Court dismisses appeal against drunk driving conviction, upholding first instance verdict on alcohol concentration findings.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the appellant's challenge to a first-instance conviction for driving under the influence of alcohol. The appellant argued that the medical report lacked evidence of actual impairment and that the driver's presence in the vehicle did not constitute a violation. The court rejected these claims by confirming that the specific administrative regulations regarding alcohol testing procedures were not violated in this case, as the driver was involved in a traffic accident and required immediate medical assistance, which took precedence over on-site testing protocols.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtā daļa; Ministru kabineta noteikumi Nr.394 un Nr.15: When a driver is involved in a traffic accident requiring immediate medical assistance, the specific regulations for on-site alcohol testing do not apply, and a conviction based on the medical report of alcohol concentration remains valid if all elements of the offense are established.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.168037418
104AA-0571-18/14
ECLI:LV:RAT:2018:1011.168037418.4.S
S P RIEDUMS
Rīgā 2018.gada 11.oktobrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese Tamāra Broda,
tiesnese Sandra Amola,
tiesnese Daiga Kalniņa,
izskatīja rakstveida procesā apelācijas kārtībā Rīgā, Abrenes ielā 8, administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās
atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas, saistībā ar /pers. A/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 10.augusta spriedumu.
Ap r a k s t o š ā d a ļa
2018.gada 13.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas
vecākā inspektore /pers. B/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC333801, par to, ka 2018.gada 31.janvārī plkst.03:04 Rīgā, /pers. A/
vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Graudu ielu no Valdeķu ielas puses, atrodoties alkoholisko
dzērienu ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju asinīs 2,18 promiles. Protokols sastādīts, pamatojoties uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes
slimnīcas 2018.gada 14.februāra izziņu Nr.1.7-06/18/282. Saskaņā ar Ceļus satiksme likuma 30.panta pirmo daļu /pers. A/ iestājies transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.
Ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunkts.
Par minēto pārkāpumu atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā.
Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 10.augusta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, naudas sodu 1200 euro apmērā,
atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem un aizliegt iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Par minēto spriedumu /pers. A/ iesniedza apelācijas sūdzību, uzskatot spriedumu par nepamatotu un nelikumīgu. Pirmās instances tiesa ir nepareizi
piemērojusi, gan iztulkojusi materiālo tiesību normas un tas novedis nepareizas izspriešanas.
Norāda, ka lietā nav neviena pierādījuma, kas pierādītu to faktu, ka /pers. A/ vadījis transportlīdzekli atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē,
savukārt viņa atrašanās automašīnā neveido administratīvā pārkāpuma sastāvu, kurā viņš atzīts par vainīgu. Tiesa spriedumā netika vērtējusi
administratīvā pārkāpuma sastāva veidojošos elementus, lietā esošos pierādījumus, kas noveda pie nepareiziem secinājumiem un nepareiza sprieduma.
Tiesa spriedumā atsaucas uz 2018.gada 14.februāra izziņu Nr.17-06/18/282, kurā norādīts, ka /pers. A/ ārstējies SIA “Rīgas Austrumu klīniskā
universitātes slimnīca” stacionārā “Gaiļezers” Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā no 2018.gada 31.janvāra, un konstatēts, ka etilspirts asinīs uz
2018.gada 31.janvāra plkst. 04.35 ir 2,18 g/l. Neraugoties uz iestādes pārstāves pausto, ka /pers. A/ vadījis transportlīdzekli, pierādījumi šādam
apgalvojumam nav iesniegti. Vienlaikus norāda, ka attiecībā uz autovadītāju saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5pantu ir piemērojami Ministru kabineta
noteikumi Nr.15 “Kārtība kāda nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko un citu apreibinošo vielu
iespaids”. Citas alternatīvas likumdevējs nav paredzējis, jo Ministru kabineta noteikumi Nr.394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu
ietekmes pārbaudes kārtība” piemēroji saskaņā ar Ārstniecības likuma 60.1pantu un tas nevar būtu attiecināms uz transporta līdzekļu vadītājiem, kā
rezultātā pretēji Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pantam nevar kalpot par pierādījumu fakta konstatācijai.
Tiesas spriedumā paustais viedoklis, ka /pers. A/ nav bijis piesprādzējies neliecina un nevar liecināt, ka viņš bija vadījis šo automašīnu
Tiesas sprieduma atsauce uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma elektroniskajā kartē atspoguļoto informāciju (ka /pers. A/ atrodas
pie stūres) ir pretrunā ar fotouzņēmumiem un iestādes pārstāves paskaidrojumiem (par aiztaisītajām durvīm), neatbilst faktiskajiem apstākļiem.
Tiesa atsaukusies uz pierādījumu - garāmgājēju, kurš it kā izsaucis Neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet iestāde nebija pacentusies šo personu
noskaidrot. Tiesas secinājums par /pers. A/ atrašanos automašīnā nav pamatots un ir pretrunā ar loģiskiem secinājumiem un fizikas likumiem.
Lūdz Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 10.augusta spriedumu atcelt.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu apgabaltiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā, ja
nesaskata pamatu pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu sūdzību izskatīt tiesas sēdē.
