Court partially allowed eviction claim against tenants for unpaid rent but dismissed eviction order due to procedural error.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court partially upheld the landlord's claim for eviction and debt collection while dismissing the specific eviction order. The tenants occupied the apartment without a new lease after the original tenant's death and failed to pay rent or transfer rights. The court ruled that while the debt and costs were valid, the first instance court erred in ordering eviction without first addressing the tenants' request to transfer the lease.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 432.-434. panti; 454. panta 1. un 2. daļa: When tenants occupy a dwelling without a new lease after the original tenant's death and fail to pay rent, the court may order debt collection and costs, but must separately evaluate the eviction request if the tenants have raised the issue of lease transfer.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0431-22/35
ECLI:LV:RAT:2022:0922.C68436820.13.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022.gada 22.septembrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesnese referente Sandra Krūmiņa,
tiesnese Dzintra Zvaigznekalna-Žagare,
tiesnesis Arnis Dundurs,
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, kas rīkojas Rīgas pilsētas pašvaldības vārdā, prasībā pret /pers. A/, /pers. B/,
/pers. C/ un /pers. D/ par izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu sakarā SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” un /pers. B/ apelācijas sūdzībām par
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 30.augusta spriedumu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
[1] Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder nekustamais īpašums /adrese A/, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kas
sastāv no zemes gabala un uz tā atrodošas dzīvojamās ēkas.
Starp SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, kas rīkojusies Rīgas pilsētas pašvaldības vārdā, kā izīrētāju un /pers. E/ kā īrnieci 2003.gada 24.aprīlī,
pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2003.gada 16.aprīļa lēmumu, noslēgts dzīvojamās telpas /adrese B/, īres līgums uz
nenoteiktu laiku. Īres līguma pielikumā norādīts, ka dzīvojamās telpas lietošanas tiesības ir arī īrnieces ģimenes locekļiem meitai /pers. A/, dzimušai
/datums/, mazmeitai /pers. D/, dzimušai /datums/, dēlam /pers. B/, dzimušam /datums/, un meitai /pers. C/, dzimušai /datums/.
Dzīvokļa īrniece /pers. E/ 2019.gada 8.jūnijā mirusi.
[2] SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” 2020.gada 13.oktobrī cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/, /pers. D/, /pers. B/ un /pers. C/, kas tiesvedības laikā
precizēta, ar kuru lūgts izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas /adrese B/, ar visām viņiem piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas
un piedzīt solidāri no viņiem zaudējumu atlīdzību 2498,31 EUR.
Prasības pieteikumā ir atsauce uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10., 44.pantu, Civillikuma 1779.pantu, un prasība pamatota ar šādiem
apstākļiem.
[2.1] Atbildētāji pēc īrnieces /pers. E/ nāves nav risinājuši jautājumu par īres līguma pārslēgšanu, kā arī nav atteikušies no strīdus dzīvokļa
lietošanas tiesībām, līdz ar to aizņem dzīvojamo telpu bez tiesiska pamata.
/pers. B/ ir vērsies pie prasītājas ar lūgumu sniegt informāciju par īres līguma pārslēgšanas kārtību un parādu. Prasītāja ir sniegusi prasīto
informāciju, bet nekāda atbildētāju rīcība nav sekojusi.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44.pants (redakcijā līdz 2021.gada 30.aprīlim) paredzēja, ka personas, kas patvarīgi – bez dzīvojamās telpas īres
līguma noslēgšanas – aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar
telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no tām.
[2.2] Atbildētāji pēc īrnieces nāves nav arī maksājuši dzīvokļa īres maksu un maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, radot izīrētājai
zaudējumus. Par laiku no 2019.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 29.martam zaudējumi sasnieguši 2498,31 EUR.
