Court partially revoked tax assessment for VAT due to calculation errors and inadmissible evidence.

Lietas Nr. A42506308

Lietas arhīva Nr. AA43-0232-13/8

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 21.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Kaļiņina,

tiesnese R.Paegle un tiesnesis M.Vīgants,

piedaloties pieteicējas /pers. E/ pārstāvei /pers. C/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz individuālā komersanta „Sietiņš AJ” pieteikumu par

Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 21.janvāra lēmuma Nr.19/1767 atcelšanu un /pers. E/ (iepriekšējais uzvārds /uzvārds/)

pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 15.janvāra lēmuma Nr.19/1267 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 30.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) reģionālā iestāde no 2007.gada 25.jūlija līdz 12.oktobrim veica /pers. E/

individuālā komersanta „Sietiņš AJ” komplekso nodokļu auditu, pārbaudot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) par periodu

no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.martam, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) par

periodu no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim, dabas resursu nodokli par periodu no 2005.gada 1.janvāra līdz

2006.gada 31.decembrim.

Administratīvais process iestādē noslēdzās ar VID 2008.gada 21.janvāra lēmumu Nr.19/1767 (turpmāk arī – Lēmums Nr.1), ar kuru IK

,,Sietiņš AJ” papildus aprēķināti un nomaksai budžetā noteikti Ls 8891,38, tajā skaitā PVN Ls 8555,50, VSAOI Ls 77,33, VSAOI

soda nauda Ls 231,99 un VSAOI nokavējuma nauda Ls 26,56.

[2] VID reģionālā iestāde no 2007.gada 25.jūlija līdz 26.septembrim veica pieteicējai /pers. E/ vienkāršo iedzīvotāju ienākumu

nodokļa (turpmāk arī – IIN) auditu par 2004. un 2005.gadu.

Administratīvais process iestādē noslēdzās ar VID 2008.gada 15.janvāra lēmumu Nr.19/1267 (turpmāk arī – Lēmums Nr.2), ar kuru

papildus aprēķināti un pieteicējai samaksai budžetā noteikti Ls 10 240,35, tajā skaitā, IIN par 2004.gadu Ls 2201,69, soda nauda Ls

2201,69 un nokavējuma nauda Ls 875,17, IIN par 2005.gadu Ls 2241,10, soda nauda Ls 2241,10 un nokavējuma nauda Ls 479,60.

[3] /pers. E/ vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumiem par Lēmumu Nr.1 un Nr.2 atcelšanu, kas vēlāk apvienoti vienā

tiesvedībā.

Pieteikumi pamatoti ar šādiem apsvērumiem.

[3.1] VID pretēji likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta nosacījumiem, nav izmantojis visas likumā paredzētās pilnvaras,

tiesības un pienākumus, lai iegūtu objektīvu un vispusīgu informāciju par pieteicējas ienākumiem, izdevumiem un mantas stāvokli. VID

nav pārbaudījis /pers. F/ iesniegtajā uzskaites kladē esošās informācijas un paskaidrojumu patiesumu. /pers. F/ nekad nav strādājis

tirdzniecības kioskā, viņš bieži lietojis alkoholu, bet laulības šķiršanas laikā draudējis /pers. E/, ka viņu izputināšot, kas var būt

patiesais iemesls klades iesniegšanai VID.

[3.2] Pieteicēja nepiekrīt, ka iesniegtā klade ir IK „Sietiņš AJ” tirdzniecības uzskaites dienasgrāmata par 2005.gada ieņēmumiem.

/pers. E/ nenoliedz, ka kladē ir arī viņas veikti ieraksti, taču norāda, ka klade ir no deviņdesmitajiem, gadiem, kad tirgiem neprasīja

grāmatvedības uzskaiti. Kopš tika ieviesti kases aprāti un tika vests ieņēmumu un izdevumu žurnāls, uzskaite kladē vairs nebija

nepieciešama. Gadskaitlis un nedēļas diena daudzās vietās pierakstīti klāt, lai radītu iespaidu, ka tā ir 2005.gada klade. To

apstiprina fakts, ka kladē gandrīz nevienā datumā nav pierakstīts gads; dienu nosaukumu pieraksts vizuāli atšķiras no datuma

pieraksta, turklāt datumi un dienas nesakrīt ar 2005.gada kalendāru.

Tāpat kladē nav saprotama ierakstu jēga un nozīme, jo ieraksti ir haotiski, nav saprotams, kurās vietās ir domāti gabali un kurās lati.

Tā kā klade ir ļoti veca, /pers. E/ pati neatceras, ko kuri cipari nozīmē. Šādos apstākļos VID aprēķinu būtība nav saprotama.

