Court dismisses employer's appeal and orders termination of labor relations due to driver's physical assault on a child.

Lieta Nr.C88257323

ECLI:LV:LRT:2024:0520.C88257323.4.S

Latgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2024.gada 20.maijā

Tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Elita Stivriņa,

tiesas sēžu sekretāre Diāna Moļavina, tulci /Persona B/,

piedaloties prasītājas /Nosaukums A/ pārstāvim zvērinātam advokātam /Persona C/,

atbildētājam /Persona D/, pārstāvim /Persona E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Nosaukums A/ prasībā pret /Persona D/ par darba tiesisko attiecību

izbeigšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /Nosaukums A/ (turpmāk /Nosaukums A/) /Datums C/ iesniedza tiesā prasību pret/Persona D/ par darba

tiesisko attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 5.punktu.

Prasītāja lūdz izbeigt /Nosaukums A/ 2013.gada 30.aprīlī nodibinātās darba tiesiskās attiecības, darba līgums

Nr./Numurs A/, ar /Persona D/.

Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.

[1.1] Prasītāja norāda, ka /Datums A/ saņēma sūdzību no pasažiera, ka autobusa šoferis ir satvēris aiz skausta un

izsēdinājis no autobusa zēnu.

[1.2] Prasītāja noskaidroja, ka autobusu vadīja /Persona D/.

/Datums A/ prasītāja izdeva rīkojumu Nr./Numurs B/ “Par paskaidrojuma sniegšanu”, kurā lūdza atbildētājam

sniegt paskaidrojumu par sūdzībā norādītajiem faktiem, kā arī apliecināt, vai atbildētājs sastāv arodbiedrībā.

Atbildētājs sniedza paskaidrojumu, lūdzot saglabāt autobusa novērošanas kameru ierakstus.

[1.3] Prasītāja norāda, ka video ieraksts skaidri pierāda, ka /Datums A/, vadot /Adrese C/ autobusu, atbildētājs

aiz jakas satvēra zēnu – nepilngadīgu personu, pielietojot fizisku spēku, nekādā veidā nepaskaidrojot zēnam

savas rīcības iemeslu, izlika nepilngadīgo personu no autobusa pieturā, kura atrodas tālu no pilsētas robežām.

Fiziskais spēks pret zēnu ir pielietots citu nepilngadīgu personu klātbūtnē. Zēnam netika izteikts lūgums

pārsēsties uz citu autobusu.

Prasītāja norāda, ka videoierakstā nepilngadīgas personas pārsēšanās uz citu autobusu nav redzama.

[1.4] Darba aizsardzības instrukcijā Nr.60 “Darba aizsardzības instrukcija autobusa (mikroautobusu)

vadītājiem” (turpmāk arī Darba aizsardzības instrukcija) 3.24.punktā ir noteikts – aizliegts būt rupjam (lamāties,

rādīt nepiedienīgus žestus un kustības, apvainot, fiziski iespaidot) pret pasažieriem, kolēģiem, ceļa satiksmes

dalībniekiem un citām personām. Darba aizsardzības instrukcijas 3.25.12.punktā ir noteikts – Autobusa un

mazietilpības autobusa vadītājiem (autovadītājiem) aizliegts no autobusa salona izsēdināt (pieprasīt izkāpt no

autobusa) bērnu vienu pašu, ja nav neviena pieaugušā, kas ir ar bērnu kopā). Vienmēr jāpārliecinās par bērna

drošību un jādara viss iespējamais, lai bērns nepazustu, neapmaldītos.

Videoierakstā ir skaidri redzams, ka atbildētājs no autobusa salona izsēdina bērnu vienu pašu, atstājot to vienu

pašu pieturā tālu no pilsētas, faktiski apdraudot nepilngadīgā bērna drošību.

Prasītājas ieskatā atbildētājs ir pielietojis fizisku spēku pret nepilngadīgu personu un apdraudējis bērna drošību,

tādējādi atbildētājs pārkāpa vairākus Darba aizsardzības instrukcijā noteiktos punktus. Atbildētāja rīcība nav

savienojama ar darbu, veicot pasažieru pārvadājumus. Prasītāja vēlas pārtraukt darba attiecības ar atbildētāju.

[1.5] Ņemot vērā, ka atbildētājs ir Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības biedrs, prasītāja

nosūtīja Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrībai vēstuli, kurā lūdza sniegt piekrišanu darba

līguma uzteikšanai atbildētājam, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 5.punktu.

Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība nedeva piekrišanu darba līguma uzteikumam.

[1.6] Prasība pamatota ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 5.punktu.

[2] Atbildētājs sniedza tiesai rakstveida paskaidrojumu, norādot, ka iebilst pret darba attiecību izbeigšanu,

pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 5.punktu. Atbildētājs paskaidro, ka prasības pieteikumā

norādītie fakti ir atspoguļoti nepilnā apmērā.

[2.1] Atbildētājs atzīst, ka /Datums A/ strādāja /Numurs C/ autobusā. Pēc izbraukšanas no pieturas /Adrese A/

tika nospiesta pieturas izsaukšanas poga. Nākamajā pieturā /Adrese D/ atbildētājs apturēja autobusu un atvēra

durvis, lai nodrošinātu pasažieru izkāpšanu. Neviens pasažieris neizkāpa un atbildētājs aizvēra durvis, uzsāka

kustību. Nekavējoties tika nospiesta pieturas izsaukšanas poga vēlreiz. Tā kā ātrums bija mazs, atbildētājs

apturēja autobusu un atkārtoti atvēra durvis. Neviens pasažieris neizkāpa. Atbildētājs uzsāka kustību un pēc

neilga laika tika nospiesta pieturas izsaukšanas poga. Nākamajā pieturā /Adrese B/ atbildētājs apturēja autobusu

pasažieru izkāpšanai un atvēra durvis. Neviens pasažieris neizkāpa.

Atbildētājs norāda, ka vērsās pie pasažieriem, lai apskata, kas spaida pieturas izsaukšanas pogu. Viena pasažiere

aizgāja uz autobusa galu, kur notika sarunas paaugstinātā tonī starp pasažieri un skolniekiem. Atbildētājs iegāja

salonā un jautāja pasažierei, kas bez nepieciešamības iedarbina pieturas izsaukšanas pogu. Pasažiere un blakus

stāvošais skolēns parādīja ar roku uz zēnu.

[2.2] Pieturā /Adrese B/ aiz atbildētāja vadītā autobusa apstājās nākamais tā paša/Numurs C/ autobuss.

Atbildētājs pieņēma lēmumu izsēdināt zēnu, kurš pārkāpa braukšanas noteikumus, nākošajā autobusā. Pēc

skolēna pārsēšanās nākamajā autobusā pieturas izsaukšanas poga bez nepieciešamības vairs netika iedarbināta.

Atbildētājs pārtraukuma laikā jautāja autobusa vadītājam, kurā bija pārsēdināts zēns, kas apstiprināja, ka

pasažieris turpināja braukšanu ar to autobusu. Sakarā ar incidentu galapunktā “Autoosta” atbildētājs atbrauca ar

kavējumu vairāk kā 5 minūtes.

[2.3] Atbildētājs norāda, ka darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu tikai tad, ja pārkāpums ir rupjš. Darba

devējs nav pamatojis un pierādījis rupjības elementu. Darba devējs nav pierādījis, ka radās vai varēja rasties

zaudējumi, ietekmēta parastā darba gaita vai citas negatīvas sekas.

Atbildētājs uzskata, ka darba devējs nav pamatojis, kā izpaudies citu personu drošības un veselības

apdraudējums, kas ir būtisks priekšnoteikums uzteikuma izsniegšanai.

Atbildētājs ir pārliecinājies, ka zēns nepaliks viens pieturā, jo pieturā piebrauca nākamais autobuss tajā pašā

maršrutā. Spogulī pārliecinājās, ka pasažieris tajā iekāpj.

Uzskata, ka atbildētāja rīcība nav bijusi prettiesiska un tai ir attaisnojoši apstākļi, jo atbildētājam ir jāievēro

grafiku, nodrošinot kārtību transportlīdzeklī un to, ka pasažieri ievēro noteikumus.

[3] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja. Paskaidroja, ka puika, kurš tika izmests no autobusa, nebija

tas, kurš spēlējās ar pieturvietas izsaukšanas pogu. Neviens nemēģināja izskaidrot, kāpēc sagrāba pasažieri aiz

jakas un izgrūda pa durvīm. Ja atbildētājs uzskatīja, ka pasažiera rīcība nav pieņemama, tad Darba aizsardzības

instrukcijā ir skaidri noteikts, kā jārīkojas. Darba aizsardzības instrukcijas 3.24.punktā ir noteikts, ka aizliegts

fiziski iespaidot pasažieri, bet 3.25.12.punktā noteikts, ka aizliegts izsēdināt bērnu. Nav nozīmes, vai bija otrs

autobuss. Tas bija publisks vardarbības akts.

