Court dismisses appeal against police decision to fine driver for violating driving hours regulations.

NORAKSTS Lieta Nr.142281312 (1-0990-13/38)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2013.gada 14.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,

piedaloties personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības R.M. un iestādes Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes pārstāvei G.Š., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc R.M. sūdzības par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2012.gada 29.marta lēmuma Nr.398 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 23.janvārī R.M. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA922291 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2012.gada 23.janvārī, plkst.17.40 transportlīdzekļa vadītājs R.M. vadīja SIA ,,/Nosaukums/” piederošo transportlīdzekli SCANIA R480, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, sastāvā ar piekabi Kilafors SB3A2869 (reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) un kontroles laikā konstatēts, ka R.M. pārkāpis transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas reģistrēšanas noteikumus, transportlīdzekļa vadītāju digitālajā kartē trūkst dati un par trūkstošajiem datiem R.M. nevarēja uzrādīt vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošos dokumentus, tahogrammas, darbību apliecinājumus vai cita veida pierādījumus, kā arī pārkāpa transportlīdzekļa vadītāja

1.lappuse no 7 darba un atpūtas laika režīmu. Tādējādi pārkāptas Padomes 1985.gada 20.decembra Regulas Nr. 3821/85 ,,Par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā” (turpmāk – Regula Nr.2821/85) 15.panta 7.punktā, Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumu Nr.474 „Transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 13.punktā, Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumu Nr.279 „Noteikumi par izņēmumiem, kad nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulu (EK) Nr.561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr.3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr.2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.3820/85” (turpmāk

– Noteikumi Nr.279) 6.2.apakšpunktā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas (EK) Nr.561/2006 ,,Ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu Nr.3821/85 un Padomes Regulu Nr.2135/98 un atceļ Padomes Regulu Nr.3820/85” (turpmāk – Regula Nr.561/2006) 7.pantā un 8.panta 2.punktā noteiktās prasības. Atbildība par minētajiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.37 panta pirmās daļas 2.punktā,

149.37 panta otrās daļas 5.punktā un 149.38panta trīspadsmitajā daļā (lietas 20.-21.lapa).

[2] 2012.gada 7.februārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas rotas vecākais inspektors pieņēma lēmumu Nr.VP2/PA922291 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma R.M. par LAPK

149.37 panta pirmās daļas 2.punktā, 149.37 panta otrās daļas 5.punktā un 149.38panta trīspadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu uzlikt naudas sodu Ls 100 apmērā (lietas 30.lapa). Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, R.M. to apstrīdēja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldē (turpmāk arī – iestāde), kas ar 2012.gada 29.marta lēmumu Nr.398 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu (lietas 8.- 14.lapa). Lēmumā norādīts, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis transportlīdzekļa vadītājam noteikto darba un atpūtas laika režīmu (pieļaujamais vadīšanas laiks, ikdienas atpūtas laikposms), ko apstiprina lietā esošās TachoScan programmas izdrukas par pieļautajiem pārkāpumiem, tādējādi, pieļaujot nopietnus darba un atpūtas laika režīma pārkāpumus. Konkrētajā gadījumā R.M. 2011.gada 29.decembrī pēc 4h un 30 minūšu ilgas transportlīdzekļa vadīšanas neņēma 45 minūšu pārtraukumu, bet vadīja transportlīdzekli 5h un

15 minūtes, tādējādi pārkāpjot Regulas Nr.561/2006 7.punktu. Savukārt, 2012.gada 23.janvārī transportlīdzekļa vadītājam nav bijusi nepieciešamā 9h ikdienas atpūta (atpūtas laikposms sastāda tikai 7h 59 minūtes), tādējādi pārkāpjot Regulas Nr.561/2006 8.punkta 2.punktu. Tāpat lietā esošie materiāli apliecina, ka transportlīdzekļa vadītājs kontroles laikā nevarēja uzrādīt nepieciešamos reģistrācijas datus par kārtējo dienu un iepriekšējām 28 dienām - no 2011.gada 26.decembra līdz 2012.gada 23.janvārim (no 2011.gada 26.decembra plkst. 0.00 līdz 2011.gada 26.decembra plkst.02.00; 2011.gada 27.decembra plkst.23.17 līdz 2011.gada 28.decembra plkst.09.01; 2011.gada 28.decembra plkst.20.39 līdz 2011.gada 29.decembra plkst.08.51; 2011.gada 29.decembra plkst.23.33 līdz 2011.gada 30.decembra plkst.10.10;