[3.3] Uzskaites klade nekad nav bijusi Līgatnes tirdzniecības vietā, savukārt Cēsu tirgus grāmatvedība /pers. G/ nav bijusi pieejama,

tāpēc nav ticams apgalvojums, ka /pers. G/ atpazīst iesniegto kladi. Tāpat /pers. G/ paskaidrojumos nav konsekventa – vienā

paskaidrojumā norāda, ka preču uzskaite veikta uz paīra kabatas lakatiņiem, citā norāda, ka uzkaite veikta kladē.

[3.4] Saistībā ar VID 2006.gada 3.februāra kontrolpirkumu, VID nav ņēmis vērā, ka tematiskās pārbaudes brīdī kioskā strādāja /pers.

G/, kura par pieļauto pārkāpumu (preču pavadzīmes neiereģistrēšanu) 2006.gada 20.februārī tika atbrīvota no darba. Savā

paskaidrojumā tematiskās pārbaudes laikā /pers. G/ atzīst, ka ir pieļāvusi pārkāpumus. Pārbaudes laikā nav konstatēta papildus

preču uzskaite, kas būtu veikta neatbilstošā formā. Turklāt jāņem vērā, ka pārbaude veikta 2006.gadā un neatteicas uz auditējamo

periodu. Tādējādi nav pamatots VID secinājums, ka, nosakot ienākumus no saimnieciskās darbības, nav pilnībā uzrādīti pieteicējas

tirdzniecības ieņēmumi.

[3.5] Audita laikā VID neizskaidroja pieteicējai, ka tai ir tiesības iesniegt dažādus dokumentus un pierādījumus tam, ka nav slēpti

pieteicēja ienākumi, ne tikai grāmatvedības dokumentus. Pieteicējas rīcībā bija kases aparātu žurnālus, iepirkto preču pavadzīmes un

bankas kontu izdrukas par 2004. un 2005.gadu, kas apliecina, ka ienākumus pieteicēja neslēpa un centās glabāt grāmatvedības

dokumentus, bet VID šos dokumentus neņēma vērā.

[3.6] No SIA „Cēsu tirgus” 2007.gada 3.septembra izziņas redzams, ka pieteicēja tirdzniecības vietu Cēsu tirgū nomāja tikai no

2004.gada oktobra, līdz ar to nav pamatots VID aprēķins par 2004.gada ienākumiem.

Tāpat nav ņemts vērā, ka /pers. E/ pieder par sertifikātiem privatizēts lauku īpašums, kurā tiek izaudzēta visa iztikai nepieciešamā

lauksaimniecības produkcija. Uz /pers. E/ vārda nav reģistrēti dārgi nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas, viņas dzīvoklis ir

vienkāršs un neremontēts, viņai nav noguldījumu Latvijas banku kontos un viņa nav bijusi ārzemju ceļojumos. Viss iepriekšminētais

apliecina, ka pieteicējas ienākumi nav bijuši tādi, kādi tie norādīti VID aprēķinos. Tādējādi VID nepamatoti aprēķināja, ka pieteicējas

gūtie ieņēmumi no preču realizācijas 2005.gada martā sasniedza Ls 12 382,38, un līdz ar to nevarēja atsaukties uz likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 3.panta trešo un piekto daļu.

[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2011.gada 30.jūnija spriedumu atcēlaLēmumu Nr.2 un Lēmumu Nr.1 daļā par PVN, bet pārējā

daļā pieteikumu noraidīja.

[4.1] Kaut pieteikumos tiesai abi lēmumi pārsūdzēti pilnā apmērā, tiesa konstatēja, ka pieteikumā par Lēmumu Nr.1 ir norādīti tikai

argumenti par PVN aprēķinu un nav izteikti iebildumi par VSAOI un ar to saistītās soda naudas un nokavējuma naudas aprēķinu. Līdz

ar to tiesa atzina, ka Lēmuma Nr.1 atcelšanai daļā par VSAOI un ar to saistīto soda naudu un nokavējuma naudu nav pamata.

[4.2] PVN un IIN VID aprēķinājis, pamatojoties uz likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 23.panta sestās daļas 2., 5. un 9.punktu.

Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 23.panta sestās daļas 2.punkts paredz, ka, veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu

administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās

mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja nodokļu maksātājs ir veicis darījumu,

lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma dalībniekiem. Atbilstoši šī panta sestās

daļas 5.punktam nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru arī tad, ja nodokļu

maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai,

pārbaudēs konstatētajiem faktiem vai nodokļu maksātāja rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībai. Savukārt šā panta sestās daļas

9.punkts šādas tiesības paredz arī gadījumos, kad nodokļu administrācijas amatpersonām pārbaudes laikā nav pieejami nodokļu

maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumentus

vai nav pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti.

