Court dismissed complaint against traffic fine, ruling refusal to sign protocol does not negate administrative liability.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the plaintiff's appeal against a traffic fine, upholding the police officer's decision to issue a penalty despite the defendant's refusal to sign the violation protocol. The defendant argued that the unsigned document lacked legal binding force, but the court found that statutory provisions explicitly allow for protocol issuance and penalty imposition even when a person refuses to sign. Consequently, the court determined that the administrative procedure was lawful and the fine remained valid.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss 248. panta 4. daļa; Ceļu satiksmes likums 101. punkts; Tiesā noteikts, ka personas atteikšanās parakstīt administratīvo pārkāpuma protokolu neveido tiesiskas sekas un neapšaubo administratīvās atbildības izlemšanu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.1A20002917
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2017.gada 14.jūlijā
Liepājas tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis, izskatot rakstveida procesā /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības
policijas biroja priekšnieka E.Boļšakova 13.05.2017. lēmumu Nr.20-19/141,
konstatēja:
2017.gada 17.aprīlī VP Kurzemes RP KPB Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors (turpmāk - Inspektors) Ints
Burkēvics noformēja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 694660 par ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk- CSN) 101.punkta un Ceļu
satiksmes likuma (turpmāk - CSL) 9.panta pirmās daļas prasību neievērošanu, par to, ka /pers. A/ 2017.gada 17.aprīlī plkst.15:09 vadīja
transportlīdzekli VW Polo, valsts reģistrācijas numurs (turpmāk - v/n) /reģistrācijas numurs/, Liepājā, pa Klaipēdas ielu, virzienā no Pērkones ielas uz
Vaiņodes ielas pusi, ar braukšanas ātrumu 75 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Braukšanas ātrums fiksēts ar mērierīci ,,Stalker Dual DSR"
Nr.DE006693, kura pieļaujamā kļūda +/- 3 km/h. Minimālais braukšanas ātrums 72 km/h, līdz ar ko atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par 22
km/h, kā arī transportlīdzeklim nav veikta tā īpašnieka obligāta civiltiesiska transportlīdzekļa apdrošināšana. Ar inspektora I.Burkēvica 17.04.2017.
lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā PF694660 /pers. A/ sodīts pēc Latvijas APK 149. 8 panta astotās daļas un 149.24 panta otrās daļas ar naudas
sodu 90 euro apmērā, par ko viņš iesniedza sūdzību policijas augstāk stāvošai amatpersonai.
Ar noformēto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 694660 /pers. A/ iepazīstināts, pie administratīvās atbildības sauktās personas pienākumi
un tiesības izskaidroti, no protokola parakstīšanas /pers. A/ atteicies. Noformētā administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PF 694660 otrs eksemplārs
2017.gada 20.aprīlī nosūtīts /pers. A/ uz tā deklarēto dzīves vietu.
Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja (turpmāk – Iestādes) priekšnieka E.Boļšakova 13.05.2017. lēmumu
Nr.20-19/141 sūdzība noraidīta un iepriekšējais lēmums atstāts negrozīts.
08.06.2017. Liepājas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par augstāk minēto lēmumu, un tā nodota izskatīšanai tiesnesim R.Jūrmalim.
Sūdzībā /pers. A/ norādījis, ka administratīvā pārkāpuma protokols pēc būtības ir saistību dokuments, kas ir sastādīts starp divām pusēm, kur
viena puse ir Valsts Policija un otra puse apsūdzētā persona. Šis dokuments nosaka, ka par to ka apsūdzētā persona ir veikusi noteiktas darbības tā
apņemas samaksāt Valsts Kasē noteiktu summu. Administratīvā pārkāpuma protokols citiem vārdiem sakot esot vienkāršs līgums starp divām pusēm.
