Court orders payment of auction deposit and costs to insolvent debtor's administrator after declaring auction void.

Lietas Nr. C33558516

Lietas arhīva Nr. C-5585-16/13

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2016.gada 7.decembrī

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese V.Puškundze

ar sekretāri L.Bogdanovu

piedaloties fiziskās personas /Persona A/ maksātnespējas procesa administratorei I.Brokai

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu fiziskās personas /Persona A/ maksātnespējas procesa administratores I.Brokas

prasībā pret /Persona B/ par izsoles nodrošinājuma piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 19.maijā Rīgas rajona tiesā saņemts maksātnespējīgās fiziskās personas /Persona A/ prasības

pieteikums pret /Persona B/ par izsoles nodrošinājuma piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar 2014.gada 10.septembra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

spriedumu tika pasludināts /Persona A/ fiziskās personas maksātnespējas process.

Ar 2015.gada 5.maija tiesas lēmumu par parādnieka maksātnespējas procesa administratori ir iecelta Ieva

Broka.

Saskaņā ar administratores sagatavoto parādnieka mantas pārdošanas plānu administratore organizēja

parādniekam piederošā nekustamā īpašuma – dzīvokļa, ar kadastra Nr./Numurs A/, kas atrodas /Adrese A/,

pārdošanu, /Datums A/ izsludinot izsoli oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

/Datums B/ notika parādnieka izsole, uz kuru reģistrējās un savu dalību ar klātbūtni pašrocīgu parakstu

apstiprināja 10 izsoles dalībnieki, to starpā arī /Persona B/ un pirms izsoles iemaksāja administratores noteikto

izsoles nodrošinājumu 2940 euro apmērā, ko apstiprina maksājuma uzdevums Nr./Numurs B/.

Uzsākot izsoli, administratore jautāja izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Neviens no izsoles

dalībniekiem nepiedalījās solīšanā, un pēc vairākkārtējiem administratores uzaicinājumiem solīt, solīšanā tomēr

neviens no izsoles dalībniekiem nepiedalījās. Konstatējot radušos situāciju, administratore paziņoja izsoles

dalībniekiem, ka atzīst izsoli par nenotikušo, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 614.panta pirmās daļas 2.punktu,

kas paredz, ka izsole atzīstama par nenotikušu, ja neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu.

Administratore pēc izsoles par radušos situāciju paziņoja parādniekam un parādnieka nodrošinātajam

kreditoram AS Swedbank, nosūtot izsoles aktu, kurā administratore veica ierakstu par to, ka izsole uzskatāma par

nenotikušu.

Jau pēc izsoles atzīšanas par nenotikušu, administratore, izvērtējot faktiskos apstākļus un analizējot

piemērojamās Civilprocesa likuma un Maksātnespējas likuma tiesību normas, secināja, ka neskaidri formulēto

Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 106.punkta noteikumu dēļ var rasties strīdīga situācija attiecībā uz izsoles

sludinājuma teksta atbilstību normatīvo aktu prasībām, uz ko arī norādīja izsoles dalībnieku sūdzības, tāpēc izsole

ir atceļama. Attiecīgi situācijai administratore 2015.gada 31.augustā sagatavoja lēmumu par /Datums B/ izsoles

atcelšanu un nosūtīja parādniekam un nodrošinātajam kreditoram.

2015.gada 14.septembrī nodrošinātais kreditors iesniedza sūdzību tiesā par izsoles un izsoles akta atcelšanu,

kurā norādīts, ka administratorei nebija likumīga pamata atcelt izsoli un atmaksāt izsoles dalībniekiem īpašuma

pirkuma nodrošinājumus.

Pamatojoties uz augstāk minēto sūdzību, 2015.gada 15.oktobrī tiesa pieņēma lēmumu civillietā Nr.

C29622915, ar kuru atzina par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām administratores 2015.gada 31.augusta lēmumu

“Par /Datums B/ izsoles un izsoles aktu atcelšanu”, uzdodot maksātnespējas procesa administratorei novērst

pārkāpumu, atcelt 2015.gada 31.augusta lēmumu “Par /Datums B/ izsoles un izsoles akta atcelšanu”.

Ņemot vērā tiesas 2015.gada 15.oktobra lēmumu, ar kuru ir atcelts administratores 2015.gada 31.augusta

lēmums “Par /Datums B/ izsoles un izsoles akta atcelšanu”, ir stājies spēkā administratores /Datums B/ izsoles akts

par izsoles atzīšanu par nenotikušu un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 115.panta piekto daļu visi iemaksātie

izsoles nodrošinājumi ir jāieskaita parādnieka mantā.

Ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz administratores 2015.gada 31.augusta lēmumu par izsoles un izsoles

akta atcelšanu, administratore 2015.gada 3.septembrī atmaksāja atbildētājam nodrošinājumu 2940 euro apmērā,

administratorei ir pamats atprasīt atbildētājam atmaksāt nodrošinājumu.

2015.gada 11.novembrī administratore ierakstītā vēstulē atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīja

pretenziju un lūdza līdz 2015.gada 17.novembrim atmaksāt nodrošinājumu 2940 euro apmērā, bet atbildētājs

atmaksu nav veicis.

Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 115.panta piekto daļu, 65.panta 8.un 9.punktu, Komerclikuma

146.panta otro daļu, administratore lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu fiziskajai maksātnespējīgajai personai

/Persona A/ izsoles nodrošinājuma maksājumu 2940 euro apmērā.

2016.gada 30.jūnijā tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi uz prasību, norādot, ka prasību

neatzīst pilnībā un lūdz to noraidīt tālāk norādīto apsvērumu dēļ. /Datums B/ atbildētājs ieradās uz dzīvokļa /Adrese

A/, izsoli. Pēc tam, kad administratore izteica aicinājumu pārsolīt izsoles sākumcenu, roku pacēla viens neliela

auguma vīrietis. No pārējiem izsoles dalībniekiem bija dzirdējis, ka viņa vārds ir /Persona C/. Ņemot vērā, ka izsolē

solis bija noteikts 10 % apmērā no izsoles sākumcenas, atbildētājam nebija interese veikt pārsolījumu. Pēc tam

administratore I.Broka paziņoja, ka visi izsoles dalībnieki ir brīvi un var atstāt telpas. Atbildētājs bija pilnīgi

pārliecināts, ka iepriekš minētā persona ir izsoles nosolītājs. Pēc neilga laika vienā citā maksātnespējas

administratora rīkotajā izsolē atbildētājs nejauši satika iepriekš minētās izsoles nosolītāju un viņš sūdzējās, ka

administratore I.Broka viņam neizsniedz izsoles aktu, lai gan viņš pat ir uzrakstījis iesniegumu. Kā šī situācija

risinājās, atbildētājam nav zināms. Ņemot vērā nodrošinājuma summas atmaksas faktu, uzskatīja, ka visas

problēmas ir atrisinātas. Nekad nav dzirdējis administratores I.Brokas norādīto /Datums B/ izsoles aktu par izsoles

atzīšanu par nenotikušu, tādēļ to komentēt nevar. Tāpat ievēroja to, ka I.Brokas rīkotajā izsolē viena sieviete –

vārdā /Persona D/ tika pielaista dalībai izsolē, lai gan bija izskanējusi informācija, kas vēlāk apstiprinājās, ka viņa

izsoles nodrošinājumu ir iemaksājusi jau pēc oficiālajā publikācijā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” noteiktā izsoles

sākuma. Tāpat paskaidrojumos norādīts, ka izsole nav uzskatāma par nenotikušu, jo tajā bija veikts sākumcenas

pārsolījums, tādējādi nav piemērojama maksātnespējas likuma 115.panta piektā daļa. Papildus norādīts, ka

Maksātnespējas likuma 115.panta piektā daļa ir ieviesta saskaņā ar Maksātnespējas likuma 34.punktu un stājās

spēkā 2015.gada 1.martā. Savukārt dzīvokļa īpašuma īpašnieka /Persona A/ fiziskās maksātnespējas process tika

pasludināts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 10.septembra spriedumu, tas ir laikā, kad

Maksātnespējas likumā vēl nebija ieviesta 115.panta piektā daļa. Vērsa uzmanība, ka maksātnespējas procesam ir

piemērojams tāds normatīvais regulējums, kas bija spēkā maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī. Tāpat

paskaidrojumos ir vērsta uzmanība uz apstākli, ka administratora civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, tādēļ

kreditoriem nodarītie zaudējumi ir sedzami no attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības līdzekļiem. Ņemot vērā minēto

atbildētājs uzskata, ka administratore nepamatoti mēģina piedzīt izsoles nodrošinājumu no izsoles dalībniekiem,

iespējams, tādējādi mēģinot netaisni iedzīvoties uz izsoles dalībnieku rēķina. Vienlaicīgi paskaidrojumos ir

izdarītas atsauces uz interneta vietnēm, kurā ir atrodama informācija par maksātnespējas administratoru rīcību, kā

arī konkrēti par administratori I.Broku.

