Defendant convicted of drunk driving without license; court imposed mandatory work and license revocation.

Lietas Nr. 11200003717

Lietas arhīva Nr. K13-0130-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2017. gada 8. februārī

Dobeles rajona tiesa

tiesnese Inga Putra

piedaloties prokurorei Ieviņai Inauskai

atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. C/, /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās

daļas.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesas izmeklēšanā tiesa konstatēja, ka /pers. C/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.

2017. gada 18. janvārī plkst. 01.30 /pers. C/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav

iegūtas) Dobeles novadā, Dobelē, pa Krasta ielu virzienā no Zaļās ielas uz Skolas ielu, būdams alkohola ietekmē, alkohola koncentrācija asinīs 1,2604

promiles pēc pirmā mērījuma, 1,2236 promiles pēc otrā mērījuma, vadīja automašīnu /TL marka/ 100, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/.

Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[2] Tiesas sēdē /pers. C/ savu vainu atzina pilnīgi un tiesai apliecināja, ka apsūdzībā norādītās darbības neapstrīd, jo tās atbilst faktiskajiem

apstākļiem. Piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, jo pierādījumus lietā neapstrīd. Izdarīto nožēlo.

Prokurore izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma 499. pantā paredzētie

apstākļi.

Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa, ievērojot apsūdzētā un prokurores izteiktos viedokļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu, nolēma lietā neveikt pierādījumu

pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un piekrita neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Tiesai pēc lietas

materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu.

Motīvu daļa

[3 ] Apsūdzētā darbības par noziedzīgo nodarījumu ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas, jo viņš vadīja

transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.

Apsūdzētā vaina lietā ir pierādīta. Apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.

[4] Saskaņā ar Krimināllikums 262. panta pirmo daļu par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu

ietekmē, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Atbilstoši Krimināllikuma 35. panta otrai daļai, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un tā radīto

kaitējumu, viņa personību, bet, nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un pārkāpēja interesēm. Visu iesaistīto pušu interešu ievērošana

ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu politikai. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiesiskais

instruments, kas var mazināt ar noziedzīgo nodarījumu radītās sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas (sk. Judins A.

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds, 19.03.2013., Nr. 11 (762)).

[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu, izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums, ar kuru apdraudēta satiksmes

drošība.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta trešās daļas nosacījumiem, tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētās personas raksturojošos

datus, tiesa konstatēja, ka apsūdzētais ieguvis pamatizglītību, uzsācis mācības Zaļenieku arodvidusskolā, bet nav pabeidzis, ir dzīvesbiedre, citās

attiecībās dzimuši 2 bērni, 2016. gada oktobrī atņemtas vienam bērnam aizgādības tiesības, otram bērnam maksā uzturlīdzekļus, strādā /darbavieta/ par

krāsotāju apmēram 2 gadus, ienākumi mēnesī vidēji 500 – 600 euro, deklarētā dzīvesvieta /adrese/, faktiski dzīvo Dobeles novadā, /adrese/. /pers. C/

iepriekš ir divas reizes sodīts, sodāmības dzēstas, laika periodā no 2011. gada līdz 2014. gadam ir pieļāvis administratīvos pārkāpumus, piemērotie

naudas sodi izpildīti daļēji, nav samaksāts 2011. gada 19. augusta Liepājas pilsētas pašvaldības policijas piemērotais nauda sods 35,57 euro (25 LVL).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais savu vainu vaļsirdīgi atzīst un izdarīto

nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu tiesa atbildību pastiprinošus apstākļus nesaskata.

[6] Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziegumu, kaitīgas sekas nav iestājušās, taču

pastāvēja nopietns apdraudējums, proti, apsūdzētais apdraudēja gan savu un pasažieru veselību un dzīvību, gan citu satiksmes dalībnieku veselību un

dzīvību. Tāpat tiesa ņem vērā personas raksturojošos datus, attieksmi pret izdarīto pārkāpumu un to, ka apsūdzētais, piekrizdams pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, izvēlējies vienkāršāka procesa veidu un paātrinājis vienkāršāku krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.

Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā Krimināllikuma 35. pantā noteiktais soda mērķis tiks sasniegts ar mazāk ierobežojoša soda piemērošanu,

konkrēti, apsūdzētajam piemērojams piespiedu darbs, jo brīvības atņemšanas sods vai naudas sods nav atbilstošs un lietderīgs. Uzklausot apsūdzēto,

rodas pārliecība, ka soda mērķa sasniegšanai brīvības atņemšanas sods nav nepieciešams, jo apsūdzētais pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas pēc

soda izciešanas 2014. gada jūnijā dzīvojis likumpaklausīgi un nav izdarījis jaunus noziedzīgus nodarījumus. Arī pats apsūdzētais lūdz tiesu nepiemērot

brīvības atņemšanas sodu, jo tad tiks zaudēts darbs un ienākumi, un pastāvēs risks, ka persona var atgriezties uz noziedzīgā ceļa. Tāpat norādāms, ka

naudas soda nomaksa varētu būt apgrūtināta, proti, kaut arī apsūdzētajam ir pastāvīgs darbs, taču ienākumi ir vidēji, turklāt no tiem apsūdzētais maksā

uzturlīdzekļus bērnam.

Piespriežot sodu piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darbs ir

sabiedrībai būtiski lietderīgāks nekā brīvības atņemšanas sods. Piespiedu darba izciešanas rezultātā apsūdzētais tiks motivēts laboties.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kuri liegtu apsūdzētajam izpildīt piespiedu darbu. Ja notiesātais apzinīgi izpildīs piemēroto piespiedu darbu un

pienākumus, tas norādīs uz to, ka notiesātais ir motivēts laboties, līdz ar to tiks panākta notiesātās personas resocializācija.

[7] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka lietā nav konstatēts neviens atbildību pastiprinošs apstāklis, bet ir konstatēts atbildību mīkstinošs

apstāklis, līdz ar to sods nosakāms līdz vidējai robežai.

[8] Ņemot vērā, ka transportlīdzeklis, ar kuru izdarīts noziedzīgs nodarījums, nepieder apsūdzētajam, Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas

sankcijā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija, nav piemērojams.

[9] Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam ir piemērojams Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas soda sankcijā noteiktais papildsods – transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšana, kas izpaužas arī kā liegums iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, jo apsūdzētajam transportlīdzekļa vadīšanas tiesības

noteiktā kārtībā nav iegūtas.

Izvērtējot jautājumu par tiesību atņemšanas termiņu, tiesa ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešo daļu, kur par

transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0

promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, likumdevējs kā obligātu paredz tiesību atņemšanu uz 2 gadiem.

Ņemot vērā, ka apsūdzētā izelpas gaisā ir konstatēta alkohola koncentrācija 1,2236 promiles (otrais mērījums, ņemot vērā pieļaujamo kļūdu), kas

pārsniedz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešajā daļā pieļaujamo normu, kā arī to, ka apsūdzētajam nekad nav bijušas

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, tiesa uzskata, ka papildsods nosakāms vismaz uz tādu pašu termiņu, kā to noteic sankcija par attiecīgo administratīvo

pārkāpumu.

[10] Pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudi 15,65 euro, /pers. C/ noteikts ar Valsts policijas

Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2017. gada 20. janvāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 129531 par administratīvās

lietvedības izbeigšanu.

[11] Apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka apsūdzētais varētu izvairīties no

sprieduma izpildes, tāpēc piemērotais drošības līdzeklis atceļams pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. C/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz

120 (simt divdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Noteikt pienākumu /pers. C/ pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši

deklarētajai dzīvesvietai 10 (desmit) darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums.

Atcelt drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības

dienas apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Dobeles rajona tiesai.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2017. gada 8. februārī.

Tiesnese I. Putra