[4.3] Lietā nav strīda par to, ka auditējamajā periodā IK „Sietiņš AJ” nodarbojās ar rūpniecības preču mazumtirdzniecību reģistrētajās

struktūrvienībās: tirdzniecības kiosks „Sietiņš” (Tirgus laukums, Līgatnes pag., Cēsu rajons) un tirdzniecības kiosks „Mārcis”

(Valmieras iela 2, Cēsis). Tāpat lietā nav strīda par to, ka IK „Sietiņš AJ” auditam neiesniedza grāmatvedības dokumentus par

2005.gadu, paskaidrojot, ka viņa rīcībā nav grāmatvedības dokumentu par 2005.gadu, jo tos iznīcinājis /pers. F/.

Pieteikumā norādīts, ka, veicot auditu, VID neizskaidroja pieteicējai, ka tai ir tiesības iesniegt dažādus dokumentus un pierādījumus

tam, ka nav slēpti pieteicējas ienākumi, ne tikai grāmatvedības dokumentus.

Tiesas ieskatā nav nozīmes tam, ka pieteicējas rīcībā ir palikuši kases aparātu žurnāli, iepirkto preču pavadzīmes un bankas kontu

izdrukas par 2004. un 2005.gadu, jo šie dokumenti nevar kalpot kā pierādījums tam, ka visi pieteicējas darījumi tika reģistrēti kases

aparātos un visi ienākumi no preču pārdošanas būtu ieskaitīti banku kontos. Lietā esošajā /pers. F/ paskaidrojumā norādīts, ka /pers.

E/ gada ienākumu deklarācijās par laika periodu no 1998.gada līdz 2005.gadam nav deklarējusi savus patiesos ienākumus un līdz ar

to izvairījusies no nodokļu nomaksas. /pers. E/ deklarētie apliekamie ienākumi (no Ls 350 līdz Ls 500 gadā) neesot patiesi, jo tīrā

peļņa katru mēnesi bijusi vismaz Ls 350. Tāpat /pers. F/ norādījis, ka tirdzniecības vietā bijis kases aparāts, taču pirkumi tajā nav

reģistrēti vai arī reģistrēti ļoti reti. Tiesa piekrita pieteicējas viedoklim, ka /pers. F/ paskaidrojumi vērtējami kritiski, ņemot vērā, ka

/pers. F/ bija sliktas attiecības ar /pers. E/. Taču tiesas ieskatā /pers. F/ paskaidrojumus būtu vērā ņemams, ja paskaidrojumos

minēto apstiprina arī citi pierādījumi.

[4.4] Arī /pers. G/, kuru 2005.gadā kā pārdevēju Līgatnē nodarbināja IK ,,Sietiņš AJ”, norādīja, ka visi darījumi nav reģistrēti kases

aparātā un uzskaite par pārdotajām precēm veikta kladē.

Turklāt vērā ņemams arī tas, ka /pers. E/ gada ienākumu deklarācijās uzrādītie ienākumi (peļņa) 2004.gadā bija Ls 346,76 un

2005.gadā Ls 332,96. Tiesa atzina par pamatotu VID secinājumu, ka šāds ienākumu apjoms nav pietiekams, lai uzturētu sevi, /pers.

F/, apmaksātu komunālos maksājumus un segtu cita veida auditā konstatētos maksājumus pat tad, ja /pers. E/ bija lauku māja, kur

varēja izaudzēt pārtiku.

2006.gada 3.februārī komersanta tirdzniecības kioskā ,,Sietiņš” (Tirgus laukums, Līgatnes pagasts, Cēsu rajons) tika veikta

tematiskā pārbaude, kurā veiktais kontrolpirkums netika reģistrēts elektroniskajā kases aparātā un netika izsniegts elektroniskā

kases aparāta čeks. Pieteicēja šo faktu neapstrīd. Pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 3.februāra pārbaudes laikā nav konstatēta

papildus preču uzskaite, kas būtu veikta neatbilstošā formā, un šī pārbaude neatteicas uz auditējamo periodu. Tiesa atzina, ka

2006.gada 3.februāra pārbaudē konstatētais pats par sevi nav pietiekams, lai secinātu, ka 2004., 2005. un 2006.gadā nav pilnībā

uzrādīti IK ,,Sietiņš AJ” tirdzniecības ieņēmumi. Tomēr pārbaudē konstatētais ir jāvērtē kontekstā ar pārējiem lietā esošajiem

pierādījumiem.

