Court dismissed appeal against fine for entering restricted zone without permit, upholding police decision.

Lietas arhīva Nr. 1A-0816-20/5

ECLI:LV:RIRT:2020:0616.1A33081620.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 16.jūnijā

Rīgas rajona tiesa, tiesnese A.Briede, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ (turpmāk -

Sūdzības iesniedzēja), personas kods /personas kods/, sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk - Iestāde) 2020.gada 5.februāra

lēmumu Nr.7-7/552 (turpmāk - Lēmums).

Aprakstošā daļa

Rīgas rajona tiesā 2020.gada 2.martā saņemta /pers. A/ sūdzība par Iestādes Lēmuma atcelšanu. Ar Rīgas rajona tiesas 2020.gada 10.marta

lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta administratīvā lieta.

2019.gada 16.septembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.775911 par to, ka ar transportlīdzekli Mercedes Benz CLS 320,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 10.jūlijā plkst.20.51 Jūrmalā, Priedaines satiksmes mezglā, iebraukts īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo

noteikumu 49.punktā. Piemērots naudas sods 50 euro apmērā.

Nepiekrītot administratīvā pārkāpuma protokolam ZZ Nr.775911, Sūdzības iesniedzēja to pārsūdzēja Iestādē.

Ar Iestādes Lēmumu /pers. A/ sūdzība noraidīta, bet administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.775911 atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīti šādi apsvērumi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, jānoskaidro - vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie

administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 205.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldību amatpersonas, kas pašvaldību domju

izdotajos Noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu.

Noteikumu 48.punktā noteikts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību izpildi, sastāda

administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. Noteikumu 49.punkts noteic, ka par Noteikumu

5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam 50 euro.

Noteikumu 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā

Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot Noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas

fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus,

kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un

Noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai.

Noteikumu 21.punkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide uz 21.1.-

21.9.apakšpunktos noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem.

Noteikumu 22.punkts paredz, ja persona atbilst Noteikumu 21.1.1.- 21.1.5.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, no nodevas samaksas atbrīvo

vienu šīs personas lietošanā esošo Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli, ja pastāv kāds no Noteikumu 22.1. vai 22.2.punktā

noteiktajiem nosacījumiem.

Izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas kā transportlīdzekļa īpašniece norādīta Sūdzības iesniedzēja, tātad Sūdzības

iesniedzēja aicināta uz lietas izskatīšanu, jo transportlīdzeklis pārkāpuma izdarīšanas brīdī neatbilda nevienam no Noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem.

Pašvaldības policija norāda, ka personas nodarījums kvalificējams kā administratīvais pārkāpums, ja ir konstatēta nodalījuma atbilstība

administratīvā pārkāpuma sastāvam, proti, ja konstatēts administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Konkrētajā

gadījumā administratīvā pārkāpuma objekts ir ar Noteikumiem aizsargātās intereses, respektīvi, kārtība, kādā personas var iebraukt ar autotransporta

līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Pašvaldības policija norāda, ka,

konstatējot faktu, ka Iesniedzēja, iebraucot Jūrmalā, pārkāpusi Noteikumu 5.punkta prasības, konstatējams arī fakts, ka Iesniedzēja ar minēto

nodarījumu apdraudējusi ar Noteikumiem aizsargātās intereses. Savukārt par administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi ir uzskatāms nodarījums, ka ar

Iesniedzējas īpašumā esošo transportlīdzekli 2019.gada 10.jūlijā plkst.20.51 iebraukts Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi. Administratīvā pārkāpuma

subjekts ir transportlīdzekļa īpašniece – /pers. A/, bet subjektīvajai pusei, proti, Iesniedzējas vainojamības subjektīvam elementam nav kvalificējošas

nozīmes, ņemot vērā juridisku faktu, ka administratīvā pārkāpuma sastāvs, ar ko konstatējama Iesniedzējas nodarījuma atbilstība, ir formāls.

Iesniedzējas apgalvojums, ka pašvaldības policijas dokumenti administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros Iesniedzējai nav paziņoti, nav pamatots.

Paziņojot Iesniedzējai pavēsti par administratīvā pārkāpuma lietas Nr.1-28.1/19-18200 izskatīšanu, rīkojusies tiesiski saskaņā ar Paziņošanas likuma

4.panta pirmo daļu, respektīvi, paziņojot dokumentus uz Iesniedzējas deklarēto dzīvesvietas adresi, kas 2019.gada 9.augustā, balstoties uz ziņām par

faktiem no Personu datu pārlūka, konstatējama /adrese/. Savukārt, paziņojot Iesniedzējai 2019.gada 16.septembra lēmumu par administratīvā soda

uzlikšanu, kas pieņemts ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.775911, rīkojusies tiesiski saskaņā ar Paziņošanas likuma 4.panta pirmo daļu,

respektīvi, paziņojot dokumentus uz Iesniedzējas deklarēto dzīvesvietas adresi, kas 2019.gada 19.decembrī, balstoties uz ziņām par faktiem no Personu

datu pārlūkam konstatējama /adrese B/. Minētās ziņas par dokumentu paziņošanas faktiem pierāda valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” vairumā

nodoto reģistrēto sūtījumu saraksti un kases čeku kopijas.