Mo t īvu d a ļa
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma materiālus, izvērtējusi nolēmuma pamatojumu, apsvērusi apelācijas sūdzības argumentus, tiesas kolēģija
atzīst, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 10.augusta spriedums ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ apelācijas sūdzība ir noraidāma.
Izvērtējot sprieduma motivāciju, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka tiesa atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta
prasībām ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pārkāpuma kvalifikāciju, pie atbildības saucamās personas vainu, piemērojamo
sodu un tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar ko Krimināllietu tiesas kolēģija, vadoties no Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešās daļas, pievienojas tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai un tos pašus argumentus
neatkārto.
Ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzībā faktiski ir atkārtojis argumentus, kas jau ir izvērtēti Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas
spriedumā, tiesas kolēģija nesaskata pamatu to pārvērtēšanai. Tiesa savā spriedumā devusi vispusīgu un pilnīgu izvērtējumu, kam pievienojas arī tiesas
kolēģija.
Tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ir pārbaudījusi un novērtējusi visus lietā esošos pierādījumus: Ceļu satiksmes negadījuma
reģistrēšanas protokolu Nr.EZ353518 un shēmu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma elektroniskajā kartē Nr.20180131_0140
atspoguļotos datus, ceļu satiksmes negadījuma fotoattēlus, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionāra “Gaiļezers” izziņu un izdarīja
pamatotus secinājumus, ka ir pierādīts tas, ka tieši /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja transportlīdzekli /TL
marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē, ar ko izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā.
Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzībā norādīto, ka attiecībā uz transportlīdzekļu vadītājiem nav attiecināmi Ministru kabineta
noteikumi Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”, līdz ar ko tas nevar kalpot par pierādījumu fakta
konstatācijai.
Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”
3.punkta 3.3.apakšpunkts noteic, ka iespējamo alkohola, narkotisko vielu, psihotropo vielu vai toksisko vielu ietekmi personai konstatē jebkurā
ārstniecības iestādē (papildus šo noteikumu 1.pielikumā minētajām iestādēm) saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu, sniedzot medicīnisko palīdzību
personai, kas guvusi traumu.
Minēto noteikumu IV nodaļā ir noteikts, ka, ja fiziska persona cietusi satiksmes negadījumā un nogādāta jebkurā ārstniecības iestādē medicīniskās
palīdzības saņemšanai, ārsts, kurš sniedz medicīnisko palīdzību, ambulatorā vai stacionārā pacienta medicīniskajā kartē (medicīniskajā dokumentācijā)
norāda, vai personai ir vai nav alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas klīniskās pazīmes, kā arī norāda datus par bioloģiskās vides
paraugu ņemšanu konkrētas vielas noteikšanai. Ārstniecības iestāde nodrošina bioloģiskās vides paraugu ņemšanu, uzglabāšanu un laboratorisku
izmeklējumu veikšanu, lai noteiktu alkohola un klīnisko pazīmju gadījumā arī citu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespējamo klātbūtni.
Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka minētie Ministru kabineta noteikumu punkti neattiecas uz kārtību, kādā tieši transportlīdzekļa vadītājam
konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, kā to noteic šo noteikumu 2.punkts, tikai
gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs nav cietis satiksmes negadījumā un nav nogādāts ārstniecības iestādē, tāpēc konkrētajā gadījumā normas par
kārtību kādā tika konstatēta alkohola koncentrācija asinīs /pers. A/ nebija pārkāptas.
Konkrētajā gadījumā /pers. A/ bija gan persona, kas cietusi satiksmes negadījumā, gan transportlīdzekļa vadītājs vienlaicīgi. Visas darbības tika
veiktas ņemot vērā galvenokārt apstākli, ka sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību personai ir primārāk un svarīgāk, nekā nogādāt kādā konkrētā
medicīniskā iestādē alkohola ietekmes pārbaudei vai veikt to uz vietas. Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija
noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” regulējums ir speciāls attiecībā pret Ministru
kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams
narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”.
Pie šādiem apstākļiem tiesa konstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvā pārkāpuma
sastāvu: objektu, objektīvo pusi, subjektu, subjektīvo pusi, proti, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā /pers. A/, atrodoties alkohola
reibumā, vadīja transportlīdzekli Mitsubishi Galant.
Pārbaudījusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu, tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. A/ piemērotais sods ir samērīgs ar izdarītā
administratīvā pārkāpuma smagumu un bīstamību un atbilstošs likuma prasībām, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta
ceturtās daļas sankcijā paredzēto sodu.
Nekādi procesuāli pārkāpumi, kas būtu par pamatu nolēmuma atcelšanai, netika konstatēti.
Re zo lut īvā d a ļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas1.punktu, Krimināllietu tiesas
kolēģija
no s p r ie d a :
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 10.augusta spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. A/, personas kods /personas kods/, apelācijas
sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Sprieduma sastādīšanas un pieejamības diena 2018.gada 11.oktobris.
Tiesnese T.Broda
Tiesnese S.Amola
Tiesnese D.Kalniņa