Court partially dismissed claim for agreed interest due to lack of evidence, ordering statutory interest and costs.

Lietas Nr. C28385513

Lietas arhīva Nr. C-1542-14/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 27.janvārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M.Miltiņa

ar tiesas sēdes sekretāru S. Našenieci,

piedaloties prasītāja pārstāvei zv.adv. A.Rasnačai un atbildētājai /pers. D/,

2014.gada 27.janvārī Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības

„/Nosaukums/” maza apmēra prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par naudas piedziņu.

Tiesa tiesas sēdē

konstatēja:

2013.gada 5.augustā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (turpmāk arī - DzĪKS) „/Nosaukums/” (turpmāk arī – prasītāja)

iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret /pers. D/ un /pers. E/ par naudas piedziņu.

Ar 2013.gada 12.augusta lēmumu prasības pieteikums pieņemts, ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāji ir dzīvokļa Nr. 91 kopīpašnieki, /pers. D/ bija DzĪKS „/Nosaukums/” biedrs no

02.05.2005. Ar kooperatīva biedriem apsaimniekošanas līgumi netika slēgti. Dzīvokļa īpašums ir nedalāms, tāpēc saistība

atbildētājiem ir solidāra.

Lūdz piedzīt solidāri no /pers. D/ un /pers. E/ komunālo maksājumu un pārvaldīšanas izdevumu parādu Ls 1472,75, nokavējuma

procentus par laika periodu no 09.2011. līdz 13.03.2012. Ls 123,95, tiesāšanās izdevumus (valsts nodeva – Ls 228,87, ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, izdevumi advokāta palīdzības samaksai – Ls 150,00 un papildus PVN 21% - Ls 31,50),

noteikt prasītājai tiesības saņemt 6% gadā līdz sprieduma izpildei. Lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, /pers. D/ un /pers. E/ 2013.gada 13.augustā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts

rakstveida paskaidrojumu sniegšanai. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 2 2 panta prasībām /pers. D/ un /pers. E/ izskaidrotas

procesuālās tiesības (lietas lapa 38-40).

2013.gada 9.septembrī tiesā saņemti /pers. D/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīt, lūdzot lietu izskatīt mutvārdu

procesā (lietas lapa 42-45).

/pers. D/ savos paskaidrojumos norāda, ka viņa sāka dzīvot /adrese/ kopš 2004.gada decembra mēneša, uz šo dzīvokli bija paņemts

A/S SEB bankā hipotekārais kredīts. Dzīvoklī dzīvojusi kopā ar /pers. E/ un dēlu /pers. G/. 2009.gada 1.augustā kopā ar bērnu

pārcēlusies dzīvot /adrese/ un 2009.gada decembrī deklarējusies šajā adresē. Kamēr dzīvojusi /adrese/ sekoju visiem rēķiniem par

šo dzīvokli, vienmēr bija veikti visi komunālie maksājumi un nepārprotami tika apmaksāts hipotekārais kredīts.

/pers. D/ ir pašnodarbināta persona, lieku naudas līdzekļu nav, līdz ar ko nevarēja atļauties maksāt vēl par dzīvokli /adrese/, kurā

dzīvoja /pers. E/. Vairākkārt runājusi ar /pers. E/ par dzīvokļa /adrese/ pārdošanu, lai neveidotos parādi gan bankā, gan par

komunāliem maksājumiem, bet viņš atteica, pasakot, ka viņam nav kur dzīvot, savukārt nemaksājot ne par ko.

Kaimiņi var apstiprināt to, ka /pers. D/ kopš 2009.gada nedzīvo /adrese/

Lūdz tiesu ņemt vērā iepriekš minēto un nepiedzīt no /pers. D//pers. E/ rādītos parādus.

/pers. E/ paskaidrojumi nav saņemti.

Ar 2013.gada 12.septembra lēmumu prasība nozīmēta izskatīšanai atklātā tiesas sēdē (lietas lapa 46).

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā, lūdza piedzīt parāda pamatsummu Ls 1472,75, nokavējuma

procentus Ls 123,95, valsts nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus un izdevumus par advokāta atlīdzību.

Paskaidroja, ka prasības pamatojums ir dzīvokļa īpašums ar solidāru atbildību dzīvokļa īpašniekiem, kuriem jāmaksā neatkarīgi no tā,

vai viņi ir vai nav dzīvojuši dzīvoklī. Dzīvoklis pieder diviem kopīpašniekiem, kopīpašums nav dalīts. Pakalpojumus saņem dzīvokļa

īpašums un līdz ar to nav iespējams to sadalīt katram atsevišķi.

Atbildētāja /pers. D/ tiesas sēdē prasību atzina daļēji, paskaidrojot, ka četrus gadus ir deklarējusies citā adresē, strīdus dzīvoklī

nedzīvoja un komunālos pakalpojumus nelietoja. Viena audzina bērnu, atbildētājs uzturlīdzekļus bērnam nemaksā, nebija iespējas

maksāt vēl par otru dzīvokli.

Atbildētājs /pers. E/ uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.

Par tiesas sēdi viņam paziņots ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 2013.gada 14.novembra laidienā Nr.223 (lietas lapa 55).