Ja personas kāda iemesla dēļ nav deklarējusi dzīvesvietu faktiskajā dzīvošanas vietā, viņai jārēķinās ar faktu, ka darbojas dokumentu paziņošanas

juridiskā fikcija (neatspēkojams pieņēmums), atbilstoši kurai tiek pieņemts, ka nosūtītais dokuments likumā noteiktā laikā adresātam ir tapis zināms

(skatīt Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 10.decembra spriedumu lietā Nr.A420359616, SKA-364/2019).

Iesniedzējas apgalvojums, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas datumā Iesniedzējai ar transportlīdzekli nebija nekādas (tiesiski nozīmīgas)

saistības, nav pamatots.

Pašvaldības policija norāda, ka Pašvaldības policijas inspektors A.Brūveris, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/19-18200 un

pieņemot lēmumu par administratīvā soda piemērošanu Iesniedzējai, pamatoti balstījies ziņās par faktiem, kas pārkāpuma izdarīšanas datumā fiksētas

valsts reģistrā (Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas reģistra dati par transportlīdzekli), kas attiecīgi pierāda Iesniedzējas kā īpašnieces juridisko saistību ar

transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma izdarīšanas datumā, kā arī faktu, ka Iesniedzēja saskaņā ar valsts reģistrā fiksētajām ziņām ir vienīgā persona,

kam pārkāpuma izdarīšanas datumā konstatējama juridiskā saistība ar transportlīdzekli. Pašvaldības policija norāda, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma

14.1panta desmito daļu ierakstiem transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā ir publiska

ticamība.

Pašvaldības policija norāda, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī - 2019.gada 10.jūlijā - Noteikumu 49.punktā noteiktie administratīvās atbildības

subjekti par Noteikumu 5.punkta prasību pārkāpumu bija transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts pārkāpums, īpašnieks vai turētājs. Saskaņā ar LAPK 8.panta

pirmajā daļā noteikto persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un

vietā. Ņemot vērā minēto, pašvaldības policija, balstoties uz ziņām, kas fiksētas izdrukā no Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas reģistra par

transportlīdzekļa īpašnieku, konstatē, ka par Noteikumu pārkāpumu pie administratīvās atbildības saucama un administratīvi sodāma Iesniedzēja kā

tiesiski pieņemamais administratīvā pārkāpuma izdarītājs un administratīvās atbildības subjekts, kas noteikts Noteikumos.

Noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu. Likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa

noteic, ka spēkā esošie Noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajā un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Likuma “Oficiālo publikāciju

un tiesiskās informācijas likums” 2.pants noteic, ka oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk - oficiālais izdevums) ir Latvijas Republikas

oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un citos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar

oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā Nr.1-28.1/19-18200 esošos pierādījumus, nav konstatējams fakts, ka Iesniedzējai pastāv tādi tiesiskie un

faktiskie apstākļi, uz kuru pamata Iesniedzēja saskaņā ar Noteikumu piektajā nodaļā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem būtu atbrīvojama no tiesiskā

pienākuma veikt nodevas samaksu par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar LAPK 243.panta trešās daļas 4.punktu ir pierādīts fakts, ka Iesniedzēja zina vai tai vajadzēja zināt savus

normatīvajos aktos paredzētos pienākumus.

Noteikumu mērķis ir vērsts uz to, lai mazinātu satiksmes plūsmu caur pilsētas centru, kurā atrodas daudzi kultūrvēsturiskie pieminekļi,

kurortoloģijas objekti, iecienītas atpūtas vietas un viesu izmitināšanas mītnes, veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, nodrošināt tūrisma,

kūrorta, infrastruktūras attīstību. Noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka no nodevas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un

kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.

Pašvaldības policija norāda, ka Noteikumu mērķis ir sasniedzams tikai ievērojot Noteikumos noteiktās prasības.

Par Noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids un soda mērs - naudas sods 50 euro. Līdz ar to secināms, ka lietderības

apsvērumus tiesību normas piemērotāja vietā izdarījis tiesību normas izdevējs - Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome, nosakot pienākumu piemērot

konkrētu soda apmēru, ja konstatējama nodarījuma atbilstība administratīvā pārkāpuma sastāvam.