Tiesas sēdē administratore prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un

motīviem, lūdza prasību apmierināt. Papildus norādīja, ka atbildētājs savos paskaidrojumos ir balstījies uz

nepatiesiem faktiem. Atbildētājs norāda to, ka izsolē viens no dalībniekiem izsolē esot solījis un ka atbildētājs šo

personu pēc tam saticis citā izsolē un persona esot sūdzējusies, ka viņam netiek izsniegts izsoles akts, taču tā nav

patiesība. Paskaidroja, ka minēto paskaidrojumu atspēkošanai, administratore ir lūgusi pievienot lietas materiāliem

/Persona C/ iesniegumus un administratores atbildes vēstuli un 2016.gada 9.februāra tiesas lēmumu, kas apliecina

to, ka /Datums B/ izsolē neviens no izsoles dalībniekiem izsolīto īpašumu nenosolīja. Paskaidroja, ka konkrētam

dalībniekam bija iespējas apstrīdēt šo rezultātu, ja viņš nebūtu piekritis administratores viedoklim, ka izsolē

neviens nesolīja. 2016.gada 2.februārī persona vērsās ar sūdzību tiesā, bet tas tika darīts novēloti un šobrīd ir stājies

spēkā lēmums par izsoles atzīšanu par nenotikušu, jo neviens no izsoles dalībniekiem nesolīja, līdz ar ko

nodrošinājums ir ieskaitāms parādnieka mantā. Lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots savlaicīgi

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 2016.gada 22.novembrī tiesā no atbildētāja saņemts iesniegums, kurā viņš

lūdz atlikt tiesas sēdi veselības stāvokļa dēļ. Iesniegumā lūgts lietu neizskatīt bez atbildētāja klātbūtnes un atlikt

lietas izskatīšanu, vienlaicīgi norādot, ka saslimšanas apliecinošie dokumenti tiks iesniegti pēc atveseļošanās. Tāpat

2016.gada 22.novembrī tiesā saņemts pretprasības pieteikums par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, kurā ietverts

lūgums par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas. Saskaņā ar tiesneses lēmumu rezolūcijas veidā, jautājums par

pretprasības pieņemšanu tika atstāts izlemšanai tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 2.punktu pusēm ir pienākums savlaicīgi rakstveidā paziņot

par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav tiesai iesniedzis pierādījumus, ka sava sliktā veselības stāvokļa dēļ nevar

piedalīties tiesas sēdē. Apliecinājums, ka atbildētājs nevar piedalīties tiesas sēdē ir ārsta izdots atzinums, ka

pacientam ir noteikts mājas/gultas režīms. Turklāt tiesa, ņemot vērā lietā saņemto atbildētāja /Persona B/

iesniegumu, secina, ka atbildētājs tieši tiesas sēdes dienā – 2016.gada 23.novembrī bija personīgi ieradies tiesas

kancelejā un iesniedza lietā iesniegumu par papildus pierādījumu pievienošanu.

Ņemot vērā konstatētos apstākļus tiesa nolēma noraidīt atbildētāja lūgumu par lietas atlikšanu, atzina

atbildētāja neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu un nolēma lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas

dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un to faktu, ka arī prasītājam ir tiesības uz lietas izskatīšanu

saprātīgos termiņos, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē, jo nesaskata

Civilprocesa likuma 209. vai 210.panta nosacījumus civillietas atlikšanai.

Tiesas sēdē, lemjot jautājumu par pretprasības pieņemšanu, tiesa saskaņā ar lēmumu, kas ir ierakstīt tiesas

sēdes protokolā, atteica pieņemt pretprasību lietā.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 5.maija lēmumu

par /Persona A/ maksātnespējas procesa administratori iecelta Ieva Broka.

No maksātnespējīgās fiziskās personas /Persona A/ nekustamā īpašuma /Datums B/ pirmās izsoles akta

izriet, ka uz izsoli ir ieradušies 10 dalībnieki, neviens no izsoles dalībniekiem nav pārsolījis izsoles sākumcenu 29

400 euro, līdz ar ko administratore atzina izsoli par nenotikušu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 614.panta

pirmās daļas 2.punktu, kas noteic, ka izsole atzīstama par nenotikušu, ja neviens no tiem, kas ieradušies izsolē,

nepārsola sākumcenu (redakcija, kas bija spēkā no 2015.gada 26.maija līdz 2015.gada 1.jūlijam). Tāpat izsoles

aktā ir norādīts, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 115.panta piekto daļu (redakcija, kas spēkā no 2015.gada

1.marta), ja neviens izsoles dalībnieks izsolē nesola, nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums netiek atmaksāts,

bet to ieskaita parādnieka mantā.

