Court orders eviction and debt collection for unpaid rent and services under tenancy law.

Lietas arhīva Nr. C-1165-19/29

ECLI:LV:RLPT:2019:0712.C29371318.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 12.jūlijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Anda Kraukle

ar tiesas sēdes sekretāri Eviju Kaufmani,

piedaloties prasītājas SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”

prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par dzīvojamo telpu īres un sniegto pakalpojumu parāda piedziņu, izlikšanu un īres līguma izbeigšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2018.gada 31.maijā, ar precizējumiem 2019.gada 28.februārī un 2019.gada 13.maijā, saņemts

prasītājas SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” prasības pieteikums pret atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par dzīvojamo telpu īres un sniegto

pakalpojumu parāda piedziņu, izlikšanu un īres līguma izbeigšanu.

Prasības pieteikums pamatots ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 1., 10., 12., 28. un 28.2pantu, Civillikuma 1587. un 2141.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 18.jūnijā, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2009.gada

3.jūnijā izsniegto rekomendāciju, starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ noslēgts beztermiņa dzīvojamo telpu īres līgums Nr.3-3.1/RPB-09-405-lī par

neprivatizējama divistabu dzīvokļa /adrese/, Rīgā, izīrēšanu.

Ar īres līguma 1.6.punktu dzīvojamo telpu lietošanas tiesības tiek piešķirtas arī līguma 1.pielikumā minētajām personām, kas ir atbildētāji lietā.

Atbildētāji neveica tekošo rēķinu apmaksu pilnā apmērā un rēķinos noteiktā termiņā, līdz ar to jau kopš 2012.gada maija mēneša atbildētājiem pret

prasītāju izveidojies parāds par īres maksu un komunālajiem pakalpojumiem.

Starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ trīs reizes tika noslēgtas vienošanās par parāda pakāpenisku nomaksu uz vienu gadu, kurās atbildētāja atzina

parādu pilnā apmērā un apņēmās to nomaksāt noteiktā termiņā un apmērā, bet nevienu no vienošanām atbildētāja nepildīja, tādejādi tās zaudēja spēku un

parādsaistības netika dzēstas un parāds palielinājās.

Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu 3572,30 euro un līgumsodu 357,23 euro apmērā, izbeigt noslēgto dzīvojamo telpu īres

līgumu un izlikt no dzīvojamām telpām atbildētājus, viņu ģimenes locekļus un citas ar viņiem kopā dzīvojošas personas, kā arī visiem viņiem piederošās

mantas.

[2] Atbildētāji par celto prasību rakstveida paskaidrojumus nav snieguši. Tiesā saņemts atbildētājas /pers. B/ iesniegums, kurā viņa norāda, ka

parādu nespēj samaksāt, bet ir nolēmusi aizņemties naudas līdzekļus.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve uzturēja tiesā celto prasību uz prasības pieteikumā un to grozījumos minētajiem apstākļiem un pamatojuma.

Atbildētāji uz tiesa sēdi nav ieradušies, tiesu nav informējuši par saviem neierašanās iemesliem. Atbildētāja /pers. B/ lūdz atlikt lietas izskatīšanu, jo

vēl nav saņēmusi aizdevumu parāda dzēšanai.

Tiesa, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktos apstākļus, nolēma izskatīt lietu bez atbildētāju piedalīšanās.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu 3929,53 euro, kuru veido par īres maksas un komunālo pakalpojumu parāds

3572,30 euro par laika periodu no 2012.gada 1.maija līdz 2019.gada 8.maijam un līgumsods 555,08 euro.

Ar lietā esošo 2009.gada 18.jūnija Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.3-3.1/RPB-09-nos-lī (lietas 1.sējuma 14.-20.lapa) apstiprināts, ka,

pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2009.gada 27.maija lēmumu un saskaņā ar Rīgas domes Komunālā departamenta

Dzīvokļu pārvaldes 2009.gada 3.jūnijā izsniegto rekomendāciju Nr.037548, ar atbildētāju /pers. B/ noslēgts īres līgums par dzīvojamo telpu /adrese/ īri.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības, nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

[5.1] Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai valdītāja dzīvojamās telpas

lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.

Saskaņā ar minētā likuma 12.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Saskaņā ar panta otro daļu maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā vai

normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kārtībā.

Kā tas izriet no lietas materiāliem, prasītāja un atbildētāja /pers. B/ gan 2016.gada 29.martā, gan 2017.gada 26.oktobrī noslēgušas vienošanos par

pārada nomaksas kārtību, bet atbildētāja vienošanās nav pildījusi.

No minētā tiesa secina, ka atbildētāji pēc būtības neapstrīd atbildētāju saistības esību pret prasītāju attiecībā par nesamaksāto īres maksu un

saņemtajiem pakalpojumiem prasītajā apmērā.

Kā izriet no parāda aprēķina (lietas 2.sējuma 56.-57.lapa) atbildētāju parāds prasītājai ir 3572,30 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāji nav apstrīdējuši prasības pieteikumā prasīto pamatparāda apmēru, nav iesnieguši pierādījumus apstāklim, ka parādu ir samaksājuši. Līdz

ar to tiesa atzīst, ka prasība par 3572,30 euro solidāru piedziņu no atbildētājiem ir pamatota un apmierināma.

