Court dismissed appeal against police fine for exceeding axle load limits by 16.25 percent.

Lietas arhīva Nr. 1A/25/3270

Lieta Nr. /Numurs E/

Vidzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē 2026. gada 17. aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Supe,

rakstveida procesā izskatīja /Persona A/ sūdzību par Valsts policijas /Strukstūrvienība A/ priekšnieces /Persona

B/ 2025.gada 1.oktobra lēmumu Nr./Numurs A/,ar kuru /Persona A/ saukts pie administratīvās atbildības par

autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa tilta asu slodzes summu no 10 līdz 20

procentiem (neieskaitot).

Aprakstošā daļa

[1] 2025. gada 8. augustā Valsts policijas /Struktūrvienība B/ vecākais inspektors /Persona C/ pieņēmis lēmumu

Nr. /Numurs B/ par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu. /Persona A/ atzīts par

pie atbildības saucamo personu un sodīts, piemērojot administratīvo sodu – naudas sodu 105 naudas soda

vienību apmērā, kas atbilst 525euro.

Lēmumā norādīts, ka /Datums A/plkst. 23.30 /Persona A/ vadīja transportlīdzekli /TL Marka A/ ar valsts

reģistrācijas numuru /Reģistrācijas numurs A/, kas bija sakabē ar piekabi /Nosaukums D/, ar valsts reģistrācijas

numuru /Reģistrācijas numurs B/, /Administratīvā pārkāpuma vieta A/. Veicot autopārvadājumu kontroli

Brīvības gatvē 449, konstatēts kravas komercpārvadājums (Pavadzīme Nr. /Numurs C/), /Nosaukums A/

uzdevumā, pēc kā, Brīvības gatvē 449, 2025. gada 8. augustā plkst. 00.11 veicot transportlīdzekļa sastāva

faktiskās masas kontroli ar pārvietojamiem automātiskiem autotransporta svariem “HAENNI WL-108” (svaru

plātņu Nr.857, Nr.856), tika konstatēts, ka mehāniskā transportlīdzekļa divasu tilta asu slodzes summa ir 23 250

kg. Pēc pieļaujamās kļūdas (+/-5%) atrēķināšanas, konstatēts, ka mehāniskā transportlīdzekļa divasu tilta asu

slodzes summa ir 22 087,5 kg. Izmērot mehāniskā transportlīdzekļa /TL Marka A/ ar valsts reģistrācijas

numuru/Reģistrācijas numurs A/ divasu tilta attālumu starp asīm ar mērlenti “STANLEY”(Nr.70140;

verifikācijas uzlīmes Nr.081794), tika konstatēts, ka attālums starp asīm ir 1,37 m. Tādējādi mehāniskā

transportlīdzekļa /TL Marka A/ ar valsts reģistrācijas numuru/Reģistrācijas numurs A/ divasu tilta asu slodzes

summa (18 000 kg) pārsniegta par 4 087,5 kg, kas atbilstoši ir 22,71 procents. Tādējādi pārkāpts Ministru

kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi”(turpmāk arī – Ceļu satiksmes

noteikumi)194. punkts un minēto noteikumu 2. pielikuma 10.1.3. punkts, par ko atbildība paredzēta

Autopārvadājumu likuma 54. panta deviņpadsmitajā daļā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka transportlīdzekļa valdītājs (pārvadātājs) nav darījis visu nepieciešamo, lai ceļu

satiksmē netiktu izmantots viņa lietošanā esošais transportlīdzeklis, uz kuru attiecas aizliegums piedalīties ceļu

satiksmē, līdz ar to /Nosaukums A/ ir atbildīga par izdarīto pārkāpumu.

[2] Valsts policijas /Struktūrvienība B/ priekšnieks/Persona D/(turpmāk – amatpersona), pamatojoties uz

Administratīvās atbildības likuma 116. panta 2. punktu un 174. panta pirmās daļas 2. punktu,2025. gada 20.

augustā pieņēmis lēmumu Nr./Numurs D/ atcelt 2025. gada 8. augusta lēmumu Nr. /Numurs B/ par

administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu un nolēmis sodīt pie atbildības saucamo

personu /Persona A/ piemērojot viņam administratīvo sodu – naudas sodu 36 naudas soda vienību apmērā, kas

atbilst 180euro.

Lēmumā norādīts, ka amatpersona 2025. gada 19. augustā administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /Numurs

E/konstatēja pārrakstīšanās kļūdu. Proti, pieņemot lēmumu par soda piemērošanu pie administratīvās atbildības

saucamajai personai /Nosaukums A/lietā Nr./Numurs F/ tika konstatēts, ka mehāniskais transportlīdzeklis/TL

Marka A/ ar valsts reģistrācijas numuru/Reģistrācijas numurs A/ atbilst Ceļu satiksmes noteikumu 2. pielikuma

10.1.4. punktam. Līdz ar to minētā transportlīdzekļa pieļaujamā divasu tilta asu slodzes summa ir 19 000 kg.