Ar lietas materiāliem pievienoto /Datums B/ maksājuma uzdevuma Nr./Numurs B/ kopiju pierādīts, ka

/Persona B/ iemaksājis nodrošinājuma summu 2 940 euro, maksājumā mērķī norādot par izsoli /Adrese A/, tātad

dalībai nekustamā īpašuma izsolē (lietas 17.lapa).

Lietas izskatīšanas laikā nodibināts, ka ar administratores 2015.gada 31.augusta lēmumu atcelta /Persona A/

piederošā nekustamā īpašuma, kas atrodas /Adrese A/, kadastra numurs /Numurs A/, /Datums B/ pirmā izsole un

pirmās izsoles akts. Lēmums pamatots ar administratores konstatētajām izsoles izziņošanas procesuālajām

nepilnībām saistībā ar Civilprocesa likuma 606.panta trešās daļas 6.punktu (lietas 9.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 3.septembra maksājuma uzdevuma Nr./Numurs C/ kopijas

izriet, ka administratore atmaksājusi /Persona B/ nodrošinājuma summu 2940 euro, maksājuma mērķī norādot –

nodrošinājuma atmaksa sakarā ar atceltu izsoli, /Adrese A/ (lietas 18.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2016.gada 9.februāra

lēmuma kopijas izriet, ka tiesnesis /Persona C/ sūdzību par /Persona A/ maksātnespējas procesa administratores

I.Brokas /Datums B/ lēmumu (izsoles aktu), ar kuru administratore atzinusi par nenotikušu dzīvokļa /Adrese A/,

izsoli, atteica pieņemt un nolēma sūdzību atdot iesniedzējam atpakaļ. Lēmums pārsūdzēts netika un stājies likumīgā

spēkā (lietas 35.lapa).

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 15.oktobra lēmumu atzīts par neatbilstošu

normatīvo aktu prasībām maksātnespējīgās fiziskās personas /Persona A/ maksātnespējas procesa administratores

Ievas Brokas 2015.gada 31.augusta lēmums “Par /Datums B/ izsoles un izsoles akta atcelšanu”, un uzdots

administratorei novērst pārkāpumu – atcelt 2015.gada 31.augusta lēmumu “Par /Datums B/ izsoles un izsoles akta

atcelšanu”. Tiesa konstatēja, ka administratores 2015.gada 31.augusta lēmums par 2015.gada 31.augusta izsoles

akta atcelšanu ir pretējs kreditoru kopuma interesēm un normatīvo aktu prasībām.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 115.panta piektajai daļai (likuma redakcija, kas ir spēkā no 2015.gada

1.janvāra), ja neviens izsoles dalībnieks izsolē nesola, nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums netiek

atmaksāts, bet to ieskaita parādnieka mantā.

Savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 5.panta pirmajai daļai, fiziskas personas maksātnespējas process

ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no

parādnieka mantas (..).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesai nav pamata uzskatīt, ka izsoles nodrošinājuma summa atbildētājam ir

atmaksāta pamatoti.

Tiesa atzīst atbildētāja iebildumus par to, ka konkrētajā strīdā nav piemērojama Maksātnespējas likuma

115.panta piektā daļa, par nepamatotiem, jo Maksātnespējas likuma 115.panta piektā daļa ir speciālā tiesību norma,

kas nav saistāma ar maksātnespējas pasludināšanas dienu, konkrēti, kā to atbildētājs norāda - 2014.gada

10.septembri, kas ir pasludināts /Persona A/ fiziskās personas maksātnespējas process.

Attiecībā uz atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīto, ka izsoles laikā viens no izsoles dalībniekiem

nosolīja pirmo soli, kā rezultātā atbildētājam nav bijusi interese pārsolīt un viņš to nav darījis norādāms, ka saskaņā

ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai

neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Savukārt Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai

pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu

pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ar lietas materiāliem pievienotajiem iesniegumiem izriet, ka 2015.gada 27.augustā viens no izsoles

dalībniekiem /Persona C/ griezies ar iesniegumu pie administratores lūdzot izsniegt viņam izsoles aktu par viņam

nosolīto nekustamo īpašumu /Adrese A/, kas notika /Datums B/, norādot dzīvokļa iegādes summu 32 340 euro

(lietas 28.lapa).

