Court dismissed counterclaim and ordered full payment of loan debt plus interest and costs in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's claim for debt collection while dismissing the defendant's counterclaim to void the loan contract. The plaintiff proved a €28,000 loan with partial repayments, leaving a balance of €17,000 plus calculated interest and penalties. The court ruled that the contract remains valid and the defendant must pay the outstanding sum, state fees, and interest until the judgment is executed.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41., 42., 189., 191., 192., 193., 195., 204.1 panti: A court may dismiss a counterclaim seeking to void a loan contract if the plaintiff successfully proves the debt's existence and the defendant fails to establish the contract's invalidity.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0015-22/19
ECLI:LV:DAUT:2022:0526.C12282817.20.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Preiļos 2022.gada 26.maijā
Daugavpils tiesa
tiesnese Anita Stikāne
ar sekretāri Anitu Vilcāni,
piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ un atbildētāja pārstāvim /pers. B/ izskatīja atklātā tiesas sēdē Talsu ielā 2, Preiļos civillietu sabiedrības ar
ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu un /pers. C/ pretprasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību
“/Nosaukums/” par /datums/Aizdevuma līguma /numurs/, atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža.
Aprakstošā daļa
[1] 2017.gada 2.novembrī prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” iesniedza Daugavpils tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/
par parāda piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 4.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” un /pers. C/ noslēdza Aizdevuma
līgumu /numurs/, saskaņā ar kuru, atbildētājam tika piešķirts aizdevums 28 000,00 euro apmērā ar atmaksas termiņu līdz 2016.gada 3.novembrim.
[1.2] Atbilstoši Aizdevuma līguma 2.3.punktam atbildētājs apņēmās maksāt prasītājam aizdevumu pa daļām- 2015.gada 3.maijā, 2015.gada
3.novembrī, 2016.gada 3.maijā un 2016.gada 3.novembrī 8000,00 euro apmērā.
[1.3] Saskaņā ar Aizdevuma līguma 5.3.punktu, gadījumā, ja kavēti divi aizdevuma atmaksas termiņi aizdevējs ir tiesīgs atprasīt aizdevumu
pirmstermiņā, brīdinot par to 10 dienas iepriekš.
[1.4] Izmantojot Aizdevuma līgumā 5.3.punktā paredzētās tiesības, prasītāja 2016.gada 3.jūnijā atbildētājam uz Aizdevuma līgumā norādīto adresi
nosūtīja pieprasījumu Nr.1-2/7 par aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, lūdzot atbildētāju 10 dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas atmaksāt visu
izsniegto un neatmaksāto aizdevuma summu un aprēķināto līgumsodu.
[1.5] Atbildētājs parāda summas samaksu nav veicis, un prasītāja prasījumu apmērs pret atbildētāju atbilstoši Aizdevuma līguma saistībām uz
pieteikuma sastādīšanas dienu sastāda: neatmaksātā aizdevuma summa 17 000,00 euro.
[1.6] Atbildētājam izsniegts aizdevums 28 000 euro, ko apliecina 2014.gada 4.novembra maksājuma uzdevums Nr.344 par summu 14 000,00
euro un 2014.gada 5.novembra maksājuma uzdevums Nr.345 par summu 14 000,00 euro.
No iepriekš minētās summas atbildētājs ir atmaksājis 11000,00 euro, tādējādi, neatmaksātā aizdevuma summa ir 17 000,00 euro.
[1.7] Līgumsods, kas aprēķināts saskaņā ar Aizdevuma līguma 4.1.punktu- 1700,00 euro.
Aizdevuma līguma 4.1.punkts nosaka, ka par savlaicīgi neatmaksāto Aizdevuma summu atbildētājs maksā prasītājam līgumsodu 0,25% no
aizdevuma neapmaksātās daļas par katru nokavēto dienu. Neatmaksātā līgumsoda summa no 2015.gada 3.maija līdz 2016.gada 16.jūnijam, piemērojot
līgumsoda likmi 0,25% ir 7467,50 euro.
Ievērojot Civillikuma 1716.pantu, kurš nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts
pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, neatmaksātais līgumsods ir 1700,00 euro.
[1.8] Likumiskie 6% procenti no simta gadā no neatmaksātās aizdevuma summas 17 000 euro par laika periodu no 2016.gada 17.jūnija (saskaņā
ar 2016.gada 3.jūnija pieprasījumu Nr.1-2/7) līdz prasības sagatavošanas dienai- 1383,29 euro.
[1.9] Kopējā parāda summa uz prasības sagatavošanas dienu ir 20 083,29 euro, ko veido aizdevuma pamatsumma 17 000,00 euro, līgumsods
par laika posmu no 2015.gada 3.maija līdz 2016.gada 16.jūnijam 1700,00 euro un likumiskie procenti par laika posmu no 2016.gada 17.jūnija līdz
2017.gada 24.oktobrim 1383,29 euro.
Pamatojoties uz Civillikuma 1278., 1587., 1651., 1652., 1716.p., 1717., 1720., 1753., 1756., 1765., 1943., 1946.pantu, prasītāja lūdz: piedzīt
no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,
parādu 20 083,29 euro apmērā, ko veido aizdevuma pamatsumma 17 000,00 euro, līgumsods 1700,00 euro un likumiskie procenti par laiku no
2016.gada 17.jūnija līdz 2017.gada 24.oktobrim 1383,29 euro; valsts nodevu 934,32 euro; valsts nodevu 71,14 euro; ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 3,20 euro; noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” tiesības saņemt no /pers. C/, likumiskos 6% no simta gadā no
aizdevuma summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
[2] Prasības pieteikuma papildinājumus, kuros prasītāja papildina prasību daļā par likumisko procentu piedziņu, prasītāja iesniedza 2018.gada
10.jūlijā, 2018.gada 29.oktobrī, 2019.gada 22.janvārī, 2019.gada 27.martā, 2019.gada 29.augustā, 2019.gada 11.decembrī, 2021.gada 16.septembrī,
un līdz ar to galīgā prasības summa, ko lūdz piedzīt prasītāja no atbildētāja sastāda 24121,38 euro, ko veido aizdevuma pamatsumma 17 000,00 euro,
līgumsods 1700,00 euro un likumiskie procenti par laiku no 2016.gada 17.jūnija līdz 2021.gada 8.oktobrim 5421,38 euro.
[3] 2017.gada 21.novembra un 2018.gada 20.marta paskaidrojumos /pers. C/ pilnvarotā persona norāda, ka prasību neatzīst, jo viņš tika
apkrāpts un ir ierosināts kriminālprocess.
[3.1] Lai arī Aizdevuma līgumam/numurs/, kas /datums/noslēgts starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/” un /pers. C un G/, sākotnēji
šķiet civiltiesiska darījuma raksturs, tomēr tas ietilpst izstrādātā shēmā noziedzīga nodoma realizācijai, ar kuru krāpšana, kā noziedzīgs nodarījums,
izdarīts, realizējot vairākas savstarpēji saistītas darbības, kur katra no tām atsevišķi varbūt var arī nesaturēt noziedzīga nodarījuma pazīmes, taču kopumā
veido noziedzīgā nodarījuma sastāvu, kad vainīgās personas, dotajā gadījumā /pers. H/ un /pers. I/, ļaunprātīgi izmantojot uzticību, ieguva tiesības uz
cietušo, tas ir /pers. G/ un viņa mantu.
[3.2] Atbildētājs lūdz tiesu izbeigt civillietas tiesvedību un atcelt prasības nodrošinājumu šajā lietā.
[4] 2018.gada 22.janvāra paskaidrojumā /pers. C/ pilnvarotā persona norāda, ka Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi
smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas lietvedībā atrodas /datums/ar /amats/. /pers. J/ lēmumu uzsāktais kriminālprocess Nr.12504000416,
kas ierosināts pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par to, ka /datums/, noslēdzot aizdevuma līgumu starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību
/Nosaukums/” un /personu vārdi/, pret viņiem tika veiktas krāpnieciskas darbības, kā rezultātā /pers. I/ un /pers. H/ izkrāpa no viņiem naudu 17 000,00
euro apmērā, un viņš ir atzīts par cietušo.
[4.1] Saskaņā ar Aizdevuma līguma 1.2.punktu, aizdevuma izmantošanas mērķis - nekustamā īpašuma iegādei, bet naudas saņēmēji- /pers. I/ un
sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, kuras vārdā rīkojās tas pats /pers. I/, nekustamo īpašumu viņa labā neiegādājās.
[4.2] Ievērojot to, ka /datums/, noslēdzot Aizdevuma līgumu /numurs/ pret /pers. C un G/ tika veiktas krāpnieciskas darbības, kā rezultātā /pers. I/,
un /pers. H/, izkrāpa no viņiem naudu, par ko ierosināts kriminālprocess, dotais strīds nav piekrītošs civiltiesiskajai izskatīšanas kārtībai un tiesvedība
jāizbeidz.
