Court imposes 8-day administrative detention for failure to register after release from prison.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense for failing to register with the police within three days of release from prison. Although the defendant did not appear at the hearing, the court proceeded without them and determined the absence was not justified. Consequently, the court imposed an eight-day administrative detention as a penalty for the violation and the aggravating circumstance of prior criminal conduct.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas APK 177. panta; Latvijas APK 272. panta: The court may impose administrative detention for failure to register with police authorities after release from custody, even if the offender does not appear at the hearing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lietas Nr. 113009815
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē 2015. gada 3. novembrī
Dobeles rajona tiesa
tiesnesis A.Škutāns
ar tiesas sēdes sekretāri Z.Briedi
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas APK 177. panta.
Aprakstošā daļa
2015. gada 22. oktobrī tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Valsts
amatpersona 2015. gada 20. oktobrī sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 892437 par to, ka /pers. C/, kuram ar Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009. gada 7. decembra spriedumu lietā Nr. 11090058608, piemērots papildsods – policijas kontrole uz 3 (trīs) gadiem,
2015. gada 8. jūnijā pēc soda izciešanas, atbrīvojies no Daugavgrīvas cietuma, triju darba dienu laikā neieradās uz reģistrēšanos Valsts policijas
Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī. Tādējādi /pers. C/pārkāpis Ministru Kabineta Noteikumu Nr. 479 sešpadsmito punktu – bez attaisnojoša
iemesla neieradās reģistrēties Valsts policijas teritorijas struktūrvienībā.
Protokolā norādīts, ka /pers. C/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.
Saskaņā ar Latvijas APK 213. pantu, lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Administratīvā pārkāpuma protokols PA 892437 sastādīts bez pārkāpēja klātbūtnes.
Latvijas APK 260. panta otrā daļa nosaka personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, tiesības piedalīties lietas iztiesāšanā. Par tiesas sēdes
vietu un laiku /pers. C/ paziņots 268.1 panta noteiktajā kārtībā, 2015. gada 22. oktobrī nosūtot tiesas pavēsti uz viņa norādīto dzīves vietas adresi
/adrese/. Atbilstoši Paziņošanas likuma 8. panta trešajai daļai, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā
sienā pēc tā nodošanas pastā.
/pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja un lūgumu par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu neizteica.
Tiesa secina, ka tādējādi /pers. C/ nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un lieta izskatāma bez viņa klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka /pers. C/ izdarīja administratīvo
pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 177. pantā, proti – tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus.
Latvijas APK 272. pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši Latvijas APK 177. pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek
naudas sodu līdz septiņdesmit eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 10 diennaktīm.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar minēto tiesību normu, nepieciešams konstatēt faktu, ka persona, kurai noteikts
papildsods – policijas kontrole, ir tīši pārkāpis noteiktās kontroles noteikumus.
Saskaņā ar Latvijas APK 243. panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas
un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietveros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Pierādīšanas līdzekļi saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantā noteikto, ir sekojoši: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi;
personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās
darbībās rakstveida vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244. pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PA 892437 norādītās ziņas ir pamatotas un pierādītas:
ar lietas trešajā lapā esošo Valsts Policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Valsts
amatpersona ziņojumu par to, ka, ka /pers. C/ pēc atbrīvošanas no soda izciešanas vietas 2015. gada 8. jūnijā, triju darba dienu laikā neieradās
reģistrēties Dobeles policijas iecirknī kā persona, kurai piemērots papildsods - policijas kontrole;
ar lietas piektajā lapā esošo Daugavgrīvas cietuma 2015. gada 4. jūnija paziņojumu no kura redzams, ka /pers. C/ pēc atbrīvošanas no
ieslodzījuma kā savu nākamo dzīves vietu ir izvēlējies /adrese/ un viņam triju darba dienu laikā bija jāreģistrējas Valsts Policijas Zemgales reģiona
pārvaldes Dobeles iecirknī, ka par neierašanos viņu sauks pie administratīvās atbildības pēc LAPK 177. panta. /pers. C/ ar parakstu apliecinājis, ka ar
paziņojumu ir iepazinies 2015. gada 5. jūnijā;
ar lietas četrpadsmitajā lapā esošo VP ZRP Dobeles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Valsts amatpersona 2015. gada 29. jūnija
lēmumu par policijas kontroles lietas Nr.9/15-P.K. iekārtošanu /pers. C/;
ar lietā no sešpadsmitās līdz astoņpadsmitajai lapai esošo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009. gada sprieduma kopiju krimināllietā
Nr.11090058608, no kura redzams, ka /pers. C/ notiesāts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem sešiem mēnešiem, ar policijas kontroli uz trīs gadiem;
ar lietas devītajā lapā esošo pavēstes kopiju, ierasties izmeklēšanas iestādē 2015. gada 25. jūnijā ;
ar lietas desmitajā lapā esošo atkārtoto pavēstes kopiju, ierasties izmeklēšanas iestādē 2015. gada 20. jūlijā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka /pers. C/ izdarītais administratīvais pārkāpums pēc LAPK 177. panta ir kvalificēts pareizi un tiesnesim
nav radušās šaubas par to, ka /pers. C/ pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas, neierodoties triju darba dienu laikā Dobeles policijas iecirknī reģistrēties
kā policijas kontrolē esoša perona, ir pārkāpis lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu, kas pieņemts saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa
sadaļas “Pārejas noteikumi” divdesmit ceturtās daļas 1. apakšpunkta a punktu un 4. apakšpunktu, vienlaikus pārkāpjot arī MK 2008.gada 30. jūnija
noteikumu Nr. 479 “Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” lll daļas 24. punktu (minētos noteikumus atbilstoši Latvijas Sodu izpildes
kodeksa “Pārejas noteikumu” 4. apakšpunktam (21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.) piemēro policijas kontroles īstenošanai,
kas nosaka, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – pienākums ierasties policijas iestādē uz reģistrāciju noteiktā laika periodā,
jāierodas valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu norādītajā laikā, uzrādot personu
apliecinošu dokumentu .
Tiesa atzīst, ka tādējādi /pers. C/ ir izdarījis LAPK 177. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ir pārkāpis policijas kontroles
noteikumus un viņa vaina pierādīta ar tiesas sēdē pārbaudītiem administratīvās lietas materiāliem kopumā – ar administratīvā pārkāpuma protokolu PA
892437, 2015. gada 29. jūnija lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 197, VP ZRP Dobeles iecirkņa Kārtības policijas
nodaļas inspektores Valsts amatpersona ziņojumu, 2015. gada 29. jūnija VP ZRP Dobeles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Valsts
amatpersona lēmumu par policijas kontroles lietas Nr. 9/15-P.K. iekārtošanu un citiem rakstveida pierādījumiem.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, /pers.
C/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 1177. panta soda sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pie administratīvās atbildības saucamās personas personību, vainas
pakāpi un mantisko stāvokli, proti – nav ziņu par darba tiesisko attiecību esamību un personas apgādībā esošajām personām, administratīvi sodīts
neskaitās. Administratīvo pārkāpumu izdarījis pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, kas liecina par /pers. C/ nevēlēšanos pildīt normatīvo aktu
prasības un atturēties no pārkāpumu izdarīšanas.
Atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Latvijas APK 33. pantu netika konstatēti. Par atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Latvijas APK 34.
panta otro daļu tiek atzīts, ka pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu.
Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka administratīvā soda mērķa sasniegšanai /pers. C/ ir piemērojams
administratīvais arests, kas ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu. Nosakot administratīvā aresta dienu skaitu, tiesa ņem vērā, ka
persona būdama sodīta par smaga nozieguma izdarīšanu, ir izvārījies no papildsoda izpildes, kas tiesas ieskatā liecina par to, ka persona nav kritiski
izvērtējusi savas iepriekšējās darbības un izdarījusi nepieciešamos secinājumus, turpinot izdarīt likumpārkāpumus.
Tiesa nekonstatē Latvijas APK 31. pantā noteiktos apstākļus administratīvā aresta nepiemērošanai.
Saskaņā ar Latvijas APK 317. pantu, lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un lēmums
nav pārsūdzēts, bet, ja ir iesniegta sūdzība, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 32., 33., 34.pantu, 177.pantu, 213., 244., 268. 1, 270., 272.. pantu, 289.6 – 289.7 , 289.12 –
289.13 un 289.16 317. pantu, tiesa
nosprieda :
/pers. C/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas APK 177. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar
administratīvo arestu uz 8 (astoņām) diennaktīm.
Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma spēkā stāšanās. Aresta termiņu skaitīt no /pers. C/ aizturēšanas brīža.
Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknim.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību
iesniedzot Dobeles rajona tiesā.
Pilns nolēmums sastādīts 2015. gada 3. novembrī.
Tiesnesis /personiskais paraksts/ A.Škutāns