C11081313 / C-0162-14 · Cēsu rajona tiesa

Lieta Nr. C11081313 C-0162-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs, 2014. gada 8. janvārī

Cēsu rajona tiesa

tiesnese A. Bērziņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013. gada 12. augustā tiesā saņemta prasītājas /pers. B/ maza apmēra prasība pret /pers. C/ par naudas Ls 555.70

piedziņu, ko sastāda mājas pārvaldīšanas izdevumi Ls 411.63, aprēķinātā kavējuma nauda Ls 43.14, nekustamā īpašuma nodoklis

Ls 48.89, parāds par elektroenerģiju Ls 52.04.

2013. gada 22. novembrī prasītāja atsūtījusi prasības pieteikuma papildinājumus un norādījusi, ka atbildētājs nebija

apmaksājis rēķinu un ūdensapgādi un kanalizāciju kopā Ls 247.90, lūdz šo parādu piedzīt no atbildētāja /pers. C/ prasītājas /pers. B/

labā.

Prasītāja /pers. B/ (turpmāk tekstā–prasītāja) prasības pieteikumā norādījusi, ka izīrējusi savu dzīvokli, kas atrodas /adrese/,

atbildētājam /pers. C/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) pamatojoties uz 2012. gada 23. septembra starp pusēm noslēgto īres līgumu,

kurā ir noteikts, ka dzīvoklis tiek izīrēts no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 1. augustam. Parakstītais līgums uzliek par

pienākumu atbildētājam maksāt par īri, elektroenerģiju, gāzi, karsto un auksto ūdeni, ikgadējo nekustamā īpašuma nodokli u.c.

maksājumiem kas norādīti līgumā.

Prasībā norādīts, ka atbildētājs šos pienākumus nepilda un uz prasības iesniegšanas brīdi atbildētājam ir izveidojies

parāds Ls 555.70 apmērā par dzīvokļa komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģiju, nekustamā īpašuma nodokli un ūdensapgādi

un kanalizāciju Ls 247.90.

Prasītāja pieteikumā norādījusi, ka atbildētājs apzināti maldinājis prasītāju, jo 2013. gada februārī rakstiski apliecinājis, ka

segs visus uzkrātos parādus un izlīmēs jaunas tapetes virtuvē, bet līdz pat šim brīdim nav veikts neviens maksājums, kas liecina par

to, ka atbildētājs ir tīši nepildījis ar likumu noteiktās saistības un papildus vēl maldinājis prasītāju.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja izdevumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, elektroenerģiju,

nekustamā īpašuma nodokli Ls 555.70, par ūdensapgādi Ls 247.90 un samaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevas Ls 83.36 un

Ls 37.18, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos

izdevumus Ls 3.30, par prasības pieteikuma sastādīšanu un dokumentu tulkošanu Ls 50.00, kopā lūgts piedzīt Ls 977.44. Norādīts,

ka nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

Prasība pamatota ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pantu, Civillikuma 1770., 1771., 1775., 1779., 2391., 1425. un

1587.pantu.

Atbildētājam /pers. C/ 2013. gada 13. augustā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas noteikumiem,

nosūtīts prasības pieteikums kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai līdz 2013. gada 12.

septembrim.

Tiesā 2013. gada 26. augustā saņemts atbildētāja /pers. C/ paskaidrojums par celto prasību, kuros atbildētājs norādījis, ka

prasību atzīst daļēji. Norādījis, ka nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē. Izteicis lūgumu uzrādīt maksājumu kvītis un vienošanos.

Civilprocesa likuma 250 26. pants nosaka, ka tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no

pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Ar tiesneses lēmumu nolemts lietu izskatīt mutvārdu procesā, noteikts datums – 2013. gada 2. oktobris.

2013. gada 27. augustā prasītājai un atbildētājam ir paziņots par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā 02.10.2013. nosūtot

tiesas pavēstes uz procesa dalībnieku deklarētām dzīvesvietām.

2013. gada 2. oktobrī lietas izskatīšana atlikta, jo prasītāja uz tiesas sēdi nebija ieradusies, norādījusi, ka ir invalīde un nevar

ierasties uz tiesas sēdi. Lūgusi tiesu pārbaudīt to, vai atbildētāja maksājumu kvītis ir īstas un maksājumi patiešām veikti parāda

segšanai.

Lietas izskatīšana nozīmēta 2013. gada 11. novembrī un 2013. gada 9. decembrī.

Lietas izskatīšana atlikta, jo prasītāja uz tiesas sēdēm nebija ieradusies.

Atbildētājs /pers. C/ 2013. gada 9. decembra tiesas sēdē paskaidroja, ka ir mēģinājis iespēju robežās norēķināties ar

prasītāju, tāpēc prasību atzīst daļēji par Ls 859.00, ko ir samaksājis prasītājai. Paskaidroja, ka viņa vietā parādu prasītājai

samaksājusi viņa māte /pers. F/.

2013. gada 9. decembra tiesas sēdē nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā 2013.gada 8. janvārī, par to paziņojot pusēm.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība nav pamatota, nav

pierādīta un ir noraidāma.