[2.3] Prasītāja 2020.gada 22.maijā ir nosūtījusi atbildētājiem brīdinājumus par nepieciešamību nokārtot īres tiesiskās attiecības un samaksāt
parādu. Sūtījumu ir saņēmis tikai /pers. B/, līdz ar to 2020.gada 15.jūnijā brīdinājums tika publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
[3] /pers. B/ prasību nav atzinis, norādot šādus iebildumus.
[3.1] SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” nav prasības tiesību, jo īres tiesiskās attiecības tika nodibinātas ar dzīvokļa īpašnieci – Rīgas pilsētas pašvaldību.
[3.2] /pers. B/, kurš kopš /datums/ atrodas cietumā, pēc mātes nāves ir vairākkārt vērsies pie SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” ar lūgumu noslēgt
dzīvojamās telpas īres līgumu ar viņu un sadalīt termiņos parāda samaksu, bet prasītāja norādījusi, ka ir nekavējoties pilnībā jāsamaksā parāds un
jāsaņem pārējo ģimenes locekļu piekrišana īres līguma pārslēgšanai.
Neviens no pārējiem ģimenes locekļiem, izņemot /pers. D/, nav izrādījuši nekādu interesi par dzīvokli.
Parāds būtu jāmaksā /pers. C/, kura dzīvoklī faktiski ir dzīvojusi.
Atbildētājs ir lūdzis prasītājai sūtīt maksājumu rēķinus uz cietumu un atļaut dzīvoklī iemitināt apakšīrnieku, bet tas atstāts bez ievērības.
[4] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 30.augusta spriedumu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” celtā prasība daļēji apmierināta – nospriests
piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu 2498,31 EUR un tiesas izdevumus 349,54 EUR, un atzīt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos
6 % gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei; piedzīt solidāri no atbildētājiem valsts ienākumos ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 7,02 EUR, piedzīt no prasītājas valsts ienākumos izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību 80 EUR, bet
prasība daļā par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas noraidīta.
Spriedumā norādīti šādi argumenti.
[4.1] Prasība celta 2020.gada 13.oktobrī, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri”, kas bija spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim, 44.pantu,
kas noteica, ka personas, kas patvarīgi – bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas – aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no tām.
Lai tiesai būtu pamats piemērot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44.pantu, ir jākonstatē, ka atbildētāji dzīvojamo telpu ir aizņēmuši patvarīgi.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta pirmā daļa nosaka, ka personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta
attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā.
No lietai pievienotā 2003.gada 24.aprīļa dzīvojamās telpas īres līguma un tā pielikuma izriet, ka atbildētāji dzīvoklī iemitinājušies, pamatojoties uz
šo īres līgumu, iegūstot īrnieces ģimenes locekļu statusu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta izpratnē. Līdz ar to nav konstatējama atbildētāju
patvarība strīdus dzīvojamās telpas aizņemšanā.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Tulkojot šo tiesību normu kopsakarā ar 10.panta trešo daļu, kas paredz, ka citas dzīvojamās telpā iemitinātās personas, kuras nav ieguvušas īrnieka
ģimenes locekļa statusu, neiegūst patstāvīgas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, secināms, ka īrnieka ģimenes locekļi iegūst patstāvīgas dzīvojamās
telpas lietošanas tiesības.
Juridiskajā literatūrā, komentējot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantu, ir skaidrots, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir patstāvīgas tiesības
izmantot un lietot īrnieka īrēto dzīvojamo telpu, kas nav atkarīgas no īrnieka tiesībām. Tāpēc, ja īrnieks dzīvojamo telpu atstāj un tajā paliek tikai viņa
ģimenes locekļi, īres tiesiskās attiecības turpinās ar dzīvojamā telpā palikušajiem ģimenes locekļiem. Īres līguma pārformēšanai ar vienu no pilngadīgajiem
ģimenes locekļiem dažkārt ir formāls raksturs, jo tas būtībā nemaina dzīvoklī palikušo īrnieka ģimenes locekļu tiesisko statusu (R.Krauze. Par dzīvojamo
telpu īri. Likums ar komentāriem. Ceturtais papildinātais izdevums. - Rīga TNA 2008., 54.lpp., 63.lpp.).