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietas materiālus to kopumā un savstarpējā

sakarībā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji sekojošu motīvu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/,

kadastra Nr./numurs/, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.91 un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamās daļas no

daudzdzīvokļu mājas, nostiprinātas /pers. D/ (1/2 daļa no īpašuma) un /pers. E/ (1/2 daļa no īpašuma) (lietas lapa 20).

/pers. D/ īpašuma tiesības uz minēto dzīvokli izbeigušās 2013.gadā, pamats – 2013.gada 20.maija pirkuma līgums, /pers. E/ īpašuma

tiesības uz minēto dzīvokli izbeigušās 2013.gadā, pamats – 2013.gada 17.janvāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

lēmums lietā Nr. C04125713, kurš stājies likumīgā spēkā 2013.gada 29.janvārī (lietas lapa 20).

Saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „/Nosaukums/” statūtu 2.1. punktu, kooperatīvās sabiedrības darbības mērķis

ir nodrošināt daudzdzīvokļu māju, kuru dzīvokļu īpašnieki ir kooperatīvās sabiedrības biedri, pārvaldīšanu un pienācīgu

apsaimniekošanu (lietas lapa 12-16).Lietā nav strīds, ka prasītājs apsaimnieko nekustamo īpašumu /adrese/.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana), 2.punktā noteikts pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā

kārtībā, 4.punktā noteikts pienākums maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.

Minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Arī likuma „Par dzīvokļa īpašumu”(spēkā no 26.10.1995. līdz 01.01.2011.) 8.pants noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Minētā likuma 12.pants noteica, ka

dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu,

ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai

un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. (..).

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „/Nosaukums/” 2013.gada 17.aprīļa izziņu, /pers. D/ no 2005.gada 2.maija ir

dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „/Nosaukums/” biedrs (lietas lapa 23).

Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Saskaņā ar prasības summas aprēķiniem, 2010.gadā sācis veidoties maksājumu parāds un tas aprēķināts līdz 2013.gada februārim

Ls 1472,75 (lietas lapa 25). Par atbildētāju kopīpašumā esošo dzīvokli izveidojies parāds par apsaimniekošanas maksu un

komunālajiem maksājumiem (lietas lapa 24).

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājiem /pers. D/ un /pers. E/ kā dzīvokļa /adrese/ īpašniekiem bija pienākums segt komunālo

maksājumu un pārvaldīšanas izdevumu maksu, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks attiecīgajā dzīvoklī dzīvo vai nē.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no

sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai.

Civillikuma 1672.pants nosaka, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Ņemot vērā to, ka ir izveidojies parāds par apsaimniekošanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem un atbildētājiem kā

īpašniekiem ar likumu noteikts pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu,

tiesa atzīst, ka par labu prasītājam no atbildētājiem solidāri piedzenams pamatparāds Ls 1472,75 jeb EUR 2095,53.

Prasītāja lūdz piedzīt nolīgtos procentus Ls 123,95 apmērā, norādot, ka saskaņā ar 12.04.2003. dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto

sapulces lēmumu nokavējuma nauda ir 0,2% apmērā no parāda summas par katru kavējuma dienu (lietas lapa 5).

Prasītāja nav izpildījusi Civilprocesa likuma 93.pantā noteikto pienākumu pierādīt savu prasījumu pamatotību, jo lietas materiāliem nav

pievienoti dokumenti, kas pamato nolīgto procentu apmēru. Tiesa nevar pārliecināties, ka nokavējuma nauda, kā to norāda prasītāja,

ir 0,2% apmērā no parāda summas par katru kavējuma dienu, līdz ar to tiesai nav tiesiska pamata piedzīt no atbildētājiem nolīgtos

procentus, prasība šajā daļā noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma

1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. No /pers. D/ un /pers. E/ solidāri par labu

prasītājam piedzenami tā samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram - valsts nodeva EUR

314,33 (Ls 220,91) (lietas lapa 8), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 23,48 (Ls 16,50) (lietas lapa 8a, 57-58), izdevumus par

advokāta pakalpojumiem EUR 258,25 (Ls 181,50) (lietas lapa 32-33) apmērā, kopā EUR 596,06 (Ls 418,91).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienu laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz augstāk minēto, vadoties no Civilprocesa likuma 8, 41., 93.,97., 189.-193., 195., 204.1, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. D/, /personas kods/, un /pers. E/, /personas kods/, par labu DzĪKS „/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./numurs/,

pamatparādu EUR 2095,53 (Ls 1472,75), valsts nodevu EUR 314,33 (Ls 220,91)un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

23,48 (Ls 16,50) un izdevumus par advokāta pakalpojumiem EUR 258,25 (Ls 181,50), kopā EUR 2691,59 (Ls 1891,66).

Samaksa izdarāma AS„SEB banka” kontā Nr. /numurs/.

Noteikt DzĪKS „/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no /pers. D/,

/personas kods/, un /pers. E/, /personas kods/, likumiskos procentus – 6 % (seši procenti no simta) gadā, no neatmaksātās

pamatparāda summas.

Noraidīt prasību daļā par nolīgto procentu piedziņu EUR 176,36 (Ls 123,95) apmērā.

Noteikt /pers. D/, /personas kods/, un /pers. E/, /personas kods/, labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 27.janvāra – Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīga pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese M.Miltiņa