Court dismissed defendant's objections and allowed plaintiff's small claims debt for unpaid invoices and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's objections regarding the calculation of interest and procedural requirements for the small claims action. The plaintiff successfully proved the debt through invoices and a pre-litigation warning, establishing a total claim of 733.90 euros including principal, interest, and court costs. Consequently, the court ordered the defendant to pay the full amount within ten days of the judgment taking effect.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 93.–97., 204.1, 250.25, 250.27 panti: When a plaintiff proves the existence of a debt and fulfilled pre-litigation obligations, the court must allow the claim and order payment of principal, interest, and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1474-18/3
ECLI:LV:RLPT:2018:0104.C29481117.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 4.janvārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme,
rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “Cargobus Latvia” maza apmēra prasībā pret SIA
“Messengers Service Group” par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA “Cargobus Latvia” (turpmāk – prasītāja) 2017.gada 8.augustā cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību par
naudas piedziņu pret SIA “Messengers Service Group” (turpmāk – atbildētāja), lūgdama piedzīt no atbildētājas parādu 603,20 euro, likumiskos
nokavējuma procentus 32,10 euro, valsts nodevu 95,30 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar prasītājas izrakstītajiem rēķiniem Nr.CB091216/6106, CB071116/5359, CB061016/4860,
CB080916/4371, RF060116/30, RF040116/7, RF301215/5559, RP151215/5450 atbildētāja līdz pat šim brīdim nav veikusi minēto rēķinu apmaksu
pilnā apmērā par galvenā parāda jeb pamatparāda summu 603,20 euro apmērā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1759.pantu, 1765.pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2000/35/EK “Par maksājumu kavējumu
novēršanu komercdarījumos” 3.panta 1.punkta d.daļas noteikumiem, uz 2017.gada 27.martu atbildētājai bez iepriekš minētā galvenā parāda tika
aprēķināti arī likumiskie nokavējuma procenti, kas sastāda 32,10 euro. Tādējādi kopējā parāda summa uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi tiesā
sastāda 635,30 euro.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja izpildīja visas savas saistības pret atbildētāju, kas izriet no iepriekš minētajos rēķinos norādītā, t.i.,
sniedza atbildētājai transporta pakalpojumus, nesaņemot par to sniegšanu no atbildētājas pilnu samaksu. Saskaņā ar minētajos rēķinos norādīto,
atbildētājai ir pienākums prasītājai samaksāt saskaņā ar rēķinos noteikto samaksas veidu, kārtību un termiņiem.
SIA “DELSS” kā pilnvarniece atbildētājai 2017.gada 12.aprīlī pa pastu ierakstīta sūtījuma veidā nosūtīja uz juridisko adresi pirmstiesas
brīdinājumu par savlaicīgi nenokārtotām maksājuma saistībām. Pirmstiesas brīdinājumā tika lūgts atbildētāju līdz 2017.gada 17.aprīlim nomaksāt iepriekš
minēto parādu vai vienoties par parāda samaksas kārtību, norādot, ka pretējā gadījumā, ja prasītājas prasījums nebūs apmierināts vai netiks celti
pamatoti iebildumi, tad pret atbildētāju tiks iesniegts tiesā prasības pieteikums par parāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
SIA “DELSS” un arī pati prasītāja attiecībā uz iepriekš minēto pirmstiesas brīdinājumu no atbildētājas nav saņēmusi pamatotus iebildumus, kas
liecina par to, ka atbildētāja vienkārši izvairās no savu pret prasītāju uzņemto maksājumu saistību pilnīgas un pienācīgas izpildes, jo daļējus maksājumus
par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem atbildētāja prasītājai ir veikusi. Savstarpēju pārrunu ceļā strīdu atrisināt nav bijis iespējams, jo atbildētāja ir
sistemātiski izvairījusies no savu uzņemto saistību izpildes, ir izvairījusies no iespējamām sarunām par jautājuma atrisināšanu, un tai piedāvātajā laikā nav
piedāvājusi prasītājai apmierinošu šī jautājuma risinājumu. Līdz ar to prasītāja nepiekrīt izmantot mediāciju strīda risināšani.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1402.pantu, 1759.panta 1.punktu un 1765.pantu.
Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai 2017.gada 11.augustā uz viņas juridisko adresi Pērnavas ielā 41, Rīgā ierakstītā pasta
sūtījumā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapas, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa
likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts
atbildētājai (lietas 27.lapa).
Atbildētāja paskaidrojumus tiesas noteiktajā termiņā nav sniegusi. Atbildētājai nosūtītie tiesas dokumenti atgriezti tiesā ar atzīmi — beidzies
glabāšanas laiks (lietas 28.–29.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta sesto daļu tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses. Atbilstoši
Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir
paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas
adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek
saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļā noteikts, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu
lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā
varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad
sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.
2017.gada 4.decembrī paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu 2018.gada 4.janvārī
parastā pasta sūtījumā nosūtīts uz atbildētājas juridisko adresi un prasītājas juridisko adresi (lietas 30.lapa).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas vietu un laiku, kā arī sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas paskaidrojumi vai iebildumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu
paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai
personai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,
kuras mērķis ir nobibināt saistību tiesības (1401.p.).