[5] 2020.gada 31.janvārī /pers. C/ iesniedza pretprasību, 2021.gada 8.oktobrī- pretprasības pieteikuma grozījumus.
[5.1] /pers. C/ norāda, ka prasītāja nav izpildījusi Līgumu, jo Līgums noslēgts par aizdevumu 32 000,00 euro, bet izmaksāja tikai aizdevuma daļu
28 000,00 euro.
[5.2] “/Nosaukums/” nav saņēmušas nebanku kredītu devēju speciālo atļauju (licenci), kā to nosaka Ministru kabineta 2011.gada 29.marta
noteikumi Nr.245 „Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu
sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas
(licences) saņemšanai.
[5.3] Izmantojot atbildētāja /pers. C/ lētticību, uzticēšanos un nekompetenci civilās jurisprudences jomā, /pers. I/ pierunāja viņu noslēgt Aizdevuma
līgumu /pers. G/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, iegādei izsoles ceļā saskaņā ar Civilprocesa likumu.
[5.4] Dotā aizdevuma izmaksas laikā bankā /datums//pers. H/ uz neesošas ar aizņēmēju vienošanās veica naudas līdzekļu pārskaitījumu kopsummā
10 000,00 euro, novirzot tos uz “/Nosaukums/” kontu /konta numurs/.
[5.5] No aizdevuma izmaksātās daļas /pers. I/ 2 reizes izkrāpa naudas līdzekļus skaidrā naudā: 2014.gada 4. novembrī izņemta skaidra nauda
kopsummā 3980,00 euro līdz ar papildus naudu 20,00 euro apmērā, kas kopā veido kopsummu 4 000,00 euro, kas turpat bankā tika atdota viņam;
2014.gada 5. novembrī izņemta skaidra nauda kopsummā 3 000,00 euro, kas turpat bankā tika atdota viņam.
[5.6] No pielīgtā aizdevuma apmēra naudas līdzekļi kopsummā 4 000,00 euro vispār netika izmaksāta.
[5.7] No pielīgtā aizdevuma apmēra naudas līdzekļi kopsummā 11000,00 euro tika izspiesti atmaksāt pirms Līgumā noteiktā termiņa.
[5.8] Nekustamo īpašumu izsoles dienā, pārkāpjot izsoles procesuālo kārtību, iegādājās /pers. I/ apstākļos, kad šī īpašuma izsoles cena atbilstoši
vērtējumam bija noteikta 22 200,00 euro apmērā laikā, kad tā faktiskā vērtība, kā vēlāk tika noskaidrots, bija 102 980,00 euro.
[5.9] Līguma saistības /pers. C/ uzņēmies, būdams maldināts par to, ka patiesi domātais mērķis- naudas līdzekļu izkrāpšana, un tāda maldība ir
svarīga, kas iznīcina darījuma spēku (Civillikuma 1438. 1439., 1440., 1445. un 1459. panti).
“/Nosaukums/” rīkojās pretēji Civillikuma 1.pantā norādītajam labas ticības principam ar mērķi naudas līdzekļu (saistību tiesību) izkrāpšana un tāda
darbība saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu nav spēkā.
[5.10] Ar Preiļu rajona tiesas 2013.gada 9.septembra spriedumu civillietā Nr.C25070212 par labu akciju sabiedrībai „Citadele banka” no /pers.
G/ ir piedzīts parāds 2960,89 latu apmērā. Sakarā ar to, ka finansiālo grūtību dēļ /pers. G/ nespēja labprātīgi izpildīt 2013.gada 9.septembra spriedumu,
tika vērsta piedziņa uz tai piederošu nekustamo īpašumu.
[5.11] 2014.gada 2.oktobrī „Latvijas Vēstnesī” publicēts sludinājums par nekustamā īpašuma izsoli, kas tika nozīmēta uz 2014.gada 5.novembri.
Atbilstoši sludinājumam nekustamā īpašuma sākumcena noteikta 22200,00 euro apmērā, iemaksājamais nodrošinājums 2 220,00 euro.
[5.12] Atbildētājs vēlējās piedalīties nekustamā īpašuma izsolē un izpirkt ģimenes īpašumu. 2014.gada 10.oktobrī atbildētājs izsniedza savai mātei
/pers. G/ universālpilnvaru atbildētāja interešu pārstāvēšanai visas valsts un pašvaldības iestādēs, kā arī darījumos ar visām juridiskām un fiziskām
personām.
[5.13] Ne atbildētājam, ne /pers. G/ nebija nepieciešamo naudas līdzekļu nekustamā īpašuma izpirkšanai, tāpēc /pers. G/ telefoniski sazinājās ar
/pers. I/, kurš piekrita palīdzēt /pers. G/, bet norādīja, ka būs nepieciešams noslēgt aizdevuma līgumu.
[5.14] 2014.gada 4.novembrī /pers. G/ ieradās pie /pers. I/ pēc adreses /adrese A/, kur /pers. I/ iedeva parakstīšanai Aizdevuma līgumu /numurs/,
saskaņā ar kura noteikumiem, sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/, kā aizdevējs, aizdod atbildētājam, kā aizņēmējam, aizdevumu 32 000,00
euro apmērā. Aizdevuma izmantošanas mērķis- nekustamā īpašuma iegāde.
[5.14.1] /pers. I/ norādīja, ka viņš pats organizēja darījumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/, bet lielāka aizdevuma summa ir
vajadzīga, lai samaksātu atkāpšanās naudu pārējiem izsoles dalībniekiem un segt citus ar izsoli saistītus izdevumus.
[5.14.2] /pers. I/ uzstāja, ka summas, kas tiks pārskaitītas atbildētājam kā aizdevums no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/, /pers.
G/ būs jānodod /pers. I/, ievērot viņa noteikto norēķinu kārtību- daļu skaidrā naudā, un daļu ar pārskaitījumu uz /pers. I/ norādīto bankas kontu, jo izsolē
piedalīsies viņš, /pers. I/ un pēc Nekustamā īpašuma izpirkšanas nodrošinās tā nodošanu un reģistrēšanu uz atbildētāja vārda.
[5.15] Lai nodrošinātu ar līgumu uzņemtās saistības, /datums/starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ un /pers. G/, kas uz
universālpilnvaras pamata darbojās atbildētāja vārdā, tika noslēgts Hipotēkas līgums, saskaņā ar kuru, atbildētājs ieķīlāja par labu sabiedrībai ar
ierobežotu atbildību /Nosaukums/, nekustamus īpašumus /adreses/
[5.16] 2014.gada 4.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ pārskaitīja uz atbildētāja bankas norēķinu kontu 14 000,00 euro.
Tajā pašā dienā, ierodoties bankā /pers. H/ pavadībā, /pers. G/ pārskaitīja uz /pers. I/ norādīto bankas kontu, kas bija sabiedrības ar ierobežotu
atbildību /Nosaukums A/ konts, naudas summu 10 000,00 euro no 14 000,00 euro, kas iepriekš saņemti no sabiedrības ar ierobežotu atbildību
/Nosaukums/.
Bankā /pers. G/ izņēma no atbildētāja bankas norēķinu konta naudas summu 3980,00 euro apmērā un /pers. H/ klātbūtnē skaidrā naudā atdeva
/pers. I/ 4 000,00, euro, pieliekot iztrūkstošo 20,00 euro summu.
[5.17] 2014.gada 5.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ pārskaitīja uz atbildētāja bankas norēķinu kontu 14 000,00 euro.
/pers. G/ izņēma no atbildētāja konta 3 000,00 euro un /pers. H/ klātbūtnē atdeva minēto summu /pers. I/.
[5.18] Pēc izsoles pabeigšanas izrādījās, ka /pers. I/ nemaz nepiedalījās tajā un neizpirka nekustamo īpašumu, lai turpmāk pārdotu to atbildētājam,
saskaņā ar iepriekš mutiski noslēgto vienošanos.
[5.19] Apzinoties, ka /pers. I/ neizpildīja uzņemtās saistības un bez likumīga pamata atkāpās no iepriekš noslēgtās vienošanās, /pers. G/ neveica
papildus 11 000,00 euro pārskaitīšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/.
[5.20] Otrā nekustamā īpašuma izsole tika nozīmēta uz 2014.gada 22.decembri. 2014.gada 2.decembrī atbildētājs iemaksāja zvērināta tiesu
izpildītāja I.Osipova depozīta kontā nodrošinājumu 2220,00 euro par piedalīšanos nekustamā īpašuma otrajā izsolē.
