāvāja veikt alkohola koncentrācijas noteikšanu uz

vietas ar alkometru, kam viņš piekrita. Mēraparāta rādījums bija 0,00. Sastādot ceļu satiksmes negadījuma materiālu, pieņēma lēmumu nogādāt

/pers. A/ uz /Nosaukums A/, lai veiktu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi. /pers. A/ nodeva asinis, urīnu un tika nogādāts

mājās (lietas 10.lapa);

7. ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora V.Bufala ziņojumu, ka 2020.gada

20.aprīlī plkst.13.10 viņš pildīja dienesta pienākumus ar automašīnu Opel Combo Van, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/.

Patrulējot /adrese/ pamanīja automašīnu BMW 320, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, kas bija cietusi ceļu satiksmes

negadījumā, bez vadītāja. Par notikušo paziņoja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas

jaunākajam inspektoram Rihardam Kondaļincevam. Kamēr inspektors V.Bufals atradās notikuma vietā, pienāca vīrietis /pers. A/, kurš

paskaidroja, ka vadīja minēto automašīnu, netika galā ar tās vadību, kā rezultātā iebrauca grāvī (lietas 11.lapa);

8. ar ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola Nr.NK005347 kopijā norādīto, ka 2020.gada 20.aprīlī plkst.13.10 /adrese/, /pers.

A/ vadīja automašīnu BMW, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, netika galā ar automašīnas vadāmību un nobrauca no ceļa

braucamās daļas, bojājot nomali un automašīnu. Cietušo nav (lietas 17.lapa);

9. a r /pers. A/ 2020.gada 17.jūnija rakstveida paskaidrojumu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas 20.lapa) un tiesas sēdē sniegto

paskaidrojumu, ka 2020.gada janvārī un februārī viņš bija Vācijā, strādāja celtniecībā, bet par darbu viņam netika samaksāts, tāpēc viņam sākās

liels stress. Mājās atgriezās marta beigās. Pēc atgriešanās no Vācijas divas nedēļas pavadīja karantīnā, viņam sākās depresija. Sakarā ar to vērsās

pie ģimenes ārstes /pers. I/, kura viņam izrakstīja preparātus depresijas novēršanai – Finlepsīnu un Fenazepāmu. 2020.gada 20.aprīlī viņš bija

/adrese/ pie vecākiem. Tajā dienā viņam bija jānokļūst mājās /adrese/. Tā kā viņš nejutās labi, tad nolēma palūgt paziņu, kurš dzīvo netālu no

vecāku mājas (apmēram 300 metri), aizvest /pers. A/ mājās. Tā kā viņš nevarēja sazvanīt paziņu, nolēma līdz /pers. J/ aizbraukt ar automašīnu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā datumā viņš vadīja automašīnu BMW 320, brauca pie paziņas uz /adrese/, lai paziņa aizvestu viņu

uz mājām. Jutās saguris. Iepriekšējās dienas vakarā, tas ir, 19.aprīlī, bija izdzēris 2 tabletes Fenazepāma un 1 tableti Finlepsīna, un nākamajā

rītā, tas ir, 20.aprīlī, no rīta izdzēra 1 tableti Fenazepāma. Šos medikamentus izrakstīja ģimenes ārste. Viņš izdzēra zāles, sajutās ne īpaši labi,

tāpēc nebrauca uz savām mājām /adrese/, gribēja, lai paziņa aizved viņu uz mājām /adrese/. Tajā dienā bija ļoti satraukts. Precīzi neatceras, kā

ārste viņam norādīja dzert šos medikamentus, jo bija karantīnā un piezvanīja ārstei, kura telefoniski izrakstīja viņam zāles. Viņš lietoja šos ārstes

izrakstītos medikamentus, lai nomierinātos, nevis lai apreibinātos. Medikamentus aptiekā nopirka viņa sieva. Neatceras, vai aptiekā uz zāļu

iepakojuma bija norādīts, kā tās jālieto. Pats nepainteresējās, kā jālieto zāles, ārstei nezvanīja. Viņam ir zināms, ka nedrīkst vadīt transportlīdzekli

psihotropo vielu ietekmē. Par šo konkrēto zāļu iedarbību uz spēju vadīt transportlīdzekli nezināja. Par to, ka, lietojot šo preparātu, aizliegts vadīt

transportlīdzekli, viņš netika brīdināts. Aptiekā neiegādājās visu zāļu iepakojumu, tāpēc zāļu lietošanas instrukcijas viņam nebija, paļāvās uz

ģimenes ārstes rekomendācijām. Atzīst, ka nenoskaidroja, kādas ir izrakstīto medikamentu blakusparādības, kā arī nenoskaidroja, vai, tās lietojot,

drīkst vadīt transportlīdzekli. Medicīniskajā pārbaudē konstatētajam faktam nepiekrīt daļā par narkotisko, toksisko un apreibinošo vielu klātbūtni.