Atbildētājs ir pārkāpis virkni normatīvo aktu. Prasītājas pārstāvis vērsa tiesas uzmanību uz pretrunām atbildētāja

paskaidrojumos. Savā paskaidrojumā atbildētājs raksta, ka iztaujāja cita autobusa šoferi pārtraukumā, bet

vienlaikus saka, ka, aizbraucot no pieturas, pārliecinājās, ka puika iesēdās citā autobusā.

No videoieraksta nav redzams, ka zēns, kuru atbildētājs izsēdināja, būtu spiedis pogu. Turklāt reaģēt uz

nospiesto pogu ir autobusa vadītāja pienākums. Uzskata, ka nav iespējams konstatēt, vai pieturas izsaukšanas

poga spiesta pamatoti vai nepamatoti. Nospiestai pogai ir informatīvs raksturs. Ja arī bērns ir spaidījis pogu, tas

nav pamats izmest viņu no autobusa. Šoreiz paveicās, ka jauneklis neapmulsa un iekāpa otrā autobusā.

[4] Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina, bet apliecināja, ka apzinās, ka pielietojis vardarbību. Vienlaikus

uzskata, ka Darba aizsardzības instrukcija ir vērsta uz darbinieku aizsardzību. No Darba aizsardzības

instrukcijas 3.25.12.punkta izriet, ka bērnu ir jāvadā visu laiku, kamēr viņu nesagaidīs pieaugušais.

Poga tika spiesta ne vienu reizi vien un tā nebija, ka pirms tam nekas nenotika. Atbildētājs lūdza pārtraukt spiest

pogu un brīdināja. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka bērna pienākumu pret valsti.

Norāda, ka nav ņemts vērā otra autobusa vadītāja paskaidrojums. Tikko atbildētāja vadītais autobuss aizbrauca,

pieturā piebrauca cits autobuss. Atbildētājs sazinājās ar šo vadītāju un pajautāja, vai puika iekāpa.

Uzskata, ka darba devējs varēja aprobežoties ar disciplinārsoda piemērošanu. Prasība pārtraukt darba attiecības

ir pārspīlēta. Darba aizsardzības instrukcija netika pārkāpta, jo bērns nebija apdraudēts. Varētu dzirdēt, ko teica

atbildētājs, ja darba devējs būtu saglabājis ierakstus. Atbildētājam nav bijuši citi pārkāpumi.

Motīvu daļa

[5] Ar 2013.gada 30.aprīļa Darba līgumu Nr./Numurs A/ ir pierādīts, ka /Persona D/ ir nodibinājis darba

tiesiskās attiecības ar /Nosaukums B/. /Persona D/ pieņemts darbā par autobusa vadītāju.

Ieskatoties Komercreģistrā tiesa konstatē, ka 2015.gada 1.jūnijā daļa no /Nosaukums B/ reorganizācijas

rezultātā ir pievienota /Nosaukums A/. Lietā nav strīda, ka pēc reorganizācijas atbildētājs turpināja darba

tiesiskās attiecības ar /Nosaukums A/.

/Nosaukums A/ cēla tiesā prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar /Persona D/, pamatojoties uz Darba

likuma 101.panta pirmās daļas 5.punktu.

Prasība ir celta tiesā, jo Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība savā 2023.gada 16.novembra

vēstulē nedeva piekrišanu darba līguma uzteikumam.

Tiesa secina, ka starp pusēm ir radies strīds, kas izspriežams pēc darba tiesisko attiecību regulējuma.

[6] Darba likuma 101.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba

līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieku uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku,

organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, ja darbinieks rupji pārkāpis

darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību.

No minētas tiesību normas izriet, ka darba tiesisko attiecību izbeigšana ir pieļaujam tikai tajā gadījumā, ja

izpildās abi nosacījumi: ir rupji pārkāpti darba aizsardzības noteikumi un ir apdraudēta citu personu drošība un

veselība.

[7] Lietā nav strīda, ka atbildētājs /Datums A/ vadīja autobusu /Adrese C/. Tāpat nav strīda, ka atbildētājs ir

izsēdinājis no autobusa nepilngadīgu personu.

