Court orders landlord to collect unpaid maintenance and utility fees plus interest from apartment owner.

Lietas Nr. C 29 7010 13

Lietvedības Nr. C 3291-14/24

2014.gads

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 25.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

ar sekretārēm D.Jerumani, K.Krauzi,

piedaloties SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvei /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par dzīvokļa uzturēšanas, apsaimniekošanas, saņemto

komunālo maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 22.jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (prasītāja) prasības pieteikums

pret /pers. C/ (atbildētāja) par dzīvokļa uzturēšanas, apsaimniekošanas, saņemto komunālo maksājumu parāda un likumisko nokavējuma procentu

piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010.gada 29.decembra lēmumu, reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA

„Pļavnieku nami” reorganizācija. Ar šo lēmumu noteikts, ka Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks”.

Prasītāja, kā Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī un tā pielikumu Nr.1, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Atbildētājai Rīgas pilsētas zemesgrāmatā 2006.gada 17.oktobrī ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/.

Saskaņā ar prasītājas grāmatvedības datiem uz 2013.gada 12.jūniju atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu,

apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem maksājumiem ir LVL 3015,35, kas sastāv no galvenā parāda LVL 2916,11 un likumiskajiem

nokavējuma procentiem LVL 99,24.

Parāds sācis veidoties no 2008.gada oktobra.

2012.gada 8.novembrī prasītāja atbildētājai nosūtījusi brīdinājumu Nr.7-4/26117, kurā atbildētāja tika informēta par prasītājas nodomu

vērsties tiesā, kā arī tika informēta par iespēju noslēgt izlīgumu par parāda samaksu ar termiņu līdz 24 mēnešiem.

Pēc brīdinājuma saņemšanas atbildētāja nav nomaksājusi parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem, kā arī nav noslēgusi izlīgumu.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta redakcija līdz 2010.gada 1.janvārim paredzēja, dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašnieka pienākums veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem izriet arī no likuma „Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piektās daļas un Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā

dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā

no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta 2.punkts paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt mājas pārvaldīšanas izdevumus, savukārt 3.punkts paredz

pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Atbildētāja ir saņēmusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanas pakalpojumus un komunālos pakalpojumus, bet nav veikusi minēto

pakalpojumu apmaksu atbilstoši izstādītajiem rēķiniem par summu LVL 3015,35.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu LVL 2916,11 apmērā par dzīvojamās mājas uzturēšanu,

apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī likumiskos nokavējuma procentus LVL 99,24, kopā LVL 3015,35 un visus

tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu LVL 285,61, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 un lūgusi atzīt prasītājas tiesības saņemt līdz

sprieduma izpildei likumiskos 6% gadā no prasības summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Samaksa veicama uz kādu no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

1) AS DNB Banka, konta Nr. LV 63 RIKO 000 201 3197 596;

2) AS Citadele banka, konta Nr. LV 83PARX0013044380019;

3) AS Swedbank, konta Nr. LV98 HABA 0551030734837;

4) AS Nordea bank, konta Nr. LV57NDEA0000083069550;

5) AS SEB banka, konta Nr.LV65UNLA0050017186820;

6) AS GE Money bank, konta Nr. LV93BATR0051802860100;

7) AS Norvik banka, konta Nr. LV14LATB 0002010102046.

Prasība pamatota ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturto un piekto daļu, Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.panta 2., 3., 4. un 5.punktu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu (redakcijā līdz 2010.gada 1.janvārim), Civillikuma 865., 866., 1071.,

1425., 1587., 1779., 1652.panta 3.punktu.

[2] Atbildētāja paskaidrojumus par celto prasību nav sniegusi.

[3] 2014.gada 23.oktobrī tiesā saņemti prasītājas prasības pieteikuma precizējumi, kuros norādīts, ka atbildētājai, pamatojoties uz 2014.gada

28.marta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu lietā Nr.C04151314, kas stājies spēkā 2014.gada 8.aprīlī, ir izbeigušās

īpašumtiesības uz dzīvokli Nr.1, /adrese/.