Noteikumu pārkāpuma konstatēšana un vainīgo personu sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Noteikumu saistošo spēku un vienveidīgu tiesību

normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par Noteikumu pārkāpšanu. Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus

mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju - audzināt apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi

aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus. Uzliktais

administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti.

Iesniedzējai nav konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar LAPK 33.panta pirmajā daļā noteiktajiem, kā arī konstatējams, ka nav tādu

apstākļu, kurus pašvaldības policija atzītu par pietiekamiem, lai mīkstinātu Iesniedzējas atbildību saskaņā ar LAPK 33.panta trešo daļu. Pašvaldības

policija norāda, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu

kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai

neievērotu tiesību normās noteiktās prasības (skatīt Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28.decembra spriedumu lietā

Nr.1422110120).

Iesniedzējas vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr.775911, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, Personu datu pārlūka izdruku, fotofiksācijas izdruku no

Sistēmas, izdruku no dokumentu un procesu vadības sistēmas Doclogix par administratīvās pārkāpumu lietvedības uzsākšanu, izdruku par dienas

caurlaižu iegādi no iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”, un Iesniedzēja pamatoti

un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības un administratīvi sodīta.

Nepiekrītot 2020.gada 5.februāra Lēmumam, Sūdzības iesniedzēja vērsās Rīgas rajona tiesā. Sūdzībā norādīts, ka sodu neatzīst un lēmumu

pārsūdz pilnā apjomā. Vēlas paskaidrot, ka automašīnu Mercedes Benz CLS 320 ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/nekad nav lietojusi, kā arī nav

saņēmusi jebkādus administratīvos protokolus, soda kvītis utt., kā arī parakstījusies par ierakstītu vai kādu citu korespondenci, jo no 2018.gada

septembra atrodas Lielbritānijā un ir School of Art, Designe and Fashion (ARTU) dienas nodaļas studente. Ņemot vērā izklāstīto un to, ka ar šo

automašīnu nav vispār nekādas saistības, jo to uz universālas pilnvaras pamata pārreģistrēja no sev piederošās SIA “/nosaukums/” uz viņas, /pers. A/,

vārda vecāki 2019.gada 31.maijā. Lūdz atcelt administratīvā pārkāpuma lēmumu, kā arī atcelt piemērotos naudas sodus un izbeigt lietvedību.

Motīvu daļa

Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

Tiesa, pārbaudījusi Iestādes Lēmuma motivāciju, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama.

Iestāde, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatoti atzina, ka Sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās

atbildības par Noteikumu 5.punkta prasību neievērošanu.

Iestādes Lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst LAPK noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos priekšnoteikumus un materiālo

tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

LAPK 289.13panta trešā daļa noteic, ka gadījumā, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa pievienojas iestādes motivācijai un līdz ar to izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.

Noteikumu 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā

Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide.

Noteikumu 23.punkts noteic, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz

konkrētu transportlīdzekli, un tā ir derīga no nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas dienas plkst.00.00 vai norādītā caurlaides derīguma sākuma

datuma plkst.00.00.

No lietas materiāliem ir redzams, ka Sūdzības iesniedzējai 2019.gada 16.septembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.775911

par to, ka 2019.gada 10.jūlijā plkst.20.51 transportlīdzeklis Mercedes Benz CLS 320, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Tiesa atzīst, ka lietā esošā foto fiksācija, kurā skaidri attēlots konkrētais transportlīdzeklis, tā valsts reģistrācijas numurs, ziņas par iebraukšanas

datumu un laiku Jūrmalā, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm, apstiprina, ka Sūdzības iesniedzējai

piederošais transportlīdzeklis administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzeklis Mercedes Benz CLS 320, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pieder Sūdzības

iesniedzējai.

Saskaņā ar Noteikumu 49.punktu par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.pantu transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis un atbilstoši

minētā likuma 13.pantam dati par transportlīdzekļa īpašnieku tiek norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā. Transportlīdzekļa īpašniekam ir iespēja

reģistrēt transportlīdzekļa faktisko lietotāju, norādot viņu kā turētāju reģistrācijas apliecībā, kā arī nomainīt reģistrēto turētāju uz citu.

Pārbaudot lietā esošo izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes, tiesa konstatē, ka vienīgā persona, kura ir norādīta kā

transportlīdzekļa īpašnieks ir Sūdzības iesniedzēja.

No lietas materiāliem redzams, ka no 2017.gada 19.decembra līdz 2019.gada 4.septembrim Sūdzības iesniedzējas deklarētā dzīvesvieta bija

/adrese/, līdz ar to tiesa atzīst, ka viņai pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bija jāiegādājas caurlaide,

neatkarīgi no iebraukšanas mērķa.