Prasītājas ieskatā atbildētājs rupji pārkāpa darba aizsardzības noteikumus un apdraudēja zēna drošību. Savukārt

atbildētāja ieskatā Darba drošības instrukcija ir attiecināma uz darbinieku un atbildētājs nav apdraudējis zēna

drošību, jo ir pārliecinājies, ka zēns iekāpj nākošajā autobusā.

Lai izlemtu, vai ir pamats pārtraukt prasītājas un atbildētāja darba tiesiskās attiecības, tiesai ir jānoskaidro, vai

atbildētājs, izsēdinot nepilngadīgu personu no autobusa, ir pārkāpis Darba drošības noteikumus un tas ir

apdraudējis šīs nepilngadīgās personas drošību un veselību.

[7.1] No atbildētāja paskaidrojuma izriet, ka autobusa salonā vairākkārt nepamatoti tika nospiesta pieturas

izsaukšanas poga. Atbildētāja ieskatā izsaukums ir bijis nepamatots, jo pēc apstāšanās neviens no autobusa nav

izkāpis ne pieturā “/Adrese D/”, ne arī pieturā “/Adrese B/”. Atbildētājs vērsies pie pasažieriem, lūdzot apskatīt,

kurš spaida pieturas izsaukšanas pogu. Pēc tam atbildētājs pats iegājis salonā un izjautājis pasažieri. Viņa un vēl

viens zēns parādīja uz nepilngadīgo personu.

[7.2] Tiesa konstatē, ka lietas materiāliem pievienotajā videoierakstā ir redzams, ka autobuss atrodas pieturvietā

un ir redzami autobusa salonā esošie pasažieri.

Ar šo videoierakstu ir pierādījies atbildētāja apgalvojums, ka brīdī, kad atbildētājs ieiet salonā, sieviete un viens

nepilngadīgais bērns parāda uz sēdošu nepilngadīgu personu. Atbildētājs nekavējoties pieiet pie šīs

nepilngadīgās personas, satver aiz virsjakas ar abām rokām, izrauj viņu no sēdvietas un izstumj pa atvērtajām

durvīm. Nepilngadīgā persona paliek pieturvietā, bet autobuss aizbrauc.

Videoierakstā nav dzirdama skaņa, tādēļ nav iespējams pārliecināties, ka atbildētājs, pirms ieiešanas salonā, ir

vērsies pie autobusa pasažieriem.

[7.3] Tiesa konstatē, ka atbildētājs, sniedzot paskaidrojumu prasītājai /Datums B/, ir lūdzis saglabāt video un

audio ierakstus.

Tiesa 2024.gada 8.februārī pieprasīja prasītājai iesniegt tās rīcībā esošos videoierakstus par /Datums A/

notikumu pieturvietā “/Adrese B/ par pasažiera izkāpšanu no /Persona D/ vadītā autobusa un iekāpšanu /Persona

F/ vadītā /Numurs C/ autobusā.

Prasītāja 2024.gada 8.februārī sniedza tiesai atbildi, ka nevar izsniegt autobusu videonovērošanas kameru

ierakstus par /Datums A/, jo tie tiek glabāti 30 dienas.

Tiesa konstatē, ka neskatoties uz atbildētāja /Datums B/ lūgumu saglabāt ierakstus, kā arī neskatoties uz to, ka

prasība tiesā ir celta /Datums C/, kas ir pirms 30 dienu termiņa iestāšanās, prasītāja nav saglabājusi video un

audio ierakstus par notikumu /Datums A/.

Kaut arī Darba likuma 125.pantā darba devējam uzlikts pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir

tiesiski pamatots, darba devējas rīcība, nesaglabājot tās rīcībā esošos pierādījumus: audioierakstus un ierakstus

no citām videokamerām, kas varētu pierādīt atbildētāja apgalvojumus, norāda uz darba devējas negodprātību.

Šajā gadījumā tiesa atzīst par nepieciešamu piemērot Civilprocesa likuma 112.panta ceturto daļu, kurā noteikts,

ja puse atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie

tās, tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida

pierādījumu.

Prasītāja nenoliedza, ka viņas rīcībā bija video un audio ieraksti, bet, neskatoties uz atbildētāja lūgumu un tiesas

pieprasījumu, tos neiesniedza. Tiesa secina, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 112.panta ceturto daļu,

tiesa atzīst par pierādītiem visus tos atbildētāja apgalvojumus, kuru pierādīšanai atbildētājs bija lūdzis saglabāt

video un audio ierakstus.