2.lappuse no 7 2012.gada 23.janvāra plkst.00.07 līdz 2012.gada 23.janvāra plkst.08.06). No lietas materiāliem izriet, ka darbību apliecinājums vai kāds cits darba un atpūtas laiku apliecinošs dokuments, par iztrūkstošajiem datiem, kontroles laikā netika uzrādīts. Transportlīdzekļa vadītājam ir stingri jāievēro noteikumi, kā arī viņš nedrīkst atkāpties no transportlīdzekļa vadīšanas laika ierobežojumiem. Lietā nav konstatējama pamatota atkāpe no transportlīdzekļa vadīšanas ierobežojumiem. Turklāt, uz šādiem apstākļiem transportlīdzekļa vadītājs nav norādījis ne kontroles laikā, ne sākotnējās lietas izskatīšanas laikā. Arguments, ka maršrutā neesot stāvvietas, lai minēto režīmu varētu ievērot, neatbrīvo R.M. no administratīvās atbildības. Lēmumā norādīts, ka Protokolā ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda, proti, norādīts, ka R.M. ir pārkāpis Regulas Nr.3821/85 15.panta 7.punktu, taču pārkāpts ir Regulas Nr.3821/85 15.panta 7.punkta b)apakšpunkts, kā arī Protokolā nepamatoti ir ietverta norāde uz Noteikumiem Nr.279, tomēr minētās kļūdas nemaina pārkāpuma būtību.

[3] 2012.gada 26.aprīlī Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā saņemta R.M. sūdzība par Lēmuma atcelšanu (lietas 3.-4.lapa). Sūdzībā norādīts, ka R.M. nepamatoti saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149.38panta trīspadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, jo tahogrammas R.M. iesniedza, vienīgi atsevišķos datumos savas neprasmes dēļ R.M. nepareizi ievadījis visus vajadzīgos datus. Tāpat R.M. uzskata, ka nav izdarījis arī LAPK 149.37panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 5.punktā paredzētos pārkāpumus, jo no Regulas Nr.561/2000 12.panta izriet, ka pārtraukumi īstenojami šim nolūkam ierīkotās atbilstošās stāvvietās nevis jebkurā vietā ceļmalā, kad ir beidzies attiecīgais darba laika posms. Strādājot 2011.gada 29.decembrī un 2012.gada 23.janvārī R.M. nebija iespējams šādu stāvvietu atrast, jo tādas viņa maršrutā nav vispār. Latvijā nav iespējama precīza darba un atpūtas laika īstenošana atbilstoši Regulas Nr.561/2000 prasībām, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 132.pantu ilgstoša stāvēšana ārpus apdzīvotām vietām (atpūta, nakšņošana) ir atļaujama tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām. Līdz ar to citādi nav iespējams rīkoties kā, uzsākot braucienu, to pabeigt. Tādējādi R.M. uzskata, ka, pārkāpjot darba laika režīmu tikai par 1h un 10 minūtēm, viņš ir rīkojies galējās nepieciešamības stāvoklī un, ka sabiedrībai nodarītais kaitējums noteikti ir mazāks nekā tas būtu gadījumā, ja formāli šī prasība tiktu ievērota.

[4] Paskaidrojumā tiesai (lietas 18.-19.lapa) iestāde norāda, ka pieteikumu neatzīst, papildus paskaidrojot, ka Lēmumā ir izvērtēti visi lietas materiāli un apstrīdēšanas iesniegumā ietvertie iebildumi to kopsakarā un pamatoti konstatēts, ka R.M. darbībās ir saskatāmas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes. Lietā nav konstatējami objektīvi un attaisnojoši apstākļi, lai atkāptos no vispārējām transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika režīma prasībām. Izskatāmās lietas ietvaros nav konstatējams tiesisks pamats R.M. atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Iestāde uzskata, ka ar lietas materiāliem pilnībā ir pierādīts LAPK 149.37panta pirmās daļas 2.punktā, LAPK 149.37panta otrās daļas 5.punktā un LAPK 149.38panta trīspadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

