Court dismissed defendant's appeal and allowed plaintiff's claim for loan repayment and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's appeal and fully allowed the plaintiff's claim for loan repayment and associated costs. The plaintiff successfully transferred rights from Bigbank to SIA Intrum Latvia following a breach of the original loan agreement by the defendant. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal, interest, penalties, and procedural expenses within ten days.
Legislator headnote
AI generatedParāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants; Civillikuma 1402., 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1828., 1838., 1943., 1946.pants: The court may award full damages including interest and costs when a debtor fails to repay a loan within the agreed period, and the creditor's rights are validly transferred.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2772-20/28
ECLI:LV:RVPT:2020:0204.C30796119.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 4.februārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu
SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 25.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Intrum Latvia” (turpmāk arī – prasītājs) prasības pieteikums
vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu
prasītājam:
- aizdevuma summas parādu 1 854,81 euro;
- aizdevuma lietošanas procentus 1 529,69 euro;
- aizdevuma līguma administrēšanas maksu 30,00 euro;
- līgumsodu 168,92 euro;
- likumiskos procentus 217,94 euro;
- parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro;
- valsts nodevu 387,37 euro;
- ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro;
- ar brīdinājumu izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro;
- apstiprināt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas
dienas līdz sprieduma izpildei.
[1.1] Prasībā norādīti šādi argumenti:
- 2015.gada 30.decembrī starp atbildētāju un Bigbank AS Latvijas filiāli tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.151133179/10LZ, ar kuru
atbildētājai izsniegts aizdevums 1 854,81 euro apmērā un atbildētāja apņēmās apmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus no
līguma izrietošos maksājumus Aizdevuma līguma maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā;
- ievērojot to, ka atbildētāja neveica aizdevuma un citu no Aizdevuma līguma izrietošo maksājumu atmaksu maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā,
kā arī atbildētāja maksājumu saistību kavējums pārsniedza 30 dienas, prasītājs vienpusēji atkāpās no Aizdevuma līguma ar 2017.gada 25.oktobri un
pieprasīja tūlītēju parāda atmaksu;
- 2018.gada 25.jūlijā starp Bigbank AS Latvijas filiāli kā cedentu un prasītāju kā cesionāru tika noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītājs
ieguva prasījuma tiesības uz atbildētājas saistībām ar visām blakus tiesībām;
- atbildētājas no Aizdevuma līguma grafika izrietošās nenokārtotās saistības veido 3 414,50 euro, kas sastāv no neatmaksātā aizdevuma
1 854,81 euro apmērā, procentiem par aizdevuma lietošanu 1 529,69 euro apmērā un aizdevuma līguma administrēšanas maksas 30,00 euro apmērā;
- prasītājs aprēķinājis līgumsodu 168,92 euro apmērā;
- prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus 217,94 euro apmērā par laika periodu no 2017.gada 26.oktobra līdz 2019.gada 1.oktobrim;
- atbildētājas pienākums atlīdzināt prasītājam, kā parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam, radušos parāda atgūšanas izdevumus 17,00 euro
apmērā;
- prasītājs ir vērsies pret atbildētāju ārpustiesas kārtībā ar pieprasījumu samaksāt parādu, taču atbildētāja nav veikusi parāda pilnīgu samaksu.
[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Parādu atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par
parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.,
1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu.
Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājai nosūtīts uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas vienlaikus ir arī atbildētājas deklarētā
dzīvesvietas adrese, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2019.gada 4.decembrim, papildus informējot, ka paskaidrojumu
neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot atbildētājas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Vienlaikus atbildētājai izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt
noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.
Atbildētāja līdz lietas izskatīšanai nav sniegusi paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
[3] 2019.gada 27.decembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka saīsinātā sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā 2020.gada 4.februārī.
Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājai ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm
nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas
par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas
izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota
un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu.
Saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu,
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa,
kā to noteic Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa.
Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta otro daļu, sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem
vadījusies tiesa.
[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
[8] Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Cesionārs gan
neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau
pastāvošām tiesībām [..] un vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru, kā to noteic Civillikuma 1806.pants.
[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1943.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā paša daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Atbilstoši Civillikuma 1587.panta prasībām tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa,
kādu viņš saņēmis.
Tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, kā to paredz Civillikuma 1838.pants.
Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas
nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Atbilstoši Civillikuma 1589.panta prasībām vienpusēja atkāpšanās no līguma ir
pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Ņemot vērā to, ka atbildētāja nav pildījusi savas no aizdevuma līguma izrietošās saistības, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota
un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1589., 1652., 1793., 1838., 1943.pantu, un no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams
galvenais parāds 1 854,81 euro un aizdevuma līguma administrēšanas maksa 30,00 euro, kopā 1 884,81 euro.
[10] Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam
radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.
Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punkts
noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas
atbilst par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt
kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav
sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; savukārt, par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda
atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņas izdevumu 17,00 euro apmērā piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma,
pamatojoties uz Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu
pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.
[11] Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, kā to paredz Civillikuma 1717.pants. Savukārt Civillikuma 1720.pantā
noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.panta prasībām, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora
atgādinājumu. Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kā to paredz Civillikuma 1652.panta
pirmās daļas 3.punkts.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda 168,92 euro apmērā, kas aprēķināts par līguma darbības laiku un nepārsniedz 10 % no
pamatparāda summas, piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1652., 1716., 1717., 1720. un 1828.pantu.
[12] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,
vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.
Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts
Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība par līgumisko procentu par aizdevuma izmantošanu 1 529,69 euro apmērā piedziņu un
likumisko procentu 217,94 euro apmērā piedziņu ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756., 1759., 1765.pantu.
[13] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1 854,81 euro, ņemot
vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 387,37 euro, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro, kā arī
ar brīdinājuma izskatīšanu saistītie izdevumi 5,44 euro apmērā, ko prasītājs samaksājis, iesniedzot prasību tiesā, piedzenami no atbildētājas par labu
prasītājam.
[15] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda
atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, 2.punktu, Civillikuma 1402., 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720.,
1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1828., 1838., 1943., 1946.pantu, Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģ.Nr.40203088409, 4 214,37 euro (četri tūkstoši divi simti
četrpadsmit euro un trīsdesmit septiņi centi), kas sastāv no:
- pamatparāda 1 854,81 euro;
- aizdevuma lietošanas procentiem 1 529,69 euro;
- aizdevuma līguma administrēšanas maksas 30,00 euro;
- līgumsoda 168,92 euro;
- likumiskajiem procentiem 217,94 euro;
- parāda piedziņas izdevumiem 17,00 euro;
- valsts nodevas 387,37 euro;
- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,20 euro;
- ar brīdinājuma izskatīšanu saistītiem izdevumiem 5,44 euro.
Samaksa prasītāja labā izdarāma AS “Luminor Bank” norēķinu kontā Nr.LV84NDEA0000081667899.
Noteikt SIA “Intrum Latvia”, reģ.Nr.40203088409, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt
no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas 1 854,81 euro, vienlaikus
nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Noteikt/pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums sastādīts 2020.gada 4.februārī.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma
iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 5.martā.
Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2
pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Pujate