Veicot atkārtotus aprēķinus konstatēts, ka transportlīdzekļa divasu tilta asu slodzes summa pārsniegta par 3

087,5 kg jeb 16,25 procentiem. Par šādu pārkāpumu atbildība paredzēta Autopārvadājuma likuma 54. panta

astoņpadsmitajā daļā.

[3]Valsts policijas/Strukstūrvienība A/ priekšniece/Persona B/(turpmāk – augstāka amatpersona) ar 2025. gada

1. oktobra lēmumuNr. /Numurs A/amatpersonas 2025. gada 20.augusta lēmumu atstājusi negrozītu, bet /Persona

A/ sūdzību noraidījusi.

[4] /Persona A/ iesniedzis Vidzemes rajona tiesai sūdzību, kurā lūdzis atceltaugstākas amatpersonas2025. gada

1. oktobra lēmumu Nr. /Numurs A/ un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt augstākas amatpersonas lēmumam, pārsūdz to pilnā apmērā. Tāpatnepiekrīt2025.

gada 8. augusta lēmumā Nr./Numurs B/ norādītajiem faktiskajiem apstākļiem. Uzskata, ka tie noveduši pie

neprecīziem un nepatiesiem mērījumu rezultātiem, kurus nevar izmantot kā pierādījumus, lai viņu sauktu pie

administratīvās atbildības, jo nav pārsniedzis pieļaujamo divasu tilta ass slodzes summu. Svēršanas vietā izteicis

pretenzijas par attiecīgās vietas atbilstību ass slodzes mērījumu veikšanai, jo tā bijusi ļoti slīpa uz nomales pusi

un arī braukšanas virzienā, bet inspektors /Persona C/ viņa ieteikumus un norādījumus neņēmis vērā. Veiktajiem

mērījumiem nepiekritis, jo tie būtiski atšķīrušies no automašīnas borta kompjūtera uzrādītajām slodzēm. Lūdzis

inspektoru veikt atkārtotu mērījumu, lai objektīvi noskaidrotu, kāpēc inspektora uzrādītie mērījumi ļoti būtiski

atšķiras no automašīnas borta kompjūterā uzrādīto dzenošo asu slodzes mērījumiem. Inspektors lūgumu

neņēmis vērā un atkārtotu mērījumu neveicis.

Augstāka amatpersona norādījusi uz Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 411

“Autopārvadājumu kontroles un īstenošanas kārtība” 8. punkta 8.1 apakšpunktu. Sūdzības iesniedzējs paudis

viedokli, kanoteikumu izpratnē par piemērotu vietu netiek uzskatīts, ka kontrole tiek veikta noteikumos

minētajās vietās, bet gan vietās, kuras ir un var tikt uzskatītas par tādām un tās var atrasties noteikumos

noteiktajās teritorijās.

Augstāka amatpersona atzinusi, ka saskaņā ar “HAENNI WL-108” svaru lietošanas instrukciju, portatīvie auto

svari “HAENNI WL-108” var tikt lietoti līdz 5 % virsmas slīpumam gareniskā virzienā. Lēmumā norādīts, ka

mērījumu vietai ir jābūt nolīmeņotai (maksimāli 0,5 %) gareniskā virzienā, maksimālais pieļaujamais slīpums ir

5% šķērsvirzienā. Visas asis, kuras jālīmeņo, automātiski tiek pielīdzinātas svaru līmenim.

Sūdzības iesniedzējspirms svaru kontroles veikšanas inspektoram /Persona C/ teicis, ka attiecīgā vieta nav

piemērota faktiskās masas un asu slodzes noteikšanai, jo ceļa virsma ir ļoti slīpa uz nomales pusi, kā arī

braukšanas virzienā ir ļoti stāvs ceļa virsmas kritums. Tādējādi no paša sākuma pastāv strīds par to, ka attiecīgā

vieta, kur notika asu slodzes noteikšana (svēršana) nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar pārvietojamo

automātisko auto transporta svaru “HAENNI WL-108” lietošanas instrukciju, respektīvi, mērījumu vieta nav

bijusi nolīmeņota.