[5.21] /pers. I/ vadītais uzņēmums sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ iegādājās nekustamo īpašumu izsolē par 17 150,00 euro.
[5.22] Pēc nekustamā īpašuma iegādes ne /pers. I/, ne sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ neizrādīja interesi pret /pers. I/ iepriekš
uzņemto saistību izpildi un nekustamā īpašuma pārreģistrēšanu zemesgrāmatā uz atbildētāja vārda.
[5.23] Naudas summa 10 000,00 euro apmērā pārskaitīta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, bet summa 7 000,00 euro atdota
personiski /pers. I/ skaidrā naudā.
[5.24] Starp /pers. G/ un /pers. I/ vai starp atbildētāju un /pers. I/ nebija panākta vienošanās par to, ka /pers. I/ vai jebkāds tā vadīts uzņēmums
saņem par nekustamā īpašuma izpirkšanu jebkādu atlīdzību. Tāpēc 2015.gada 27.martā atbildētājs pārskaitīja no sava SEB bankas konta sabiedrībai ar
ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ naudas summu 150,00 euro.
[5.25] 2015.gada 13.martā atbildētājs vērsās sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ ar pirmstiesas brīdinājumu, pieprasot pirkuma
līguma noslēgšanu un īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu pārreģistrēšanu uz atbildētāja vārda.
[5.26] Atbildētājs un /pers. G/ vērsās pēc juridiskās palīdzības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Invex Fondi”, kas rīkojoties kā starpnieks,
vienojās ar /pers. I/ par nekustamā īpašuma pārdošanu atbildētājam. Neskatoties uz to, ka /pers. I/ jau saņēma no atbildētāja pilnvarotās personas /pers.
G/ summu 17 150,00 (tas ir, 10 150,00 euro uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ kontu un 7 000,00 euro skaidrā naudā), tas izvirzīja
jaunus noteikumus, tas ir, ka piekrīt pārdot nekustamo īpašumu atbildētājam, tikai ja tam tiks samaksāti 30 000,00 euro.
[5.27] 2015.gada 2.aprīlī starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Invex Fondi”, sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ un atbildētāju
un /pers. G/ tika noslēgta vienošanās par nekustamā īpašuma pārdošanu, uz kura pamata sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ apņēmās
pārdot nekustamo īpašumu atbildētājam par aptuveni 30 000,00 euro. Pēc tam tika pieprasīti jau 38000,00 euro, bet vienošanās netika noslēgta.
[5.28] Atbildētājs ir pārliecināts, ka Līgums noslēgts, neievērojot Civillikuma 1427., 1438., 1440., 1459., 1461., 1470., 1934.pantu noteikumus,
jo /pers. I/, ar viltu piedabūja atbildētāja pilnvarotu personu /pers. G/ noslēgt Līgumu, maldinot viņu par slēdzamā darījuma faktiskiem apstākļiem, ka
atbildētājam tiks izsniegta nepieciešamā summa nekustamā īpašuma atpirkšanai izsolei un, ka /pers. I/ izpirks nekustamo īpašumu izsolē, pēc kā
nodrošinās tā nodošanu un reģistrēšanu uz atbildētāja vārdu zemesgrāmatā.
[5.28.1] /pers. I/ ir ieguvis naudas summu, kuru izmantojis nekustamā īpašuma izsoles cenas daļējai samaksai un atkāpšanās atlīdzības samaksai
pārējiem izsoles dalībniekiem un nodrošināja /pers. G/ un atbildētāja, kā potenciālo izsoles dalībnieku, nepiedalīšanos izsolē. Tā rezultātā /pers. I/
iegādājās nekustamo īpašumu uz tā vadītās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ vārda un ignorējot iepriekš uzņemtās saistības un ar
atbildētāju un /pers. G/ noslēgto vienošanos, neveica nepieciešamās darbības īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu nodošanai atbildētājam. Tieši
sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ pilnvarotā persona un darbinieks /pers. I/ ir vienojies ar /pers. G/ par Līguma noslēgšanu un aprēķinājis
un noteicis aizdevuma apmēru, ir kontrolējis darījumu tā noslēgšanas un izpildes ietvaros.
[5.29] Neskatoties uz solījumiem iegādāties nekustamo īpašumu pirmajā izsolē, /pers. I/ un arī tā vadītā sabiedrība ar ierobežotu atbildību
/Nosaukums A/ to neizdarīja, ko apstiprina Latgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja /pers. T/sastādīts akts par izsoles atzīšanu par nenotikušu.
/pers. I/ iegādājās nekustamo īpašumu otrajā izsolē, bet vienpersoniski, nesaskaņoti un prettiesiski atkāpās no noslēgtās vienošanās par nekustamā
īpašuma tiesību nodošanas atbildētājam.
[5.30] Līgums atzīstams par spēkā neesošu saskaņā ar Civillikuma 1427., 1438., 1470. un 1934.pantu, jo sabiedrībai ar ierobežotu atbildību
/Nosaukums/ nebija nodoma slēgt ar atbildētāju un tā pilnvarotu personu /pers. G/ Civillikuma noteikumiem atbilstošu aizdevuma līgumu, kas paredz
norunātās aizdevuma summas nodošanu aizņēmēja īpašumā ar tiesībām ar to brīvi rīkoties.
[5.30.1] /pers. I/ uzspieda atbildētāja pilnvarotai personai tādus savstarpējo attiecību noregulēšanas un norēķinu noteikumus, ka atbildētāja rīcībā
nepalika nekustamā īpašuma izpirkšanai nepieciešamās summas. No saņemtiem 28 000,00 euro /pers. G/ pārskaitīja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību
/Nosaukums A/ 10 000,00 euro un izsniedza /pers. I/ 7 000,00 euro skaidrā naudā, kā rezultātā no izsniegtā aizdevuma palika vien 11 000,00 euro,
kas nedeva iespēju iegādāties nekustamo īpašumu par izsoles sākumcenu. Savukārt, pats /pers. I/ un arī tā vadītā sabiedrība ar ierobežotu atbildību
/Nosaukums A/, nodrošinot atbildētāja nespēju piedalīties izsolē, pirmajā izsolē neizpirka nekustamo īpašumu, bet otrajā izsolē izpērkot to, turpmāk
neveica īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu nodošanu atbildētājam, kā bija norunāts.
[5.31] Līgums ir atzīstams par spēkā neesošu saskaņā ar Civillikuma 1440., 1459., 1461.pantu, jo atbildētājs un tā pilnvarotā persona /pers. G/
tika piedabūti noslēgt Līgumu ar viltu, sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ pilnvarotai personai /pers. I/ maldinot tos par darījuma faktiskiem
un juridiskiem apstākļiem.
[5.32] Līgums ir atzīstams par spēkā neesošu saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu, jo tā noslēgšanas mērķis neatbilst likumam un labiem tikumiem.
[5.33] Pamatojoties uz Civillikuma 1403., 1404., 1412., 1438., 1440., 1441., 1442., 1445., 1459., 1461., 1469., 1470.,1934.pantiem, /pers. C/
lūdz atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2014.gada 4.novembra Aizdevuma līgumu Nr.22-14, kas noslēgts starp sabiedrību ar ierobežotu
atbildību /Nosaukums/ un /pers. C/ pilnvarotu personu /pers. G/.
[6] 2020.gada 9.aprīļa sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” paskaidrojumā norādīts, ka pretprasību neatzīst, uzskata par
nepamatotu, pilnībā noraidāmu.
[6.1] Aizdevuma līguma 2.6.punkts paredz, ka saistības, kuras atbildētājs uzņēmies ar aizdevuma līgumu, tiek nodrošinātas ar hipotēku uz šādiem
nekustamiem īpašumiem:
- „/adrese/, ierakstīts Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļā /Nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/(kadastra numurs
/numurs C/);
- /adrese/, ierakstīts Preiļu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā /Nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/(kadastra numurs
/numurs E/);
- /adrese/, ierakstīts Preiļu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā /Nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs F/(kadastra numurs
/numurs G/).
2014.gada 4.novembra Hipotēkas līguma 2.1.6.punktā noteikts, ka atbildētājs apņemas veikt visas darbības, lai triju darba dienu laikā no
Hipotēkas līguma spēkā stāšanās brīža, Zemesgrāmatu nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas Hipotēkas objekts, tiktu iesniegts Hipotēkas līgums,
līgumam atbilstošs hipotēkas nostiprinājuma lūgums un citi dokumenti, kuri nepieciešami hipotēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā, kā arī Aizdevuma līguma
2.6.punktā ir noteikts, ka atbildētājs apņemas nedēļas laikā no Aizdevuma līguma parakstīšanas dienas saistības nodrošināt ar hipotēku uz ieķīlātajiem
nekustamajiem īpašumiem.