Ņemot vērā minēto, atbildētāju izlikšana no dzīvojamās telpas ir iespējama tikai izvirzot prasījumu par dzīvojamās telpas īres tiesisko attiecību (īres
līguma) izbeigšanu (sk. arī Augstākās tiesas 2013.gada 29.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-405/2013).
Tā kā prasītāja prasījumu par īres tiesisko attiecību izbeigšanu nav izvirzījusi, prasība daļā par izlikšanu kā nepamatota noraidāma.
[4.2] Tā kā starp pusēm pastāv īres tiesiskās attiecības, prasījums piedzīt zaudējumus, ko sastāda nesamaksātā īres maksa un maksājumi par
komunālajiem pakalpojumiem, būtībā ir prasījums par parāda piedziņu.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa nosaka, ka īrnieka pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā
atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Atbildētāji nav apstrīdējuši lietai pievienotos rēķinus par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, un parāda aprēķinu, kā arī nav iesnieguši
tiesā samaksu apliecinošus pierādījumus, līdz ar to prasība daļā par parāda solidāru piedziņu pilnīgi apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos 6 % gadā no piedzītās, bet
nesamaksātās parāda summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.panta noteikumu, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[4.3] Nav pamata secinājumam, ka SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” nav prasības tiesību, jo ar lietai pievienoto 2016.gada 1.decembra līgumu par
dzīvojamo māju nodošanu bezatlīdzības lietošanā, apstiprinās, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir nodevusi prasītājai bezatlīdzības lietošanā nekustamo
īpašumu /adrese A/, kas dod tai tiesības celt prasību tiesā par izlikšanu un parāda piedziņu.
[5] Atbildētājs/pers. B/ iesniedzis apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā un lūdzis
izbeigt tiesvedību lietā.
Apelācijas sūdzībā norādīti šādi iebildumi.
Prasību ir cēlusi SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, kas nav strīdus dzīvokļa /adrese B/, īpašniece.
Dzīvokļa īpašniece un izīrētāja ir Rīgas pilsētas pašvaldība, kas arī ir pieņēmusi lēmumu par tā izīrēšanu. Līgumā par dzīvojamo māju nodošanu
bezatlīdzības lietošanā, kas pēc būtības ir pilnvarojuma līgums, ir norādīts, ka prasītājai ir tiesības sniegt dzīvojamo telpu izīrēšanas pakalpojumus un ka
tai ir tiesības pārstāvēt Rīgas pilsētas pašvaldību valsts, pašvaldības un tiesu iestādēs. Tas nozīmē, ka SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” ir tikai Rīgas pilsētas
pašvaldības pilnvarniece.
Secināms, ka prasību cēlusi persona, kurai nav šādu tiesību, līdz ar to tiesvedība lietā izbeidzama, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta
2.punktu.
[6] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneša 2021.gada 11.oktobra lēmumu /pers. B/ atbrīvots no valsts nodevas samaksas par apelācijas
sūdzības iesniegšanu.
[7] SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” iesniegusi apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu prasības noraidītajā daļā un
daļā, ar kuru izlemts jautājums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanu.
Apelācijas sūdzībā norādīti prasības pieteikumā jau norādītie apstākļi un šādi iebildumi pret pārsūdzēto spriedumu.
Pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi likumu “Par dzīvojamo telpu īri” un nepareizi tulkojusi jēdzienu “dzīvojamās telpas lietošanas
tiesības”.
Ar īrnieces /pers. E/ nāvi ir izbeigušās viņas no īres līguma izrietošās tiesības un saistības, kas ir tīri personiskas un nav mantojamas.
