Court dismisses appeal against fine for entering restricted zone without permit, upholding police evidence and procedure.

Lietas arhīva Nr. 1A-0297-19/15

ECLI:LV:RLPT:2019:1210.1A29029719.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 10.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Bērziņa

2019.gada 10.decembrī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzēja) sūdzībā par

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka (turpmāk – iestāde) 2019.gada 9.jūlija lēmumu Nr.1-13.1/1956.

Aprakstošā daļa

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors K.Rozītis 2019.gada 6.februārī sastādījis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.739314 par to, ka 2018.gada 23.augustā plkst. 18:51 transportlīdzeklis VW CC ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ iebrauca īpašā

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra

saistošo noteikumu Nr.1 ,,Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, par kuru

atbildība paredzēta 49.punktā. Par minēto administratīvo pārkāpumu, iesniedzējai uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā.

Minēto protokolu-lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja augstākā iestādē.

Ar augstākās iestādes 2019.gada 9.jūlija lēmumu Nr. 1-13.1/1956 protokols-lēmums Nr. ZZ Nr.739314 atstāts negrozīts, savukārt iesniedzējas

sūdzība noraidīta.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2019.gada 5.augustā saņemta sūdzība par iestādes 2019.gada 9.jūlija lēmumu Nr.1-13.1/1956.

Ar tiesneses 2019.gada 13.augusta lēmumu nolemts ierosināt tiesvedību, izskatīt lietu rakstveida procesā.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apmērā šādu apsvērumu dēļ.

Iesniedzēja norāda, ka vienīgais pierādījums uz ko balstās pieņemtais lēmums par soda piemērošanu ir norādītā fotofiksācijā no sistēmas. No

lēmuma nav saprotams, kāds ārējais normatīvais dokuments dod tiesības pašvaldībai izmantot fotofiksāciju kā pierādījumu soda piemērošanai

administratīvo pārkāpumu lietās.

Iesniedzēja uzskata, ka lai iegūtu ziņas vai faktus, kuru pieļaujamību var pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros ir jākonstatē

iestādes darbību regulējošā likuma noteiktās pilnvaras jeb tiesību normas. Iestādes darbību, jeb pašvaldības policijas darbību regulē likums Par

pašvaldībām un Policijas likums. Pašvaldības policijai ir vispārējās, policijas darbinieka tiesības noteiktas likuma 12.pantā. Minētā likuma 12.panta 14.1

punkts dod tiesības "novērot publiskas vietas un tajās esošas personas, tai skaitā izmantojot tehniskos līdzekļus”. Novērot un veikt fotofiksāciju nav

analoģiski termini. Attiecīgi, ne likumā Par pašvaldībām, ne Policijas likumā, pašvaldības policijai nav dotas tiesības iegūtās ziņas vai faktus ar

fotofiksācijas palīdzību , izmantot kā pierādījumu soda noteikšanai, jo tam nav augstāka ārējā normatīvā akta pilnvarojums to veikt.

Iesniedzēja norāda, ka LAPK 243.panta 12.daļa 2.punkts par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem,

kuras iegūtas procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo kodeksu vai citu likumu nebija tiesību to veikt.

Iesniedzēja norāda, ka saskaņā ar LAPK 272.pantu, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Iesniedzēja norāda, ka nekonstatējot ārējā normatīva akta pilnvarojumu pašvaldībai veikt fotofiksāciju soda piemērošanai, šāds pierādījums lietā

nav pieļaujams un attiecīgi sūdzība ir apmierināma.

Iesniedzēja uzskata, ka pašvaldība ir pārkāpusi tai normatīvajos aktos noteikto kompetenci un nav ievērojusi padotību likumam un tiesībām.

Iesniedzēja norāda, ka administratīvo pārkāpumu lietās nevar piemērot tiesību normas pēc analoģijas vai interpretēt plašāk nekā to noteicis

likumdevējs. Pretējā gadījumā tas var novest pie privātpersonas tiesību nepamatotas ierobežošanas.

Ņemot vērā minēto, iesniedzēja lūdz tiesu atzīt par nepieļaujamu kā pierādījumu izmantot lietā esošās fotofiksācijas un atcelt Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas 2019.gada 9.jūlija lēmumu Nr.1-13.1/1956.

2019.gada 21.augustā tiesā no iestādes saņemts paskaidrojums par iesniedzējas sūdzību.