[6.1.1] Atbildētājs savas saistības neizpildīja un attiecīgajās zemesgrāmatās uz ieķīlātajiem nekustamiem īpašumiem hipotēkas par labu prasītājam
nereģistrēja. Līdz ar to, nav pamats uzskatīt, ka prasītājam būtu pamats izmaksāt visu pielīgto aizdevuma summu.
[6.2] Atbildētājs pretprasībā norāda, ka Aizdevuma 1īgums nav tiesīgi noslēgts, jo līgums noslēgts, pārkāpjot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma
8.panta otrās daļas nosacījumus.
[6.2.1] Atbildētājam nav pamata atsaukties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, un uzskatīt sevi par patērētāju attiecībās ar prasītāju.
Apstāklis, ka atbildētājs ir fiziska persona un aizdevumu ņēmis nekustamā īpašuma iegādei nenozīmē, ka viņš uzreiz atzīstams par patērētāju Patērētāju
tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē.
[6.2.2] 2014.gada oktobra mēneša beigās atbildētāja pārstāve /pers. G/ vērsās pie prasītāja, jo bija nepieciešami naudas līdzekļi nekustamā
īpašuma pēc adreses /adrese/, iegādei. Nekustamais īpašums atbildētājam bija nepieciešams, lai tajā veiktu saimniecisko darbību, gūtu peļņu un saņemtu
atbalsta maksājumus no Lauku atbalsta dienesta.
[6.2.3] Prasītāja iepazinās ar publiskos reģistros esošo informāciju, un saskaņā ar Uzņēmuma reģistra datiem,
/pers. C/ patiešām bija reģistrēta zemnieku saimniecība “/Nosaukums/” un darbības veidu- jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība). No kā
izriet, ka nekustamais īpašums tika pirkts zemnieku saimniecības vajadzībām, nevis pašpatēriņam, jo saskaņā ar likuma “Par individuālo (ģimenes)
uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 10.panta pirmo daļu individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības mantu
veido individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka manta vai attiecīgi ģimenes kopīpašums.
[6.2.4] Papildus norāda, ka pēc Aizdevuma līguma noslēgšanas, atbildētājs ir iegādājies nekustamo īpašumu /Nosaukums/, kas atrodas /adrese/,
un sastāv no zemesgabala 15,4 ha platībā un uz zemesgabala atrodošās dzīvojamās mājas un saimniecības ēkām. Paša nekustamā īpašuma raksturs-
15,4 ha zemes, jau vien liecina par saimnieciskas darbības veikšanu.
[6.2.5] Ņemot vērā, ka atbildētājs, noslēdzot Aizdevuma līgumu, izteica vēlēšanos iegādāties nekustamo īpašumu nolūkam, kas saistīts ar
saimniecisko darbību, secināms, ka atbildētājs neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktā ietvertajai „patērētāja” definīcijai un līdz
ar to nav uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.
[6.2.6] 2014.gada 4.novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais Aizdevuma līgums tika noformēts kā bezprocentu aizdevums, un līdz ar to,
aizdevuma izsniegšanai prasītājam nebija nepieciešama speciāla atļauja (licence).
[7] Prasītāja ieskatā par nepamatotu atzīstams atbildētāja arguments, ka atbildētājs Aizdevuma līguma saistības uzņēmies, būdams maldināts.
Pretprasībai nav pievienots neviens pierādījums, kas apstiprinātu atbildētāja apgalvojumus par maldības esamību Aizdevuma līguma parakstīšanas brīdī.
[7.1] 2021.gada 11.novembra paskaidrojumos prasītāja norāda, ka nav pamatots atbildētāja arguments, ka Aizdevuma līgums noslēgts,
neievērojot Civillikuma 1427., 1438., 1440., 1459., 1461., 1470., 1934.pantu noteikumus, kā arī atbildētājs tika piedabūts noslēgt līgumu ar viltu.
[7.2] Starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.22-14 un Hipotēkas līgums, kurus atbildētāja vārdā parakstīja /pers. G/,
kura pirms līgumu parakstīšanas iepazinās ar to saturu, līgumus parakstīja labprātīgi, bez jebkādiem iebildumiem. Turklāt, pie zvērinātas notāres Evijas
Paļumas tika parakstīti un apliecināti arī Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļai un Preiļu zemesgrāmatas nodaļai adresēti trīs nostiprinājuma lūgumi par
hipotēkas nostiprināšanu uz nekustamiem īpašumiem.
[7.2.1] /pers. G/, izmantojot Prasītāja uzticību, pirms hipotēkas nostiprināšanas, palūdza prasītājam izsniegt naudu. Prasītājs 2014.gada 4.novembrī
un 2014.gada 5.novembrī, uzticoties /pers. G/, pārskaitīja uz atbildētāja kontu 28 000,00 euro.
[7.2.2] Pēc naudas izsniegšanas, prasītājs no zemesgrāmatu nodaļām saņēma paziņojumus, ka nostiprinājuma lūgumi atstāti bez izskatīšanas, jo
zemesgrāmatu nodaļās saņemti /pers. G/ iesniegumi, ar kuriem lūgti nostiprinājuma lūgumus atstāt bez izskatīšanas un pievienotos dokumentus izsniegt
atpakaļ. Līdz ar to, nostiprinājuma lūgumi un pievienotie dokumenti tika izsniegti atpakaļ /pers. G/ un hipotēkas uz nekustamiem īpašumiem nostiprinātas
netika. Minētais liecina, ka atbildētāja pilnvarotās personas /pers. G/ darbības ir vērtējamas kā negodprātīgas ar nolūku iedzīvoties uz prasītāja rēķina.
[8] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un lūdza to apmierināt, bet pretprasību noraidīt,
norādot, ka 2014.gada 4. novembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma un Hipotēkas līgums, kurus atbildētāja vārdā parakstīja
pilnvarotā persona /pers. G/. Aizdevuma līguma un Hipotēkas līguma parakstīšanas dienā aizdevuma nodrošinājumam tika nodibināta hipotēka, un pie
zvērinātas notāres Evijas Paļumas tika parakstīti un apliecināti Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļai un Preiļu zemesgrāmatu nodaļai adresēti 3 nostiprinājuma
lūgumi par hipotēkas nodrošināšanu uz nekustamajiem īpašumiem. Pēc atbildētāja pilnvarotās personas lūguma, izsniegt naudu ātrāk nekā ir nostiprināta
hipotēka, prasītāja pārskaitīja 2014.gada 4.novembrī 14000,00 euro uz atbildētāja norēķinu kontu un 2014.gada 5.novembrī atkal 14000,00 euro. Pēc
minēto aizdevuma summu saņemšanas, atbildētāja pārstāve izņēma no zemesgrāmatu nodaļām nostiprinājuma lūgumus hipotēkas nodibināšanai, un pēc tā
prasītāja tāpēc arī neizmaksāja atbildētājam atlikušo aizdevuma summu, lai nepalielinātu savus zaudējumus. 2015.gada 6.novembrī atbildētāja atgrieza
11000,00 euro un turpmāk pārstāja veikt jebkādus maksājumus. Līdz ar to 2016.gada 3.jūnijā prasītāja uzteica līgumu un pieprasīja 10 dienu laikā
atmaksāt aizdevumu. Taču tas netika izdarīts. Līdz ar to prasītājai izveidojās aizdevuma pamatsummas parāds 17000,00 euro un no tā izejošie līgumsodi.
Par skaidrās naudas ņemšanu un došanu, tas ir /pers. G/ izdomājums, lai izvairītos no aizdevuma summas atgriešanas. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
“/Nosaukums/” par nekustamo īpašumu izsolē nepiedalījās.
[9] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, bet uzturēja pretprasību. Norādīja, ka Aizdevuma līguma priekšmeta summa 32000,00 euro
netika izsniegta, netika ievērota aizdevuma izsniegšanas kārtība. /pers. I/ nav veicis darbības, lai iegādātos nekustamo īpašumu. Līguma sākotnējā
pārkāpšana notika no prasītājas puses. Līgumsods saskaņā ar 4.1 punktu ir paredzēts tikai tad, ja darījums noticis bez maldības. Gribas īstums nav
noticis. Visas šīs darbības, kuras norisinās ap šo Aizdevuma līgumu, ir saistītas tikai ar nekustamā īpašuma “/Nosaukums/” izpirkšanu izsolē.
[9.1] Aizdevums aizdevuma veidā netika izsniegts /pers. C/, lai /pers. C/ rastos brīva iespēja realizēt nekustamā īpašuma iegādi “/Nosaukums/”.