No likuma “Par dzīvojamo telpu iri” 10.panta nepārprotami izriet, ka īrnieka ģimenes locekļu tiesības un pienākumi ir spēkā tikmēr, kamēr ir spēkā
dzīvojamās telpas īres līgums. No likuma 14.panta nepārprotami izriet, ka īrnieka nāves gadījumā viņa ģimenes locekļiem ir tikai tiesības prasīt jauna īres
līguma noslēgšanu. Likuma 6.pants savukārt nosaka, ka īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja īres līguma termiņš
ir beidzies un nav pagarināts.
Prasītāja konkrētajā gadījumā nevēlas pārslēgt īres līgumu, jo par dzīvokli ir uzkrājies īres un komunālo maksājumu parāds, un atbildētāji nav
izrādījuši interesi samaksāt parādu un nokārtot īres līguma pārslēgšanu.
Par patvarīgu telpu aizņemšanu ir uzskatāma arī tāda rīcība, kad persona, izbeidzoties īres līgumam, bez tiesiska pamata aizņem un neatbrīvo
dzīvojamo telpu. Tā kā īres līgums nav pārslēgts, prasītājai ir tiesības prasīt atbildētāju izlikšanu, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri”
44.pantu.
[8] SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” savā rakstveida paskaidrojumā /pers. B/ apelācijas sūdzību nav atzinusi, norādot, ka pirmās instances tiesa pamatoti
secinājusi, ka tai ir prasības tiesības.
[9] Atbildētājas/pers. D/, /pers. A/ un /pers. C/ rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzībām nav sniegušas.
M o t ī v u d a ļ a
[10] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, rakstveida procesā pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos pierādījumus, apsvērusi
pārsūdzētajā tiesas spriedumā un apelācijas sūdzībās norādītos argumentus, atzīst, ka apelācijas sūdzības nav pamatotas šādu apsvērumu dēļ.
[10.1] Lietā nav strīda par šā sprieduma 1.punktā norādītajiem faktiem, kas arī apstiprinās ar lietai pievienotajiem pierādījumiem.
[10.2] Šā sprieduma 4.punktā un tā apakšpunktos norādītā pirmās instances tiesas motivācija, noraidot prasību daļā par izlikšanu un apmierinot
prasību daļā par parāda solidāru piedziņu, ir pamatota un pietiekama, līdz ar to Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija tai pievienojas, atkārtoti
nenorādot.
[10.3] /pers. B/ apelācijas sūdzībā norādītie iebildumi, ka SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” nav prasības tiesību un ka ir pamats tiesvedības izbeigšanai
lietā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu, nav pamatoti.
Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošajiem noteikumiem Nr.114 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums” SIA “Rīgas
pilsētbūvnieks” ir kapitālsabiedrība, kurā Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder kapitāla daļas un kurai ir deleģēta to pašvaldības funkciju (uzdevumu) izpilde,
kas saistītas ar pašvaldības īres dzīvojamo māju, sociālo dzīvojamo māju un tām piesaistīto zemesgabalu pārvaldīšanu, pašvaldības īpašumā esošo
dzīvojamo telpu un sociālo dzīvokļu izīrēšanu (sk. noteikumu 17.punktu un 3.pielikumu).
Ar 2016.gada 1.decembra līgumu par dzīvojamo māju nodošanu bezatlīdzības lietošanā apstiprinās, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir nodevusi
SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” dzīvojamo māju /adrese A/, iepriekš minēto funkciju (uzdevumu) izpildes nodrošināšanai, norādot, ka SIA “Rīgas
pilsētbūvnieks” ir tiesīga pārstāvēt Rīgas pilsētas pašvaldību valsts, pašvaldību un tiesu iestādēs, t.sk. saistībā ar parādu piedziņu, īres līgumu izbeigšanu un
izlikšanu.
Secināms, ka SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” ir tiesīga Rīgas pilsētas pašvaldības vārdā bez kāda īpaša pilnvarojuma celt tiesā prasību par izlikšanu no
dzīvokļa dzīvojamā mājā /adrese A/, un parāda piedziņu.