Sūdzības iesniedzējs paudis uzskatu, ka uz viņa iebildumiem par vietas atbilstību lietošanas instrukcijā

noteiktajiem atbilstības kritērijiem inspektors nav ņēmis vērā automātisko autotransporta svaru “HAENNI WL-

108” lietošanas instrukcijā noteikto, ka mērījumu vietai ir jābūt nolīmeņotai (maksimāli 0,5 %) gareniskā

virzienā, maksimālaispieļaujamais slīpums ir 5% šķērsvirzienā. Visas asis, kuras jālīmeņo, tiek pielīdzinātas

svaru līmenim.Svaru lietošanas instrukcijā noteikto prasību neievērošanu apstiprina lietai pievienotie materiāli

un inspektora /Persona C/ norādītais pirms svēršanas procedūras, ka attiecīgajā vietā slīpums nav lielāks par 5

%.

Augstāka amatpersona savā lēmumā norāda, ka svaru ražotājs ir paredzējis, ka svēršanas vietas nebūs pilnībā

līdzenas un svari var tikt lietoti līdz 5% slīpumā,tāpēc no mērījuma tiek atņemti 5% iespējamā kļūda.

Konkrētajā gadījumā svēršanas vieta iestādes ieskatā bijusi pietiekami līdzena, kas nerada šaubas ceļa seguma

kvalitātes vai specifikas izraisītām iespējamām mērījumu kļūdām. Sūdzības iesniedzēja ieskatā lietā nav neviena

objektīva pierādījuma, kurš apliecinātu, ka mērījumu vieta ir tikusi nolīmeņota, slīpums gareniskā virzienā

nepārsniedz 0,5 %, šķērsvirzienā 5 %. Vietas slīpums nevar tikt pierādīts ar inspektoru dienesta ziņojumiem,

slīpumu garenvirzienā un šķērsvirzienā var noteikt ar attiecīgiem mērījumiem, kas konkrētajā gadījumā,

pastāvot strīdam par vietas slīpuma atbilstību, netika veikti. No lietas materiāliem un pierādījumiem nav

secināms, ka svēršanas procedūras gaitā sveramā transportlīdzekļa sastāva visas asisir tikušas nolīmeņotas un

pielīdzinātas svaru līmenim, kā rezultātā ir iegūti nepatiesi mērījumu rezultāti.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka konkrētajā lietā policijas darbinieki nav konstatējuši slīpumu, kas būtu virs

5% un veiktu neprecīzus mērījumus. No minētā esot secināms, ka inspektori nav vērtējuši virsmas slīpumu

garenvirzienā. Arī no lēmuma neesot secināms, ka veicot svēršanas procedūru šī prasība būtu ievērota. Lietā

neesot neviena objektīva pierādījuma, kas apstiprinātu slīpuma atbilstību šķērsvirzienā un garenvirzienā auto

transporta svaru “HAENNI WL-108” lietošanas instrukcijā noteiktajām prasībām

Augstāka amatpersona savā lēmumā norādījusi, ka no lietā esošajiem materiāliem izriet, ka svēršanai izmantoti

pārvietojamie neautomātiskie autotransporta svari “HAENNI WL-108”, kas atbilst 1997. gada 27. februāra

likuma “Par mērījumu vienotību” un Ministru Kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumu Nr. 981 “Noteikumi

par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” prasībām,

par ko izsniegti atkārtotās verificēšanas sertifikāti Nr. M0456V25 un Nr. M0455V25 (abi sertifikāti derīgi līdz

2026. gada 9. februārim). Savukārt amatpersona lēmumā Nr./Numurs D/ un inspektors lēmumā Nr./Numurs B/

norādījuši, ka 2025. gada 8. augustā transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas kontrole veikta ar pārvietojamiem

automātiskiemauto transporta svariem “HAENNI WL-108” (svaru plātņu Nr. 857, Nr. 856).

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt augstākas amatpersonas secinātajam, ka viņa priekšstats par transportlīdzekļa

svēršanas procedūru vai tā rezultātiem ir tikai viņa subjektīvais viedoklis, kas nav par pamatu lēmuma atcelšanai

un lietā nav konstatējami apstākļi, kas norādītu uz to, ka svēršanas procedūrā bija pieļautas kļūdas, kas būtu par

pamatu mērījuma atzīšanai par prettiesisku.

Sūdzības iesniedzējs atsaucies uz Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 411 “Autopārvadājumu

kontroles un īstenošanas kārtība” 8. punkta 8.1. apakšpunktu, kurš paredz, ka Valsts policija ir tiesīga veikt

transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar autotransporta svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem

aktiem par neautomātisko svaru atbilstībasnovērtēšanu.Paudis uzskatu, ka svēršanas procedūrā ir pieļautas

kļūdas, kas ir par pamatu mērījuma atzīšanai par prettiesisku.