Viss tika pakļauts /pers. I/ izdomātajai kārtībai, lai šīs personas padarītu par bezspēcīgiem, un iegādātos šo nekustamo īpašumu izsolē. Nav nekāda
aizdevuma pieņemšanas, jo aizdevums netika izsniegts tā, kā to nosaka līguma noteikumi. Aprēķinot šos procentus, prasītājs ignorē sevis noteikto
līgumisko kārtību. Kad parakstīts Aizdevuma līgums, tiek saņemta nauda un uzreiz tiek pārskaitīti 10000,00 euro uz kontu, uz kuru nebija nekādas
vienošanās un persona nevarēja to zināt.
Motīvu daļa
[10] Tiesa, tiesas sēdē pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, noklausījusies prasītājas pārstāves sniegtos paskaidrojumus un
atbildētāja pārstāvja sniegtos paskaidrojumus, liecinieku liecības tiesas sēdē, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, bet pretprasība nav pamatota
un ir noraidāma.
[11] Lietas materiāli apstiprina, ka /datums/sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” un /pers. C/, kuru pārstāvēja pēc pilnvaras /pers. G/,
noslēdza Aizdevuma līgumu /numurs/, saskaņā ar kuru, atbildētājam tika piešķirts aizdevums 28 000 euro apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 2016.gada
3.novembrim.
[11.1] To, ka atbildētājs saņēma 28 000 euro, pierāda 2014.gada 4.novembra Maksājuma uzdevums Nr.344 par 14000,00 euro pārskaitījumu
atbildētājam un 2014.gada 5.novembra Maksājuma uzdevums Nr.345 par 14000,00 euro pārskaitījumu atbildētājam.
[12] Kā arī, 2014.gada 4.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” un /pers. C/, kuru pārstāvēja pēc pilnvaras /pers. G/,
noslēdza Hipotēkas līgumu (nekustamā īpašuma ieķīlājumu), lai nodrošinātu prasījumu, kas var rasties no 2014.gada 4.novembrī noslēgtā Aizdevuma
līguma, un atbildētājs ieķīlāja nekustamos īpašumus: /Nosaukums/, /adrese/, ierakstīts Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļā /Nosaukums/ pagasta
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/(kadastra numurs /numurs C/); /adrese/, ierakstīts Preiļu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā /Nosaukums/
pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/(kadastra numurs /numurs E/); /adrese/, ierakstīts Preiļu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā
/Nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs F/(kadastra numurs /numurs G/).
[12.1] Šis Hipotēkas līgums (nekustamā īpašuma ieķīlājums) stājas spēkā, kad ieķīlātāja īpašuma tiesības uz Hipotēkas objektu ir reģistrētas
zemesgrāmatā.
[12.2] Kā arī, Aizdevuma līguma 2.6.punkts paredz, ka saistības, kuras atbildētājs uzņēmies ar aizdevuma līgumu, tiek nodrošinātas ar hipotēku uz
šādiem nekustamiem īpašumiem:
- /Nosaukums/, /adrese/, ierakstīts Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļā /Nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs
B/(kadastra numurs /numurs C/);
- /adrese/, ierakstīts Preiļu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā /Nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/(kadastra numurs
/numurs E/);
- /adrese/, ierakstīts Preiļu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā /Nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs F/(kadastra numurs
/numurs G/).
[12.3] 2014.gada 4.novembra Hipotēkas līguma 2.1.6.punktā noteikts, ka atbildētājs apņemas veikt visas darbības, lai triju darba dienu laikā no
Hipotēkas līguma spēkā stāšanās brīža, Zemesgrāmatu nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas Hipotēkas objekts, tiktu iesniegts Hipotēkas līgums,
līgumam atbilstošs hipotēkas nostiprinājuma lūgums un citi dokumenti, kuri nepieciešami hipotēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā, kā arī Aizdevuma līguma
2.6.punktā ir noteikts, ka atbildētājs apņemas nedēļas laikā no Aizdevuma līguma parakstīšanas dienas saistības nodrošināt ar hipotēku uz ieķīlātajiem
nekustamajiem īpašumiem.
[12.4] Lietas materiāli apliecina, ka atbildētājs savas saistības neizpildīja un attiecīgajās zemesgrāmatās uz ieķīlātajiem nekustamiem īpašumiem
hipotēkas par labu prasītājam nereģistrēja, jo atbildētāja pilnvarotā persona iesniedza iesniegumu ar lūgumu par nostiprinājuma lūgumu atstāšanu bez
izskatīšanas un pievienotos dokumentus izsniegt atpakaļ.
[13] Tiesa ņem vērā, ka Civillikuma 1934.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar
pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.
Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
[14] Lietā ir gūts pierādījums par to, ka atbildētājs atmaksāja prasītājai 11000,00 euro, neatmaksātā aizdevuma summa sastāda 17000,00 euro.
Lietā nav pierādījumu, ka aizdevums 17000,00 euro būtu atdots.
[15] Līdz ar to no atbildētāja, kā aizņēmēja, ir piedzenama aizdotā un neatmaksātā naudas summa, kas sastāda 17000,00 euro par labu prasītājai.
[16] Tiesa ņem vērā, ka prasītāja nosūtīja vairākus brīdinājumus /pers. C/ -2015.gada 13.janvārī, 2016.gada 3.jūnijā, 2017.gada 19.septembrī,
par aizdevuma atmaksu, taču atbildētājs aizdevumu neatmaksāja.
[17] Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos 6% procentus no simta gadā no neatmaksātās aizdevuma summas 17000,00
euro par laika periodu no 2016.gada 17.jūnija līdz 2021.gada 8.oktobrim- 5421,38 euro.
[17.1] Civillikuma 1754.pants nosaka, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.
Savukārt, Civillikuma 1755.pants nosaka, ka procenti jādod tās pašas šķiras lietās, no kādām pastāv galvenais parāds; tomēr naudas parādos
darījuma dalībnieki var sevišķi norunāt, ka kreditors procentu vietā lieto kādu parādnieka lietu vai saņem no viņa kādus citus izpildījumus.
Civillikuma 1763. panta pirmā daļa nosaka, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Civillikuma 1764.pantā noteikts, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,
kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos - to izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā
ziņā. Par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.
Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
[17.2] Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami likumiskie 6 procenti no simta gadā no neatmaksātās aizdevuma summas 17000,00
euro par laika periodu no 2016.gada 17.jūnija līdz 2021.gada 8.oktobrim- 5421,38 euro.
[18] Bez tam prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu saskaņā ar noslēgtā Aizdevuma līguma 4.1.punktu- 1700,00 euro.
[18.1] Tiesa ņem vērā, ka Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību
neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu)
vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.
Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10
procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
[18.2] Kā arī noslēgtā Aizdevuma līguma 4.1.punktā noteikts, ka par savlaicīgi neatmaksāto Aizdevuma summu atbildētājs maksā prasītājam
līgumsodu 0,25% no aizdevuma neapmaksātās daļas par katru nokavēto dienu. Neatmaksātā līgumsoda summa no 2015.gada 3.maija līdz 2016.gada
16.jūnijam, piemērojot līgumsoda likmi 0,25%, ir 7467,50 euro, bet ievērojot Civillikuma 1716.pantā noteikto, ka līgumsodu var noteikt ne vairāk par
10 procentiem no pamatparāda, tad prasītāja pamatoti lūdz piedzīt līgumsodu 1700,00 euro.
[19] Ņemot vērā teikto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja pa labu prasītājai ir piedzenama aizdevuma pamatsumma 17 000,00 euro, līgumsods
1700,00 euro un likumiskie procenti par laiku no 2016.gada 17.jūnija līdz 2021.gada 8.oktobrim 5421,38 euro.
[20] Atbildētājs lūdz apmierināt pretprasību un atzīt par spēkā neesošu 2014.gada 4.novembra Aizdevuma līgumu Nr.22-14, jo saskaņā ar
Civillikuma 1427., 1438. 1470., un 1934.pantu prasītājai nebija nodoma slēgt ar atbildētāju Civillikuma noteikumiem atbilstošu aizdevuma līgumu, kas
paredz norunātās aizdevuma summas nodošanu aizņēmēja īpašumā ar tiesībām ar to brīvi rīkoties, jo saskaņā ar Civillikuma 1440., 1459., 1461.pantu
atbildētājs tika piedabūts noslēgt līgumu ar viltu, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” pilnvarotajai personai /pers. I/ maldinot par darījuma
faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem, jo saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu līguma noslēgšanas mērķis neatbilst likumam un labiem tikumiem.
[20.1] Tiesa atzīst, ka neviens no atbildētāja norādītajiem apstākļiem noslēgtā Aizdevuma līguma Nr.22-14 atcelšanai lietas izskatīšanas gaitā netika
pierādīts.