Noteikumu 31.punkts paredz, ka caurlaides (izņemot automātisko elektronisko caurlaidi) izsniegšanu (pārreģistrāciju) pamato informācijas sistēmas

elektronisks apliecinājums, ja persona izmanto e-pakalpojumu, vai šī apliecinājuma izdruka, ja caurlaidi saņem Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju

apkalpošanas centrā vai citā Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībā.

Lietas materiālos nav atrodama šāda apliecinājuma izdruka. To, ka šāda caurlaide nav bijusi izsniegta, nenoliedz arī pati Sūdzības iesniedzēja.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka lietā ir pierādīts, ka Sūdzības iesniedzējas piederošajam transportlīdzeklim Mercedes Benz CLS 320, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 10.jūlijā plkst.20.51 nav bijusi derīga caurlaide, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Tiesa konstatē, ka uz Sūdzības iesniedzējas transportlīdzekli Mercedes Benz CLS 320, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nav

attiecināmi Noteikumu 20. un 21.punkta nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus no nodevas maksāšanas, iebraucot īpašā režīma zonā. Sūdzības iesniedzēja

pārkāpuma izdarīšanas brīdī neatbilda nevienam no Noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem, kas ļautu viņai par transportlīdzekļa Mercedes Benz CLS

320, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā nodevu nemaksāt vai tikt atbrīvotai no šīs nodevas

samaksas.

Līdz ar to par pierādītu atzīstams tas, ka Sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi Noteikumu 5.punkta prasības.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka viņai ar transportlīdzekli Mercedes Benz CLS 320, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nav nekādas

saistības, jo to uz universālas pilnvaras pamata pārreģistrēja uz viņas vārda vecāki 2019.gada 31.maijā. Automašīnu nekad nav lietojusi.

LAPK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma

izdarīšanas laikā un vietā.

Noteikumu 49.punkts noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam piecdesmit

euro.

Kā izriet no lietas materiālos esošās Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdrukas, tad transportlīdzekļa Mercedes Benz CLS 320, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašniece ir Sūdzības iesniedzēja, līdz ar ko tiesa secina, ka Sūdzības iesniedzēja pamatoti ir saukta pie

administratīvās atbildības par Noteikumu neievērošanu un pamatoti piemērots naudas sods 50 euro apmērā.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka nav saņēmusi jebkādus administratīvos protokolus, soda kvītis utt., jo no 2018.gada septembra atrodas

Lielbritānijā.

Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas 2019.gada 2.augusta izdruka no Personu datu pārlūka, kurā Sūdzības iesniedzējas deklarētā

dzīvesvieta ir /adrese/, citas papildus adreses nav norādītas un 2019.gada 16.septembra administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.775911 nosūtīts

2019.gada 18.septembrī uz adresi /adrese A/. Konstatējot, ka Sūdzības iesniedzējas deklarētā dzīvesvieta no 2019.gada 5.septembra ir /adrese B/,

2019.gada 16.septembra administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.775911 nosūtīts atkārtoti uz adresi /adrese B/.

2019.gada 27.decembra lēmums Nr.1-13.1/3741.1 un 2020.gada 5.februāra lēmums Nr.7-7/552 nosūtīts uz adresi – /adrese B/, kas kopš

2019.gada 5.septembra ir Sūdzības iesniedzējas deklarētā dzīvesvieta. Papildus dzīvesvietas adreses Personu datu pārlūkā nav norādītas (lietas 28.lapa).

LAPK 238.1panta astotajā daļā noteikts, ka dzīvesvieta šā kodeksa izpratnē ir personas deklarētā dzīvesvieta, bet, ja personai nav deklarētās

dzīvesvietas, - tās norādītā adrese.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta

(ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst

par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Paziņošanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto

papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir

pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc

tā nodošanas pastā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa norāda, ka Iestāde ir ievērojusi likuma prasības gan administratīvā pārkāpuma protokola, gan 2019.gada

27.decembra lēmuma Nr.1-13.1/37411, gan 2020.gada 5.februāra lēmumā Nr.7-7/552 nosūtīšanā, nosūtot to uz Sūdzības iesniedzējas deklarēto

dzīvesvietu, līdz ar ko viņai nosūtītie dokumenti, saskaņā ar Paziņošanas likumu uzskatāmi par paziņotiem.

Saskaņā ar LAPK 1.pantu administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – audzināt

apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī

nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzēja pamatoti ir saukta pie administratīvās atbildības un sods 50 euro apmērā viņai par

pārkāpumu uzlikts atbilstoši Noteikumu 49.punktam.

Tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzējai administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, atbilstoši Noteikumos noteiktajam soda apmēram. Soda

uzlikšana atbilst LAPK 32.panta prasībām. Ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka ar to ir sasniedzams LAPK 22.pantā

noteiktais mērķis, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar LAPK 289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 5.februāra lēmumu Nr.7-7/552 un noraidīt /pers. A/ sūdzību.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 16.jūnijā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Briede