[7.4] Lietā nav strīda, ka kāds no pasažieriem ir vairākkārt spiedis pieturvietas izsaukšanas pogu, bet neviens no

autobusa ne pieturā /Adrese D/un ne pieturā /Adrese B/ nav izkāpis. Prasītāja šo atbildētāja apgalvojumu

neapstrīd.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 112.panta ceturto daļu, tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājs ir vērsies pie

pasažieriem, lūdzot apskatīt, kas spaida pieturas izsaukšanas pogu. Tāpat tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja

apgalvojumu, ka aiz viņa vadītā autobusa ir stāvējis cits tā paša maršruta autobuss, kurā izsēdinātā nepilngadīgā

persona ir iekāpusi. To, ka nepilngadīga persona pieturvietā /Adrese B/ iekāpa citā autobusā, kas brauca aiz

atbildētāja vadītā autobusa, pierāda arī liecinieka/Persona F/ liecība.

Tomēr minētais nepierāda, ka atbildētājs nav pārkāpis Darba aizsardzības instrukciju un nav apdraudējis bērna

drošību.

[7.5] 2022.gada 3.maijā apstiprinātās Darba aizsardzības instrukcijas autobusu (mikroautobusu) vadītājiem

3.24.punktā ir noteikts, ka ir aizliegts būt rupjam (lamāties, rādīt nepiedienīgus žestus un kustības, apvainot,

fiziski iespaidot) pret pasažieriem, kolēģiem, ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām.

Savukārt, minētās instrukcijas 3.25.12.punktā noteikts, ka autobusa vadītājam ir aizliegts no autobusa salona

izsēdināt (pieprasīt izkāpt no autobusa) bērnu vienu pašu (ja nav neviena pieaugušā, kas ir ar bērnu kopā).

Vienmēr jāpārliecinās par bērnu drošību un jādara viss iespējamais, lai bērns nepazustu, neapmaldītos.

Atbildētājs nav apstrīdējis, ka ir iepazinies ar šo Darba aizsardzības instrukciju.

Tiesa konstatē, ka ar lietā iesniegto videoierakstu nepārprotami ir pierādīts, ka atbildētājs ir pārkāpis Darba

aizsardzības instrukcijas 3.24. un 3.25.12.punktu.

Atbildētājs rupji satvēra nepilngadīgo pasažieri aiz virsdrēbēm un izstūma no autobusa. Lietā nav gūti

pierādījumi, ka tieši šis pasažieris būtu vainojams pieturvietas izsaukuma pogas spiešanā. Pieauguša sveša

vīrieša agresīva izturēšanās pret nepilngadīgu pasažieri nav attaisnojama pat tad, ja šis nepilngadīgais būtu

nepamatoti spiedis pieturvietas izsaukšanas pogu. Šo atbildētāja rīcību neattaisno arī tas fakts, ka viņš vispirms

vērsies pie pasažieriem un tie ir norādījuši uz šo nepilngadīgo personu.

[7.6] Atbildētājs norāda, ka nav apdraudējis bērna drošību, jo pārliecinājies, ka viņš iekāpj nākošajā autobusā.

No Darba likuma 101.panta pirmās daļas 5.punktā norādītā izriet, ka Darba aizsardzības noteikumu

pārkāpumam, kurš varētu būt pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar darbinieku, ir jābūt tādiem, kas

apdraudējis personu drošību un veselību.

Kaut arī tiesa iepriekš atzina par pierādītu, ka atbildētājs ir pārliecinājies, ka bērns iekāpj nākošajā autobusā, tas

nepierāda, ka bērns atradās drošībā. Par bērna atrašanos drošībā liecina ne tikai bērna atrašanās fiziskā drošībā,

bet arī tas, vai bērnam ir pietiekami resursi izkļūšanai no situācijas, kurā viņš ir nonācis. Piemēram, vai

nepilngadīgajam ir saziņas līdzekļi, vai viņš zina savu izkāpšanas pieturvietu, vai viņam ir braukšanai derīgs

dokuments un citi dažādi faktori. Tādēļ atbildētāja pārliecināšanās, ka nepilngadīgais pasažieris iekāpis nākošajā

autobusā, pilnībā nenodrošina nepilngadīgā pasažiera drošību.