[21] Nav pamatota atbildētāja norāde, ka prasītāja nevarēja izsniegt aizdevumu, jo nebija izsniegta speciāla atļauja ( licence) kreditēšanas
pakalpojumu sniegšanai.
[21.1] Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas
vai varētu iegādāties vai izmantot preci, pakalpojumu, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai
profesionālo darbību
[21.2] Ņemot vērā, ka atbildētājs, noslēdzot Aizdevuma līgumu, ir izteicis vēlēšanos iegādāties nekustamo īpašumu nolūkam, kas saistīts ar
saimniecisko darbību, tad secināms, ka atbildētājs neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktā ietvertajai „patērētāja” definīcijai un
līdz ar to nav uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.
[21.3] Bez tam, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta pirmajā1 daļā noteikts, ka speciālās atļaujas (licences) prasība nav attiecināma uz
komersantu, kurš saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, preču, pakalpojumu, digitālā satura vai digitālo
pakalpojumu iegādei piedāvā slēgt tikai tādus patērētāja kreditēšanas līgumus, saskaņā ar kuriem netiek maksāti procenti vai citi papildu maksājumi.
[21.4] Kā redzams, tad 2014.gada 4.novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais Aizdevuma līgums Nr.22-14 tika noformēts kā bezprocentu
aizdevums, un līdz ar to, aizdevuma izsniegšanai prasītājam nebija nepieciešama speciāla atļauja (licence).
[22] Par nepamatotu tiesa atzīst atbildētāja norādi, ka viņš noslēgtā Aizdevuma līguma saistības uzņēmās, būdams maldināts un ar viltu.
[22.1] Tiesa ņem vērā, ka Civillikuma 1440.pants nosaka, ka lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu,
bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.
Civillikuma 1441.pantā noteikts, ka maldība var rasties vai nu no tam, ka pavisam trūkst ziņu, vai ka ir tikai nepietiekošas ziņas par kādiem
faktiskiem apstākļiem - faktiska maldība - vai kādām tiesiskām normām - tiesiska maldība.
Bez tam, jāņem vērā, ka Civillikuma 1458.pants nosaka, ka maldība jāpierāda tam, kas uz tās pamata prasa vai nu atzīt darījumu par spēkā
neesošu, vai atlīdzināt zaudējumus (1447. un 1448.p.).
Civillikuma 1459.pants nosaka, ka viltus ir otras personas prettiesīgs maldinājums, lai viņu piedabūtu izdarīt viņas interesēm pretēju darbību vai
atturēties no tās.
[22.2] Tiesa atzīst, ka lietas izskatīšanas gaitā netika gūti pierādījumi par maldības un viltus esamību.
[22.3] Var secināt, ka Aizdevuma līguma parakstīšanas brīdī attiecībā uz atbildētāju objektīvi nepastāvēja tādi priekšnosacījumi, kas varētu kalpot
par pamatu maldības esamībai. Bet apstāklis, ka atbildētājs nepilda savas saistības pret prasītāju, un atbildētājam ir pienākums atbildēt saskaņā ar
Aizdevuma līgumu, bet šis pienākums atbildētājam varētu būt finansiāli apgrūtinošs, nevar kalpot par pamatu apgalvojumam, ka atbildētājs Aizdevuma
līguma parakstīšanas brīdī tika maldināts.
[22.4] Arī liecinieku liecības tiesas sēdē neapstiprina, ka Aizdevuma līgumu Nr. 22-14 /pers. C/ būtu noslēdzis, būdams maldināts un viltus
ietekmēts.
[22.4.1] Lieciniece/pers. H/ liecībās tiesas sēdē liecināja, ka /Nosaukums/ /pers.C/ interesēs darbojās kā pārstāve 2014.gadā sakarā ar
Aizdevuma līgumu. 2014.gada rudenī pie viņas griezās /pers. I/ un teica, ka pie viņa ir griezusies paziņa un lūdz izsniegt aizdevumu pret nekustamā
īpašuma ķīlu, jo viņai esot problēmas ar māju. /pers. G/ piestādīja 3 nekustamos īpašumus, kas piederēja viņas dēlam. Viņa iepazinās ar dokumentiem un
novērtēja nekustamā īpašuma vērtību, un pēc /pers. I/ lūguma nolēma aizdot naudu. Sagatavoja dokumentus un lūgumu Zemesgrāmatai uz Hipotēkas
reģistrēšanu uz šiem nekustamajiem īpašumiem. Pēc tam pēc lūguma pārskaitīja daļu naudas vienā dienā un otru daļu naudas dienu vēlāk. /pers. I/ paziņa
apsolījās ātrāk visu iesniegt zemesgrāmatā. Atnāca paziņojums no Zemesgrāmatas, ka lūgums ir iesniegts. Pārskaitīja daļu summas un tad pēc dažām
dienām no zemesgrāmatas saņēma informāciju, ka dokumenti ir atstāti bez izskatīšanas sakarā ar to, ka /pers. G/ izņēma zemesgrāmatas dokumentus un
hipotēka nebija noformēta. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” tikai aizdeva naudu. Aizdevuma līgumu sastādīja viņa ar mērķi, summu,
nosacījumiem. /pers. G/ bija ieradusies ofisā /adrese/ pārrunu zālē, viņa sagatavoja Aizdevuma līgumu, un vienlaicīgi viņa un /pers. G/ līgumu parakstīja.
Aizdevuma līgumu izsniedza /pers. G/ uzreiz, jo /pers. G/ vajadzēja šo Aizdevuma līgumu un nostiprinājuma lūgumu iesniegt zemesgrāmatā. Zina, ka /pers.
G/ sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” pārskaitīja 10000,00 euro pēc vienošanās kā avansu. /pers. C/ 32000,00 euro bija jāpārskaita
pēc hipotēkas, tāpēc visu summu nepārskaitīja, jo līdz galam hipotēka zemesgrāmatā netika noformēta. Bet, tā kā, paprasīja agrāk pārskaitīt, pārskaitīja
14000,00 euro un pēc tam vēl 14000,00 euro. Viņai zināms, ka /pers. C/ ar pārskaitījumu atgrieza 11000,00 euro. Pēc līguma parakstīšanas
2014.gada 4.novembrī uz SEB banku Daugavpils filiāli 10000,00 euro pārskaitīšanai, viņa pavadīja /pers. G/, viņa nebija vietējā. Naudas summu
10000,00 euro pārskaitīja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”. /pers. G/ zināja, kāpēc viņa iet uz banku, jo viņi ar /pers. I/ tā bija
sarunājuši, ka firma dod naudu, un viņa tālāk pārskaita, kā drošības naudu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, lai /pers. I/ izpirktu
viņas māju izsolē. Viņa neatceras vai /pers. G/ bankā izņēma skaidru naudu. Aizdevuma izsniegšana 28000,00 euro apmērā, neievērojot hipotēku, notika
pēc /pers. I/ lūguma pārskaitīt naudu ātrāk.
[22.4.2] Liecinieks/pers. I/ liecībās tiesas sēdē liecināja, ka /pers. G/ atbrauca pie viņa uz biroju /adrese/ uz konsultāciju kā pie fiziskas personas,
par parādsaistībām, kas pārsniedz nekustamā īpašuma vērtību un viņa ieteikums bija īpašumu, kas bija apgrūtināts ar parādsaistību nastu, izpirkt caur
izsoli. Uz to brīdi viņš nodarbojās ar nekustamo īpašumu un piedalījās gandrīz visās izsolēs, kas notika par nekustamo īpašumu. /pers. G/ lūgums bija, lai
viņš iegādātos viņas īpašumu caur izsoli. Viņš teica, ka, ja viņš izpērk viņas īpašumu, viņai ir vajadzīgi naudas līdzekļi, lai atpirktu no viņa šo īpašumu.