Viņš lietoja tikai nomierinošos medikamentus, ko bija izrakstījusi ārste. Viņš ārstējās arī slimnīcā Vācijā, kur viņam injicēja atsāpinošus

medikamentus, kas, iespējams, varēja parādīties analīzēs. Tā kā viņš nelieto alkoholu, viņš bija vērsies pie ārstes /pers. B/, lai izraksta

nomierinošas zāles, kuras varētu būt alternatīva alkoholam, ja viņam būs satraucošas problēmsituācijas. Psihiatre /pers. B/ 2019.gada decembrī

bija izrakstījusi viņam nomierinošas zāles – Diazepāmu, ko saskaņā ar ārstes norādījumiem lietoja divus mēnešus, pēdējo reizi lietoja Diazepāmu

apmēram 2020.gada februārī, vēl būdams Vācijā. Tas varēja būt saglabājies asinīs;

10. ar liecinieces /pers. I/ liecībām tiesas sēdē, ka viņa strādā par ģimenes ārsti un ir /pers. A/ ģimenes ārste. /pers. A/ atgriezās no Vācijas aprīlī,

COVID-19 pandēmijas sākumā. Tas bija laiks, kad pacientu pieņemšana klātienē nenotika. /pers. A/ zvanīja viņai un teica, ka ir novārdzis un slikti

jūtas. COVID-19 analīzes /pers. A/ bija negatīvas. /pers. A/ teica ārstei, ka ir saaukstējies, slikti jūtas, viņam ir klepus. Ģimenes ārste nozīmēja

/pers. A/ antibakteriālo preparātu kursu. /pers. A/ ārstei sūdzējās arī par sliktu miegu. Lieciniece veica anamnēzi, sazinās arī ar ārsti psihiatri /pers.

B/, kura bija informējusi, ka /pers. A/ iepriekš bija ārstējies arī pie viņas. Lieciniece 2020.gada 16.aprīlī izrakstīja /pers. A/ Fenazepāmu, bija

izrakstījusi arī Finlepsīnu, kas ir medikaments, kas noņem sāpes, paredzēts arī neiralģiju ārstēšanai. Ar /pers. A/ toreiz sazinājās telefoniski. Cik

saprata, /pers. A/ bija arī kaut kādas ģimenes nesaskaņas, jo ārstei zvanīja arī /pers. A/ sieva un sūdzējās, ka /pers. A/ ir ļoti nemierīgs. Ģimenes

ārste teica, ka nav psihiatre, ja ir kādas psihiskas problēmas, tad /pers. A/ jāvēršas pie psihiatres /pers. L/. Pēc tam /pers. A/ vairāk /pers. I/

nezvanīja. Fenazepāmam un Diazepāmam ir viena un tā pati ķīmiskā formula, tāpēc nav nekādas lielas atšķirības starp šiem medikamentiem.

/pers. A/ bija apmeklējis ārsti psihiatri /pers. B/ vairākkārt, bija psihiatra uzskaitē, ārstējās pie psihiatres no 2018.gada. Tas ir vispārzināms fakts,

ka, lietojot šādus nomierinošos medikamentus, nedrīkst vadīt transportlīdzekli. /pers. A/ medicīniskajā kartē ir atzīmēts, ka ārste izrakstīja viņam

Fenazepāmu 1mg 50 tabletes, pret saaukstēšanos bija izrakstīts Amoksicilīns, kas arī ir recepšu medikaments. Par Fenazepāma lietošanas

devām /pers. A/ jau zināja, jo lietoja šīs zāles ilgstoši, bet Amoksicilīnu bija noteikts lietot 1 tableti divas reizes dienā. Finlepsīnu bija noteikts

lietot vienu reizi dienā no rīta. Fenazepāmu izrakstīja, jo /pers. A/ sūdzējās par ļoti sliktu miegu, šo preparātu iesaka lietot uz nakti. Par