No administratores 2015.gada 28.augusta atbildes uz /Persona C/ 2015.gada 27.augusta iesnieguma izriet,

ka /Persona C/ izskaidrots, ka pamatojoties uz Civilprocesa likuma 614.panta pirmās daļas 2.punktu, izsole atzīta

par nenotikušu, jo neviens izsoles dalībnieks nav piedalījies solīšanā. No minētās atbildes izriet, ka pretenzijas par

izsoli izteica dalībnieki, kuri regulāri apmeklējuši administratores rīkotās izsoles, kādēļ administratorei radās

pamatotas šaubas par šo izsoles dalībnieku godprātību un aicinājusi nekavējoties pārtraukt krāpnieciskās darbības,

kas ir saskatāmas dalībnieku rīcībā (lietas 30.-31.lapa).

No Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2016.gada 9.februāra lēmuma redzams, ka tiesa

atteica pieņemt /Persona C/ sūdzību par /Persona A/ maksātnespējas procesa administratores Ievas Brokas /Datums

B/ lēmumu (izsoles aktu), ar kuru administratore atzinusi par nenotikušu dzīvokļa /Adrese A/, izsoli, pamatojoties

uz nokavēto termiņu sūdzības iesniegšanai.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 617.pantam sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā

neesošu nav iesniegtas, proti, /Datums B/ izsole nav atzīta par spēkā neesošu, /Datums B/ izsoles akts ir spēkā

esošs, līdz ar to saistošs izsoles dalībniekiem.

Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus tiesa uzskata atbildētāja apgalvojumus par nepamatotiem, jo lietā nav

pierādījumi tam, ka kāds no izsoles dalībniekiem būtu piedalījies solīšanā un nosolījis vairāk.

No /Datums B/ pirmā izsoles akta izriet, ka neviens no izsoles dalībniekiem nepārsola izsoles sākumcenu,

līdz ar to administratore atzīst izsoli par nenotikušu. Tāpat no minētā izsoles akta izriet, ka dalībniekiem ir

izskaidrotas Maksātnespējas likuma 115.panta piektajā daļā paredzētas sekas, proti, tas, ka ja neviens izsoles

dalībnieks izsolē nesola, nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums netiek atmaksāts.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja iebildumu, ka konkrētajā gadījumā kreditoriem nodarītie zaudējumi

ir sedzami no apdrošināšanas sabiedrības līdzekļiem administratora civiltiesiskas atbildības gadījumā, jo konstatēto

administratora darbības jomu regulē speciālā materiālo tiesību norma, proti, Maksātnespējas likuma 115.panta

piektā daļa.

Ar lietā esošo administratores paziņojumu par izsoles nodrošinājuma atmaksu apstiprinās fakts, ka

atbildētājam ir lūgts ne vēlāk kā 2015.gada 3.septembrim atmaksāt veikto nodrošinājuma maksājumu 2940 euro

apmērā un atbildētājs informēts, ka lūguma neizpildes gadījumā, parādnieka interešu aizsardzībai administratore

griezīsies ar prasību tiesā (lietas 16.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs nav atmaksājis nodrošinājuma maksājumu, līdz ar to tiesa atzīst

administratores prasību par pamatotu un no atbildētāja maksātnespējīgās fiziskās personas /Persona A/ labā ir

piedzenams izsoles nodrošinājuma maksājums 2940 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkts noteic, ka administratori prasībās, kas celtas to

personu labā, kurām pasludināts (..) fiziskās personas maksātnespējas process ir atbrīvoti no tiesas izdevumu

samaksas valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis

atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos.

Tā kā prasītājs uz likuma pamata no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā ir atbrīvots, tiesas izdevumi

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos. Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b)

apakšpunktam no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 352,34 euro.

No lietā esošās uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem izriet, ka šajā lietā uz sprieduma

taisīšanas dienu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 8,90 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam no atbildētāja valsts labā ir piedzenami ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,90 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas noteikto, tiesa nosaka, ka spriedums daļā par

naudas summas piedziņu labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 34., 42., 43., 92.-97.pantu, 193., 194., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, par labu maksātnespējīgajai fiziskai personai

/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, izsoles nodrošinājuma summu 2 940 euro (divi tūkstoši deviņi simti

četrdesmit euro).

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu

352,34 euro (trīs simti piecdesmit divi euro 34 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,90 euro (astoņi

euro 90 centi).

Valsts nodeva iemaksājama - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, Saņēmēja banka: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr. LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķī jānorāda atsauce uz Rīgas

rajona tiesas 2016.gada 7.decembra spriedumu civillietā Nr. C33558516.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316,

ar PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22,

konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods –

21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2016.gada 7.decembra spriedumu civillietā Nr. C33558516.

Noteikt /Persona B/ labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu

norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts – 2016.gada 21.decembris.

Tiesnese V.Puškundze

Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas datums noteikts – 2016.gada 30.decembris.