Tādējādi viņi nonāca līdz sarunai, ka viņš vienojas ar kolēģi, ka iespēju robežās viņai izsniegs līdzekļus šim darījumam. Tika izsniegti 32000,00 euro, jo
/pers. G/ prasīja maksimālo summu. Viņš ar /pers. G/ vienojās, ka viņš pacentīsies izsolē iegādāties izsolāmo viņas nekustamo īpašumu un viņai to realizēt
ar savu interesi. /pers. G/ aizdevums bija nepieciešams, lai atpirktu pēc tam no viņa savu īpašumu. 2014.gadā viņš bija sabiedrības ar ierobežotu
atbildību “/Nosaukums A/” amatpersona. Par 10000,00 euro pārskaitījumu 2014.gada 4.novembrī, bija tāda vienošanās ar /pers. G/, ka būs darījums,
ka viņa iegādāsies šo īpašumu. Viņi izpildīja ar /pers. G/ panākto vienošanos, piedāvāja iegādāties šo īpašumu pēc izsoles. Par skaidras naudas summām
trīs un četri tūkstoši viņam nekas nav zināms. Viņš nopirka /pers. G/ nekustamo īpašumu otrajā izsolē. Viņš nepiedalījās Aizdevuma un Hipotēkas līguma
noslēgšanā. Viņš pateica /pers. G/ ieskaitīt 10000,00 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”.Viņš, kā valdes loceklis sabiedrībai ar
ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, pieteicās uz otro izsoli /Nosaukums/, un tas bija saistīts ar mērķi, ja viņa izpērk šo īpašumu, tad protams
pamatmērķis bija izpirkt priekš /pers. G/. Viņam nav zināms, kāpēc citi pretendenti atteicās no izsoles un nepiedalījās. Viņš, kā fiziska persona, nav
nekustamā īpašuma /Nosaukums/ īpašnieks, bet gan īpašniece ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”. /pers. G/ lūdza, lai viņa varētu
pārskaitīt avansu līdz Hipotēkas reģistrēšanai, palūdza ieskaitīt naudas līdzekļus, ko viņš arī palūdza /pers. H/, jo viņi kopā bija iebraukuši Preiļos
Zemesgrāmatā un iesniedza šos lūgumus, tāpēc bija pilnīga pārliecība, ka tuvākajā brīdī hipotēka būs reģistrēta. Tādu krāpšanu no /pers. G/ puses
neviens nebija gaidījis, ka bija atsaukusi hipotēkas, un bija jau par vēlu, jo nauda jau bija pārskaitīta. /pers. C/ neizpirka īpašumu, jo /pers. G/ atteicās no
darījuma, viņa aizskrēja uz policiju, ka ir apkrāpta. /pers. G/ arī prasīja naudu atpakaļ, ko bija ieskaitījusi kā avansu, ko viņai arī atgrieza- 10000,00 euro
sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” atgrieza /pers. G/. Tad brauca /pers. G/ pārstāvis “Invex fondi” /pers. S/, un noslēdza vienošanos, un
summa bija norādīta, jo /pers. S/ apņēmās it kā finansēt /pers. G/, dot naudu priekš šī īpašuma iegādes. Bet arī šī vienošanās netika izpildīta. Pašreiz
nekustamajā īpašumā līdz šai dienai dzīvo /pers. C/ ar /pers. G/, un nemaksā viņi neko.
[22.4.3] Liecinieks/pers. T/ liecībās tiesas sēdē liecināja, ka 2014.gada 5.novembra izsolē nekustamajam īpašumam /Nosaukums/ /pers. I/
piedalījās. Izsoles ir tikai uz augšu ejošas. Ja pirmajā izsolē bija 22000, 00 euro, tad otrajā izsolē 75%, bet nopirkt var tikai pārsolot. Piedaloties 9
pretendentiem, neviens nepārsolīja. Uz 2014. gada 22.decembra izsoli /pers. C/ nodrošinājums tika veikts, pieteikumus visi rakstīja pirms izsoles, bet
/pers. C/ tālāk nepiedalījās. Fiziski visi pretendenti bija, bet visus vienā telpā nebija iespējams izmitināt. Tika visiem paziņots, ka notiek izsole. /pers. C/
sēdēja gaitenī un nepretendēja. /pers. G/ atradās pie viņa kabinetā, kad notika izsole. /pers. G/ bija kā parādnieks. Ja parādnieks vēlās, tad piedalās
izsolē, par to /pers. G/ parakstījās izsoles aktā. Šo nekustamo īpašumu iegādājās /pers. I/. Viņam nav nekādu darījumu kā fiziskai personai, ne kā
amatpersonai, ne ar /pers. I/, ne ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, ne ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ /Nosaukums/”, vai
kādiem citiem uzņēmumiem.
[22.4.4] Lieciniece/pers. G/ liecībās tiesas sēdē liecināja, ka sakarā ar Aizdevuma līgumu, kas tika noslēgts 2014.gada 4.novembrī viņa ieradās
Daugavpilī, Ģimnāzijas ielā, lai saņemtu aizdevumu nekustamā īpašuma iegādei izsolē, kurai bija jānotiek 2014. gada 5.novembrī. Bija nepieciešama
aizdevuma summa 22000,00 euro, kas bija nekustamā īpašuma summa. /pers. I/ teica, ka viņš piedalīsies pats izsolē un iegādāsies nekustamo īpašumu
priekš viņas dēla. /pers. I/ uzstāja, ka aizdevumam summa ir jāņem 32000,00 euro, lai nokārtotu visus jautājumus, tajā skaitā arī ar /pers. T/, ka viņam ir
ļoti labi kontakti izsolēs, tāpēc nepieciešamā summa ir vajadzīga lielāka. /pers. I/ atnesa parakstītu Aizdevuma līgumu, ko bija parakstījusi sabiedrības ar
ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” valdes locekle /pers. H/. /pers. I/ pateica, ka jāpārskaita nauda 10000,00 euro uz sabiedrības ar ierobežotu
atbildību “/Nosaukums/” un 4000,00 euro ir jāizņem skaidrā naudā un jāatdod /pers. H/. 10000,00 euro tika pārskaitīti, kā vēlāk izrādījās sabiedrībai
ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”. 4000,00 euro viņa izņēma skaidrā naudā un atdeva /pers. H/. Kopējā summā 4. novembrī tika ieskaitīti
14000,00 euro. /pers. I/ atdeva parakstīto Aizdevuma līgumu un Hipotēkas līgumu un teica, ka izsolē piedalīsies pats un viss būs kārtībā. 2014. gada
5.novembrī bija jānotiek izsolei, un /pers. I/ pateica, ka lietas sakārtošanai viņam vajadzēs skaidrā naudā 3000,00 euro. 2014.gada 5.novembrī /pers. I/
pateica, ka ir ienākuši vēl 14000,00 euro, un kopējā summa būs 28000,00 euro. Un 3000,00 euro tika iedoti /pers. I/. Atlikušie 11000,00 euro vēlāk
tika pārskaitīti sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”. Trešajā dienā viņa atsauca darbības Hipotēkas līgumam, jo summa 28000,00 euro
tika izsniegta, bet īpašums nebija iegādāts, un aizdevuma summa bija atgriezusies pie /pers. I/ un /pers. H/. Otrajā izsolē 2014.gada 22.decembrī viņa bija
pie /pers. T/, kā parādnieka pārstāvis. Izsole norisinājās tā, ka bija pieteicies izsolē piedalīties /pers. C/, /pers. K/, /pers. I/ un izsole netika pasludināta
par atklātu. Pie /pers. T/ telpā bez uzaicinājuma, bez izsoles atklāšanas, iegāja /pers. I/ un parakstīja dokumentu par nekustamā īpašuma iegādi. Deviņus
pretendentus viņa neredzēja. Pēc tam, kad viņa saņēma aizdevumu 28000,00 euro, viņa nevarēja piedalīties izsolē, jo šīs summas nepietika, jo bija
izveidota /pers. I/ noteiktā secība, un /pers. I/ solīja izpirkt nekustamo īpašumu priekš /pers. C/.
[22.4.5] Liecinieks/pers. Z/ tiesas sēdē liecināja, ka 2014.gada 27.novembrī viņš bija Īpašumu attīstības aģentūras valdes loceklis. Neatceras par
2014.gada 5.novembra un 22.decembra nekustamā īpašuma /Nosaukums/ izsoli, kuru rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs /pers. T/. Nekāda vienošanās ar
viņu par to, ka nepiedalīsies izsolē Preiļos, viņam nav bijusi. Viņš nekad neslēdza nekādas vienošanās izsolēs. Nekāda vienošanās ne ar kādu izsoles
dalībnieku, ne ar tiesu izpildītāju nav bijusi.
[22.4.6] Lieciniece /pers. K/ liecībās tiesas sēdē liecināja, ka viņa izlasīja sludinājumu, ka ir izsole un pieteicās izsolei, jo tas zemes gabals atrodas
blakus viņas vīra zemes gabalam. Bija nozīmēts izsoles datums, viņa ieradās. /pers. G/ ar savu dēlu bija ieradušies. Bija vīrietis pienācis pie viņas un
jautāja, vai viņa piedalās izsolē, bet viņa neatbildēja. Pēc laiciņa pie viņas pienāca /pers. G/ ar dēlu un pajautāja, vai viņai māja ir vajadzīga? Viņa
atbildēja, interesē zeme. Viņa saprata, ka /pers. G/ negrib, lai viņa piedalās izsolē. /pers. G/ pateica, ka ir tāda iespēja par nomas tiesībām uz to zemi.
