Legislator Case Law & Legislation
C27180113 / C-1801-13 AI generated

Court orders unpaid wages but dismisses reinstatement claim due to plaintiff's withdrawal.

Case Number C27180113 / C-1801-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court ordered the defendant to pay unpaid wages totaling LVL 1,553.51 for the period from April to August 2012, finding the claim well-founded as the defendant failed to provide evidence of payment. However, the court dismissed the request for immediate reinstatement to the previous position because the plaintiff withdrew this specific part of the claim during the hearing. Consequently, the proceedings regarding reinstatement were terminated, while the monetary award and court costs were upheld.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likums 96. pants; Civilprocesa likums 223. pants 4. punkts; Darba likums 122. pants: A court may award unpaid wages when the employer fails to prove payment, but must terminate reinstatement proceedings if the employee voluntarily withdraws that specific claim.

Keywords

AI generated
unpaid wages claim reinstatement withdrawal employer payment failure procedural termination labor dispute outcome

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 93. pants 1. daļa
Civilprocesa likums 96. pants
Civilprocesa likums 223. pants 4. punkts
Civilprocesa likums 43. pants 1. punkts
Civilprocesa likums 42. pants 1. daļa
Civilprocesa likums 34. pants 1. punkts b) apakšpunkts
Civilprocesa likums 2041. pants
Civilprocesa likums 8. pants
Civilprocesa likums 197. pants
Darba likums 122. pants
Darba likums 114. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C27180113

Lietas arhīva Nr. C-1801-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013. gada 11. septembrī

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa

šādā sastāvā : tiesnese S. Meliņa

ar sekretāri V. Siliņu, tulci I. Semeņenko

piedaloties prasītājai /pers. A/

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatīja civillietu /Pers. A/ prasībā pret SIA n/a par atjaunošanu darbā un darba algas

piedziņu un

konstatēja:

2013.gada 22.jūlijā tiesā celta /pers. A/ prasība pret SIA n/a par atjaunošanu darbā un darba algas piedziņu, kurā prasītāja lūdz tiesu

pieņemt motivēto tiesas spriedumu par prasītājas nekavējošu atjaunošanu iepriekšējā darbā SIA n/a, vienotais reģistrācijas numurs

/numurs/, juridiskā adrese: /adrese/, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai darba algas parādu LVL 1553,51 (viens tūkstotis

piecsimt piecdesmit trīs lati, 51 santīms), piedzīt no atbildētāja visus tiesvedības gaitā radušos tiesas izdevumus valsts ienākumos.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja 2011.gada 01.jūlijā uzsāka darba tiesiskās attiecības ar SIA n/a, kuru pārstāvēja valdes

priekšsēdētājs Raitis Muižnieks, noslēgts darba līgums Nr. 0l – 12 (turpmāk tekstā – Darba līgums). Darbā pieņemta par inženieri –

tāmētāju, faktiskā darba vieta atradās /adrese/.

Saskaņā ar Darba līguma 2.7.punktu darba alga tika noteikta, vienojoties strādāt 40 darba stundu nedēļā, pie likmes Ls 1,875 stundā

pēc nodokļu nomaksas.

Norāda, ka sākot ar 2012.gada aprīli atbildētājs pārstāja maksāt nolīgto darba algu. 2012.gada 26.augustā ar atbildētāju noslēgta

Darbinieka un darba devēja vienošanās (turpmāk tekstā - Vienošanās), ar kuru atbildētājs apņēmās līdz 2012.gada beigām

samaksāt darba algas parādu par 2012.gada aprīli, maiju, jūniju, atvaļinājuma naudu par 2012.gada jūliju un darba algu par

2012.gada augustu.

Saskaņā ar Vienošanos prasītāja atbrīvota no darba saskaņā ar Darba likuma 114.pantu pēc darba devēja un darbinieka

vienošanās, ar nosacījumu, ka tiks dzēsts viss darba algas parāds Vienošanās noteiktajā termiņā.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2013.gada 12.jūlija Informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un

apdrošināšanas periodiem atbildētājs 2012.gada aprīlī nav samaksājis prasītājai darba algu Ls 298,13 apmērā, 2012.gada maijā -

Ls 313,13, 2012.gada jūnijā - Ls 313,13, 2012.gada jūlijā – Ls 329,12, kopā - Ls 1253,51, par 2012.gada augustu nebija aprēķināta

un izmaksāta darba alga Ls 300,00. Atbildētājs līdz noteiktam termiņam nav samaksājis darba algas parādu Ls 1553,51.

2012.gada septembrī prasītāja nosūtījusi Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijai iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem

atbildētāja rīcībā, neveicot prasītājai pienākošos darba algas maksājumus, uz kuru prasītāja informēta par administratīvā soda

piemērošanu atbildētājam.

2013.gada 30.janvārī prasītāja nosūtījusi atbildētāja bijušajam valdes priekšsēdētājam R.M. Brīdinājumu par darba algas parāda LVL

1586,98 samaksu, kas palicis bez atbildes un apmierinājuma, līdz ar to uzskata, ka Vienošanās noteikumi nav izpildīti, un prasītājai ir

tiesības prasīt atjaunošanu darbā un saņemt parādu.