Fenazepāmu personai bija jāzina, ka, to lietojot, nedrīkst vadīt transportlīdzekli, bet par Finlepsīnu nav teikts, ka tā lietošana ietekmē spēju vadīt

transportlīdzekli, jo šīs zāles arī lieto pie sāpēm un neiralģijām, epilepsijas slimniekiem u.c. indikācijām. Karbamazepīns, kas ir norādīts tiesu

ekspertes slēdzienā, ir tas pats Finlepsīns;

11. ar ekspertes /pers. E/ liecībām tiesas sēdē, ka viņa ir tiesu eksperte valsts SIA “/Nosaukums B/”. Laboratorijā 2020.gada 21.aprīlī tika

saņemti /pers. A/ urīna un asins paraugi. Sākumā tie tika izmeklēti ar skrīninga metodi, tika konstatēti benzadiazepīna atvasinājumi un 3,4-

metilēndioksimetamfetamīna grupas atvasinājumi. Tālākās izmeklēšanas rezultātā /pers. A/ asinīs tika konstatēts fenazepāms, un urīnā papildus tika

konstatēts karbamazepīns, kas ir Finlepsīns, un diazepāms. 3,4-metilēndioksimetamfetamīna grupas atvasinājumu tālāka izmeklēšana netika

veikta, jo konstatētais vielas daudzums bija ļoti zems un ar citām laboratorijā pieejamajām izmeklēšanas metodēm šajā daudzumā nekādas citas

konkrētas vielas nevarētu atrast. No ģimenes ārstes tiesas sēdē liecinātā eksperte secina, ka šie 3,4-metilēndioksimetamfetamīna grupas

atvasinājumi varēja arī rasties, /pers. A/ lietojot kādus pretsaaukstēšanās līdzekļus, kurus var iegādāties aptiekā bez receptes. Atrastie preparāti –

fenazepāms un karbamazepīns – ir ārstes izrakstītie medikamenti. Diazepāms atrasts tikai urīnā, asinīs netika konstatēts. Tas nozīmē, ka tas lietots

pirms kāda ilgāka laika, jo tas diezgan ilgi saglabājas asinīs. Urīnā atrastais diazepāms liecina par to, ka tas lietots vismaz 3-4 dienas pirms analīžu

veikšanas. Ja diazepāms tiek lietots neregulāri, bet laiku pa laikam, tad 3-4 dienās tas tiek no asinīm izvadīts, bet, ja tiek lietots regulāri, tad var

asinīs saglabāties pat nedēļu, bet ne mēnešiem ilgi. No februāra līdz aprīlim gan tas nevarētu saglabāties asinīs. Lietojot diazepāmu ilgstoši, tas

uzkrājas organismā un savienojumā ar olbaltumvielām ļoti lēni izvadās no organisma. Tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem un ir ļoti individuāli, cik

ilgi tas paliek organismā. Fenazepāms un diazepāms nav viens un tas pats preparāts. Tie ir divi dažādi medikamenti, bet abi ir benzadiazepīna

atvasinājumi un pieder pie vienas grupas, bet to vielas atšķiras. Lietojot vienlaicīgi Fenazepāmu un Finlepsīnu, nevar asinīs rasties diazepāms.

Visas ekspertes slēdzienā minētās četras konstatētās vielas ir psihotropās vielas. Par Fenazepāmu zāļu aprakstā ir rakstīts, ka tā lietošanas laikā

nedrīkst vadīt transportlīdzekli. Par Diazepāmu ir rakstīts, ka jābūt uzmanīgam, bet kategoriski nav aizliegts vadīt transportlīdzekli, bet pacientu ir

jābrīdina, ka viņa reakcijas ātrums var mainīties šo zāļu iespaidā. No karbamazepīna jeb Finlepsīna var rasties reibonis, miegainība, kas var

mazināt reakcijas spēju, it īpaši ārstēšanās sākumā, tāpēc jāizvairās no transportlīdzekļa vadīšanas. Zāļu aprakstā tieši nav rakstīts, ka aizliegts

vadīt transportlīdzekli, kā tas ir Fenazepāma gadījumā, bet nav vēlams. Zāļu apraksti ir pieejami Valsts zāļu aģentūras mājaslapā. Benzodiazepīni,