Sūdzības iesniedzējs kategoriski nepiekrīt pārsūdzētajā lēmumā norādītajam attiecībā par atkārtotu svara

mērījumu uz asīm veikšanu. Lēmumā norādīts, ka atbilstoši ziņojumā norādītājam, kā arī lietā esošajiem

videoierakstiem, policijas darbinieks neatteicis veikt atkārtotu svēršanu, bet gan iebildis veikt svēršanu noāķējot

piekabi.

Sūdzības iesniedzējs pirms svēršanas procedūras inspektoram /Persona C/ norādījis, ka inspektoru izvēlētā vieta

svēršanas procedūras veikšanai ir ļoti slīpa un attiecīgajā vietā nedrīkst veikt svēršanas procedūra. Papildus

norādījis, ka viņam drīz beigsies automašīnas vadīšanas un kopējais darba laiks, tāpēc lūdzis inspektoru doties

uz citu svēršanas procedūrai atbilstošu vietu, kā arī vietu, kur pēc kontroles veikšanas varēšot pavadīt savu

ikdienas atpūtu. Uz minētajiem lūgumiem inspektors /Persona C/nereaģējis un norādījis, ka kontroles vieta ir

atbilstošaun nav nekādu šķēršļu svēršanas procedūras veikšanai lejupceļā uz slīpas brauktuves nomales. Pēc

svēršanas procedūras veikšanas izteicis iebildumus par veiktajiem mērījumiem un lūdzis inspektoru veikt

atkārtotu svēršanas procedūru. Inspektors atteiciesveikt atkārtotus mērījumus. Pēc kāda laika notikuma vietā

ieradies uzņēmuma /Nosaukums A/ pārstāvis, kurš arī lūdzis veikt atkārtotu svēršanas procedūru. Inspektori

teikuši, ka mērījums esot veikts un atkārtotu mērījumu neveiks. Pēc ilgas diskusijas ar inspektoru/Persona C/,

kurš izmantojot dienesta stāvokli, pēc vadīšanas un kopējā darba laika beigām, viņam pieprasījis nogādāt

transportlīdzekli uz muitas svariem, lai veiktu atkārtotu svēršanas procedūra. Inspektoram norādījis, ka vadītājs

nedrīkstatkāpties no transportlīdzekļa vadīšanas reglamentējošo tiesību normu prasībām, tāpēc tālāk

transportlīdzekli bez ikdienas atpūtas veikšanas nevadīs. Inspektors izmantojot savu ļaunprātību un dienesta

stāvokli mudinājis pārkāpt tiesību normas un turpināt vadīt transportlīdzekli, pretēji sūdzības iesniedzēju

saukšot pie atbildības par nepakļaušanos viņa likumīgajām prasībām. Inspektoram norādījis, ka transportlīdzekli

nevadīšot un, ka inspektora prasība pārkāpt ikdienas darba režīmu nav likumīga. Uzņēmuma pārstāvis norādījis,

ka, ja pastāv likumīga prasība, tad ņemot vērā apstākli, ka vadītāja attiecīgās dienas darba laiks jau ir iztecējis,

tad transportlīdzekli var nodot inspektoriem, bet inspektori transportlīdzekli nepārņēmuši savā vadībā un

nekādas turpmākās darbības neveikuši.

Tāpat sūdzībā norādīts, ka neatbilst patiesībai augstākas amatpersonas lēmumā minētais, ka lietā nav konstatēti

apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti, kā arī apstākļi, kas liecinātu, ka policijas

darbinieks ir tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā personīgu motīvu dēļ vai ir kļūdījies attiecībā uz

izklāstītajiem faktiem.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu inspektors /Persona C/ sākotnēji

pieļāvis būtisku administratīvā pārkāpuma kvalifikācijas kļūdu. Pieņemot lēmumu par soda piemērošanu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr./Numurs F/, pamatojoties uz pārrakstīšanās kļūdu,veicot aprēķinus piemērojis

Ceļu satiksmes noteikumu 194. punktu un minēto noteikumu 2. pielikuma 10.1.3. punktu, aprēķinus veicis uz

pieļaujamo divasu tilta asu slodzes summu 18 000 kg, bet pārbaudot transportlīdzekļa sastāva atbilstību šo pašu

noteikumu 10.1.4. punktam, konstatēts, ka transportlīdzeklis atbilst šiem noteikumiem un pieļaujamā divasu

tilta asu slodzes summa ir 19 000 kg, un aprēķināts pārsvars par 16,25 procentiem. Iepriekšminētie fakti

neapstiprinot inspektora /Persona C/ atzīto pārrakstīšanās kļūdu, jo veicot transportlīdzekļa faktiskās masas

kontroli un uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu lietā Nr. /Numurs E/ inspektors nav vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izvērtējis visus lietas apstākļus un pieņēmis prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