3.lappuse no 7 [5] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs sūdzībā ietverto prasījumu uzturēja, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem argumentiem. Paskaidroja, ka ir pārkāptas transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika režīma prasības, taču uzskata tos par nebūtiskiem pārkāpumiem. Norādīja, ka atpūtas laiks tika saīsināts, jo uz ceļiem nav stāvlaukumu, gulējis mežā, nosalis, jo bija stiprs sals, un braucot nākamajam kokvedējam, bija jāatbrīvo vieta, līdz ar to bijis spiests aizbraukt, tādējādi uzskata, ka rīkojies galējās nepieciešamības stāvoklī. Uzskata, ka vietējiem pārvadātājiem nav iespējams ievērot Regulu prasības. R.M. norādīja, ka digitālā kartē iztrūka dati un norādīja, ja divas vai trīs dienas bijis brīvs, tahogrāfs datus ievada tikai par vienu dienu, bet par divām dienām datu nav, pēc Lēmuma pieņemšanas zīmējot „šaibas”. Turklāt inspektors sākotnēji ir norādījis nepareizus pantus, ir kļūdījies divas reizes. Iestādes pārstāve tiesas sēdē sūdzību neatzina uz Lēmumā norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus atzīst, ka sūdzība nav pamatota.

[7] Ar Lēmumu R.M. saukts pie administratīvās atbildības par Regulas Nr.2821/85) 15.panta 7.punkta b) apakšpunktā, Noteikumu Nr.474 13.punktā un Regulas Nr.561/2006 7.pantā un 8.panta 2.punktā noteikto prasību neievērošanu un R.M. saskaņā ar LAPK 35.panta otrās daļas nosacījumiem piemērots naudas sods Ls 100 apmērā par LAPK 149.37panta pirmās daļas 2.punktā, LAPK 149.37panta otrās daļas 5.punktā un LAPK 149.38panta trīspadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu. Atbilstoši Regulas Nr.3821/85 15.panta 7.punkta b) apakšpunktam, ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas ir aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci, pēc pilnvarota inspektora pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums uzrādīt viņa vadītāja karti; ar roku veiktos pierakstus un izdruku par kārtējo dienu un iepriekšējām 28 dienām. Noteikumu Nr.474 13.punkts noteic, ja autovadītājs, veicot starptautisko vai iekšzemes pārvadājumu, nevar uzrādīt reģistrācijas kontrolierīču datus atbilstoši regulas (EK) Nr.561/2006 vai AETR līguma prasībām, jo nav veicis darbības, kas jāuzskaita, izmantojot reģistrācijas kontrolierīci, pierādījumu sniegšanai izmanto veidlapu „Darbību apliecinājums” (pielikums), ko aizpilda pirms pārvadājuma uzsākšanas, bet gadījumos, kas nav iekļauti minētajā veidlapā, uzrāda citus dokumentus, kas apliecina datu neesības iemeslu attiecīgajā laikposmā. Regulas Nr.561/2006 7.panta pirmā daļa noteic, ka pēc četrarpus transportlīdzekļa vadīšanas stundām transportlīdzekļa vadītājs ņem vismaz 45 minūšu pārtraukumu, izņemot gadījumu, ja viņš sāk atpūtas laikposmu. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka šo pārtraukumu var aizstāt ar vismaz 15 minūšu ilgu pārtraukumu, kam seko vismaz 30 minūšu ilgs pārtraukums, kas katrs sadalīts visā laikposmā tā, lai atbilstu pirmās daļas noteikumiem. Regulas Nr.561/2006 8.panta 2.punkts noteic, ka katrā 24 stundu laikposmā pēc iepriekšējā ikdienas vai iknedēļas atpūtas laikposma beigām transportlīdzekļa vadītājam ir

4.lappuse no 7 jāņem jauns ikdienas atpūtas laikposms. Ja 24 stundu laikā ikdienas atpūtas laikposms ir vismaz 9 stundas, bet mazāk kā 11 stundas, tad attiecīgo atpūtas laikposmu uzskata par saīsinātu ikdienas atpūtas laikposmu. Saskaņā ar LAPK 149.37panta pirmās daļas 2.punktu par transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, kas izpaudusies kā nepārtraukta transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšana no trīsdesmit minūtēm līdz pusotrai stundai, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem. LAPK 149.37panta otrās daļas 5.punkts paredz, ka par ikdienas atpūtas laika saīsināšanu, kas izpaudusies kā saīsinātā ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz deviņas stundas, saīsināšana par laiku no vienas stundas līdz divām stundām – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem. LAPK 149.38panta trīspadsmitā daļa noteic, ka par normatīvajos aktos noteikto transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošo dokumentu, reģistrācijas karšu (tahogrammu) vai datu nesēju neuzrādīšanu – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem. Tādējādi, lai sūdzības iesniedzēju sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām, nepieciešams konstatēt, ka R.M. ir pārsniedzis transportlīdzekļa vadīšanas laiku no trīsdesmit minūtēm līdz pusotrai stundai, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, ir saīsinājis ikdienas atpūtas laiku par laiku no vienas stundas līdz divām stundām, kā arī nav uzrādījis transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošo dokumentu, reģistrācijas kartes vai datu nesējus.