Ar lietā iesniegto dzīvojamās telpas īres līgumu (18.-19. lietas lapas), prasītāja ir pierādījusi to, ka ir izīrējusi sev piederošu

nekustamu īpašumu atbildētājam, par ko lietā nav strīda.

To, ka, iesniedzot prasību, atbildētājs bija parādā prasītājai par mājas pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem Ls

411.63 un kavējuma naudu Ls 43.14, pierāda prasītājai 2013. gada 7. jūlijā nosūtītais SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atgādinājums.

To, ka nebija apmaksāts par elektrību Ls 52.00 pierāda „Latvenergo” AS 15.07.2013. nosūtītā vēstule prasītājai.

To, ka atbildētājs nebija samaksājis nekustamā īpašuma nodokli Ls 48.89, apstiprina 13. 06. 2013. prasītājai nosūtītais

brīdinājums no Rīgas domes Finanšu departamenta.

Saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka pusēm

rakstveidā vienojoties. Dzīvojamās telpas īres maksu veido: dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir

proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņa. Papildus īres maksai īrniekam ir pienākums maksāt likumā

noteikto nekustamā īpašuma nodokli.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu: „Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.” Ar lietā iesniegto pušu noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu apstiprinās, ka atbildētājs apņēmies maksāt par mājas

apsaimniekošanu, par elektroenerģiju, par gāzi, karstā un aukstā ūdens padevi, nekustamā īpašuma nodokli. Līguma 1. punktā

noteikts, ka atbildētājs maksā saskaņā ar rēķiniem pakalpojumu sniedzējām iestādēm un visas kvītis izsniedz prasītājai.

Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka prasītājs ir nodrošinājis atbildētājam iespēju lietot dzīvojamo telpu un saņemt

komunālos pakalpojumus.

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs /pers. C/ pēc prasības iesniegšanas tiesā iesniedza kvītis par parāda Ls 859.00 samaksu

(2013. gada 30. septembrī samaksāts Ls 477.00, 2013. gada 1. oktobrī Ls 132.00 un 2013. gada 4. decembrī samaksāts Ls

250.00), ko apstiprina lietā iesniegtās maksājumu uzdevumu kvītis. Maksājumi veikti Nodea Bank Filnland plc Latvijas filiālē

Valmierā). Ieskaitāms kā samaksāts prasītājas pieprasītais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums Ls 48.89, jo ar 2013. gada

27. septembra maksājuma uzdevumu apstiprinās, ka Rīgas domes finanšu departamentam samaksāts Ls 78.86 nekustamā īpašuma

nodoklis par prasītājas nekustamu īpašumu. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājs samaksājis prasītājai kopējo parādu Ls 907.89, t.i.,

sedzis pieprasīto parādu Ls 803.60 pilnībā un daļēji samaksājis arī tiesāšanās izdevumus.

Līdz ar to prasība par parāda kopsummā Ls 803.60 piedziņu ir noraidāma, jo ar samaksas kvītīm apstiprinās, ka parāds

samaksāts pilnībā.

Civillikuma 1838. pants noteicis – ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesa atzīst, ka atbildētājs pierādījis,

ka veikta parāda samaksa pilnā apmērā un daļēji samaksāti tiesāšanās izdevumi , samaksājot Ls 907.89 prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tie

prasītājas izdevumi, kurus atbildētājs nav apmaksājis Ls 69.55.

Iesniedzot prasību prasītāja samaksājusi valsts nodevu Ls 83.36, tiesāšanās izdevumus Ls 3.30, par prasības pieteikuma

sastādīšanu un dokumentu tulkošanu samaksājusi Ls 50.00, par prasības pieteikuma papildinājumiem piemaksāta valsts nodeva Ls

37.18, kopā prasītājas tiesāšanās izdevumi lietā sastāda Ls 173.84. nesamaksātā tiesas izdevumu daļa sastāda Ls 69.55, kura

piedzenama no atbildētāja prasītājas labā, jo prasība nav atsaukta, bet pēc prasības iesniegšanas tiesā atbildētājas samaksājis

pieprasīto parādu Ls 803.60 un daļēji arī tiesas izdevumus, kopā samaksājot prasītājai Ls 907.89.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam /pers. C/ nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma

izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 32. panta otrās daļas 2. punkta „a” apakšpunktu, ja tiesvedība civillietā uzsākta

līdz euro ieviešanas datumam, bet spriedums (nolēmums) taisāms pēc 2014. gada 1. janvāra, lietu pabeidz izskatīt lietā „operējot” ar

summām latos, bet nolēmumā tās konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot

saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6. pantu, nolēmumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. , 97. un 250.27 pantu tiesa

nosprieda:

/pers. B/ maza apmēra prasību pret /pers. C/ par parāda Ls 803.60 (EUR 1143.42) piedziņu noraidīt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. B/ tiesas izdevumus Ls 69.55 jeb EUR 98.96 (deviņdesmit astoņus euro un 96 centus),

nosakot termiņu labprātīgai sprieduma izpildei–10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas–2014. gada 8. janvāra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Cēsu

rajona tiesā.

Tiesnese