/pers. F/ iesniedza VID kladi, norādot, ka tajā veikta uzskaite par pārdotajām precēm 2005.gadā. Lai arī pieteicēja noliedz, ka šajā

kladē ir pārdoto preču uzskaite par 2005.gadu, tomēr /pers. B/ nenoliedz, ka tajā ir arī viņas veiktie ieraksti. Vienlaikus pieteikumā

norādīts, ka klade ir veca, no deviņdesmitajiem gadiem, kad kases aparātu lietošana nebija obligāta. Tātad pieteicēja pati atzīst, ka

kladē ir veikta pārdoto preču uzskaite. Tiesas ieskatā pat tad, ja klade ir no deviņdesmitajiem gadiem, tā netieši apliecina to, ka

2004., 2005. un 2006.gadā grāmatvedības dokumentos un deklarācijās netika uzrādīti visi ieņēmumi. Kladē veiktie ieraksti apliecina,

ka ieņēmumi no pārdotajām precēm ir bijuši būtiski lielāki, nekā tie uzrādīti 2004. un 2005.gadā. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka

2004.un 2005.gadā ieņēmumi būtu būtiski samazinājušies. Līdz ar to secināms, ka kladē veiktie ieraksti apliecina to, ka 2004., 2005.

un 2006.gadā grāmatvedības dokumentos un deklarācijās netika uzrādīti visi ieņēmumi.

[4.5] Ņemot vērā minēto, var secināt, ka iepriekš norādītie pierādījumi to kopsakarībā apliecina, ka 2004., 2005. un 2006.gadā

grāmatvedības dokumentos un deklarācijās netika uzrādīti visi IK ,,Sietiņš AJ” ieņēmumi. Līdz ar to VID pamatoti uzskatīja, ka pastāv

likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 23.panta sestās daļas 2., 5. un 9.punktā minētās pazīmes, kas dod nodokļu administrācijai

tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru. Tiesas ieskatā VID šajā gadījumā varēja atsaukties arī uz likuma

,,Par nodokļiem un nodevām” 23.panta sestās daļas 6.punktu, kas iepriekšminētās tiesības nodokļu administrācijai piešķir arī tad, ja

nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti viņa

grāmatvedības uzskaitē. Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka VID bija pamats noteikt PVN un IIN apmēru uz aprēķinu pamata

[4.6] Izvērtējot to, vai PVN un IIN apmērs uz aprēķinu pamata noteikts pareizi, tiesa konstatēja, ka saskaņā ar likuma „Par nodokļiem

un nodevām” 23.panta septītās daļas 2.punktu VID ir tiesības, uz aprēķinu pamata nosakot nodokļu maksājumu apmēru, izmantot

netiešās aprēķinu metodes, t.i., aprēķināt ar nodokļiem apliekamo objektu (ienākumu, darījumu vērtību u.tml.), pamatojoties uz savā

rīcībā esošo informāciju.

Ievērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta astotās daļas nosacījumus, tiesa atzina, ka VID ir tiesības aprēķinos izmantot

kladi, kurā veikta pārdoto preču uzskaite. Taču tiesai ir jāpārbauda, vai VID aprēķini pareizi.

[4.7] Pārbaudot, vai VID pamatoti uzskatīja, ka /pers. F/ iesniegtajā kladē ir IK „Sietiņš AJ” 2005.gadā pārdoto preču uzskaite, tiesa

atzina, kladē ir IK „Sietiņš AJ” pārdoto preču uzskaite. Uz to savos paskaidrojumos norādījis /pers. F/ un arī /pers. G/. Turklāt

pieteikumos /pers. E/ nenoliedz, ka kladē ir arī viņas veiktie ieraksti un tajā veikta pārdoto preču uzskaite. Taču lietā ir strīds, kurā

gadā kladē ieraksti veikti. VID ir uzskatījis, ka kladē ir IK ,,Sietiņš AJ” 2005.gadā pārdoto preču uzskaite. Savukārt pieteikumos

norādīts, ka klade ir no deviņdesmitajiem gadiem, kad kases aparātu lietošana nebija obligāta. Gadu un dienu nosaukumi kladē

daudzās vietās esot pierakstīti klāt, lai radītu iespaidu, ka tā ir 2005.gada klade. Kladē gandrīz ne pie viena datuma neesot pierakstīts

klāt gads; datumu pieraksts vizuāli atšķiras no dienu nosaukumu pieraksta, turklāt datumi un dienas nesakrīt ar 2005.gada kalendāru.