Tad viņa atteicās un nepiedalījās izolē. Kad sākās izsole, viņa nepiedalījās izsolē un aizgāja prom. Par atteikšanos no izsoles viņai naudu neviens
nemaksāja.
[22.4.7] Lieciniece/pers. M/ liecībās tiesas sēdē liecināja, ka viņa gadu no 2017.gada bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”
valdes locekle. Viņa gatavoja dokumentus prasības pieteikumam.
[23] Tiesa atzīst par nepamatotu /pers. C/ norādi, ka līguma noslēgšanas mērķis neatbilst likumam un labiem tikumiem, jo aizdevuma došanu, kā arī
pasākumu veikšanu saistību izpildes nodrošināšanai, nav pamata uzskatīt par likumam un labiem tikumiem neatbilstošu.
Civillikuma 1415.pants nosaka, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta
uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.
[23.1] Tiesa arī norāda, ka aizdevuma līgums ir reāllīgums, kura obligāta sastāvdaļa ir naudas vai citu atvietojamu lietu nodošana. Un, kā redzams,
aizdevuma summas nodošana ir notikusi, tas ir, iestājušies Civillikuma 1934. pantā paredzētie apstākļi.
[24] Bez tam, tiesa ņem vērā, ka Civillikuma 1431.pants nosaka, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo
personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir
personīgas intereses un ierunas tiesības.
[24.1] Kā redzams, tad Aizdevuma līgumu ir parakstījusi prasītājas valdes locekle /pers. H/ un atbildētāja pilnvarota persona /pers. G/. Lietā nav
gūti pierādījumi par to, ka šīs personas būtu rīcībnespējīgas un ka viņām būtu kādi šķēršļi saprast parakstītā līguma nozīmi.
Civillikuma 1427.pants nosaka, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā
vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.
[24.2] Tiesa ņem vērā, ka pēc līguma noslēgšanas un aizdevuma summas saņemšanas, atbildētājs varēja brīvi ar saņemto aizdevuma summu
rīkoties, izņemt skaidrā naudā, arī pārskaitīt kādai citai personai.
[25] Saskaņā ar Civillikuma 1403.pantu, tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai
izbeigšanai.
Un, Civillikuma 1404.pants nosaka, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.
[25.1] Ņemot vērā teikto, tiesa atzīst, ka 2014.gada 4.novembrī noslēgtais Aizdevuma līgums Nr.22-14, ir noslēgts tiesiski, nav pārkāpti
Civillikuma 1427., 1438., 1440., 1459., 1461., 1470., 1934.pantu noteikumi, un tā atcelšanai nav pamata, un līdz ar to pretprasība ir noraidāma.
[26] Bez tam, tiesa ņem vērā, ka 2016.gada 18.maijā tika uzsākts kriminālprocess Nr.12504000416 pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas
par to, ka 2014.gada 4.novembrī noslēdzot aizdevuma līgumu starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” un /pers. C/ un /pers. G/ pret
viņiem tika veiktas krāpnieciskas darbības, kā rezultātā /pers. I/ un /pers. H/ izkrāpa no viņiem naudu 17000,00 euro.
[26.1] /datums/ /amats/ /pers. J/ nolēma uzsākto kriminālprocesu Nr.12504000416 pret /pers. H/ un /pers. I/ par krāpšanas izdarīšanu pret /pers.
C/ un /pers. G/ izbeigt, jo nav noziedzīga nodarījuma sastāva.
[26.2] Lēmumā norādīts, ka izvērtējot visas izmeklēšanas gaitā iegūtās ziņas un pierādījumus to kopumā, redzams, ka saskaņā ar starp sabiedrību
ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” un /pers. C/ un /pers. G/ noslēgtā Aizdevuma līguma Nr.22-14 nosacījumiem, puses parakstīja labprātīgi,
sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” no savas puses izpildīja visas saistības pret /pers. G/, tas ir pārskaitīja nepieciešamo naudas summu
28000,000 euro apmērā nekustamā īpašuma “/Nosaukums/“ iegādei. Savukārt, /pers. G/ no savas puses uzņemtās saistības nepildīja, saņēmusi naudu
uzreiz vērsās zemesgrāmatu nodaļās ar iesniegumiem lūdzot iesniegtos nostiprinājuma lūgumus atstāt bez izskatīšanas un izsniegt viņai atpakaļ hipotēku
nostiprināšanai nepieciešamos dokumentus, tādējādi pārkāpjot pašas noslēgtā Aizdevuma līguma Nr.22-14 2.6 nosacījumus, kas liecina par to, ka tieši
/pers. G/ negodīgi vēlējās atgūt savu bijušo nekustamo īpašumu “/Nosaukums/“, un aizdevumā saņemtos līdzekļus iztērēja līgumā neparedzētajam
mērķim.
[26.3] Izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka /pers. H/ un /pers. I/, veicot darījumus ar /pers. G/, rīkojās saskaņā ar noslēgto Aizdevuma līgumu Nr.14-
22 un Civilprocesa likuma prasībām, /pers. G/ neguva materiālo zaudējumu.
[26.4] /pers. H/ un /pers. I/ darbībās netika konstatēts noziedzīga nodarījuma (krāpšanas ) sastāvs.
[27] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, ir nosakāmas tiesības prasītājai par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumīgos 6 procentus no piedzītās summas.
[28] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
[28.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi- valsts nodeva
934,32 euro, valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro.
[29] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva par prasības papildinājumiem par likumisko
procentu piedziņu, kas sastāda 129,92 euro (valsts nodeva par prasību kopējā summā 24121,38 euro - valsts nodeva par prasību kopējā summā
20083,29 euro =1064,24-934,32=129,92 euro), un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 81,28 euro, kas pārsniedz prasītājas samaksātos 3,20 euro
(kopējie izdevumi 84,48 euro- 3,20 euro= 81,28 euro).
[30] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei
un, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
[31] Saskaņā ar Daugavpils tiesas tiesneses 2017.gada 6.novembra lēmumu tika nolemts apmierināt pieteikumu par prasības nodrošinājumu-
ierakstīt zemesgrāmatā ķīlas tiesības atzīmi /pers. C/, personas kods /personas kods/, piederošajam nekustamajam īpašumam, kas sastāv- no zemes
gabala 2,91 ha platībā, kas atrodas /adrese/, kas reģistrēts Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas /Nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā
Nr./numurs H/, ar kadastra numuru /numurs I/un no zemes gabala 6,69 ha platībā, kas atrodas /adrese/, kas reģistrēts Daugavpils tiesas zemesgrāmatu
nodaļas /Nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs J/, ar kadastra numuru /numurs G/.
[31.1] Tiesa norāda, ka apstākļi, kas bija par pamatu prasības nodrošinājuma piemērošanai, nav mainījušies, līdz ar to nav tiesiska pamata prasības
nodrošinājuma atcelšanai, tādēļ prasības nodrošinājums jāsaglabā līdz sprieduma izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 42., 189., 191., 192., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt pilnīgi.
Pretprasību noraidīt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, parādu 24121,38 euro (divdesmit četri tūkstoši viens simts divdesmit viens euro un 38 centi), ko veido aizdevuma pamatsumma 17 000 euro
(septiņpadsmit tūkstoši euro), līgumsods 1700,00 euro (viens tūkstotis septiņi simti euro 00 centi) un likumiskie procenti par laiku no 2016.gada
17.jūnija līdz 2021.gada 8.oktobrim 5421,38 euro (pieci tūkstoši četri simti divdesmit viens euro un 38 centi); valsts nodevu 934,32 euro (deviņi simti
trīsdesmit četri euro un 32 centi); valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi); ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (trīs
euro un 20 centi), un kopā- 25130,04 euro (divdesmit pieci tūkstoši viens simts trīsdesmit euro un 04 centi).
Piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītājas kontā Nr./konta numurs/, AS “Citadele banka”.
Noteikt prasītājai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no atbildētāja
/pers. C/, personas kods /personas kods/, 6 (sešus) procentus gadā no parāda summas 25130,04 euro (divdesmit pieci tūkstoši viens simts trīsdesmit
euro un 04 centi) par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 129,92 euro (viens simts divdesmit deviņi euro un 92 centi),
kas jāieskaita Valsts kasei, reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, NMR 90000050138, konta
Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 81,28 euro (astoņdesmit viens euro un
28 centi) kas jāieskaita Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konta
Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: kods 21490.
Noteikt atbildētājam /pers. C/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Noraidīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, pretprasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/reģistrācijas numurs/”, reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, par /datums/Aizdevuma līguma /numurs/, atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža.
Prasības nodrošinājumu saglabāt līdz sprieduma izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas tiešsaistes sistēmā- 2022.gada 26.maija, apelācijas
kārtībā Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.
Daugavpils tiesas tiesnese A.Stikāne
Spriedums parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu