Court partially allowed complaint against hospital for non-response, dismissing legal aid costs claim.

Lietas Nr. A420397813

Lietas arhīva Nr. A42-01189-14/28

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 14.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Tatjana Jefremova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „INLAB” pieteikuma, par SIA „Rīgas Austrumu klīniskā

universitātes slimnīca” faktiskās rīcības – neatbildēšanas uz pieteicējas 2013.gada 13.marta iesniegumu, atzīšanu par prettiesisku,

rakstveida atvainošanos par atbildes nesniegšanu un mantisko zaudējumu atlīdzinājumu Ls 76,5 apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 13.martā SIA „INLAB” (turpmāk arī – pieteicēja) iesniedza iesniegumu Nr.31/05-2013 (turpmāk arī – iesniegums) par

pasūtītāja SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk arī – atbildētāja vai Austrumu slimnīca) atklātā konkursa

„Medicīnisko ierīču tehniskā uzraudzība” (ID Nr. RAKUS 2012/74 K) iepirkuma procedūras rezultātiem.

[2] 2013.gada 10.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes

slimnīca” faktiskās rīcības, nesniedzot atbildi uz pieteicējas 2013.gada 13.marta iesniegumu Nr.31/05-2013, atzīšanu par prettiesisku,

pienākuma uzlikšanu SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” pēc būtības sniegt atbildi uz pieteicējas 2013.gada

13.marta iesniegumu Nr.31/05-2013, rakstveida atvainošanos par atbildes nesniegšanu, kā arī mantisko zaudējumu atlīdzinājumu Ls

76,5 apmērā.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Latvijas Republikas Satversmes 104.pantā noteiktās tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar

iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības ir daļa no valsts labas pārvaldības. Neatbildot uz iesniegumu, atbildētāja nav ievērojusi

valsts pārvaldības principu, kā arī tieši aizskar pieteicējas subjektīvās tiesības un tiesiskās intereses.

Atbildētājas nereaģēšana uz iesniegumu ir atzīstama kā bezdarbība, kas rada pieteicējai nelabvēlīgu tiesisko seku iestāšanos.

Saskaņā ar Iesnieguma likuma 5.panta trešo daļu uz iesniegumu ir sniedzama atbilde pēc būtības.

[2.2] Atbildētāja ar savu rīcību ir nodarījusi pieteicējai zaudējumus.

Pirms pieteikuma sniegšanas tiesā pieteicējai bija jāvēršas pēc juridiskās palīdzības, lai saņemtu juridisko konsultāciju un sagatavotu

pieteikumu. Pieteicēja saņēma četru stundu garu juridisko konsultāciju. Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanas likuma 7.panta trešo daļu un 2011.gada 8.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.859 „Noteikumi par privātpersonai

atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” 3.punktu, pieteicējai atlīdzināmi mantiskie zaudējumi Ls 76,50 apmērā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētāja pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu.

Paskaidrojumos norādīti šādi apsvērumi.

[3.1] Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija izskatīja pieteicējas 2012.gada 28.novembra sūdzību par

iepirkuma procedūras rezultātiem.

Līdz ar to, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 83.pantu, secināms, ka nekāds tiesību aizskārums nav noticis, jo sūdzība tika

izskatīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

[3.2] Ar SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2013.gada 26.februāra lēmumu tika nolemts pārtraukt iepirkuma

procedūru priekšmeta 1. un 3.daļā.

Pieteicēja pieteikumā tiesai nav norādījusi, ka ar 2013.gada 11.marta sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam pieteicēja apstrīdēja

iepriekš minēto lēmumu.

2013.gada 13.marta iesniegums Nr. 31/05-2013 pēc satura ir sūdzība par iepirkuma komisijas lēmumu attiecīgajā iepirkumu

procedūrā. Iesniegums tika nodots iepirkumu komisijai.

Publisko iepirkumu likums paredz kārtību, kādā izskatāmi iesniegumi par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Ikviens pretendents,

kurš ir piedalījies iepirkuma procedūrā, var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam, tādējādi realizējot savu tiesību

aizsardzību.

Pieteicējas interesējošie jautājumi attiecas uz publisko iepirkumu jomu. Pamatojoties uz Iesnieguma likuma 5.panta piekto daļu,

atbildētājas apsvērumi par iesniegumu ir sniegti 2013.gada 21.marta paskaidrojumos (vēstule Nr. A/1.1-07/13/506) Iepirkumu

uzraudzības birojam par 2013.gada 26.februāra lēmumu, vienlaikus tos nosūtot arī pieteicējai.

