Court dismissed appeal against administrative fine for throwing orange peels while teaching driving.

NORAKSTS

Lieta Nr. A 42423807

A 1997-08/12

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 18.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu R.B. pieteikumā par

Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 27.decembra lēmuma D57

45-7 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 2.februārī saņemts R.B. (turpmāk arī

– pieteicēja) pieteikums par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk arī

– atbildētāja) 2006.gada 27.decembra lēmuma D5745-7 (turpmāk – Lēmums)

atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2007.gada 8.februāra lēmumu

pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A42423807 (lietas

lapa 2).

[2] Rīgas valsts policijas 3.biroja jaunākais inspektors Andris Andrejs 2006.gada

4.decembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 109076 (lietas

lapa 6), ar kuru, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

140.panta otro daļu, nolēma saukt pie administratīvās atbildības R.B..

Administratīvā pārkāpuma protokolā tika konstatēts, ka Rīgā, no

transportlīdzekļa VW Bora, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, ko

vadīja A.A., ar mācības braukšanas atļauju /dzēsts braukšanas atļaujas numurs/,

pa Uzvaras bulvāri no Grīna bulvāra puses Valguma ielas virzienā un

krustojumā ar Ranķa dambi, mācību braukšanas instruktore R.B. piesārņoja

braucamo daļu – pa logu izmeta apelsīna mizas.

Rīgas domes Administratīvā komisija 2006.gada 27.decembrī, izskatot

lietu par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

administratīvā pārkāpuma kodeksa 140.panta otrās daļas, pieņēma lēmumu

Nr.D57 45-7 (lietas lapa 5), piemērojot minimālo naudas sodu 50 latu apmērā.

[3] Nepiekrītot pieņemtajam Lēmumam, pieteicēja iesniegusi pieteikumu

Administratīvajā rajona tiesā, minot šādus argumentus.

[3.1] 2006.gada 4.decembrī, aptuveni plkst. 7.15 no rīta, pieteicēju,

braucot pa Uzvaras bulvāri apturējusi policija. Policijas darbinieki, nestādoties

priekšā, vadītājam pieprasījuši uzrādīt dokumentus. Tad piegājuši pie pieteicējas

un aizskarošā tonī draudējuši izsaukt filmēšanas grupu, jo tā pa logu izmetusi

apelsīnu mizas. Kad pieteicēja iebildusi, ka tā bija viena mandarīna miziņa,

policists lika iebraukt ar transportlīdzekli Dzelzceļa muzeja teritorijā, kur pret

pieteicēju tika pagriezts prožektors un likts pūst trubiņā.

[3.2] Neskatoties uz to, ka pieteicēja bija viegli apģērbusies, nosalusi un

pat pateikusi policistiem, ka lieto zāles, jo ir saaukstējusies, viņai tika piedāvāts

sameklēt nomesto augļa mizu. Ja miza tiktu atrasta, protokolu nesastādītu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un to, ka pieteicējas

astoņgadīgajam bērnam bija jābūt skolā plkst. 7.50, viņa atteicās tumsā meklēt

augļa mizu, domājot, ka, ja parakstīs vienu papīra lapu, ātrāk varēs doties tālāk.

[3.3] Pieteicēja tika aizturēta aptuveni 40 minūtes. Atgadījuma rezultātā

pieteicējas bērns tika pārbiedēts, kā arī viņš nokavēja skolu. Savukārt pēc 6

dienām pieteicējas veselības stāvoklis kļuva smagāks - saaukstēšanās pārgāja

pneimonijā, kas radīja uz laiku darba spēju zudumu.

[3.4] Pieteicēja savu nodarījumu atzīst, par to atvainojas, ko arī pašrocīgi

atzīmējusi protokolā. Taču uzskata, ka uzliktais sods ir nesamērīgs, proti, nav

pamata piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otro

daļu, jo nav ceļu kompleksā ietilpstošās būves aizsprostojusi, iznīcinājusi,

bojājusi, kā arī nav bojājusi vai iznīcinājusi ceļu satiksmes organizācijas

tehniskos līdzekļus.

[3.5] Savukārt, vārdam „piegružot,” pieteicēja precizējumu radusi LR

Ministru kabineta noteikumos Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi,” kur 15.pantā

paskaidrots, ka, ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis

brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u.tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra,

bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo

policijai. Taču pieteicēja nekur nav atradusi pantu par neliela daudzuma sadzīves

atkritumu nokļūšanu uz ceļa, līdz ar ko rodas šaubas, ka piemērotais pants ir

atbilstošs nodarītajam pārkāpumam.

[3.6] Papildus pieteicēja paskaidro, ka uz Administratīvās komisijas sēdi

neieradās, jo tā sakrita ar viņas darba laiku. Tomēr viņa paļāvusies uz taisnīgu un

saprātīgu atbildētāja Lēmumu.

[4] Administratīvajā rajonā tiesā 2007.gada 21.martā saņemts atbildētājas

rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētāja pieteikumu neatzīst un

uzskata, ka pārkāpums ir kvalificēts pareizi un sods ir samērīgs ar pārkāpumu.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu, ja lietā

esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs (..), tiesa

var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā).

Pieteicēja iesniegumā, kas saņemts Administratīvajā rajona tiesā

2007. gada 7. martā ir piekritusi izskatīt lietu rakstveida procesā (lietas lapa 10).

Tiesnesis, izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus un pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 114. panta pirmo daļu, ar 2007. gada 20. marta

lēmumu – rezolūciju (lietas lapa 3) lietas izskatīšanai ir noteicis rakstveida procesu.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietā esošos materiālus, iepazinusies ar administratīvā procesa

dalībnieku paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantu

administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole par iestādes izdotā

administratīvā akta (..) tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības

ietvaros(..).

Administratīvajā procesā tiesa noskaidro, vai administratīvais akts izdots,

ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai tas atbilst materiālo

tiesību normām, vai administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto

pienākumu.

Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to

izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām.

Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts

izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās

ar sabiedrības interešu aizsardzību.

[8] Administratīvā procesa likuma 67.panta ceturtā daļa nosaka, ka iestāde

administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta

noteikumiem (...), kā arī vispārējiem tiesību principiem. Pamatojumā norāda

attiecīgā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu.

[9] Pieteicēja ir sodīta par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk

– LAPK) 140. panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu ar naudas sodu Ls 50

apmērā. Minētā tiesību norma nosaka, ka par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo

būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā

arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu, –

fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet

juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

[10] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu,

pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas rīcību LAPK izpratnē

atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši iepriekš

minētai LAPK 140. panta otrās daļas tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka

persona ir bojājusi, iznīcinājusi, piegružojusi, piesārņojusi vai aizsprostojusi ceļu

vai to kompleksā ietilpstošās būves.

Pieteicēja nav noliegusi un nenoliedz, ka ir izmetusi mandarīnu mizas no

automašīnas uz ceļa brauktuves daļas, bet neuzskata, ka šāda rīcība ir vērtējama

kā ceļa piegružošana vai piesārņošana, tāpat viņa neuzskata, ka dažu mandarīnu

mizu dēļ viņai bija jāpacieš policistu darbības, sastādot protokolu, kas robežojās

ar ņirgāšanos. Tāpat pieteicēja uzskata, ka izvērtējot lietas apstākļus, nav ticis

ņemts vērā, ka viņa pārkāpumu atzīst un nožēlo izdarīto, proti, atbildību

mīkstinoši apstākļi.

[11] No lietas materiāliem izriet fakts, ka 2006.gada 4.decembrī R.B. no

braucošas automašīnas pa logu izmeta apelsīna vai mandarīna mizas. Pieteicēja

šo faktu nenoliedz. Strīds lietā ir par to, vai konkrētā rīcība ir uzskatāma par ceļa

piegružošanu vai piesārņošanu, un vai gadījumā, ja tiek piemērots sods, vai tas

nevarēja būt vieglāks, un vai šajā skarā nebija jāpiemēro cita tiesību norma.

[12] Pārbaudot procesuālo normu ievērošanu, tiesa konstatē šādus turpmāk

minētus apstākļus.

[12.1] Saskaņā ar LAPK 210. pantu pašvaldību administratīvās komisijas

izskata administratīvās lietas par pārkāpumiem, kas paredzēti LAPK 140. pantā.

Saskaņā ar LAPK 238.1panta pirmā daļa noteic, ka, saņemot pieteikumu vai citus

materiālus par administratīvo pārkāpumu, šā kodeksa 247.pantā minētajām

personām diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai

jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) par materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai

jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, ja

pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais vecumā no 11 līdz 14 gadiem.

No LAPK normām izriet, ka šā likuma 140. pantā paredzēto pārkāpumu

lietas ir izskatāmas pēc administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246.pants noteic, ka par

izdarīto pārkāpumu sastādāms protokols.

LAPK 247. pantā pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma

konstatēšanas brīdī; arī turpmāk atsauces dotas uz šo redakciju) bija noteikts, ka

amatpersonu un speciāli pilnvaroto personu sarakstu, kurām ir tiesības sastādīt

protokolu par administratīvo pārkāpumu, nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta administratīvā atbildība par attiecīgo noteikumu pārkāpšanu. Minētā

panta otrā daļa noteic, ja aktā tas nav paredzēts, tad šo sarakstu nosaka Ministru

kabinets, Valsts kontrole, attiecīgā ministrija, Latvijas Banka, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija vai institūcija, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota

izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.

LAPK nenoteica amatpersonu sarakstu, kurām bija tiesības sastādīt

pārkāpuma protokolu par tā 140. pantā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu.

Nepastāvēja arī saskaņā ar LAPK 247.panta otro daļu sastādīts saraksts, kurā

būtu noteiktas personas, kas pilnvarotas sastādīt protokolu par attiecīgo

pārkāpumu izdarīšanu.

Kā atzīts administratīvo tiesu judikatūrā (skat. Latvijas Republikas

Augstākās tiesas ALD Senāta 21.02.2007, gada 21. februāra spriedu lietā SKA-

179 13. punktu), no likuma „Par policiju” izriet vispārēja Valsts policijas

kompetence sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem. Līdz ar to

Valsts policija ir kompetenta sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, ja

saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 247.pantu nav noteikts,

kuras amatpersonas ir pilnvarotas sastādīt protokolus par konkrētiem pārkāpumu

sastāviem. Tā kā attiecībā uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

140. pantā paredzēto pārkāpumu lietām nav noteiktas amatpersonas, kuras

tiesīgas sastādīt protokolus par pārkāpumiem, to ir kompetenta darīt Valsts

policija, respektīvi, attiecīga tās struktūrvienība (ar 2007. gada 17. maija

grozījumiem LAPK minētais ir atzīts arī likumdevēja līmenī).

No iepriekš teiktā tiesa konstatē, ka ir ievērota iestāžu likumā noteiktā

kompetence administratīvo pārkāpumu lietas uzsākšanā un izskatīšanā.

[12.2] LAPK 270. panta otrajā daļā ir teikts, ka lietas par

administratīvajiem pārkāpumiem izskata piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad

institūcija (amatpersona), kas kompetents lietu izskatīt, saņēmis protokolu par

administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

No lietas materiāliem ir redzams (lietas lapa 14), ka Valsts policija lietas

materiālus ir pārsūtījusi atbildētājai 2006. gada 12.decembrī, bet Lēmums ir

pieņemts 2006. gada 27.decembrī, tātad likumā noteiktais termiņš lietu

izskatīšanai ir ievērots.