Parāds par pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem, līdz īpašuma atsavināšanai – 2014.gada 8.aprīlim, sastāda

EUR 3982,41, tajā skaitā pamatparāds EUR 3892,84 par laika periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 8.aprīlim, un likumiskie nokavējuma

procenti EUR 89,57, par laika periodu no 2012.gada 4.augusta līdz 2014.gada 8.aprīlim.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem EUR 3892,82, likumiskos nokavējuma procentus EUR 89,57, kopā EUR 3982,41 un tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 406,39

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70. Atzīt prasītājas tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei likumiskos 6% gadā no pamatparāda

summas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

[4] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. B/ paskaidroja, ka prasība tiek uzturēta precizētajā apmērā. Atbildētāja ir veikusi maksājumus, bet

tie nav bijuši tik lieli, lai nosegtu visu parādu. Atbildētāja nav vērsusies pie prasītāja, lai pārrunātu iespējas noslēgt izlīgumu. Līgums par

apsaimniekošanu nav noslēgts, prasība tiesā tiek celta uz likuma pamata. Lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu EUR 3892,84 par laika periodu

no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 8.aprīlim, likumiskos nokavējuma procentus EUR 89,57, par laika periodu no 2012.gada 4.augusta līdz

2014.gada 8.aprīlim, kā arī tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 406,39 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70. Atzīt prasītājas

tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei likumiskos 6% gadā.

Tiesas sēdē atbildētāja nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots likumā noteiktajā kārtībā ar ierakstītu pasta

sūtījumu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu /adrese/ Rīga. Atbildētājai nosūtīta tiesas pavēste atgriezta tiesā ar atzīmi - adresāts nebija mājās,

atstāts aicinājums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras

veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē

vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā

likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā

dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un no pasta

tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu [..].

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu ir izpildījusi. Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā

noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, tiesa atzīst, ka lieta izskatāmā bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus, noklausījusies SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāves /pers. B/ paskaidrojumus, tiesa atzīst,

ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību.

Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par

atsaucēm uz euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tādejādi

parāda apmērs pārrēķināms no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 euro = LVL 0,702804).

[5.1] Saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī (lietas lapa 11-23) Rīgas domes Īpašuma

departaments un Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uzdevuši SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/.

N o 2012.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņas Nr. 7-3-11990 redzams, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidots 2010.gada

29.decembrī, apvienojot Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami”. No minētā izriet, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” līdz ar reorganizācijas

pabeigšanu ir pārņēmusi visas Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” tiesības un saistības, tai skaitā arī pret atbildētāju /pers. C/.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums ar atbildētāju nav noslēgts.

[5.2] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pants (redakcija no 2004. gada 1. maija līdz 2009. gada 31. decembrim) noteica, dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes

gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no

tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības

dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Savukārt šī panta pirmā daļā (redakcijā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim) noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos

izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces

noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. 12.panta

piektā daļa noteica, ka šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai

un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana). Šā likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No prasības pieteikumam pievienotās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas izdrukas redzams, ka atbildētāja bija dzīvokļa īpašuma Nr.1, /adrese/

īpašniece, pamatojoties uz 2006.gada 9.oktobra pirkuma līgumu (lietas lapa 47-48). Atbildētājas īpašuma tiesības izbeigušās 2014.gada 8.aprīlī,

pamats Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 28.marta lēmums.

Tādejādi konstatēts atbildētājas pienākums saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma normām

norēķināties ar prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika posmu, kad atbildētāja bija

dzīvokļa īpašniece.

Prasība celta par parāda LVL 2916,11 piedziņu, kas radies par laika posmu no 2008.gada oktobra līdz 2013.gada 12.jūnijam. Uz lietas

izskatīšanas brīdi prasītāja precizēja prasības apmēru, jo tika secināts, ka atbildētājai izbeigušās īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese

A/ – 2014.gada 8.aprīlī. Prasītāja lūdza piedzīt parādu EUR 3892,84 (LVL 2735,90) par periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 8.aprīlim.