Līdz ar to atbilde uz pieteicējas iesniegumu pēc būtības ir sniegta, un nav saskatāmas atbildētājas bezdarbības pazīmes.

Pieteicējai nav ne juridisku, ne morālu tiesību iejaukties atbildētājas iekšējās lietās, darba organizācijā u.tml., nosakot, kādi

lēmumi jāpieņem vai kādas darbības jāveic SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” vadītājam.

[3.3] Ar Iepirkumu uzraudzības Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2013.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.4-1.2/13-126 atstāts spēkā

SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2013.gada 26.februāra lēmums.

Pieteicēja pieteikumā nav norādījusi, ka par minēto lēmumu pieteicēja Administratīvajā rajona tiesā ir iesniegusi pieteikumu un ir

uzsākta administratīvā lieta.

Līdz ar to pieteicēja var realizēt un realizē savas likumā paredzētās tiesības, un tiesību aizskāruma nav. Nav saprotams, kādas

nelabvēlīgas sekas pieteicējai ir iestājušās.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajos rakstveida iebildumos par atbildētājas paskaidrojumiem pieteicēja norāda šādus

apsvērumus.

[4.1] Fakts, ka pieteicēja pieteikumā nav norādījusi 2013.gada 11.marta sūdzību, ko iesniedza Iepirkumu uzraudzības birojam,

neattiecas uz izskatāmās lietas būtību. Pieteicējas pieteikums ir par atbildētājas faktisko rīcību – neatbildēšanu uz iesniegumu, kas

adresēts atbildētājai.

Fakts, ka pieteicēja realizē savas tiesības atbilstoši Publisko iepirkumu likuma normām, iesniedzot sūdzību Iepirkumu uzraudzības

birojam, nenozīmē, ka atbildētājai nebūtu jāievēro pieteicējas tiesības, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmē un Iesniegumu

likumā.

[4.2] Atbildētājas 2013.gada 21.marta paskaidrojumi (vēstule Nr.A/1.1-07/13/506) Iepirkumu uzraudzības birojam ir atbildes vēstule

Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojuma pieprasījumam. Pieteicēja ir saņēmusi informatīvu paskaidrojumu kopiju.

Iepriekš minētajos paskaidrojumos, kā arī paskaidrojumos tiesai atbildētāja norāda apsvērumus iepirkuma procedūras

pārtraukšanai. Iesniegumā netika lūgts sniegt apsvērumus iepirkuma procedūras pārtraukšanai. Iesniegumā ir izteikta

neapmierinātība par atbildētājas kompetencē esošajiem jautājumiem, kā par acīmredzami notikušu ļaunprātīgu dienesta stāvokļa

izmantošanu, par to, ka iepirkumu komisija nav konstatējusi vairāk kā 20 neatbilstību, kas sastāda vairāk kā 40% no visa iepirkuma

prasībām, par to, ka arī pēc pieteicējas sūdzības iesniegšanas Iepirkumu uzraudzības birojam atbildētāja neatzina pieļautos

acīmredzamos pārkāpumus. Tāpat izteikta neapmierinātība par nelietderīgu valsts resursu un nodokļu maksātāju naudas, kā arī

komersantu līdzekļu tērēšanu un par to, ka neatbilstošu pretendentu izvēles rezultātā tika apdraudēta sabiedrības veselība.

Ne atbildētājas 2013.gada 21.marta paskaidrojumos (vēstule Nr.A/1.1-07/13/506) Iepirkumu uzraudzības birojam, ne kādā citā

atbildētājas vēstulē nav skaidrojuma, kas ir attiecināmi uz pieteicējas iesniegumā iekļautajiem jautājumiem, līdz ar to iepriekš minētie

paskaidrojumi nav uzskatāmi par atbildes vēstuli pieteicējas iesniegumam.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez

tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi

šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[7] Tiesa secina, ka lietā pastāv strīds, vai pieteicējai ir sniegta atbilde pēc būtības uz pieteicējas 2013.gada 13.marta iesniegumu

Nr.31/05-2013 (turpmāk – Iesniegums).