Atsaucas uz Darba likuma 126.panta pirmo daļu un norāda, ka tās satura un mērķis vērsts uz prettiesiski atlaista darbinieka tiesību

aizskāruma novēršanu, līdz ar to nodrošinot viņam nepamatoti zaudēto ienākumu pilnīgu atlīdzināšanu. Minētā norma pilnībā atbilst arī

Eiropas Kopienu Tiesas atzinumam, ka darbiniekam piešķirtā kompensācija par atlaišanu no darba bez pamatota iemesla ir domāta

tam, lai sniegtu darbiniekam to, ko viņš būtu nopelnījis, ja darba devējs nebūtu nelikumīgi izbeidzis darba attiecības.No tā izriet, ka

kompensāciju par atlaišanu bez pamatota iemesla darbiniekam izmaksā viņa nodarbinātības dēļ, kura būtu turpinājusies, ja nebūtu

šīs atlaišanas.

Citē Darba likuma 62.panta otro daļu un paskaidro, ka darba laika uzskaite uzņēmumā notiek uz ikmēneša darba laika uzskaites

tabeles pamata, tādēļ prasītājai pienākošā darba laika alga aprēķināma un izmaksājama atbilstoši faktiski nostrādātajam darba

laikam. Citē Civillikuma 1587.pantu.

Norāda, ka atbildētājs ir pārkāpis Darba likuma 7.pantu, ignorējot prasītājas tiesības uz darbu, taisnīgu darba samaksu, kā arī

128.pantu, jo atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas

dienā.

Prasība pamatota ar Darba likums 7., 62., 114., 123., 124., 126. un 127.pantu, Civilprocesa likuma 24., 26., 33., 34., 35., 39., 42., 43.,

74., 92., 110., 111., 127., 128., 129., 130., 131., 147., 148., 189., 190., 193., 195. un 205.pantu.

Atbildētājs paskaidrojumus un iebildumus par prasību nav iesniedzis.

Prasītāja tiesas sēdē uzturēja prasību daļā par darba samaksas piedziņu, prasību daļā par atjaunošanu darbā neuzturēja, lūdza

izbeigt tiesvedību. Papildus prasības pieteikumā norādītajam paskaidroja, ka par periodu, kad prasītāja strādāja, uzņēmumam bija

110 000 latu peļņa, kas izriet no gada atskaites, taču sākot ar 2012.gada aprīli netika izmaksāta darba alga, augustā prasītāja devās

ikgadējā atvaļinājumā, nesaņemot atvaļinājuma naudu. Savukārt augustā valdes priekšsēdētājs teicis, ka uzņēmumam nav naudas un

nolemts pārdot firmu. Tādēļ prasītājai nācās uzteikt darbu, tā kā bija nepieciešami līdzekļi dzīvošanai, jo darba alga netika izmaksāta

un bezdarbnieka pabalstu nebija iespējams saņemt, tā kā prasītāja sastāvēja darba tiesiskajās attiecībās un pildīju savus darba

pienākumus faktiski bez atlīdzības. Prasītājai ir zināms, ka uzņēmums 2012.gada augustā pārdots un uzņēmums šobrīd neveic

saimniecisko darbību.

Atbildētājs tiesas sēdē nav ieradies. Tiesa konstatē, ka tiesas dokumenti - prasības pieteikuma noraksts un pavēste uz tiesas sēdi

atbildētājam nosūtīta uz tā juridisko adresi, un atbilstoši Komerclikuma 12.panta ceturtajai daļai, Civilprocesa likuma 56.panta

sestajai daļai, 56.1pantam uzskatāms, ka atbildētājs sūtījumu ir saņēmis, un tas, ka prasības pieteikumu atbildētājs nav saņēmis un

tas atgriezts tiesai, neietekmē paziņošanas faktu.

Šādos apstākļos tiesa atbildētāja neierašanos atzīst par neattaisnojošu, neatrod pamata lietas izskatīšanas atlikšanai un atrod par

iespējamu izskatīt lietu atbildētāja prombūtnē.

Pārbaudot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība daļā par darba samaksu ir pamatota un apmierināma, bet

prasībā daļā par atjaunošanu darbā tiesvedība izbeidzama, vadoties no sekojošiem

motīviem.

Nav strīda par to, ka 2011.gada 01.jūlijā starp atbildētāju SIA n/a kā darba devēju un prasītāju /pers. A/ kā darbinieku noslēgts Darba

līgums Nr. 01-12 (turpmāk – Darba līgums), uz kura pamata prasītāja stājusies darbā pie atbildētāja un atbildētājs pieņēmis viņu

darbā par inženieri – tāmētāju, vienojoties strādāt 40 stundu darba nedēļā, pie likmes 1,875 LVL stundā pēc nodokļu nomaksas (lpp.