Paskaidrojumā iestāde norada, ka fotofiksācijas izdruka no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas

Qliksense aplikācijas „Notikumu kontrole” (turpmāk - Sistēma), kurā fiksētas ziņas par transportlīdzekļa VW CC ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ (turpmāk - Transportlīdzeklis) iebraukšanas faktu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk -

Jūrmala), saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1panta 5.punktu kvalificējams kā pierādīšanas līdzeklis - dokuments, kas satur

ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā. Tādējādi norādāms, ka fotofiksācijas izdrukas ir uzskatāmas par likumīgu pierādīšanas līdzekli administratīvā

pārkāpuma lietvedības, kas veikta par Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.l „Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk - Noteikumi) 5.punkta prasību neievērošanu, ietvaros.

Iestāde norāda, ka likumā „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto pienākumu noskaidrot vainīgos (personu, uz kuru var attiecināt

objektīvo vainojamību par Noteikumu pārkāpumu) - nav objektīvi iespējams izpildīt nekā citādi, kā vien izmantojot LAPK 243.1pantā noteiktos

pierādīšanas līdzekļus un fiksējot pierādījumus saskaņā ar LAPK noteiktajām prasībām. Tādējādi, tulkojot likumā „Par policiju” Pašvaldības policijas

kompetenci regulējošās iepriekš minētās tiesību normas sistēmiski ar LAPK un teleoloģiski, nepārprotami konstatējama Pašvaldības policijas un to

amatpersonu kompetence iegūt un fiksēt fotofiksācijas izdrukas kā pierādīšanas līdzekli, kas satur pierādījumus (ziņas par faktiem) par administratīvā

pārkāpuma lietvedībā noskaidrojamiem būtiskiem apstākļiem proti, iebraukšanas faktu Jūrmalā, iebraukšanas datumu, laiku, ģeogrāfisko lokāciju

fotofiksācijas brīdī atbilstoši ģeogrāfiskajām koordinātām un transportlīdzekli, ar kuru iebraukts Jūrmalā.

Paskaidrojumā iestāde norāda, ka saskaņā ar LAPK 243.panta desmito daļu administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī

ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā

kārtībā, savukārt saskaņā ar LAPK 243.panta vienpadsmito daļu ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes

darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams

pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. Pašvaldības policija norāda, ka Pašvaldības policija ir izpildījusi iepriekš norādīto LAPK tiesību

normu priekšnoteikumus, lai atzītu administratīvā pārkāpuma lietvedībā esošos pierādījumus par pieļaujamiem, kā arī, veicot procesuālās darbības

administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ievērojusi materiālo un procesuālo tiesību normu prasības, tostarp ievērojusi LAPK noteikto pierādījumu

nostiprināšanas kārtību.

Iestāde norāda, ka saskaņā ar tiesu praksē izteiktajām atziņām par pierādījumu pieļaujamību administratīvo pārkāpumu lietvedībās, kas uzsāktas

par Noteikumu pārkāpumu, secināts, ka nav pamata apšaubīt fotofiksācijās fiksētās ziņas un atzīt tās par nepieļaujamiem pierādījumiem tādēļ, ka

konkrētajiem tehniskiem līdzekļiem nav veikta verifikācija, jo tādu neparedz normatīvie akti, jo attēli iegūti no stacionāri uzstādītas tehnikas, līdz ar to nav

pamata apšaubīt vietu, netiek mērīts ģeometrisks lielums, kā ari fotoattēli netiek izmantoti, lai mērītu kustības parametrus (Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 16.novembra spriedums lietā Nr.lA33006118). Papildus norādāms, ka arī fotogrāfijas ir pierādīšanas līdzeklis -

rakstveida pierādījums jeb dokuments - atbilstoši LAPK normām. Ja nav noteikts, ka noteiktu faktu var pierādīt tikai ar konkrētiem pierādīšanas

līdzekļiem (piem., personas atrašanos alkohola reibumā var pierādīt ar alkometra mērījumu, ar ārstniecības iestādes atzinumu medicīnas pārbaudes

protokolā var pierādīt personas veselības stāvokli), pieļaujami ir jebkuri likumā minētie pierādīšanas līdzekļi. Piem., fakta pierādīšanai, ka persona ir

vadījusi automašīnu, var izmantot jebkuru pierādīšanas līdzekli, tostarp fotogrāfijas, nevis, piem., tikai videoierakstu (Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 10.09.2007. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-565/2007 7.3. punkts)

Balstoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un pamatojoties uz LAPK 289.2pantu, iestāde lūdz tiesu noraidīt /pers. A/ lūgumus un atzīt

administratīvā pārkāpuma lietas Nr.lA29029719 materiāliem pievienoto fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas

kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas „Notikumu kontrole” par pieļaujamu pierādījumu administratīvā pārkāpuma tiesvedībā.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 pantā noteikto, tiesa iesniedzējas sūdzību izskata rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā

,,a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 9.jūlija lēmumu Nr. 1-13.1/1956,

pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības motivāciju, iestādes argumentus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā

izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12 panta otro daļu, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Savukārt Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” (redakcijā 26.04.2017.-19.12.2017.) 5.punktā noteikts, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim

transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Savukārt šo noteikumu 49.punktā noteikts, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai

vadītājam piecdesmit euro. Savukārt atbilstoši noteikumu 23.punktam caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts

identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmajai daļai spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Latvijas

APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas

un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Konkrētajā lietā, lai iestātos Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (redakcijā 26.04.2017.-19.12.2017.) 49.punktā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka

transportlīdzeklis bija iebraucis Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, pārkāpjot 5.punktā noteikto.

Lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis VW CC, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija braukusi

protokolā norādītajā vietā un laikā.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka iesniedzēja nebija izņēmusi no Jūrmalas pašvaldības attiecīgo caurlaidi - pārkāpuma datums: 23.08.2018.

Lietā ir strīds par to, vai transportlīdzekļa VW CC, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ īpašniece ir saucama pie administratīvās

atbildības pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” (redakcijā 26.04.2017.-19.12.2017.) 49.punkta.

Lai saņemtu caurlaidi, iesniedzējai bija nepieciešams izpildīt Noteikumu 27.punkta prasības, t.i., caurlaides (izņemot caurlaidi vienreizējai

iebraukšanai un automātisko elektronisko caurlaidi) saņemšanai un caurlaides pārreģistrācijai persona izmanto Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto

elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē www.epakalpojumi.jurmala.lv vai vērsties Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā. Mēneša

un perioda caurlaides (bez nodevas atvieglojuma) saņemšanai persona var vērsties arī Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībās atbilstoši šo noteikumu

18.2 apakšpunktam.

Noteikumu 35.punkts nosaka, ka persona var pārliecināties par izsniegtās caurlaides (izņemot caurlaidi vienreizējai iebraukšanai) derīguma terminu,

izmantojot unikālā references koda nolasīšanas lietotni vai pašvaldības tīmekļa vietnē. norādot transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru un reģistrācijas

apliecības numuru.

Ņemot vērā to, ka caurlaide tiek izsniegta konkrētam transportlīdzeklim, caurlaižu režīmu kontrolējošajām institūcijām ir iespējams pārbaudīt vai

noteiktā laikā konkrētam transportlīdzeklim ir iegādāta caurlaide. Līdz ar to secināms, ka iesniedzējas transportlīdzeklim netika izsniegta caurlaide

iebraukšanai Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā 23.08.2018.

Līdz ar to nav pamata apšaubīt iestādes izdarīto secinājumu, ka iesniedzējas transportlīdzeklis administratīvo pārkāpuma protokolā norādītajā laikā

un vietā iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa negūst apstiprinājumu iesniedzējas paustajam viedoklim par procesuāliem pārkāpumiem, kuru dēļ iestādes

lēmums un sākotnējais protokols-lēmums par soda uzlikšanu būtu atceļams.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir

objektīvi apstiprināts administratīvo pārkāpumu izdarīšanas fakts un to izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvo pārkāpumu sastāvs.

Līdz ar to ar visiem lietas materiāliem tiek pierādīts, ka iesniedzēja ir pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1

“Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešās daļas noteikumiem, tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā par lietvedības

uzsākšanu ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu neveic.

Tiesa norāda, ka iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītajam administratīvajam

pārkāpumam, ko tiesa atzīst par atbilstošu soda sankcijai.

Tas apstāklis, ka iesniedzējai ir cits viedoklis, nenozīmē, ka pārkāpums nav noticis. Pārkāpuma fiksēšana un protokola sastādīšana nav

iesniedzējas kompetencē.

Tiesa atzīst, ka iestāde pareizi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pieņēmusi likumīgu un pamatotu lēmumu par iesniedzējas saukšanu pie

administratīvās atbildības. Tiesa pievienojas iestādes lēmumā minētajai motivācijai un to neatkārto.

Pieņemot iesniedzējas sūdzību, ierosinot un izskatot lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzējas Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz savu

tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā. Netiek pārkāpta arī iesniedzējas nevainības prezumpcija.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti, līdz ar to sūdzība ir noraidāma, bet iestādes

2019.gada 9.jūlija lēmums Nr.1-13.1/1956 ir likumīgs, tāpēc atstājams spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 246.-250.pantu 289. 6pantu,

289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 9.jūlija lēmumu Nr. 1-13.1/1956 (administratīvā

pārkāpuma protokols-lēmums Nr. ZZ Nr. 739314), bet /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 10.decembra.

Tiesnese: . D.Bērziņ