[8] Iesniegumu likuma 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai

privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība,

priekšlikums vai jautājums. Savukārt Iesniegumu likuma 5. panta pirmajā un trešajā daļā noteikts, ka iestāde iesniegumu izskata,

vadoties pēc tā satura un iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā.

Tādējādi iestādei uz iesniegumu, kurš satur lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, ir jāsniedz atbilde pēc būtības saprātīgā

termiņā, ja vien iesniedzējs pats nav norādījis, ka uz tā iesniegumu nav nepieciešams atbildēt.

[9] Tiesa konstatē, ka Iesniegumā pieteicēja norāda, ka tā piedalījās atklātā konkursā „Medicīnisko ierīču tehniskā uzraudzība”

(identifikācijas Nr. RAKUS 2012/74K) (turpmāk - Iepirkums) un 2012.gada 21.novembrī pieteicēja saņēma no Austrumu slimnīcas

paziņojumu par konkursa uzvarētājiem. Pieteicēja atbilda konkursa nolikumam, taču netika atzīta par Iepirkuma uzvarētāju. 2010.gada

28.novembrī pieteicēja iesniedza sūdzību par minētā Iepirkuma rezultātiem Iepirkumu uzraudzības birojam un Iepirkumu uzraudzības

biroja iesniegumu izskatīšanas komisija 2013.gada 1.februāra lēmumā noteica, ka Austrumu slimnīcai ir aizliegts slēgt iepirkuma

līgumu ar Iepirkuma uzvarētājiem 1. un 3.iepirkuma priekšmeta daļās, kā arī noteica Austrumu slimnīcai pienākumu atkārtoti izvērtēt

pretendentu piedāvājumus minētajās Iepirkuma priekšmeta daļās. Iepirkumu uzraudzības birojs atzina pieteicējas sūdzību par

pamatotu.

Iesniegumā pieteicēja norāda, ka acīmredzot Austrumu slimnīcā ir notikusi dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, jo nav

izprotams, kādā veidā var tikt konstatētas 20 neatbilstības, kas sastāda vairāk nekā 40% no visām Iepirkuma prasībām. Atbildētājai

bija iespēja atzīt savas iepirkumā pieļautās neatbilstības jau pēc sūdzības iesniegšanas Iepirkumu uzraudzības birojam, bet tā tomēr

nolēma tērēt gan savus, gan Iepirkumu uzraudzības biroja resursus un neatzina Iepirkumā pieļautos acīmredzamos pārkāpumus.

Pieteicēja iesniegumā lūdza atbildētāju uzsākt vainīgās personas noteikšanu un uzsākt disciplinārlietu pret vainīgo personu, jo minētā

iepirkuma rīkošanai tika tērēti gan valsts resursi un nodokļu maksātāju nauda, gan komersantu resursi (lietas 8.-9.lapa).

Tiesa norāda, ka no tiesību normām neizriet pieteicējas subjektīvās tiesības prasīt Austrumu slimnīcas amatpersonu disciplināru

sodīšanu, tomēr pieteicēja, pildot savu pilsoņa pienākumu, var ziņot atbilstošai iestādei par konstatētajiem tiesību pārkāpumiem

amatpersonu darbībā un lūgt izvērtēt amatpersonu darbību. Šāds iesniegums ir vērsts uz līdzdalību valsts pārvaldē, tādējādi iestādei ir

pienākums minēto iesniegumu izskatīt atbilstoši Iesniegumu likuma normām un sniegt atbildi.

Tiesa uzskata, ka ar Iesniegumu pieteicēja nav izvirzījusi prasību sodīt Austrumu slimnīcas amatpersonas, bet gan ir norādījusi uz

tiesību normu pārkāpumiem konkrētajā iepirkumā un izteikusi pieļāvumu, ka Austrumu slimnīcas amatpersonas, nepamanot minētās

neatbilstības Iepirkuma prasībām, ir ļaunprātīgi izmantojušas savu dienesta stāvokli, un lūgusi izvērtēt amatpersonu darbību. Tādējādi

tiesa uzskata, ka ar Iesniegumu pieteicēja ir vēlējusies līdzdarboties valsts pārvaldē.