Minēto apliecina arī 2014.gada 15.maijā izrakstītais rēķins Nr.17263123/14051 (lietas lapa 44), no kura tiesa secina, ka parāda summa

sastāda LVL 3070,34 (EUR 4368,70) (parāds mēneša sakumā EUR 4088,40, ikmēneša maksājums LVL 55,80 (EUR 79,39) un soda nauda EUR

200,91), kā arī piedzenamās summas aprēķins (lietas lapa 45). Tiesas sēdē prasītājas pārstāve norādīja, ka atbildētāja ir veikusi maksājumus, bet

ne tādā apmērā, lai segtu parādu, bet parāds ir samazinājies.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā

daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto aprēķinu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem pareizību. Atbildētāja iebildumus pret celto prasību nav cēlusi, parāda summu nav apstrīdējusi un nav iesniegusi pierādījumus tam,

ka būtu samaksājusi parādu par dzīvokļa uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Civillikuma

1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams parāds par

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 3892,84 (LVL 2735,90) par periodu

no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 8.aprīlim.

[5.3] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Lietā iesniegtie rēķini apstiprina, ka atbildētājai bija jāveic dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas, un komunālo pakalpojumu

maksājumu samaksa noteiktos rēķinā norādītos datumos, ko atbildētāja nav darījusi. Līdz ar to prasītājai ir radusies tiesība aprēķināt un lūgt piedzīt

no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par maksājumu savlaicīgu neveikšanu. Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus

EUR 89,57 (LVL 62,95) par laika posmu no 2012.gada 4.augusta līdz 2014.gada 8.apīlim.

Ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1759.panta 1.punktu tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu EUR 89,57 (LVL 62,95)

piedziņu par laika posmu no 2012.gada 4.augusta līdz 2014.gada 8.aprīlim, ir pamatota un apmierināma.

[5.4] Ievērojot sprieduma [5.1] – [5.3] tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētājas piedzenams pamatparāds par dzīvojamās

mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no par periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada

8.aprīlim EUR 3892,84 (LVL 2735,90) un likumiskie procenti par laika posmu no 2012.gada 4.augusta līdz 2014.gada 8.apsīlim EUR 89,57 (LVL

62,95), kopā EUR 3982,41 (LVL 2798,85).

[5.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā

arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats

par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas (EUR 3892,84

(LVL 2735,90)) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[5.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Apmierinot pilnībā prasību no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva EUR 406,39 (LVL

285,61) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (LVL 3,30), kopā EUR 411,09 (LVL 288,91).

Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 10,25, ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājai, prasības

pieteikuma nosūtīšanu atbildētājai, tiesas pavēstes nosūtīšanu prasītājai un atbildētājai. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus samaksājusi EUR 4,70 apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi EUR 5,55 apmērā saskaņā ar Civilprocesa

likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321,

pamatparādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz

2014.gada 8.aprīlim EUR 3892,84 (LVL 2735,90), likumiskos procentus par laika posmu no 2012.gada 4.augusta līdz 2014.gada 8.aprīlim EUR

89,57 (LVL 62,95), tiesas izdevumus EUR 411,09 (LVL 288,91), kopā EUR 4393,50 (LVL 3087,76) (četri tūkstoši trīs simti deviņdesmit trīs

euro un 50 centi).

Samaksa veicama uz kādu no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

1) AS DNB Banka, konta Nr. LV 63 RIKO 000 201 3197 596;

2) AS Citadele banka, konta Nr. LV 83PARX0013044380019;

3) AS Swedbank, konta Nr. LV98 HABA 0551030734837;

4) AS Nordea bank, konta Nr. LV57NDEA0000083069550;

5) AS SEB banka, konta Nr.LV65UNLA0050017186820;

6) AS GE Money bank, konta Nr. LV93BATR0051802860100;

AS Norvik banka, konta Nr. LV14LATB 0002010102046.

Noteikt tiesības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/,

likumiskos procentus 6 % (seši procenti) gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,55 (pieci euro un 55

centi) kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C 29 7010 13, C 3291-14/24.

Noteikt atbildētājai /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij, atbildētājai maksājumu apliecinošu dokumentu oriģinālus

nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Ušakova