ja tos lieto vienlaicīgi, pastiprina cits cita iedarbību. Fenazepāmu un Diazepāmu lietojot vienlaicīgi, sanāk, ka tā ir preparāta dubultā deva. Šos

līdzekļus ir jālieto ļoti piesardzīgi, arī Finlepsīnu, un jāskatās zāļu aprakstā, ar ko tos kopā var lietot un ar ko nevar. Šie medikamenti ietekmē

viens otru, gan to izvadīšanas ātrumu, gan iedarbību. Lietojot tos kopā, to iedarbība pastiprinās, jo sastāvs ir līdzīgs. Fenazepāma izvadīšanas

ātrums no asinīm ir 6-18 stundas, kas arī ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tādiem kā deva, lietošanas biežums un ilgums. 18 stundās izvadās tikai

puse tā devas no organisma. Lasot šo zāļu aprakstus un salīdzinot tos ar medicīniskās pārbaudes protokolā fiksētajiem /pers. A/ klīniskajiem

simptomiem, eksperte atzīst, ka /pers. A/ medicīniskās pārbaudes protokolā minētais atbilst blakusparādībām, ko rada šie medikamenti. 3,4-

metilēndioksimetamfetamīna grupas atvasinājumi nenozīmē, ka persona bija lietojusi kādu aizliegto psihotropo vielu, jo personai asinīs šos

atvasinājumus konstatēja ļoti maz, tāpēc slēdzienā ir uzrakstīts – atvasinājuma “zīmes”. Tik mazs šo atvasinājumu daudzums var parādīties, tieši

lietojot kādus preparātu pret klepu (atsevišķi pretklepus sīrupi).

[5.2] Tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ 2020.gada 20.aprīlī plkst.13.10 /adrese/, vadīja automašīnu BMW 320, valsts reģistrācijas numura

zīme /reģistrācijas numurs/, ko apstiprina administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC423625, administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PG610320

kopija, policijas darbinieku R.Kondaļinceva un V.Bufala ziņojumos norādītais. Šos faktus ir atzinis arī /pers. A/, un administratīvā pārkāpuma lietā

nav pierādīts pretējais.

Lietā ir strīds par to, vai /pers. A/ transportlīdzekļa vadīšanas laikā atradās kādu narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu

ietekmē un vai viņš ir saucams pie administratīvās atbildības, ņemot vērā to, ka viņš bija lietojis ārsta izrakstītus medikamentus.

[5.3] Tiesa atzīst, ka lietā esošie pierādījumi un noskaidrotie apstākļi kopumā un savstarpējā sakarībā pierāda, ka /pers. A/ administratīvā

pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā vadīja transportlīdzekli BMW 320, reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, psihotropo vielu

ietekmē.

Narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmes noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi

Nr.719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmi” (turpmāk – Noteikumi Nr.719).

Savukārt medicīniskās pārbaudes protokola narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai veidlapas paraugu nosaka

Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumi Nr.394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”

(turpmāk – Noteikumi Nr.394).

Tiesa atzīst, ka medicīniskā pārbaude /pers. A/ tika veikta atbilstoši Noteikumu Nr.719 prasībām un tās rezultāti medicīniskās pārbaudes

protokolā Nr.19 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai tika norādīti Noteikumos Nr.394 paredzētajā kārtībā. Saskaņā ar

Noteikumu Nr.719 18.-20.punktu /pers. A/ tika veikti klīnisko simptomu izmeklējumi un bioloģiskās vides laboratoriskie izmeklējumi.

Laboratoriskiem izmeklējumiem tika paņemti bioloģiskās vides paraugi un saskaņā ar ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.2841

/pers. A/ urīnā tika atrasts diazepāms, fenazepāms, karbamazepīns, 3,4-metilēndioksimetamfetamīna grupas atvasinājuma “zīmes”; asinīs atrasts

fenazepāms. Ārste /pers. D/, ņemot vērā /pers. A/ medicīniskās pārbaudes laikā konstatētos klīniskos simptomus, kā arī viņa asins un urīna

paraugu ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātus, atzinusi, ka ir konstatēta citu apreibinošo (psihotropo) vielu ietekme.