[10] Atbildētāja paskaidrojumā norāda, ka tā 2013.gada 21.martā ir nosūtījusi IUB vēstuli Nr. Al/1.1-07/13/506 (turpmāk – Vēstule),

kurā sniedza paskaidrojumus IUB attiecībā uz pieteicējas iesniegto sūdzību minētajai iestādei un vēstules kopiju nosūtīja arī

pieteicējai. Minētā vēstule uzskatāma par atbildi uz Iesniegumu.

Tiesa konstatē, ka Vēstulē atbildētāja pamato, kāpēc tā, atkārtoti izvērtējot Iepirkuma priekšmeta 1. un 3.sadaļā iesniegtos

pretendentu piedāvājumus, nolēma pārtraukt iepirkuma procedūru, proti, atkārtotās izvērtēšanas rezultātā tika noteikts tikai viens

pasūtītāja atlases prasībām atbilstošs pretendents. Atbildētāja papildus norāda, ka pieteicējai bija pieejama visa nepieciešamā

informācija, kas dotu iespēju iesniegt sūdzību IUB par Iepirkuma komisijas rīcību, atkārtoti izvērtējot pretendentu piedāvājumus un

fakts, ka pieteicējai nav norādīts lēmuma pārsūdzības termiņš, nav tai radījis tiesību aizskārumu.

Attiecībā uz pretendenta norādi, ka pārtraucot iepirkuma procedūru bez objektīva iemesla, tādējādi apzināti kavējot iepirkuma

procedūras izpildi, kas ir būtiska ievērojot sabiedrības intereses, atbildētāja norāda, ka pieņemot lēmumu par iepirkuma procedūras

pārtraukšanu, rīkojusies, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteiktos mērķus, kā arī ievērojot Publiskas personas finanšu

līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā izvirzīto mērķi par publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas nelikumīgu

izmantošanu, ievērojot iedzīvotāju intereses un novēršot to nelietderīgu izlietošanu (lietas 20.-22.lapa).

Tādējādi tiesai ir jāizvērtē, vai Vēstule ir uzskatāma par atbildi pēc būtības uz pieteicējas Iesniegumu.

[11] Tiesa, izvērtējot Vēstules saturu, secina, ka Austrumu slimnīca tajā ir sniegusi paskaidrojumus par pieteicējas sūdzību Iepirkumu

uzraudzības birojam par to, ka Iepirkuma procedūra pēc piedāvājumu atkārtotas izvērtēšanas tika pārtraukta, savukārt pieteicēja

iesniegumā norāda par Austrumu slimnīcas amatpersonu pieļautajām kļūdām, sākotnēji vērtējot pretendentus konkrētajā iepirkumā un

lūdz izvērtēt Austrumu slimnīcas amatpersonu darbību.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa secina, ka Vēstulē nav sniegta atbilde pēc būtības uz pieteicējas Iesniegumā aptverto jautājumu

loku un Austrumu slimnīcas rīcība, nesniedzot pieteicējai atbildi pēc būtības uz Iesniegumu, ir prettiesiska faktiskā rīcība.

[12] Pieteicēja lūdz tiesai atlīdzinājumu par morālo kaitējumu, kas viņai nodarīts ar atbildētājas prettiesisko faktisko rīcību, nesniedzot

atbildi pēc būtības uz Iesniegumu. Pieteicēja kā morālā kaitējuma atlīdzināšanas līdzekli vēlas rakstisku atvainošanos.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.pantu morālais kaitējums šā likums izpratnē

ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu

aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa uzskata, ka šajā gadījumā nav konstatējams būtisks pieteicējas tiesību aizskārums, jo minētais

iesniegums nav vērsts, lai atrisinātu kādu tieši pieteicēju skarošu jautājumu, bet gan iesniegumā ir vērsta Austrumu slimnīcas vadības

uzmanība uz iespējumu slimnīcas amatpersonu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieteicējai ir tiesības vienīgi uz atbildi, nevis

jebkādām papildu atbildētājas darbībām. Ne jebkurā gadījumā, kad ir konstatēta iestādes prettiesiska rīcība, tas uzreiz rada morālo

kaitējumu un tālab ir atlīdzināms. Turklāt pieteicēja nav paskaidrojusi, kādas ciešanas viņai ir radījusi atbildes nesniegšana uz

Iesniegumu.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtajai daļai primārais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana

(jeb restitūcija), kuras rezultātā pārkāpuma radītās sekas tiek likvidētas un tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda, visticamāk, būtu

bijusi, ja prettiesiskais administratīvais akts nebūtu izdots (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009.gada

17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-505/2009 7.punktu ). Lai gan vārdiski likuma 94.panta ceturtā daļa, paredzot restitūciju,

formulēta tādējādi, ka attiecas uz lietām, kurās tiek lemts par administratīvā akta atcelšanu, Senāts atzinis, ka arī lietās, kurās

pamatprasījums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, pirmām kārtām ir jāizvērtē, vai ar labvēlīga administratīvā akta izdošanu

(ar tā radītajām labvēlīgajām sekām) jau nav pietiekami (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 5.aprīļa

sprieduma lietā Nr.SKA-25/2011 15.punktu).