[12.3] LAPK 260. panta otrā daļa paredz, ka personai, kas tiek saukta pie

administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā (atbilstoša

satura norma ir iekļauta arī APL 62. pantā), kas nodrošina pie administratīvās

atbildības sauktās personas tiesības tikt uzklausītai.

No lietas materiāliem redzams, ka uz atbildētājas nozīmēto sēdi

2006. gada 27.decembrī pieteicēja nav ieradusies, tomēr no pašas pieteicējas

pieteikuma redzams, ka viņa ir tikusi aicināta, bet nav varējusi ierasties darba

apstākļu dēļ. Tas nozīmē, ka lietas izskatīšanā ir ievērots administratīvajā

procesā noteiktā prasība uzklausīt pie administratīvās atbildības saukto personu.

[13] Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka atbildētāja ir ievērojusi

likumā noteiktās administratīvi procesuālās normas.

[14] Atzīstot savu vainu nodarījumā, pieteicēja ir norādījusi, ka, lai gan ir bijis

pārkāpums, tas nav vērtējams, kā LAPK 140. panta otrās daļā paredzētais

pārkāpums, proti, nav notikusi ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju

piegružošana.

Lietā nav strīda, ka augļu mizas pieteicēja ir izmetusi uz ceļa, proti, uz

ielas braucamās daļas.

Pieteicēja ir norādījusi, ka saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumos

Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi,” kur 15.punktā paskaidrots, ka, ja ceļu

satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava,

izlijusi eļļa u.tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par

to jābrīdina ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai. Pieteicēja uzskata,

neliela daudzuma sadzīves atkritumu nokļūšanu uz ceļa nav uzskatāma par

„piegružošanu” minētā panta kopsakarā.

Tildes Sinonīmu vārdnīcā var atrast vairākus darbības vārda „piegružot”

nozīmes, proti:

1) piecūkot; piedraņķot; piedrazāt; piegānīt; pieķērnāt; piemēslot;

pieraidot; piešķiest;

2) piemētāt; izsvaidīt;

3) radīt nekārtību; sajaukt;

4) piebradāt; pielāčot; piemēslot; piepēdot; piestaigāt;

5) piesārņot; novārtīt; aptraipīt; notraipīt; saduļķot; nosmērēt;

6) piemētāt; piesārņot; piemēslot.

Kā var saprast no dotajām vārda nozīmēm, vārds „piegružot” nozīmē

jebkādu darbību, kas ir vērsta uz nekārtības un netīrības radīšanu. Šajā sakarā

likumdevējs nav nodalījis, kur beidzas „neliela piegružošana” un sākas „liela

piegružošana”, tādējādi likumdevējs nav uzskatījis par nozīmīgu šādu dalījumu

ieviest, ņemto vērā ceļu un ar tiem saistīto būvju īpašo nozīmi, proti, ņemot vērā

to, ka jebkura lieta, kas atrodas uz ceļa brauktuves klātnes, var radīt lielāku vai

mazāku satiksmes negadījuma iespējamību. Piemēram, ja viena veida atkritumi

nevar radīt traucējumus mehāniskiem transporta līdzekļiem, tad nav izslēgts, ka

tie paši atkritumi var radīt kaitējumi riteņbraucējam. Tāpat neliels piegružojums

augļu mizu veidā nevar nodarīt būtisku kaitējumu, protams, ir arī izņēmumi,

piemēram, banānu miza uz slapja bruģa, tomēr tāds pats neliels piegružojums

naglu vai stikla veidā var radīt būtisku kaitējumu arī mehāniskiem transporta

līdzekļiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, atbildētāja ir pareizi

kvalificējusi izdarīto pārkāpumu. Tā kā likumdevējs nav paredzējis nodalīt mazu

piegružošanu no lielas, tad šis apstāklis ir ņemams vērā, vērtējot konkrētas lietas

apstākļus.