Tiesa secina, ka /pers. A/ asinīs un urīnā atrastais fenazepāms, kā arī urīnā atrastais diazepāms saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada

8.novembra noteikumu Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” (turpmāk

– Noteikumi Nr.847) 3.pielikuma “Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru III saraksts” (Bīstamas psihotropās

vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos) 12., 19.punktu atbilstoši 1971.gada 21.februāra Konvencijas par psihotropām vielām

IV sarakstam ir klasificēti kā psihotropās vielas.

Tiesai nav pamata apšaubīt ārstes /pers. D/ atzinumu un tiesu ekspertes /pers. E/ veiktās ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātus,

kuros /pers. A/ konstatēta psihotropo vielu ietekme. Tiesas ieskatā netieši psihotropo vielu ietekmi pierāda arī medicīniskās pārbaudes protokolā

norādītā klīniskā simptomātika, jo /pers. A/ bija sašaurinātas acu zīlītes, reakcija uz gaismu bija vāja, kustību sfēra – hipodinamiska, mīmika –

pavājināta, gaita – streipuļojoša, romberga pozā – izteikti nestabils, domāšana bija kavēta, emocijas bija blāvas, izturēšanās bija kavēta. Tiesa

secina, ka medicīniskās pārbaudes protokolā norādītie klīniskie simptomi kopsakarā ar ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem

neapšaubāmi pierāda, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli psihotropo vielu ietekmē.

Tiesas ieskatā faktu, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli psihotropo vielu ietekmē, netieši pierāda arī policijas darbinieka Riharda

Kondaļinceva ziņojumā norādītais, ka pēc policijas darbinieka ierašanās ceļu satiksmes negadījuma vietā /pers. A/ paskaidroja, ka viņš vadīja

automašīnu, bet uz policijas darbinieka teikto /pers. A/ reaģēja lēni, runāja nesaprotami, izskatījās noguris. Policijas darbinieks piedāvāja /pers. A/

veikt alkohola koncentrācijas noteikšanu uz vietas ar alkometru, kam viņš piekrita. Mēraparāta rādījums bija 0,00, tāpēc policijas darbinieks

nolēma nogādāt /pers. A/ uz /Nosaukums A/, lai veiktu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi.

Lai arī medicīniskās pārbaudes laikā /pers. A/ ārstei /pers. D/ norādīja, ka viņš lieto vienu reizi dienā (vakarā) tikai ārsta izrakstīto

medikamentu fenazepāmu, iztiesāšanas gaitā /pers. A/ vairākas reizes, proti, gan rakstveida paskaidrojumā tiesai, gan pēc tam tiesas sēdē sniegtajā

paskaidrojumā grozīja un papildināja sākotnēji sniegto informāciju par viņa faktiski lietoto psihotropas vielas saturošu medikamentu klāstu un

lietotajām devām, atzīstot, ka viņš lietoja ģimenes ārstes /pers. I/ izrakstīto Fenazepāmu un Finlepsīnu, iepriekš bija lietojis arī psihiatres /pers. B/

izrakstīto Diazepāmu. Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka iepriekšējās dienas vakarā, tas ir, 2020.gada 19.aprīlī, bija izdzēris 2 tabletes

Fenazepāma un 1 tableti Finlepsīna, un nākamajā rītā, tas ir, 2020.gada 20.aprīlī, no rīta izdzēra 1 tableti Fenazepāma.

Ģimenes ārste /pers. I/ tiesas sēdē norādīja, ka /pers. A/ ilgstoši, kopš 2018.gada ir ārstējies pie psihiatres, kura bija viņam izrakstījusi

nomierinošus medikamentus, /pers. A/ bija zināms, ka, lietojot tādus medikamentus kā Diazepāms vai Fenazepāms, nedrīkst vadīt

transportlīdzekli. Ģimenes ārste izrakstīja Fenazepāmu, jo /pers. A/ sūdzējās par ļoti sliktu miegu, šo preparātu iesaka lietot uz nakti.

Tiesas sēdē eksperte /pers. E/ liecināja, ka medikamenti Fenazepāms, Diazepāms, Finlepsīns ir benzodiazepīna atvasinājumi, šie

medikamenti ietekmē transportlīdzekļa vadītspējas. P a r Fenazepāmu zāļu aprakstā ir rakstīts, ka tā lietošanas laikā nedrīkst vadīt

transportlīdzekli. Par Diazepāmu ir rakstīts, ka jābūt uzmanīgam, jo šo zāļu iespaidā var mainīties reakcijas ātrums, bet kategoriski nav aizliegts

vadīt transportlīdzekli. No karbamazepīna jeb Finlepsīna var rasties reibonis, miegainība, kas var mazināt reakcijas spēju, it īpaši ārstēšanās

sākumā, tāpēc jāizvairās no transportlīdzekļa vadīšanas. Zāļu apraksti ir pieejami Valsts zāļu aģentūras mājaslapā. Benzodiazepīni, ja tos lieto

vienlaicīgi, pastiprina cits cita iedarbību. Fenazepāmu un Diazepāmu lietojot vienlaicīgi, sanāk, ka tā ir preparāta dubultā deva. Lietojot tos kopā,

to iedarbība pastiprinās, jo sastāvs ir līdzīgs. Lasot šo zāļu aprakstus un salīdzinot tos ar medicīniskās pārbaudes protokolā fiksētajiem /pers. A/

klīniskajiem simptomiem, eksperte atzina, ka /pers. A/ medicīniskās pārbaudes protokolā minētais atbilst blakusparādībām, ko rada šie

medikamenti.

Iepazinusies ar Zāļu valsts aģentūras mājaslapā publiski pieejamām medikamentu Fenazepāms, Diazepāms un Finlepsīns instrukcijām,

tiesa secina, ka Fenazepāma lietošanas laikā nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot potenciāli bīstamus mehānismus, jo zāles samazina

uzmanību, reakcijas ātrumu un kustību precizitāti; Diazepāma lietošanas laikā ieteikts nevadīt transportlīdzekļus un neapkalpot iekārtas un

mehānismus, jo zāles var izraisīt miegainību, pavājināt atmiņu, muskuļu funkciju un koncentrēšanās spējas; par Finlepsīna ietekmi uz spēju vadīt

transportlīdzekļus norādīts, ka terapijas sākumā, pēc devas palielināšanas un/vai vienlaikus lietojot citas zāles, kas arī iedarbojas uz centrālo nervu

sistēmu, Finlepsīns, pat lietojot atbilstoši norādījumiem, var radīt centrālās nervu sistēmas blakusparādības, piemēram, reiboni, miegainību vai

nogurumu, ka neatkarīgi no ārstējamās pamatslimības ietekmes reakcijas spēja tiek izmainīta tādā pakāpē, ka pasliktinās spēja vadīt

transportlīdzekļus.

Novērtējusi lietā konstatētos apstākļus par /pers. A/ lietotajiem medikamentiem, to ietekmi uz personas spēju vadīt transportlīdzekli

kopsakarā ar Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 2.punktā ietverto imperatīvo aizliegumu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko,

psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē, tiesa nonāk pie turpmāk

norādītajiem secinājumiem.

/pers. A/ pēdējās diennakts laikā pirms transportlīdzekļa vadīšanas bija lietojis ārsta izrakstītos medikamentus Fenazepāmu un Finlepsīnu,

kā arī no viņa organisma vēl nebija izvadījies Diazepāms, kas saskaņā ar ekspertes liecināto izvadās no cilvēka organisma 3-4 dienu līdz nedēļas

laikā. Tiesa atzīst, ka ārsta izrakstītu psihotropās vielas saturošu medikamentu lietošana ir atļauta, tomēr, lietojot šādus medikamentus, personai ir

pienākums pirms to lietošanas iepazīties ar attiecīgo medikamentu lietošanas instrukcijām, kas ir publiski pieejamas, kā arī ievērot aizliegumus un

ierobežojumus medikamentu lietošanas laikā. Apstāklis, ka persona aptiekā iegādājusies nepilnu zāļu iepakojumu, kam nav pievienota lietošanas

instrukcija, nav objektīvs šķērslis, kas liegtu personai uzzināt par blakusparādībām vai aizliegumiem zāļu lietošanas laikā. Apstāklis, ka persona

lieto tikai ārsta izrakstītus medikamentus un saskaņā ar /pers. A/ norādīto ģimenes ārste nebija viņu informējusi par aizliegumu vadīt

transportlīdzekli, neatbrīvo personu no atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu psihotropo vielu ietekmē.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītājs, kas ir ieguvis transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, zina Ceļu satiksmes likuma un Ceļu

satiksmes noteikumu prasības, tostarp ir informēts par aizliegumu vadīt transportlīdzekli, atrodoties psihotropo vielu ietekmē. Ņemot vērā, ka