Zaudējumi (kaitējums) atlīdzināmi pamatā ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana nozīmē tā paša

saimnieciskā labuma iegūšanu, kas tiktu panākts, ja nebūtu bijis izdots zaudējumu (kaitējumu) radošais administratīvais akts vai

veikta faktiskā rīcība. Senāts pastāvīgajā judikatūrā ir atzinis, ka iepriekšējā stāvokļa atjaunošana kā atlīdzinājuma veids ir iespējams,

arī izdodot prasīto administratīvo aktu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 21.jūnija sprieduma lietā

Nr.SKA-295/2007 13.1.punktu, 2008.gada 7.februāra sprieduma lietā Nr.SKA – 25/2008 12.punktu, 2008.gada 7.februāra

sprieduma lietā Nr.SKA – 27/2008 4.6., 15. un 16.1.punktu, 2008.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-44/2008 13.1.punktu) .

Tomēr turpat papildus norādīts, ka šāds atlīdzinājuma veids iespējams, ja atbildētāja nav ilgstoši pieļāvusi prettiesisku bezdarbību vai

tā nav bijusi mērķtiecīgi vērsta uz prettiesisku privātpersonas tiesību neievērošanu.

Tiesas ieskatā lietā nav konstatējams, ka Austrumu slimnīca būtu apzināti un mērķtiecīgi vēlējusies pārkāpt pieteicējas tiesības

saņemt atbildi pēc būtības uz Iesniegumu, jo pieteicēja savu iesniegumu nosauca par sūdzību par iepirkuma procedūras rezultātiem,

kas atbildētājai objektīvi varēja radīt iespaidu, ka pieteicēja vēlas saņemt atbildi uz Iesniegumu Iepirkuma procedūras rezultātu

apstrīdēšanas ietvaros.

Ņemot vērā šajā sprieduma punktā minēto, tiesa uzskata, ka nav pamata piešķirt pieteicējai morālā kaitējuma atlīdzinājumu un

atbildes pēc būtības sniegšana uz Iesniegumu dos pieteicējai pietiekošu morālo gandarījumu šajā lietā.

[13] Pieteicēja lūdz mantisko zaudējumu atlīdzinājumu 108,85 euro (Ls 76,50) apmērā par juridiskās palīdzības izdevumiem par

tiesāšanos šajā lietā.

Pieteicēja norāda, ka pirms iesniegt pieteikumu tiesā pieteicēja bija spiesta griezties pēc juridiskās palīdzības, lai saņemtu juridisko

konsultāciju un sagatavotu pieteikumu tiesā. Tā rezultātā pieteicēja saņēma juridisko konsultāciju četru stundu apmērā un tai tika

sastādīts pieteikums tiesai (lietas 12.lapa).

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) 7.panta trešā daļa

nosaka, ka mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šo izmaksu maksimālo apmēru nosaka

Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2011.gada 8.novembra noteikumi Nr.859 „Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu

maksimālo apmēru” nosaka ar juridisko palīdzību saistīto izmaksu maksimālo apmēru, ko atlīdzina privātpersonai, ja valsts pārvaldes

iestādes rīcības dēļ privātpersonai tika nodarīts mantiskais zaudējums vai personisks kaitējums.

Minēto noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunkti nosaka, ka valsts atlīdzina izmaksas vienai personai šādā apmērā: par sniegtu juridisko

konsultāciju – 19,21 euro (13,50 latu) stundā; par pieteikuma sastādīšanu –32,01 euro (22,50 latu). Noteikumu 4.punkts nosaka, ka

valsts sedz izdevumus par sniegtu juridisko konsultāciju šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajā apmērā ne vairāk kā par piecām

stundām vienas lietas ietvaros.