[8] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus: 2012.gada 23.janvāra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA922291 (lietas 20.-21.lapa); kravu pārvadājumu kontroles akts Nr.KP007101 (lietas 22.lapa); R.M. 2012.gada 23.janvāra paskaidrojums, kurā norādīts: „nepiekrītu inspektora skaidrojumam ko uzskata par pārkāpumu, tik nenozīmīgu kļūdu tahogrāfā nevar sodīt kā pēdējo noziedznieku, vietējo pārvadājumu nevar ņemt pēc Eiropas prasībām, jo mūsu darbs ir specifisks, pārējo paskaidrošu tiesā” (lietas 23.lapa); TachoScan izdrukas par vadītāja pārkāpumiem, par vadītāja trūkstošiem datiem un par tahogrammas drukas skatu (lietas 25.-28.lapa).

[9] Izvērtējot [8] punktā minētos pierādījumus, lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, Lēmumā ietverto argumentāciju, ievērojot LAPK 289.13panta trešās daļas nosacījumu, tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums sūdzības iesniedzēja saukšanai pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.37panta pirmās daļas 2.punktu, LAPK 149.37panta otrās daļas 5.punktu un LAPK 149.38panta trīspadsmito daļu ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa pievienojas iestādes motivācijai (sprieduma [2] punkts). Tiesa atzīst, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks ir pareizi konstatējis lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, ir vispusīgi novērtējis pierādījumus un izdarījis pamatotus secinājumus.

5.lappuse no 7 [10] Izvērtējot sūdzības iesniedzēja tiesas sēdē norādītos argumentus, tiesa secina, ka tie nevar būt par pamatu pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai. Saskaņā ar LAPK 17.pantu pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktajai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. R.M. norādīja, ka rīkojies galējās nepieciešamības vadīts, jo viņa maršrutā stāvvietu nav. Tiesas sēdē R.M. norādīja, ka gulējis mežā, nosalis, jo bija stiprs sals, un braucot nākamajam kokvedējam, bija jāatbrīvo vieta. Tiesa norāda, ka šādi apstākļi neatbilst LAPK 17.pantā esošajai galējās nepieciešamības definīcijai un nav atzīstami par apstākļiem, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar LAPK 239.panta 4.punktu. Tiesa piekrīt Lēmumā norādītajam, ka transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst atkāpties no transportlīdzekļa vadīšanas laika ierobežojumiem un lietā nav konstatējama pamatota atkāpe no transportlīdzekļa vadīšanas ierobežojumiem. Tāpat jebkādas pamatotas atkāpes nav konstatējamas arī reģistrācijas datu izdrukās. Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīta tiesību norma, kuru R.M. nav ievērojis - Regulas Nr.382/85 15.panta 7.punkts, taču pieļautā neuzmanības kļūda Lēmumā ir atrunāta, norādot, ka ir pārkāpts Regulas Nr.3821/85 15.panta 7.punkta b) apakšpunkts. Protokolā arī nepamatoti norādīts uz Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa Noteikumu Nr.279 6.punkta 6.2.apakšpunkta pārkāpumu, kas Lēmumā ir norādīts. Tiesa atzīst, ka pieļautās neprecizitātes nevar būt par pamatu sūdzības iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Turklāt, pieņemot Lēmumu, sākotnēji pieļautā kļūda ir novērsta un protokolā norādītais lietas faktisko apstākļu izklāsts nepārprotami attiecas uz konkrētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

[11] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējam pamatoti, ievērojot LAPK 35.panta nosacījumus, piemērots naudas sods Ls 100 apmērā, kas atbilst LAPK 149.38panta trīspadsmitajā daļā paredzētajai minimālai soda sankcijai. Tādējādi tiesa atzīst, ka Lēmums ir pamatots un tiesisks, bet sūdzība – nepamatota un noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.17panta pirmo daļu un 289.18panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt R.M. sūdzību.

6.lappuse no 7 Atstāt negrozītu par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2012.gada 29.marta lēmumu Nr.398. Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Blūma

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Blūma Liepājā 2013.gada 14.martā.

7.lappuse no 7