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja atbildētājai izrakstījusi sekojošus rēķinus: 2015.gada 15.decembrī rēķinu Nr.RF151215/5450 ar
apmaksas datumu 2015.gada 25.decembrī par kopējo summu 30,89 euro; 2015.gada 30.decembra rēķinu Nr.RF301215/5559 ar apmaksas datumu
2016.gada 2.janvārī par kopējo summu 29,32 euro; 2016.gada 4.janvāra rēķinu Nr.RF040116/7 ar apmaksas datumu 2016.gada 7.janvārī par kopējo
summu 30,66 euro; 2016.gada 6.janvāra rēķinu Nr.RF060116/30 ar apmaksas datumu 2016.gada 9.janvārī par kopējo summu 50,42 euro; 2016.gada
8.septembra rēķinu Nr.CB080916/4371 ar apmaksas datumu 2016.gada 18.septembrī par kopējo summu 273,69 euro (neapmaksātā summa 73,69
euro); 2016.gada 6.oktobra rēķinu Nr.CB061016/4860 ar apmaksas datumu 2016.gada 17.oktobrī par kopējo summu 334,03 euro; 2016.gada
7.novembra rēķinu Nr.CB071116/5359 ar apmaksas datumu 2016.gada 18.novembrī par kopējo summu 62,79 euro; 2016.gada 9.decembra rēķinu
Nr.CB091216/6106 ar apmaksas datumu 2016.gada 19.decembrī par kopējo summu 74,19 euro; pēc izrakstītajiem rēķiniem kopējā neapmaksātā
parāda summa 603,20 euro (lietas 6., 12.–19.lapa).
2017.gada 12.aprīlī prasītājas pilnvarotā pārstāve ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja atbildētājai 2017.gada 10.aprīļa pirmstiesas brīdinājumu par
neizpildītām maksājumu saistībām, lūdzot nomaksāt parādu līdz 2017.gada 17.aprīlim, brīdinot, ka parāda nemaksāšanas gadījumā prasītāja būs spiesta
savu interešu aizstāvībai vērsties ar prasību tiesā (lietas 20.–22.lapa).
Samaksas izdarīšanu saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu atbildētāja nav pierādījusi – nav iesniegusi jebkādas ziņas, kas dotu pamatu
atzīt, ka parāds samaksāts pilnīgi vai kādā daļā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda fakti, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpamato savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – paskaidrojumus par celto prasību nav sniegusi, iebildumus
pret prasību nav cēlusi, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī pretējus pierādījumus nav iesniegusi, no kā secināms, ka atbildētājai
nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus un tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un
apmierināma un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams pamatparāds 603,20 euro apmērā.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu. Saskaņā ar Civillikuma
1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par
sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 3.panta 1.punkta d)
apakšpunktu procentu līmenis par kavētu maksājumu (“obligātā likme”), kas debitoram ir jāmaksā, ir procentu likmes, ko Eiropas Centrālā banka
piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās, (“standartlikmes”) un vismaz
septiņu procentu punktu (“starpības”) summa, ja vien līgumā nav noteikts citādi. Dalībvalstij, kas nepiedalās Ekonomikas un monetārās savienības trešajā
posmā, iepriekš minētā standartlikme ir savas valsts bankas noteiktā līdzvērtīgā likme. Abos gadījumos attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā
esošo standartlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.
Saskaņā ar Latvijas Bankas mājas lapā https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/procentu-likmju-statistikas-raditaji/galvenas-
procentu-likmes esošo informāciju par procentu likmēm, tiesa uzskata, ka prasītājam ir tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus 8 %
apmērā.
Ievērojot minēto, prasītāja saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus
32,10 euro par laika periodu no 2015.gada 26.decembra līdz 2017.gada 27.martam (lietas 6.lapa).
Lietā ir iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka atbildētāja ir kavējusi izrakstīto rēķinu apmaksu tajos noteiktajos termiņos, tādējādi prasītājai ir tiesības
aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus par apmaksas termiņa kavējumu.
Līdz ar norādīto tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 32,10 euro par laika periodu no
2015.gada 26.decembra līdz 2017.gada 27.martam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 95,30 euro (lietas 10.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 11.lapa).
No uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir 3,30 euro,
tādējādi prasītājai ir atlīdzināmi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā.
Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 98,60 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10
dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.–97., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA “Messengers Service Group”, reģistrācijas Nr.50003730791, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Cargobus
Latvia”, reģistrācijas Nr.40103608845, pamatparādu 603,20 euro apmērā, likumiskos procentus 32,10 euro par laika periodu no 2015.gada
26.decembra līdz 2017.gada 27.martam un tiesas izdevumus 98,60 euro apmērā, kopā 733,90 euro (septiņi simti trīsdesmit trīs euro, 90 centi).
Piedzenamā parāda summa ieskaitāma sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Cargobus Latvia”, reģistrācijas Nr.40103608845, norēķinu kontā
Nr.LV60 UNLA 0050 0198 55671, AS “SEB banka”.
Noteikt SIA “Messengers Service Group”, reģistrācijas Nr.50003730791, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 4.janvāra, Rīgas apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības
ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese K.Vinte-Korme