Nepieciešamība vērsties tiesā pieteicējai radusies tādēļ, ka netika atbildēts pēc būtības uz tās Iesniegumu. Līdz ar to ir konstatējama

cēloņsakarība starp izdevumiem par jurista sniegtajiem pakalpojumiem (juridiskā konsultācija un pieteikuma sagatavošana) un

Austrumu slimnīcas prettiesisko faktisko rīcību.

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma

atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu

vai samazinātu.

Tiesa secina, ka šī lieta nav sarežģīta un, lai aizstāvētu savas tiesības, pieteicējai bija vienīgi jāgriežas tiesā ar pieteikumu, norādot,

ka Austrumu slimnīca nav sniegusi atbildi pēc būtības uz Iesniegumu.

Pieteicējas interneta mājas lapā www.inlab.lv norādīts, ka pieteicējai ir vairāk kā 10 gadu pieredze inspicēšanas un kalibrēšanas

jomā, pieteicēja ir akreditēta veikt arī inspicēšanu atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17020 standarta prasībām un Ministru kabineta

noteikumiem reglamentētajā sfērā – medicīnas ierīču tehniskā uzraudzība. Pieteicējas plašā, ilgstošā pieredze un zināšanas

nodrošina iespēju sniegt vērtīgas konsultācijas. SIA „INLAB” personāls aktīvi piedalās Ministru kabineta noteikumu izstrādē un tiek

pieaicināts ministriju organizēto darba grupu sastāvā. Pieteicējas administratīvais personāls ir ar 2. un 3. līmeņa augstāko izglītību. No

augstākminētā tiesa secina, ka pieteicējai sakarā ar tās darbības specifiku ir liela pieredze sadarbībā un saziņā ar valsts iestādēm,

tādējādi šajā lietā pieteicēja saprātīgi pati ar saviem spēkiem un personālu bija spējīga sastādīt pieteikumu tiesai.

Tiesa norāda, ka Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešās daļas piemērošana ir jāaplūko kopsakarā ar objektīvās

izmeklēšanas principu, kas noteic tiesai pienākumu objektīvi noskaidrot lietas apstākļus un dot tiem juridisku vērtējumu

(Administratīvā procesa likuma 103.panta otrā daļa), sniegt administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus (lai

prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu), kā arī vākt pierādījumus

pēc savas iniciatīvas, ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami (Administratīvā procesa likuma

107.panta ceturtā daļa un 150.panta ceturtā daļa). Administratīvajā procesā personai ne vienmēr ir nepieciešami īpaši juridiskie

pakalpojumi, jo pats process ir veidots tā, lai, cik vien tas iespējams, aizsargātu šīs personas tiesības. Proti, administratīvajās lietās

tiesā darbojas objektīvās izmeklēšanas princips, kas ievērojami samazina nepieciešamību pēc juridiskajiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka šajā lietā pieteicēja nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas,

darījusi visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu.

Papildus tiesa norāda, ka pieteicēja nav sniegusi tās 2013.gada 17.jūnija maksājuma uzdevumā ietverto izdevumu atšifrējumu, t.i.

lietā nav pierādījumu, kādus juridiskos pakalpojumus saistībā ar minēto lietu pieteicēja ir saņēmusi no SIA „A.Consults”.

Ņemot vērā šajā sprieduma punktā minēto, tiesa uzskata, ka šajā lietā nav pamata piešķirt pieteicējai mantisko zaudējumu

atlīdzinājumu 108,85 euro (Ls 76,5) apmērā par juridiskās palīdzības izdevumiem.

[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikumu pilnībā vai daļēji apmierina, tiesa piespriež no

atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicēja 2013.gada 7.jūnijā ir samaksājusi valsts nodevu Ls 20

apmērā (lietas 7.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 255.panta trešo daļu un Iesniegumu

likuma 10.panta otro daļu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji SIA „INLAB” pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības uz SIA

„INLAB” 2013.gada 13.marta iesniegumu Nr.31/05-2013.

Uzlikt pienākumu SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas sniegt

SIA „INLAB” atbildi pēc būtības uz tās 2013.gada 13.marta iesniegumu Nr.31/05-2013.

Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA „INLAB” (reģ.Nr.40103522689, juridiskā adrese Meža iela 4, Rīga) samaksāto

valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latu) apmērā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) T.Jefremova