Fakts, ka prasības pieteikumā nav norādīts, ka prasība celta Rīgas pilsētas pašvaldības vārdā, ir vērtējama kā formāla nepilnība, kas nevar būt par
pamatu tiesvedības izbeigšanai lietā. Kā izriet no tiesu prakses, tiesas ir izskatījušas daudz līdzīgu prasību, kurās kā prasītāja norādīta SIA “Rīgas
pilsētbūvnieks”, neprecizējot, ka tā rīkojas Rīgas pilsētas pašvaldības vārdā (sk., piemēram, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā apelācijas
kārtībā izskatītās lietas Nr.C29328017, Nr.C29488218, Nr.C29578716, Nr.C30754216, Nr.C32187317, Nr.C33565618, Nr.C68332218,
Nr.C68487017, kurās atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību).
[10.4] SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” apelācijas sūdzībā norādītie iebildumi, ka pirmās instances tiesa nav pareizi piemērojusi likuma “Par dzīvojamo
telpu īri” noteikumus, nav pamatoti.
Pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka atbildētāji strīdus dzīvojamā telpā iemitinājušies likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantā noteiktajā
kārtībā, iegūstot īrnieces /pers. E/ ģimenes locekļu statusu, ka viņiem dzīvojamās telpas lietošanas pamats ir īres līgums un ka viņiem ir tādas pašas
tiesības kā īrniecei, t.sk. patstāvīgas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, kas neizbeidzas ar īrnieces nāvi, līdz ar to nav pamata atbildētāju izlikšanai,
pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44.pantu.
[10.5] Apmierinot prasību daļā par parāda 2498,31 EUR piedziņu, no atbildētājiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu līdzīgās
daļās piespriežami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 334,57 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,97 EUR, kopā
349,54 EUR, t.i., no katra 87,38 EUR.
/pers. B/ lietā ir bijuši izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, bet, tā kā prasība pret viņu ir daļēji apmierināma, šie izdevumi saskaņā ar
Civilprocesa likuma 44.1 panta otro daļu, 42.panto daļu valstij nav atlīdzināmi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētājiem līdzīgās daļās piespriežami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 33,02 EUR, t.i., no katra 8,25 EUR.
Pirmās instances tiesa nepamatoti secinājusi, ka prasītājas tiesas izdevumi no atbildētājiem piedzenami solidāri un ka no prasītājas valsts ienākumos
piedzenami izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. B/.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. – 434.pantu, 454.panta pirmo, otro daļu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
n o s p r i e d a
SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” prasību pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ daļā par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/,
un /pers. D/, personas kods /personas kods/, dzīvojamās telpas īres un komunālo maksājumu parādu par laiku no 2019.gada 1.jūlija līdz 2021.gada
29.martam 2498,31 EUR.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr.50003590021, tiesas izdevumus
87,38 EUR.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr.50003590021, tiesas izdevumus
87,38 EUR.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr.50003590021, tiesas izdevumus
87,38 EUR.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr.50003590021, tiesas izdevumus
87,38 EUR.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,25 EUR.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,25 EUR.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,25 EUR.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,25 EUR.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami Valsts kases kontā Nr.LV51TREL2190458019000, norādot, ka saņēmēja ir Tiesu
administrācija, iemaksas mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C68436820. Dokumenti, kas apliecina šo izdevumu samaksu,
iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.
SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” prasību pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ daļā par izlikšanu noraidīt.
Noteikt, ka spriedums daļā par parāda piedziņu un tiesas izdevumu atlīdzināšanu labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, kasācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un samaksājot drošības naudu 300 EUR. Drošības nauda iemaksājama Valsts kases
kontā Nr.LV83TREL8280010000000, norādot, ka saņēmējs ir Latvijas Republikas Augstākā tiesa, iemaksas mērķis – drošības nauda par kasācijas
sūdzību civillietā Nr.C68436820.
Tiesnese S.Krūmiņa
Tiesnese Dz.Zvaigznekalna-Žagare
Tiesnesis A.Dundurs