Tiesa konstatēja, ka kladē ir ieraksti no 12.jūlija līdz 22.oktobrim. To, ka šie ieraksti ir par 2005.gadu, norādījis /pers. F/. Taču tiesa,

ņemot vērā /pers. F/ sliktās attiecības ar /pers. E/, atzina, ka /pers. F/ paskaidrojumiem ir piešķirama ticamība tikai tad, ja tos

apstiprina vēl kādi pierādījumi.

/pers. G/ savos paskaidrojumos nav norādījusi, kurā gadā veikti ieraksti kladē. Taču pašā kladē dažās vietās ir norādīts, ka klade

attiecas uz 2005.gadu. Šādi ieraksti ir pie 14.jūlija, 15.jūlija, 16.jūlija, 19.jūlija, 21.jūlija, 22.jūlija (piektdiena) un 22.jūlija (sestdiena).

Tiesa konstatēja, ka 14.jūlija, 15.jūlija, 16.jūlija, un 21.jūlija ierakstiem gads uzrakstīts pirms datuma. Turklāt datums ir pasvītrots, bet

gads nav. Līdz ar to ir iespējams, ka gads šajās vietās nav ierakstīts vienlaikus ar datumiem vai nedēļas dienām. 19.jūlija, 22.jūlija

(piektdiena) un 22.jūlija (sestdiena) ierakstiem gads norādīts virs datuma un nedēļas dienas. Šajos gadījumos gada norādes

novietojums un atšķirīgā tintes krāsa nedēļas dienas un gada ierakstiem arī rada šaubas par to, vai šajās vietās gads ierakstīts

vienlaikus ar datumiem un nedēļas dienām. Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka ir iespējams, ka gads pierakstīts vēlāk. Līdz ar to

gada norādes kladē neapliecina to, ka ieraksti veikti 2005.gadā.

Izvērtējot pieteicējas argumentu par to, ka datumu un nedēļas dienu ieraksti vizuāli atšķiras, tiesa konstatēja, ka vairākās vietās šie

ieraksti patiešām nepārprotami atšķiras. Tā, piemēram, 25.jūlija un 26.jūlija ierakstos nedēļas diena rakstīta ar lielākiem burtiem

nekā datums, turklāt pēc vārda „otrdiena” ir punkts, bet datums seko tikai pēc tam. Līdzīga situācija ir ar 6.augusta, 7.augusta,

28.augusta, 6.septembra, 10.septembra ierakstiem. Tas tiesas ieskatā var norādīt uz to, ka nedēļas diena un datums nav ierakstīti

vienlaikus. 18.septembra un 11.oktobra ierakstiem datuma un nedēļas dienas izvietojums arī rada šaubas par to, vai nedēļas diena

un datums ierakstīti vienlaikus. 19.septembrī nedēļas diena ierakstīta ar melnu tinti, bet datums ar zilu tinti. 23.septembrī datums

rakstīts ar melnu tinti, bet nedēļas diena ar zilu tinti. Arī 26.septembra ierakstā izmantota gan melna, gan zila tinte. Ir iespējams, ka šīs

atšķirības radušās, jo daļa ieraksta veikta attiecīgās dienas sākumā, bet daļa – attiecīgās dienas beigās, vai arī tāpēc, ka

papildinājumi ierakstīti, piemēram, mēneša beigās, apkopojot datus par mēneša ienākumiem. Tomēr tiesas ieskatā nav izslēdzama

iespēja, ka ieraksti papildināti pirms klades iesniegšanas VID ar mērķi radīt iespaidu, ka tā ir 2005.gada klade.

Tiesa atzina, ka pamatots ir arī pieteicējas arguments, ka vairākos gadījumos ierakstā norādītais datums un nedēļas diena neatbilst

2005.gada kalendāram, proti, 2005.gadā attiecīgais datums ir bijis citā nedēļas dienā. Tas attiecas uz vairākiem ierakstiem,

piemēram, sestdiena, 22.jūlijs; 19.augusts, sestdiena; 20.augusts, svētdiena; 21.augusts, pirmdiena; 23.augusts, trešdiena (ar zilu

tinti rakstītais datums pārlabots uz 24.augustu ar melnu tinti); 9.septembris, ceturtdiena; 10.septembris, piektdiena; 11.septembris,

sestdiena; 16.septembris, sestdiena.