[5] 2026. gada 27. martā tiesā saņemts Valsts policijas priekšnieka vietnieka /Persona E/ paskaidrojums, kurā

norādīts, ka izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, konstatēts, ka svēršanai tikuši izmantoti

neautomātiskie svari “HAENNI WL 108” (svaru plātne Nr.856 un svaru plātne Nr.857), nevis automātiskie

svari, kā tas norādīts administratīvā pārkāpuma lietas Nr. /Numurs E/ pārkāpuma būtībā. Norādīts, ka pieļautā

pārrakstīšanās kļūda nevar ietekmēt lēmuma būtību, jo minētais nepadara notikumu par nebijušu. Minētā

situācija nav ietekmējusi ne sūdzības iesniedzēja pieļautā administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju, ne soda

noteikšanu, ne citādāk būtiski aizskārusi viņam Administratīvās atbildības likuma 41. pantā piešķirtās tiesības,

tiesības uz efektīvu un taisnīgu administratīvā pārkāpuma procesu.

Secināts, ka svēršanai izmantotie neautomātiskie autotransporta svari atbilst normatīvo aktu prasībām un

objektīva mērījuma rezultātu apšaubīt nav pamata, tādējādi lietā nav konstatējami apstākļi, kuru dēļ mērījuma

rezultāti būtu atzīstami par prettiesiskiem. Tāpat secināts, ka /Persona A/ sūdzībā norādītie apstākļi nepierāda

izdarītā pārkāpuma neesību, līdz ar to nav tiesiska pamata atcelt augstākas amatpersonas 2025. gada 1. oktobra

lēmumu Nr./Numurs A/.

[6] Tiesā nav saņemti lietas dalībnieku iebildumi pret sūdzības izskatīšanu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7]Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /Persona A/sūdzība ir noraidāma un

atstājams negrozītsValsts policijas /Strukstūrvienība A/ priekšnieces/Persona B/ 2025. gada 1. oktobra lēmums

Nr. /Numurs A/.

[8] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 48. pantu administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis)

kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.Atbilstoši

Administratīvās atbildības likuma 178. panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā

notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus,

kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem

apstākļiem.

[9] Tiesa konstatē, ka augstāka amatpersona pareizi novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos

pierādījumus un pamatoti noraidījusi /Persona A/ sūdzību. Augstākas amatpersonas lēmumā sniegtā motivācija

ir pietiekama.

Tiesa konstatē, ka iestāde nav pieļāvusi procesuālus pārkāpumus, kuru dēļ iestādes lēmums būtu atceļams.

[10] Tiesa secina, ka /Persona A/ augstākas amatpersonas lēmumu pārsūdzējis pilnā apmērā.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 5. panta pirmajai daļai administratīvais pārkāpums ir personas

prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos

paredzēta administratīvā atbildība.

[11] /Persona A/2025. gada 20. augustā saukts pie administratīvās atbildības par /Datums A/ pulksten 23.30

izdarīto pārkāpumu, par Ceļu satiksmes noteikumu 194. punkta un minēto noteikumu 2. pielikuma 10.1.4.

punkta prasību neievērošanu, par ko atbildība paredzētaAutopārvadājumu likuma 54. panta astoņpadsmitajā

daļā.

[12] Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 2.

pielikuma “Pieļaujamie transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā

masa un ass slodze” 10.1.4. punktu divasu tilta asu slodzes summa mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ja

starpasu attālums ir 1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m, un ja dzenošajai asij ir dubultriteņi un pneimatisks

vai tam pielīdzināms atsperojums vai ja abām dzenošajām asīm ir dubultriteņi un katras ass slodze nepārsniedz

9,5 t pieļaujamā faktiskā masa ir 19 t.

Autopārvadājumu likuma 54. panta astoņpadsmitajā daļā paredzēta atbildība par autopārvadājuma veikšanu,

pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa pieļaujamo ass slodzi no 10 līdz 20 procentiem (neieskaitot).

Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 1. panta 4. punktu autopārvadājums ir jebkura autotransporta līdzekļa

pārvietošanās pa ceļu, pārvadājot pasažierus vai kravu.

[13] Lietā nav strīda par to,ka /Datums A/ plkst. 23.30/Persona A/vadīja transportlīdzekli /TL Marka A/ ar valsts

reģistrācijas numuru/Reģistrācijas numurs A/, kas bija sakabē ar piekabi /Nosaukums D/, ar valsts reģistrācijas

numuru /Reģistrācijas numurs B/, /Administratīvā pārkāpuma vieta A/. 2025.gada 8.augustā plkst.

00.11,Brīvības gatvē 449, Rīgā, veicot transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas kontroli ar pārvietojamiem auto

transporta svariem “HAENNI WL-108”(svaru plātņu Nr.857, Nr.856), tika konstatēts, ka mehāniskā

transportlīdzekļa divasu tilta asu slodzes summa ir 23 250 kg. Pēc pieļaujamās kļūdas (+/-5%) atrēķināšanas,

konstatēts, ka mehāniskā transportlīdzekļa divasu tilta asu slodzes summa ir 22 087,5 kg. Izmērot mehāniskā

transportlīdzekļa /TL Marka A/ ar valsts reģistrācijas numuru/Reģistrācijas numurs A/ divasu tilta attālumu starp

asīm ar mērlenti “STANLEY” (Nr.70140; verifikācijas uzlīmes Nr.081794), tika konstatēts, ka attālums starp

asīm ir 1,37 m. Konstatēts, ka minētā transportlīdzekļa divasu tilta asu slodzes summa pārsniegta par 3 087,5 kg

jeb 16,25 procentiem.

/Persona A/ apstrīd veikto mērījumu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam un mērījumu rezultāta atbilstību

faktiskajiem apstākļiem.

Administratīvās atbildības likuma 90. panta pirmā daļa noteic,ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir

ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ka bez papildu

procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu ir uzskatāmas tās ziņas par faktiem, kuras administratīvā

pārkāpuma konstatēšanas brīdī fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts

pretējais.

Lietā atrodas /Persona A//Datums A/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka viņš vadījis transportlīdzekli /TL Marka

A/, valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs A/, ar piekabi /Nosaukums D/, valsts reģistrācijas numurs

/Reģistrācijas numurs B/, no /Ceļa posms A/ ar kravu. Transportlīdzeklim tikusi veikta svara kontrole. Būtiski

atšķīries mērījums kreisajai pusei, jo uz labo pusi bijis slīpums. Veicot mērījumu, automašīna nestāvējusi uz

vietas un ripojusi uz aizmuguri, tikuši izmantoti ķīļi, lai automašīna neripotu. Tikusi ietekmēta mērījuma

objektivitāte. Automašīna tikusi svērta kopā ar piekabi, neatāķējot, kā rezultātā nepiekrītot veiktajam

mērījumam.

No /Datums A/ pavadzīmes Nr./Numurs C/ izriet, ka transportlīdzekļa vadītājs /Persona A/ ar transportlīdzekli,

valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs A/, /Reģistrācijas numurs B/, no /Ceļa posms B/ pārvietoja

apses papīrmalku 38 m3.

2025. gada 23. septembra Valsts policijas /Struktūrvienība B/ vecākā inspektora/Persona C/ziņojumā fiksētas

ziņas par to, ka /Datums A/ pildot dienesta pienākumus, kopā ar inspektoru/Persona F/, Rīgā Brīvības gatvē

veicot autopārvadājuma kontroli uz autoceļiem, ap plkst. 23.30 apturējuši transportlīdzeklis /TL Marka A/ ar

valsts reģistrācijas numuru/Reģistrācijas numurs A/, kas bijis sakabē ar piekabi /Nosaukums D/, ar valsts

reģistrācijas numuru /Reģistrācijas numurs B/. Vizuāli aplūkojot transportlīdzekli bijis redzams, ka

transportlīdzekļa faktiskā masa un asu slodzes summa, iespējams, ir pārsniegta, ņemot vērā transportlīdzekļa

kravas apjomu un kravas sastāvu. Ticis noskaidrots, ka transportlīdzekļa vadītāja ir /Persona A/un pārvadātājs

/Nosaukums A/. Transportlīdzekļa vadītājs pie faktiskās masas pārbaudes iebildis, ka svēršanas vieta ir pārāk

slīpa, lai veiktu faktiskās masas pārbaudi. Uz ko transportlīdzekļa vadītājam ticis norādīts, ka konkrētā

svēršanas vieta nebūt nav tuvu 5 % (5 metru kāpums uz 100 kilometriem) slīpumam, kā tas ir norādīts lietošanas

instrukcijā. Tādējādi, šādi iebildumi nav ņemti vērā, norādot uz konkrētās vietas slīpuma neesamību un to, ka šī

svēršanas vieta atbilst Autotransporta svaru HAENNIInstruments AG WL-108 lietošanas instrukcijai. Veicot

transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas kontroli konstatēts, ka divasu tilta asu slodzes summa (18 000 kg)

pārsniegta par 4 087,5 kg jeb 22,71 procentu. Faktiskās masas mērījumi ir precīzi un atspoguļoti “HAENNI

WL-108” svaru kontroles aktā un nav nepieciešams veikt atkārtotu mērījumu.

