Court allowed debt collection claim against individual for loan principal, interest, and enforcement costs under simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-5738-20/28

ECLI:LV:RVPT:2020:1028.C30573820.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 28.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu

SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 17.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Intrum Latvia” (turpmāk arī – prasītājs) prasības pieteikums

vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu

prasītājam:

- aizdevuma summas parādu 1 000,00 euro;

- aizdevuma lietošanas procentus 335,86 euro;

- aizdevuma līguma administrēšanas maksu 19,95 euro;

- līgumsodu 100,00 euro;

- likumiskos procentus 184,83 euro;

- parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro;

- tiesāšanās izdevumus;

- ar brīdinājumu izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro;

- apstiprināt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus – 6 % gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas

dienas līdz sprieduma izpildei.

[1.1] Prasībā norādīti šādi argumenti:

- 2016.gada 4.jūlijā starp atbildētāju un Bigbank AS Latvijas filiāli tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.16181515/10BA, ar kuru atbildētājai

izsniegts aizdevums 1 000,00 euro apmērā, un atbildētāja apņēmās apmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus no līguma izrietošos

maksājumus aizdevuma līguma maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā;

- ievērojot to, ka atbildētāja neveica aizdevuma un citu no aizdevuma līguma izrietošo maksājumu atmaksu maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā,

kā arī atbildētāja maksājumu saistību kavējums pārsniedza 30 dienas, prasītājs vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma un pieprasīja tūlītēju parāda

atmaksu;

- 2018.gada 25.jūlijā starp Bigbank AS Latvijas filiāli kā cedentu un prasītāju kā cesionāru tika noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītājs

ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju;

- prasītājs ir vērsies pret atbildētāju ārpustiesas kārtībā ar pieprasījumu samaksāt parādu, taču atbildētāja nav veikusi parāda samaksu.

[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Parādu atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par

parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.,

1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājai nosūtīts uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi un prasības pieteikumā norādīto adresi, nosakot

termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2020.gada 13.augustam, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot atbildētājas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājai izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

Atbildētāja līdz lietas izskatīšanai nav sniegusi paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] 2020.gada 3.septembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka saīsinātā sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā no 2020.gada 28.oktobra.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājai ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm

nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas

izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu. Saīsinātā

sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[8] Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Cesionārs gan

neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau

pastāvošām tiesībām [..] un vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru, kā to noteic Civillikuma 1806.pants.

[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā paša daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Atbilstoši Civillikuma 1587.panta prasībām tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa,

kādu viņš saņēmis.

Tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, kā to paredz Civillikuma 1838.pants.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Atbilstoši Civillikuma 1589.panta prasībām vienpusēja atkāpšanās no līguma ir

pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja nav pildījusi savas no aizdevuma līguma izrietošās saistības, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota

un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1589., 1652., 1793., 1838., 1943.pantu, un no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams

galvenais parāds 1 000,00 euro un aizdevuma administrēšanas maksa 19,95 euro, kas kopā veido 1 019,95 euro.

[10] Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punkts

noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas

atbilst par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt

kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; savukārt, par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda

atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņas izdevumu 17,00 euro piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz

Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.

[11] Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, kā to paredz Civillikuma 1717.pants. Savukārt Civillikuma 1720.pantā

noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.panta prasībām, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kā to paredz Civillikuma 1652.panta

pirmās daļas 3.punkts.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda 100,00 euro apmērā, kas aprēķināts par līguma darbības laiku un nepārsniedz 10 % no

pamatparāda summas, piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1652., 1716., 1717., 1720. un 1828.pantu.

[12] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,

vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība par līgumisko procentu par aizdevuma izmantošanu 335,86 euro apmērā piedziņu un

likumisko procentu 184,83 euro apmērā piedziņu, kas aprēķināti par laiku pēc aizdevuma līguma beigu termiņa iestāšanās, ir pamatota un apmierināma,

pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756., 1759., 1765.pantu.

[13] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1 000,00 euro, ņemot

vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 248,65 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 euro, kā arī ar

brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi 5,44 euro apmērā, piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam.

[14.1] Bez tam, ņemot vērā to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 7,02 euro, no kuriem prasītājs, ceļot

prasību tiesā, samaksājis 5,47 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42. pantam, no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 1,55 euro apmērā (7,02 euro – 5,47 euro = 1,55 euro).

[15] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, 2.punktu, Civillikuma 1402., 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720.,

1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1828., 1838., 1943., 1946.pantu, Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģ.Nr.40203088409, 1 917,20 euro (viens tūkstotis deviņi

simti septiņpadsmit euro un divdesmit centi), kas sastāv no:

- pamatparāda 1 000,00 euro;

- aizdevuma līguma administrēšanas maksas 19,95 euro;

- aizdevuma lietošanas procentiem 335,86 euro;

- līgumsoda 100,00 euro;

- likumiskajiem procentiem 184,83 euro;

- parāda piedziņas izdevumiem 17,00 euro;

- valsts nodevas 248,65 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 5,47 euro;

- ar brīdinājuma izskatīšanu saistītiem izdevumiem 5,44 euro.

Samaksa prasītāja labā izdarāma AS “Luminor Bank” norēķinu kontā Nr.LV84NDEA0000081667899.

Noteikt SIA “Intrum Latvia”, reģ.Nr.40203088409, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 % gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas 1 000,00 euro, vienlaikus

nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,55 euro (viens euro un piecdesmit pieci

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, norādot

saņēmēja iestādi: Valsts kase, maksājuma mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C30573820.

Izskaidrot/pers. B/, ka maksājuma dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos, nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā, pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu

izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2020.gada 28.oktobrī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 27.novembrī.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Pujate