Tiesas ieskatā visām iepriekš norādītajām nesakritībām un atšķirībām var atrast tādu izskaidrojumu, kas neliek apšaubīt to, ka

ieraksti veikti 2005.gadā. Tomēr nav izslēdzamas šaubas par to, vai ieraksti tiešām veikti 2005.gadā. Turklāt kladē ir arī vairāki

ieraksti, kur ir tikai datums vai tikai nedēļas diena. Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka pastāv šaubas par to, vai ieraksti kladē veikti

tieši 2005.gadā. VID savos lēmumos nav atspēkojis pieteikumos minēto par ierakstu vizuālo atšķirību un nesakritību ar 2005.gada

kalendāru. Tiesa atzina, ka nav pierādīts, ka kladē veiktie ieraksti bija tieši par 2005.gadu, līdz ar to VID nebija pamata aprēķinos

klades ierakstus izmantot kā ierakstus par 2005.gadu.

[4.8] Tiesa atzina par pamatotiem pieteicējas iebildumus par to, ka VID aprēķini, kas veikti balstoties uz kladē esošajiem ierakstiem,

ne vienmēr ir precīzi un saprotami.

Ne audita pārskatā, ne lēmumos, nav sīkāk paskaidrots, kā ir iegūtas ieņēmumu summas par augustu un septembri. Nav norādīts,

kuri ieraksti ir ņemti vērā, kuri ieraksti nav ņemti vērā. Ne VID lēmumos, ne audita pārskatos nav sniegti aprēķini pat par dienām. VID

tikai pēc tiesas pieprasījuma iesniedza aprēķinus, kuros bija redzamas summas pa dienām.

Taču, salīdzinot VID un pieteicējas veiktos aprēķinus, var konstatēt, ka tie atšķiras. Viena no atšķirībām ir tā, ka VID ieņēmumos ir

ieskaitījis arī summas, kas VID ieskatā kladē ir norādītas kā ieņēmumi no Līgatnes. Pieteicēja šīs summas savos aprēķinos nav

iekļāvusi. Tiesa konstatēja, ka kladēs vairākās vietās ir ieraksti „Līgatne – 250 Ls”, „Līgatne – 275 Ls” u.tml. Taču dažās vietās ir

norādīts „230 – no Līgatnes” (ieraksts pie 7.augusta ierakstiem), un „no Līgatnes 145 Ls” (ieraksts pie 24.augusta, trešdienas).

Tiesas ieskatā no šiem ierakstiem ir saprotams, ka tādā veidā ir atzīmēta nauda, kas ietirgota Līgatnē. Līdz ar to VID pamatoti

secināja, ka arī pārējos gadījumos ir norādīta Līgatnē ietirgotā summa. Tā kā pieteikumos nav noliegts tas, ka IK ,,Sietiņš AJ” veica

tirdzniecību arī Līgatnē, un VID aprēķinos iekļautā summa mēnesī no Līgatnes ir mazāka nekā /pers. G/ paskaidrojumos norādītā

vidējā ieņēmumu summa mēnesī Līgatnē, tad tiesas ieskatā ir pamats uzskatīt, ka norādītās summas ir Līgatnē ietirgotās summas un

ņemt tās vērā aprēķinos.

Tiesa konstatēja, ka ir arī citas atšķirības aprēķinos.

Atšķiras arī VID un pieteicējas aprēķinātās summas par 7.augustu (VID norādījis par Ls 12,50 lielāku summu), 17.augustu (VID

norādījis par Ls 1 lielāku summu), 25.augustu (VID norādījis par Ls 0,02 lielāku summu), 26.augustu (VID norādījis par Ls 24,40 lielāku

summu), 29.augustu (VID norādījis par Ls 1,10 mazāku summu) un 30.augustu (VID norādījis par Ls 10,20 lielāku summu).

Izvērtējot šīs atšķirības, tiesa atzina, ka attiecībā uz 7.augustu un 26.augustu VID aprēķinus ir veicis pareizi, jo ieraksti kladē patiešām

liecina, ka tā ir ietirgotā summa. VID ir pareizi veicis aprēķinus arī par 17.augustu, jo pieteicēja kļūdaini norādījusi vērtību bērnu botām

un zeķēm (kladē ir Ls 8, bet pieteicēja aprēķinos iekļāvusi Ls 7).

VID ir pieļāvis kļūdu attiecībā uz 25.augustu, jo, veicot aprēķinus atbilstoši ierakstiem kladē, arī tiesa ieguva pieteicējas norādīto

summu. VID ir pieļāvis kļūdu arī attiecībā uz 30.augustu, jo, veicot aprēķinus par summām, kas norādītas kā ienākumi par konkrētām

precēm, arī tiesa ieguva pieteicējas norādīto summu. Kladē dienas noslēgumā parādās arī cipari 234,50 (gan lapas kreisajā malā,

gan lapas labajā malā). Taču šajā gadījumā nav viennozīmīgi saprotams, ka tā ir ietirgotā summa. Turklāt VID jebkurā gadījumā ir

norādījis par Ls 5 lielāku summu.