8, 9).

Ar 2012.gada 26.augusta Darbinieka un darba devēja vienošanos (turpmāk tekstā - Vienošanās) puses vienojās izbeigt darba

tiesiskās attiecības, kas nodibinātas ar 2011.gada 01.jūlija Darba līgumu Nr. 01-12, saskaņā ar Darba likuma 114.pantu – darbinieka

un darba devēja vienošanās (lpp. 10).

Prasītāja prasības pieteikumā norāda, ka atbildētājs nav samaksājis prasītājai darba algu par 2012.gada aprīli - Ls 298,13 apmērā,

par 2012.gada maiju - Ls 313,13, par 2012.gada jūniju - Ls 313,13, par 2012.gada jūliju - Ls 329,12, kopā - Ls 1253,51, par

2012.gada augustu nav aprēķināta un izmaksāta darba alga Ls 300,00. Atbildētājs līdz noteiktam termiņam nav samaksājis darba

algas parādu Ls 1553,51.

Minētās summas apmēru pamato arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2013.gada 12.jūlija Informācija par sociālās

apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem Nr. E665393 (lpp. 17., 18.).

Darba līguma 2.7.punkts nosaka, ka darba devējam un darbiniekam vienojoties, darbinieka alga tiek noteikta strādājot 40 darba

stundu nedēļā, pie likmes 1,875 LVL stundā pēc nodokļu nomaksas.

Darba likuma 128.panta pirmā daļa nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba

devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas

izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu.

Ar prasības pieteikumam pievienoto 2012.gada 26.augusta Vienošanos atbildētājs apliecinājis, ka SIA n/a nesamaksāja darbiniecei

/pers. A/ darba algu par 2012.gada aprīli, maiju, jūniju, augustu un kompensāciju par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par 2012.gada

jūliju.

Vērtējot iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopsakarībā, tiesa secina, ka atbildētājs nav pierādījis pienācīgu saistību izpildi –

samaksa nav veikta atbilstoši nostrādāto dienu skaitam un Darba līgumā pielīgtajai darba samaksai, kā arī atbilstoši Darba likuma

73.panta nosacījumiem atbildētājs nav izmaksājis kompensāciju par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Nav pamata apšaubīt, ka

prasītāja līgumattiecības izpildījusi, jo atbildētājs nav to apstrīdējis. Atbildētājam bija pienākums samaksāt par prasītājas veikto darbu

atbilstoši Darba līgumā pielīgtajam.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas norādīto prasības pamatu un apstākļus, kā arī nav iesniedzis

pierādījumus, kas norāda uz pretējo prasībā minētajam. Atbildētājs, pretēji Civilprocesa 93.panta pirmās daļas prasībām, nav

iesniedzis pierādījumus par darba algas daļēju vai pilnīgu samaksu, līdz ar ko, atbilstoši Civilprocesa likuma 96. pantam, tiesa

prasītājas prasības pieteikumā iekļauto darba algas parāda aprēķinu atzīst par pamatotu.

Nodibinot augstāk minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ prasība pret SIA n/a par neizmaksātās darba atlīdzības par laika periodu no

2012.gada aprīļa līdz 2012.gada augustam, tajā skaitā, samaksu par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu 2012.gada jūlijā, kopā LVL

1553,51 apmērā piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu , tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Tiesas sēdē prasītāja atteicās no prasības daļā par atjaunošanu darbā, tāpēc atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktā

noteiktajam tiesvedība prasības daļā par /pers. A/ nekavējošu atjaunošanu iepriekšējā darbā SIA /nosaukums/, vienotais reģistrācijas

numurs /numurs/, izbeidzama.

Turklāt norādāms, ka saskaņā ar Darba likuma 122.pantu darbinieks var celt tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par

spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt

darba tiesiskās attiecības, viņš var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteikto, apmierinot prasību, tiesas izdevumi piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Atbilstoši apmierinātajam prasījumam saskaņā ar Civilprocesa likuma

34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu aprēķinātā valsts nodeva ir LVL 227,14, savukārt ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi ir LVL 3,52 (lpp. 2).

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumus, atbildētājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un vadoties Civilprocesa likuma 8. un 197. panta tiesa

nosprieda:

Piedzīt no SIA /nosaukums/, reģ.nr. /numurs/ par labu /Pers.A/, personas kods /personas kods/ darba samaksu LVL 1553,51 (viens

tūkstotis pieci simti piecdesmit trīs lati 51 santīmi) un par labu valstij tiesas izdevumus- valsts nodevu LVL 227,14 un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,52, bet kopā LVL 230,66 ( divi simti trīsdesmit lati 66 santīmi), nosakot atbildētājai sprieduma

labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesvedību /Pers.A/prasībā pret SIA /nosaukums/ daļā par atjaunošanu darbā izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 ( divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2013. gada 2. oktobrī .

Tiesnese / PARAKSTS/ S. Meliņa

NORAKSTS PAREIZS. TIESNESE S.MELIŅA