[14] Tāpat ziņojumā norādīts, ka lietā konstatēta pārrakstīšanās kļūda piemērojot normatīvo aktu, proti, Ceļu

satiksmes noteikumu 194. punktu un minēto noteikumu 2. pielikuma 10.1.3. punktu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lietas faktiskie apstākļi neapstiprina inspektora /Persona C/ atzīto

pārrakstīšanās kļūdu, bet to, ka veicot transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli un uzsākot administratīvā

pārkāpuma procesu lietā Nr./Numurs E/ inspektors nav vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējis visus lietas

apstākļus un pieņēmis prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Administratīvās atbildības likuma 174. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa paredz, ka augstāka

amatpersona pēc savas iniciatīvas var atcelt amatpersonas pieņemto lēmumu, ja tas ir prettiesisks. Atceļot

lēmumu, augstāka amatpersona pieņem jaunu lēmumu par soda piemērošanu. Šā panta pirmās daļas 2. punktā

paredzētais lēmums nedrīkst būt pie atbildības saucamajai personai nelabvēlīgāks.

No minētā izriet, ka augstākas amatpersonas uzdevums ir likumā paredzētajos gadījumos labot amatpersonas

pieļautās kļūdas vai nepilnības sākotnējā lēmumā, atceļot prettiesiskus amatpersonu lēmumus.

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 116. panta 2. punktu un 174. panta pirmās daļas 2.

punktu,Valsts policijas /Struktūrvienība B/ priekšnieks/Persona D/ ar 2025. gada 20. augusta lēmumu

Nr./Numurs D/ atcēlis 2025. gada 8. augusta lēmumu Nr. /Numurs B/. Pārkāpums pārkvalificēts pēc

Autopārvadājumu likuma 54. panta astoņpadsmitās daļas un pie atbildības saucamā persona /Persona A/ sodīts

ar administratīvo sodu – naudas sodu.

Tiesai nav šaubu par to, ka administratīvais pārkāpums pareizi kvalificēts kā Autopārvadājumu likuma 54. panta

astoņpadsmitās daļas pārkāpums.

[15] Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, uzskata, ka vieta, kur notika

asu slodzes noteikšana (svēršana) nav atbilstošaslodzes mērījumu veikšanai, jo tā bijusi ļoti slīpa uz nomales

pusi un arī braukšanas virzienā. Vieta nav bijusi nolīmeņota.

Izvērtējot lietas materiālos esošos audio-video ierakstus no policijas darbinieka ķermeņa kameras, kas veikti

kontroles un lēmuma par procesa uzsākšanu pieņemšanas laikā, tiesai nerodas šaubas par administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem.

Lietā atrodas Atkārtotas verificēšanas sertifikāts Nr. M0456V25un Atkārtotas verificēšanas sertifikāts Nr.

M0455V25, kas apliecina svēršanā izmantoto autotransporta svaru “HAENNI” verificēšanu.

Tāpat lietā atrodas Atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr. GMV41-233, kas apliecina mērlentes, ar kuru veikta

attāluma starp asīm mērīšana.

Turklāt lietā atrodas 2024. gada 21.novembra sertifikāti, kas apliecina, ka Valsts policijas Galvenās Kārtības

policijas pārvaldes Satiksmes drošības vadības biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas darbinieki /Persona

C/ un /Persona F/ ir speciāli apmācīti darbam ar WL108 autotransporta svariem HAENNI.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles

organizēšanas un īstenošanas kārtība” 8.1. punktu Valsts policija apturēto transportlīdzekli novirza uz autoceļa

tuvumā esošām piemērotām vietām (piemēram, stāvlaukumiem, degvielas uzpildes staciju teritorijām, kravas

iekraušanas un izkraušanas laukumiem) transportlīdzekļa faktiskās masas kontrolei (svēršanai) ar autotransporta

svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanu.

No minētās tiesību normas izriet, ka precīzu transportlīdzekļa faktisko masu iespējams noteikt tikai ar svēršanas

metodi. Kontrolējošās iestādes pienākums ir nodrošināt transportlīdzekļa faktiskās masas un asu slodzes

pārbaudei (svēršanai) derīgu (verificētu) un atbilstošu mērierīci.

[15.1] No lietā esošajiem fotoattēliem redzams, ka transportlīdzekļa svēršanai ir izvēlēta atbilstoša vieta –

asfaltbetona seguma braukšanas josla ar vienmērīgu, līdzenu virsmu. Kā arī no lietas materiāliem redzams, ka

veicot mērījumu aprēķinu ir piemērota maksimālā autotransporta svaru “HAENNI WL108” ražotāja noteiktā

iespējamā svēršanas kļūda 5%, kas pilnībā izslēdz šaubas par svēršanas procesā iegūto rezultātu tiesiskumu.