Attiecībā uz 29.augustu VID ir kļūdījies, jo, veicot aprēķinus par summām, kas norādītas kā ienākumi par konkrētām precēm, arī tiesa

ieguva pieteicējas norādīto summu. Līdz ar to šajā gadījumā VID ir kļūdījies par labu pieteicējai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka VID, veicot aprēķinus par augustu, ir pieļāvis kļūdas, kuru rezultātā aprēķinātā summa ir lielāka.

Arī attiecībā uz septembri ir konstatējamas atšķirības starp VID aprēķinu un pieteicējas aprēķinu. Septembrī ir ļoti daudz nesakritību.

Ir gan tādi gadījumi, kur kļūdījusies ir pieteicēja (piemēram, 2.septembris). Ir tādi gadījumi, kur var apšaubīt VID veiktā aprēķina

pareizību (piemēram, 3.septembris, 25.septembris). Ir arī tādi gadījumi, kad gan VID, gan pieteicēja savos aprēķinos nav ņēmuši vērā

vairākas lapas (piemēram, par 14.septembri un 16.septembri ne VID, ne pieteicēja nav sarēķinājuši visu par precēm ietirgoto

summu). Vietām pieteicēja ir sajaukusi datumu un ierakstu secību. Izvērtējot visas šīs nesakritības kopumā, tiesa atzina, ka VID

nepamatoti aprēķinājis lielāku summu arī par septembri. Izšķirošs tiesas ieskatā ir VID aprēķins par 25.septembri. No klades

ierakstiem, kas ir starp 24.septembri un 26. septembri, pie ieraksta „Svētdien Raganā” VID ir secinājis, ka ieņēmumi šajā dienā

bijuši Ls 485. Tiesa konstatēja, ka attiecīgajā vietā ir beigas ierakstiem par 24.septembri un ir norādīta 24.septembrī ietirgotā summa

Ls 178,50. Tur blakus parādās arī skaitlis 485, taču šis ieraksts neļauj secināt, ka tā ir Raganā ietirgotā summa.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka VID, veicot aprēķinus par augustu, ir pieļāvis kļūdas, kuru rezultātā aprēķinātā summa ir lielāka.

Tā kā visi tālākie aprēķini balstās uz aprēķiniem par šiem diviem mēnešiem, tad arī tie ir nepareizi. Ņemot vērā minēto, tiesa atzina,

ka pat tad, ja kladē ir ieraksti par 2005.gadu, VID veiktie aprēķini nav pamatoti. Līdz ar to nav pamatotas arī aprēķinātās nodokļu

summas, kā arī nokavējuma nauda un soda nauda.

[4.9] Ņemot vērā iepriekš secināto par to, vai kladē bija ieraksti par 2005.gadu un par aprēķinos pieļautajām kļūdām, tiesa atzina, ka

VID veiktie aprēķini par PVN, IIN, nokavējuma naudu un soda naudu nav pamatoti. Līdz ar to Lēmums Nr.1 daļā par PVN un Lēmums

Nr.2 ir prettiesiski, un tie ir jāatceļ.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināts pieteikums, VID iesniedza apelācijas sūdzību, kurā

norāda, ka tiesa bez ievērības atstājusi /pers. G/ paskaidrojumu, ka pārdevējas rīcībā bijusi vēl cita klade, kur veikta uzskaite, un

pieteicējas 2007.gada 16.marta un 31.augusta paskaidrojumus, no kuriem izriet, ka klade kā tāda ir eksistējusi un pierakstus tajā

veica pieteicēja. Minētais nozīmē, ka tiesa varēja novērst savas šaubas par to, vai ieraksti kladē veikti par 2005.gadu. Turklāt, ja

kladē ir konstatējamas vizuālās atšķirības, tad tās vajadzēja izskaidrot pašai pieteicējai.

VID norāda arī uz pieteicējas atbildību grāmatvedības dokumentu uzglabāšanā.

[6] Paskaidrojumā par VID apelācijas sūdzību pieteicēja pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par tiesisku.

[7] Tiesas sēdē VID pārstāvis sniedza paskaidrojumu, minot apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus.

Pieteicējas pārstāve uzturēja pieteikumu, norādot, ka apelācijas sūdzība nav pamatota.