/pers. A/ apzināti lietoja ģimenes ārstes un psihiatres izrakstītus medikamentus, kurus pēc viņa lūguma ārstniecības personas bija izrakstījušas tieši

nervu sistēmas darbības ārstēšanai, viņam bija pienākums pašam sazināties ar ārsti vai farmaceitu, vai arī iepazīties ar katra no šiem recepšu

medikamentiem lietošanas instrukciju, lai noskaidrotu ierobežojumus vai aizliegumus vadīt transportlīdzekli medikamentozās ārstēšanas laikā.

Tiesa, ņemot vērā tiesu ekspertes /pers. E/ un liecinieces /pers. I/ liecināto, kā arī zāļu Fenazepāms lietošanas instrukcijā norādīto, secina,

ka, lietojot šīs zāles, ir kategoriski aizliegts vadīt transportlīdzekli, jo šīs zāles personas organismā pat vienas pašas rada tādu psihotropās vielas

ietekmi, kas nav savienojama ar transportlīdzekļa vadīšanu. Turklāt /pers. A/ papildus Fenazepāmam pēdējās diennakts laikā bija lietojis arī citu

benzodiazepīna atvasinājumu – Finlepsīnu, bet pēdējās nedēļas laikā – arī Diazepāmu, kuri saskaņā ar ekspertes liecināto savstarpēji pastiprina

šo medikamentu sastāvā esošo psihotropo vielu ietekmi uz personas centrālo nervu sistēmu.

Tiesa norāda uz to, ka saskaņā ar /pers. A/ paskaidrojumos norādīto pēc zāļu lietošanas viņš jutās slikti, jutās saguris un, izvērtējis savu

pašsajūtu, faktiski saprata, ka viņš nevar vadīt transportlīdzekli, lai aizbrauktu uz mājām /adrese/. Apzinoties, ka viņa pašsajūta liedz viņam vadīt

transportlīdzekli, viņš tomēr prettiesiski nolēma braukt ar automašīnu līdz netālu dzīvojošajam paziņam. Tiesa norāda, ka Ceļu satiksmes likuma

28.panta pirmās daļas 2., 3.punktā ietvertie aizliegumi vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai

arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē, kā arī esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja

darbspējas un ceļu satiksmes drošību, ir absolūti, šos aizliegumus neietekmē tas, cik ilgi vai kādā attālumā transportlīdzekļa vadītājs piedalās ceļu

satiksmē ar automašīnu. Līdz ar to pēc Fenazepāma, kā arī tā ietekmi pastiprinoša Finlepsīna lietošanas /pers. A/ kategoriski nedrīkstēja vadīt

transportlīdzekli.

Ievērojot ekspertes liecināto par 3,4-metilēndioksimetamfetamīna grupas atvasinājumu zīmju daudzumu /pers. A/ urīnā, tiesa atzīst, ka šī

viela varēja rasties viņa organismā kāda pretsaauksēšanas bezrecepšu medikamenta, piemēram, klepus sīrupa, lietošanas rezultātā un nenorāda uz

kādu aizliegto psihotropo vielu lietošanu pirms transportlīdzekļa vadīšanas. Turklāt eksperte liecināja, ka ar skrīninga metodi tika konstatēts niecīgs

šīs vielas daudzums, no kā tiesa secina, ka nav pierādījumu lietā, ka šī viela varēja ietekmēt /pers. A/ spēju vadīt transportlīdzekli.

[5.3] Tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nevar paplašināt administratīvā pārkāpuma aprakstu, bet var izslēgt no pārkāpuma apraksta

tādus objektīvās puses apstākļus, kas nav pierādīti. Tiesa atzīst, ka no administratīvā pārkāpuma apraksta ir izslēdzami vārdi “narkotisko, toksisko vai

citu apreibinošo”, jo ar pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā apstiprinās, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli psihotropo vielu ietekmē. Lietā nav

pierādījumu, ka pie administratīvās atbildības saucamajai personai būtu konstatēta arī narkotisko, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekme, vadot

transportlīdzekli protokolā norādītajā vietā, laikā un apstākļos.