Tiesai nerodas šaubas par Valsts policijas /Struktūrvienība B/ vecākā inspektora/Persona C/ veiktās svēršanas

atbilstību normatīvajiem aktiem un veikto mērījumu atbilstībai faktiskajai asu slodzei.

[15.2] Tiesa pievienojas augstākas amatpersonas lēmumā secinātajam, ka lietā nav konstatējami apstākļi, kas

norādītu uz to, ka svēršanas procedūrā pieļautas kļūdas, kas būtu par pamatu mērījuma atzīšanai par prettiesisku.

Turklāt lietā nav konstatējami fakti, kas liecinātu par svaru nepareizu darbību.

Pretēji sūdzības iesniedzēja viedoklim, tiesa atzīst, ka Valsts policijas darbinieki ir objektīvi vērtējuši lietā

esošos pierādījumus, jo nekonstatē apstākļus, kas liecinātu, ka policijas darbinieki bija vai ir tieši vai netieši

ieinteresēti lietas iznākumā personīgu vai kādu citu motīvu dēļ.

[15.3] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādīto, kaaugstāka amatpersonas lēmumā norādīts, ka svēršanai

izmantoti pārvietojamie neautomātiskie autotransporta svari “HAENNI WL-108”, bet amatpersonas un

inspektora lēmumā norādīts, ka transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas kontrole veikta ar pārvietojamiem

automātiskiemautotransporta svariem “HAENNI WL-108”, tiesa secina, ka šajā gadījumā lietā konstatētās

dokumentu sastādīšanas nepilnības neietekmē lietas faktiskos apstākļus, kā arī iegūto pierādījumu ticamību,

pieļaujamību un attiecināmību.

Tiesas pienākums ir argumentēt spriedumu, bet tai nav pienākums detalizēti spriedumā atrunāt jebkuru sūdzības

iesniedzēja argumentu vai viedokli, bet gan tikai tos, kurus tā uzskata par nozīmīgiem konkrētās administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšanā no tiesību viedokļa.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 94. pantu amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa

pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem

visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[16] Tiesa secina, ka iestāde pareizi konstatējusi, ka /Datums A/ plkst. 23.30/Persona A/vadīja transportlīdzekli

/TL Marka A/ ar valsts reģistrācijas numuru/Reģistrācijas numurs A/, sakabē ar piekabi /Nosaukums D/, ar

valsts reģistrācijas numuru /Reģistrācijas numurs B/, /Administratīvā pārkāpuma vieta A/. Pēc pieļaujamās

kļūdas (+/-5%) atrēķināšanas, konstatēts, ka mehāniskā transportlīdzekļa divasu tilta asu slodzes summa ir 22

087,5 kg. Attālums starp asīm ir 1,37 m. Tādējādi mehāniskā transportlīdzekļa/TL Marka A/ divasu tilta asu

slodzes summa pārsniegta par 3 087,5 kg jeb 16,25 procentiem.

Tiesa uzskata, ka ar ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem pierādījumiem to kopumā ir pierādīts /Persona A/

vainīgums konkrētajā administratīvajā pārkāpumā.

[17] Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 54. panta astoņpadsmito daļu par autopārvadājuma veikšanu,

pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa pieļaujamo ass slodzi no 10 līdz 20 procentiem (neieskaitot), piemēro

naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, (..).

Tiesa konstatē, ka /Persona A/ sodīts ar naudas sodu 36 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 180euro.

Tiesa secina, ka /Persona A/ piemērots naudas sods Autopārvadājumu likuma 54. panta astoņpadsmitās daļas

sankcijā paredzētā soda minimālajā apmērā.

[18] Pārbaudījusi augstākas amatpersonas lēmumu un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst,

ka pārsūdzētā lēmuma saturs liecina par lietas faktisko apstākļu izvērtējumu.

Tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem apstākļiem, kuri nav tikuši vērtēti augstākas

amatpersonas lēmumā.

[19] Fakts, ka sūdzības iesniedzējs par izdarīto pārkāpumu pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem

secinājumiem, tiesas ieskatā, nevar būt par pamatu, lai atceltu augstākas amatpersonas lēmumu.

[20] Tiesa atzīst, kaValsts policijas /Strukstūrvienība A/ priekšnieces/Persona B/ 2025. gada 1. oktobra lēmums

Nr./Numurs A/ir tiesisks un pamatots, tāpēc atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 224.-228., 243. pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītuValsts policijas /Strukstūrvienība A/ priekšnieces/Persona B/ 2025. gada 1. oktobra lēmumu

Nr./Numurs A/,bet /Persona A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā, 10 darba dienu laikā

no sprieduma paziņošanas dienas – 2026. gada 17. aprīļa.

Tiesnese L. Supe

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

4 no 4