[15] Pieteicēja ir norādījusi, ka šī nenozīmīgā pārkāpuma dēļ pieteicēja tika

aizturēta aptuveni 40 minūtes, kā rezultātā pieteicējas bērns tika pārbiedēts un

nokavēja skolu. Savukārt pēc 6 dienām pašas pieteicējas veselības stāvoklis

kļuva smagāks - saaukstēšanās pārgāja pneimonijā, kas radīja uz laiku darba

spēju zudumu.

Tiesas ieskatā pieteicējas aizkavējums 40 minūtēm ir saistīts vienīgi un

tikai ar pieteicējas pašas pretlikumīgo rīcību, izdarot LAPK 140. panta otrajā

daļā noteikto pārkāpumu, nenovēršot tā sekas, kā to prasa LR Ministru kabineta

noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 15.punkts, un kas būtu pamats

atbrīvot pieteicēju no administratīvās atbildības, iestādei aprobežojoties ar

mutisku aizrādījumu.

Nav pamata uzskatīt, ka policijai nebija tiesības pārbaudīt alkohola

koncentrāciju izelpā, jo valsts policijai saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma

43.5 pantu ir dotas šādas tiesības gadījumos, ja ir aizdomas par iespējamu

alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanu. Tā kā pieteicēja pati norāda, ka bija

lietojusi zāles, un viņa apmācot citu personu ir uzskatāma par transporta līdzekļa

vadītāju, policijai varēja rasties attiecīgas aizdomas un bija tiesības veikt

alkohola testu pieteicējai.

Tiesas ieskatā nav pamata uzskatīt, ka apstākļu noskaidrošanai, alkohola

testa veikšanai un protokola sastādīšanai, laiks 40 minūtes būtu pārāk ilgs.

Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka policijas darbinieku rīcībā būtu saskatāms

apzināts pieteicējas tiesību aizskārums.

[16] Atbildētāja ir uzlikusi pieteicējai naudas sodu 50 Ls apmērā.

LAPK 140. panta otrās daļas sankcijā ir noteikts, ka par šo pārkāpumu

fiziskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit

latiem.

Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek

ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par

administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Tādējādi iestādei, konstatējot LAPK 140. panta otrajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu, ir rīcības brīvība noteikt konkrētā lēmuma saturu daļā

par soda naudas lielumu. Proti, iestāde pieņem lēmumu, ievērojot piemērojamā

tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, veicot lietderības

apsvērumus, nosaka administratīvā akta saturu (nosaka konkrētu soda apmēru).

Citiem vārdiem, iestādei ir jāvērtē, kāds soda apmērs ir samērīgs ar konkrēto

pārkāpumu.

No iestādes lēmuma redzams, ka atbildētāja ir vērtējusi pārkāpuma

apstākļus un konstatējusi, ka vainu mīkstinošu apstākļu nav. Tātad iestāde ir

vērtējusi lietderības apsvērumus, un, izvērtējot pārkāpuma apstākļus, nav

saskatījusi iespēju, atbilstoši LAPK 21. pantam, atbrīvot pieteicēju no

administratīvās atbildības, bet ir piemērojusi panta sankcijā paredzēto zemāko

sodu.

Tiesa, pārbaudot konstatētos apstākļus, un ņemot vērā to, ka pieteicēja

konkrētajā gadījumā ir mācījusi vadīt transporta līdzekli citai personai, kā arī to,

ka pieteicēja šajā gadījumā pati nav ievērojusi LR Ministru kabineta noteikumu

Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” prasības, uzskata atbildētājas lēmumu saukt

pieteicēju pie administratīvās atbildības par tiesisku un pamatotu un pieteicējai

uzlikto administratīvo sodu par pamatotu un samērīgu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 245. - 251.pantu, 289.-

291.pantu, Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta pirmās daļas

1. punktu, Administratīvā rajona tiesa,

nosprieda:

R.B. pieteikumu par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada

27.decembra lēmuma Nr. D57 45-7 atcelšanu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvajā rajona tiesā.

Spriedums sastādīts 2008.gada 18.jūnijā.

Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis_________________ Dz.Melbārdis

Rīgā, 2008. gada 18.jūnijā