Vienlaikus ar nepilngadīgā pasažiera drošības garantiju ir nepieciešams pievērst uzmanību šī pasažiera veselības

nodrošināšanai. Pieaugušas personas agresīva rīcība sabiedriskajā transportā, ja izrādītos, ka pasažieris nav bijis

vainojams atbildētāja norādītajos pārkāpumos, var radīt nepilngadīgas personas veselības problēmas, kas var

izpausties pēc kāda laika, jo nepilngadīga persona nespēj pilnvērtīgi novērtēt savas rīcības sekas un apzināties

riskus. Tiesa pievienojas prasītājas norādei, ka pat tad, ja šis nepilngadīgais spēlējas ar pieturvietas izsaukšanas

pogu, autobusa vadītājs nav tiesīgs viņu aizskart un izstumt no transportlīdzekļa.

Nav nepieciešams gūt pierādījumus, ka bērna drošībai un veselībai pastāvēja reāls apdraudējums, jo pats fakts,

ka sveša persona aizskāra un izstūma no drošas vides nepilngadīgu personu, neatkarīgi no sekām ir uzskatāma

par bērna drošības un veselības apdraudējumu.

Tiesa konstatē, ka prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētājs ir rupji pārkāpis Darba aizsardzības noteikumus un tas ir

apdraudējis citu personu drošību un veselību.

[8] Atbildētāja norāde, ka viņš agrāk nav saņēmis aizrādījumus, nav pietiekams pamats prasības noraidīšanai.

[9] Tiesa secina, ka ir pamats prasību apmierināt un izbeigt /Nosaukums A/ 2013.gada 30.aprīlī nodibinātās

darba tiesiskās attiecības, darba līgums Nr./Numurs A/, ar /Persona D/.

[10] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenama valsts

nodeva 70 euro, bet pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts labā ir

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu 15 euro.

[11] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē iesniedza zvērināta advokāta /Persona C/ rēķinu par juridisko palīdzību

(sagatavošanos un pārstāvību) tiesā 2024.gada 27.februārī 363euro un rēķinu par juridisko palīdzību

(sagatavošanos un pārstāvību) tiesā 2024.gada 18.aprīlī 544,50 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d)apakšpunktu prasītājai ir atlīdzināmi izdevumi

advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk

par 2850 euro. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta piekto daļu tiesa var noteikt mazāku apmēru

atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī

izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu

skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Tiesa atzīst, ka Civilprocesa likuma 44.panta piekto daļu var piemērot pēc savas iniciatīvas, jo darbinieks ir

atzīstams par mazāk aizsargātu, salīdzinot ar darba devēju, un kaut arī tiesa ir atzinusi, ka prasītājas prasība par

darba tiesisko attiecību izbeigšanu tiek apmierināta, ir jāņem vērā faktu, ka darbinieks zaudē darbu, kurā viņš ir

ilgstoši strādājis.

Tiesa atzīst, ka prasītājas izdevumi advokāta atlīdzības samaksai ir samazināmi arī tādēļ, ka lieta tika izskatīta

divās tiesas sēdēs, bet pirmā tiesas sēde 2024.gada 27.februārī tika atlikta prasītājas lūguma dēļ, jo prasītāja

nebija iesniegusi pierādījumus saviem apgalvojumiem.

Tādējādi izdevumi advokāta atlīdzības samaksai ir palielinājušies tieši prasītājas dēļ. Tiesa atzīst, ka ar lietas

vešanu saistītie izdevumi ir piedzenami 544,50 euro atbilstoši samaksai par juridisko palīdzību otrajā tiesas

sēdē.

[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei

– 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,15., 34., 41., 42., 44., 93., 97., 112., 193., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Izbeigt /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./Reģistrācijas numurs A/, un /Persona D/, personas kods /Personas kods

A/, darba tiesiskās attiecības, kas nodibinātas ar 2013.gada 30.aprīļa Darba līgumu Nr./Numurs A/.

Piedzīt no /Persona D/, personas kods /Personas kods A/, /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /Reģistrācijas

numurs A/, labā valsts nodevu 70euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 544,50 euro.

Piedzīt no /Persona D/, personas kods /Personas kods A/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

15euro. samaksu veicot saņēmējam: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds, civillietas numurs).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Sprieduma pasludināšanas un pieejamības tiešsaistes sistēmā datums – 2024.gada 20.maijs.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 20 dienu laika no sprieduma pasludināšanas – 2024.gada

20.maija, apelācijas sūdzību iesniedzot Latgales rajona tiesā.

Tiesnese Elita Stivriņa

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.