Tiesas sēdēs nopratinātas liecinieces /pers. M/ un /pers. G/.

Motīvu daļa

[8] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka VID apelācijas sūdzība nav pamatota.

[9] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā

ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Apgabaltiesa konstatē, ka lietā nav iesniegta ne pieteicējas, ne arī IK ,,Sietiņš AJ” apelācijas sūdzība par pirmās instances

tiesas spriedumu, līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums nepārsūdzētājā daļā ir stājies spēkā.

Izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 30.jūnija sprieduma motivāciju pārsūdzētajā daļā, Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka sprieduma pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai pārsūdzētajā daļā, to neatkārtojot.

[10] Uz VID apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāko.

[10.1] VID apelācijas sūdzībā pārmet pirmās instances tiesai nekonsekventu pieeju Lēmuma Nr.1 izvērtēšanai daļā par PVN un daļā

par VSAOI.

Apgabaltiesa konstatē, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu Lēmums Nr.1 atstāts spēkā daļā par VSAOI tā iemesla dēļ, ka

pieteicēja nebija izvirzījusi argumentus tā tiesiskuma pārbaudei, līdz ar to tiesa Lēmuma Nr.1 pamatojumu šajā daļā nav vērtējusi

vispār, un pieteicēja tam piekritusi, nepārsūdzot pirmās instances tiesas spriedumu.

[10.2] Attiecībā uz pirmās instances tiesas konstatētājām kļūdām pieteicējas un IK ,,Sietiņš AJ” ar nodokļiem apliekamās bāzes

noteikšanā, pirmās instances tiesa norādījusi uz vairākām matemātiska aprēķina kļūdām [sk. šā sprieduma [4.8] punktu], kuras bija

par pamatu lēmumu atcelšanai. VID apelācijas sūdzībā nav izvirzījis pretargumentus par pirmās instances tiesas konstatētajām

kļūdām nodokļu aprēķinos, kā arī nav precizējis un pārrēķinājis pieteicējai nodokļu apmērus, kurus pēc konstatēto kļūdu labošanas

pieteicējai būtu jāiemaksā budžetā.

Tas nozīmē, ka VID faktiski piekritis pirmās instances tiesas konstatējumam par kļūdu esību veiktajos aprēķinos, kas ir patstāvīgs

pamats pārsūdzēto lēmumu atcelšanai, nevērtējot citus tiesiskos un faktiskos apstākļus.

[10.3] Izvērtējot VID apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus par lietā iesniegtā pierādījuma – kladē (1.sējums, lietas 194.lapa)

veikto datu ierakstu – izvērtēšanu, apgabaltiesa atzīst, ka ieraksti kladē nevar būt par pamatu IK ,,Sietiņš AJ” 2005.gadā pārdoto

preču uzskaitei, jo pastāv liela varbūtība, ka gada skaitli kladē ierakstījusi cita audita laikā nenoskaidrota persona, ņemot vērā tiesas

sēdē /pers. B/ paskaidroto par nesaskaņām ar bijušo vīru /pers. F/ (šos faktus apgabaltiesas sēdē apstiprināja arī lieciniece /pers.

G/), kurš iesniedza kladi VID. Konstatējot kladē esošās kļūdas attiecībā uz atsevišķiem dažādos rokrakstos izdarītajiem ierakstiem

(piemērām, kladē atzīmēts, ka 2005.gada 22.jūlijs bija sestdiena, kaut gan sestdiena bija 2005.gada 23.jūlijs u.c.), klades ierakstus

nav iespējams izmantot kā ticamas ziņas par faktiem, it īpaši ņemot vērā klades iegūšanas veidu – klade netika izņemta kompetentas

iestādes procesuālo darbību rezultātā, to iesniegusi fiziska persona, kurai ir nesaskaņas ar pieteicēju.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma126.panta pirmo daļu, 307., 309. un 329.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

daļēji apmierināt individuālā komersanta „Sietiņš AJ” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 21.janvāra lēmuma

Nr.19/1767 atcelšanu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 21.janvāra lēmumu Nr.19/1767 no tā pieņemšanas dienas daļā par pievienotās vērtības

nodokli.

Apmierināt /pers. E/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 15.janvāra lēmuma Nr.19/1267 atcelšanu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 15.janvāra lēmumu Nr.19/1267 no tā pieņemšanas dienas.

Piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas par labu /pers. B/ par diviem pieteikumiem samaksāto valsts nodevu 20 (divdesmit)

latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Kaļiņina

Tiesnese R.Paegle

Tiesnesis M.Vīgants