Tiesa atzīst, ka precizējot administratīvā pārkāpuma aprakstu un izslēdzot no tā kodeksa 149.15panta piektajā daļā minētās vielas, kuru ietekme

/pers. A/ netika konstatēta, netiek pasliktināts pie administratīvās atbildības saucamās personas stāvoklis un netiek ierobežotas viņa tiesības uz aizstāvību.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos pierādījumus un to vērtējumu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbībās, tas ir, 2020.gada 20.aprīlī plkst.13.10 vadot

transportlīdzekli BMW 320, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, /adrese/, atrodoties psihotropo vielu ietekmē, ir konstatējamas visas

kodeksa 149.15panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un viņa vaina ir pierādīta.

[6] Saskaņā ar kodeksa 32.pantu tiesa, nosakot sodu /pers. A/, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

/pers. A/ uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu bija uzskatāms par administratīvi nesodītu (lietas 14.lapa).

Saskaņā ar kodeksa 33. un 34.pantu tiesa nav konstatējusi /pers. A/ atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā lietā iegūtās ziņas par /pers. A/ personību – nav administratīvi sodīts, precējies, apgādībā viens nepilngadīgs bērns,

strādā algotu darbu; mantisko stāvokli – ienākumi ir 720 euro mēnesī; pārkāpuma raksturu – izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas apdraud

sabiedrisko kārtību ceļu satiksmes jomā, tas ir, vadīja automašīnu /adrese/ dienas laikā – plkst.13.10, atrodoties psihotropo vielu ietekmē.

Izvērtējusi minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ par kodeksa 149.15panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir

piemērojams naudas sods un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana, kas paredzēti minētā panta sankcijā. Ņemot vērā to, ka tiesa nav

konstatējusi /pers. A/ atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus, tiesa atzīst, ka viņam piemērojamais naudas sods pietuvināms

minimālajam normas sankcijā paredzētajam apmēram.

Ņemot vērā, ka 2020.gada 1.jūlijā ir stājies spēkā Administratīvās atbildības likums, kurā vairs nav paredzēts sods administratīvais arests, tiesa

saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 4.panta otro daļu nepiemēro kodeksa 149.15panta piektās daļas sankcijā paredzēto administratīvo arestu.

[7] Saskaņā ar kodeksa 258.panta trešo daļu, Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.915 “Noteikumi par kārtību, kādā sedz

izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” (redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2020.gada 1.jūlijam) 6.1. un 8.punktu un Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.719 “Kārtība, kādā nosaka alkohola

koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020.gada 1.jūlijam)

27.6.apakšpunktu un 35.punktu /pers. A/ ir pienākums 30 dienu laikā segt izdevumus par medicīnisko pārbaudi narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu

ietekmes noteikšanai un ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu – 143,35 euro apmērā (lietas 5., 6.lapa).

Ja persona labprātīgi nesamaksās minētos izdevumus 30 dienu laikā, tie piedzenami no personas, nododot spriedumu izpildei tiesu izpildītājiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piekto daļu, 289.6panta devīto daļu un 289.16pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un

sodīt ar naudas sodu 1260 euro (tūkstoš divi simti sešdesmit euro) apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem.

Naudas sodu samaksāt norēķinu kontā – Valsts kase, bankas kods TRELLV22, saņēmējs: Valsts Kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, kontā

LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot sprieduma numuru 126022320, administratīvā pārkāpuma protokola

numuru PC 423625 un datumu – 2020.gada 23.maijs, personas vārdu, uzvārdu. Dokumenti par naudas soda samaksu iesniedzami Rēzeknes tiesā

(Ludzā, Stacijas ielā 44).

Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus par medicīnisko pārbaudi un ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu 143,35 euro (simts četrdesmit trīs

euro un 35 centi) apmērā, ja šie izdevumi netiks nomaksāti labprātīgi 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanas dienas (saņēmējs: Valsts policija,

reģistrācijas Nr.90000099040, Bankas kods: TRELLV22, konts: LV96TREL2140091033000. Maksājuma uzdevumā jānorāda sprieduma numurs

126022320, administratīvā pārkāpuma protokola numurs PC 423625 un datums – 2020.gada 23.maijs, personas vārds, uzvārds).

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības

dienas.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2020.gada 21.septembris.

Sūdzības iesniegšana neaptur sprieduma izpildi daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu.

Tiesnese S.Saleniece