Cilvēka paraksts ir individuāls, unikāls cilvēka apliecinājums ar kuru cilvēks rakstiski apliecina saistību saņemšanu vai to nodošanu. Neuzņemoties
saistības, kas noteiktas dokumentā Nr. PF 694660 ir apliecinājis to, ka neatzīst, ka izdarījis jel kādu pārkāpumu, jo neuzskata, ka pārvietoties no punkta
A uz punktu B ir pārkāpums. Pārvietošanās esot ikviena cilvēka Satversmē noteiktās pamattiesības. Nenoliedzot administratīvā pārkāpuma protokolā
norādītos apstākļus, norādītus pārkāpuma būtībā, atteicies parakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu tādejādi neatzīstot pārkāpumu. Atgriežoties
automašīnā par spīti VP Kurzemes RP KPB amatpersonu aizliegumam turpinājis ceļu, jo vēlējies novietot automašīnu autostāvvietā. Lūdz atcelt lietā
pieņemto lēmumu.
Pārbaudot un izvērtējot /pers. A/ sūdzību un pārsūdzēto lēmumu, tiesa nekonstatē Latvijas APK 289.12 pantā noteiktos apstākļus Iestādes lēmuma
atcelšanai vai grozīšanai.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un
pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu, /pers. A/ sūdzībā un iesniegumā norādītos
apstākļus, tiesa atzīst, ka iesniegumā /pers. A/ neapstrīd administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF 694660 pārkāpuma būtībā fiksēto situāciju (apstākļu
izklāstu) un nenoliedz, ka ir izdarījis administratīvos pārkāpumus, par ko paredzēta administratīvā atbildība pēc 149.8 panta astotās daļas, un 149.24
panta otrās daļas, uzskatāms, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF 694660 minētais faktu izklāsts ir pierādīts un pārbaudes gaitā netiek vērtēti
pārkāpuma fiksēšanas apstākļi, bet tiek vērtēts vai /pers. A/ piemērots sods atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
Iestādes amatpersonas pieņemtajā 13.05.2017. lēmumā Nr.20-19/141 ietvertais pamatojums par /pers. A/ vainu konstatēto administratīvo
pārkāpumu izdarīšanā ir pareizs, bet Iestāde nav sniegusi motivētu izvērtējumu /pers. A/ vainai izdarītajos administratīvajos pārkāpumos, vadoties no
sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītā, ka tas neapstrīd piedalīšanos ceļu satiksmē apdzīvotā vietā, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu un vadot
transportlīdzeklim, kuram nav veikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Iestāde pie šiem apstākļiem lēmumā ir sniegusi izvērstu motivāciju par /pers. A/
piemērojamo sodu, kurai tiesa pievienojās pilnībā.
Pierādīšanas pienākums tiesā ir Iestādei. Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras
šajā kodeksa paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā
iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus,
kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, un šie pierādīšanas līdzekļi ir uzskaitīti 243.1 pantā.
Latvijas APK 149.8 panta astotajā daļā - par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem
stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5
tonnas, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 533. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona"
paredz sankciju, - naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 80 (astoņdesmit) euro apmērā. Savukārt, Latvijas APK 149.24 panta otrajā daļā —
par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā
apdrošināšana, —likumdevējs paredzējis naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam — no 85 (astoņdesmit pieci) līdz 120 (simt divdesmit) euro.
Vērtējot Iestādes lietas materiālos fiksētos pierādījumus, tie nerada tiesai nekādu šaubu par /pers. A/ vainu abos izdarītajos administratīvajos
pārkāpumos. Administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PF 694660 pārkāpuma būtībā norādītie izdarīšanas faktiskie apstākļi un videoieraksta apskates
laikā konstatētie apstākļi savstarpējā saistībā pilnībā pierāda /pers. A/ vainu ceļu satiksmes noteikumu 101.punkta un Ceļu satiksmes likuma 9.panta
pirmās daļas prasību neievērošanā, līdz ar ko viņa rīcība ir pareizi kvalificēta pēc Latvijas APK 149.8 panta astotās daļas un 149.24 panta otrās daļas.
Ar šiem tiesas pārbaudītajiem pierādījumiem apstiprinās, ka /pers. A/ 2017.gada 17.aprīlī plkst.15:09 vadot transportlīdzekli VW Polo, valsts
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Liepājā, pa Klaipēdas ielu, virzienā no Pērkones ielas uz Vaiņodes ielas pusi ir piedalījies ceļu satiksmē.
Ceļu satiksmes likuma 3.pants paredz, ka Ceļu satiksmes tiesiskais pamats ir šis likums un citi likumi, Ceļu satiksmes noteikumi u.c Ministru
kabineta normatīvie akti, valsts standarti, kā arī starptautiskie līgumi, kuru dalībvalsts ir Latvija.
Ceļu satiksmes likums tātad ir pamatlikums (vai speciāla tiesību norma) ceļu satiksmes dalībnieku attiecībām, to uzraudzībai un kontrolei. Ceļu
satiksmes likuma 25.panta trešā daļa nosaka, ka - transportlīdzekļa vadītājam jāievēro šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu ceļu
satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība.
Lietā nav strīda, ka /pers. A/ likumdevēja noteiktā kārtībā, nokārtojot valsts noteiktos pārbaudījumus CSDD ir ieguvis transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības, kas nozīmē tā atbilstību valsts prasībām gan teorētiskām, gan praktiskām zināšanām šajā specifiskajā jomā un dod tiesības piedalīties ceļu
satiksmē, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 3.panta prasības.
Likuma 9.panta pirmā daļas prasības nosaka, ka Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, .......uz
kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā- apdrošināšana..... Ceļu satiksmes noteikumu
101.punkts nosaka, ka - apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h.
/pers. A/ tādējādi nav izpildījis iepriekšminētās prasības, par ko pamatoti ticis saukts pie administratīvās atbildības, ceļu satiksmes uzraudzību
pilnvarotai amatpersonai sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, par pārkāpumu paredzētu Latvijas APK 149.8 panta astotajā daļā un 149.24
panta otrajā daļā.
Nav nekāda pamata /pers. A/ uzskatam, ka šādu pārkāpumu izlemšana notiktu civiltiesiskā kārtībā.
Latvijas APK 1.panta otrajā daļā norādīts, ka administratīvo pārkāpumu lietās likumdošanas uzdevumu realizēšanai administratīvo pārkāpumu
kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un
kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Par abiem iepriekšminētiem pārkāpumiem likumdevējs ir noteicis
administratīvās atbildības iestāšanos.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumā noteikto ceļu satiksmes uzraudzību veic policijas darbinieki. Policijas inspektors I.Burkevics ir tam pilnvarota
amatpersona un pamatoti, konstatējot /pers. A/ rīcībā administratīvos pārkāpumus, sastādīja administratīvo protokolu.
Likumdevējs Latvijas APK 205. un 214.pantā ir deleģējis Valsts policijai tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par pārkāpumiem, kas
paredzēt Latvijas APK 149. 8 panta astotajā daļā un 149.24 panta otrajā daļā. Tāpat, Latvijas APK 248.pantā likumdevējs ir paredzējis arī iespējamās
situācijas, kad personas atsakās parakstīt protokolu. Panta ceturtā daļā norādīts, ja persona atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara
ierakstu.
Līdz ar to /pers. A/ atteikšanās parakstīt protokolu neveido cilviltiesiskas attiecības, un šāds uzskats ir pamatots tikai ar viņa pieņēmumu pamata.
Tāpat viņa rīcība, atteikšanās parakstīt protokolu neveido nekādas noteiktas tiesiskas sekas administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, jo protokola
otrs eksemplārs20.04.2017. ir nosūtīts uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietu. Līdz ar to ir ievērotas viņa tiesības uz savu interešu aizsardzību.
Lietā no amatpersonas (iestādes) puses nav pieļauti procesuālo un materiālo normu pārkāpumi un /pers. A/ ir pamatoti saukts pie administratīvās
atbildības par pārkāpumiem, paredzētiem Latvijas APK 149.8 panta astotajā daļā un 149.24 panta otrajā daļā, nosakot viņam galīgo sodu saskaņā ar
Latvijas APK 35.panta otrās daļas nosacījumiem (ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, sodu uzliek tās sankcijas
ietvaros, kas ir paredzēta par smagāko pārkāpumu) 90 euro apmērā.
Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.18 pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
atstāt negrozītu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka E.Boļšakova 13.05.2017. lēmumu Nr.20-
19/141, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 24.07.2017.
Tiesnesis R.Jūrmalis