[5.2] Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem līgumsodu 357,23 euro, kas aprēķināts par laika periodu no 2012.gada

1.maija līdz 2019.gada 8.maijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Savukārt Civillikuma 1716.panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam, un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

No dzīvojamo telpu īres līguma 2.4.punkta secināms, ka prasītāja ar atbildētāju /pers. B/ vienojušās, ka maksājuma termiņa kavējumu gadījumos

atbildētājs maksā prasītajai līgumsodu 0,2 % apmērā par katru nokavēto kalendāro dienu.

No parāda aprēķiniem (lietas 1.sējuma 44.-63.lapa, 2.sējuma 58.-62.lapa) konstatējams, ka prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu

no 2023.gada 1.maija līdz 2019.gada 8.maijam 555,08 euro apmērā, bet samazinājusi tā apmēra līdz 10% no pamatparāda summas.

Tiesa atzīst, ka prasībā uzturētais no atbildētājiem piedzenamais līgumsoda apmērs 357,23 euro uzskatāms par samērīgu un prasība par līgumsoda

piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[6] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1. un 2.punkts noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem, un ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar tiesas atziņām līdzīgās lietās likuma formulējums “vairāk nekā trīs mēnešus” tulkojams tādejādi, ka būtiska nozīme ir parāda

kopsummai, nevis apstāklim, ka katru mēnesi kaut kāds maksājums ir izdarīts, kā rezultātā parāda kopsumma gan pārsniedz trīs mēnešu maksājumu

kopsummu, bet nav tādi trīs mēneši pēc kārtas, kad kāda maksājumu daļa nebūtu izdarīta (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta tiesu

prakses apkopojums “Tiesu prakse, piemērojot likumu “Par dzīvojamo telpu īri” 2004. - 11.lpp.).

Citiem vārdiem - nav nozīmes tam, ka atbildētājs ir maksājis par īri un komunālajiem pakalpojumiem nepilnā apmērā. Nav nozīmes arī mēneša

maksājumu summas lielumam, svarīgi ir, ka parāda summa par īri vai pamatpakalpojumiem pārsniedz trīs mēnešu maksājumu summu.

Priekšnoteikums likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas piemērošanai ir apstāklis, ka īrniekam ir bijusi nodrošināta iespēja lietot

dzīvojamo telpu saskaņā ar īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Savukārt, lai prasītu no īrnieka atbildību par maksājumu nenokārtošanu par sniegtajiem

pakalpojumiem, ir jākonstatē, ka pakalpojumu sniedzējs ir izpildījis savas saistības un ir nodrošināta kvalitatīva pakalpojumu saņemšana (skat. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedum un lēmumi 2005. Tiesu namu aģentūra, Rīga, 2006, 277.lpp.; R.Krauze.

Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Ceturtais papildinātais izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 148., 152.lpp).

Lietā nav nodibināts fakts, ka atbildētājiem nebija nodrošinātas tiesības lietot izīrēto dzīvokli, kā arī nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus un papildpakalpojumus. Tiesas rīcībā nav ziņu, kas liktu apšaubīt atbildētāju iespēju izlietot no īres līguma izrietošās tiesības.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka atbildētāji savu īrnieka pienākumu maksāt dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par apsaimniekošanu nav pildījuši

ilgstoši. Kā tas konstatējams no lietai pievienotā parāda aprēķina, atbildētāji maksājumus par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem pakalpojumiem nav

maksājuši regulāri un pilnā apmērā. Pēdējais maksājums 120,53 euro apmērā ir ticis veikts 2018.gada septembrī, pirms tam 2018.gada augustā un

2017.gada novembrī (lietas 2.sējuma 56.lapa).

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrā daļa noteic, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi

iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka normas mērķis ir brīdināt īrnieku pirms prasības celšanas tiesā, tā dodot īrniekam iespēju atrisināt strīdu ārpustiesas

kārtībā, tas ir, samaksājot brīdinājumā norādīto īres vai pamatpakalpojumu maksas parādu. Situācijā, kad īres vai pamatpakalpojumu parāds pēc

brīdinājuma saņemšanas tiek samaksāts, izīrētājam atkrīt pamats prasības celšanai tiesā, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantu. Ja

pēc brīdinājuma izsniegšanas un brīdinājumā norādītās parāda summas samaksas īrniekam atkārtoti izveidojies parāds, īrniekam izsniedzams jauns

brīdinājums par parāda samaksu. Vienīgi pēc tam, kad brīdinājumā noteiktajā termiņā parāds nav samaksāts, izīrētājam atbilstoši likuma „Par dzīvojamo

telpu īri” 28.2panta noteikumiem ir pamats vērsties tiesā ar prasību par īres līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu (skat. Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Senāta 2008.gada 26.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-435/2008).

Ar lietas materiāliem ir nodibināts, ka prasītāja atbildētājiem brīdinājumu par parādu un īres līguma izbeigšanu parāda nesamaksāšanas gadījumā,

nosūtīja 2017.gada 5.oktobrī (lietas 1.sējuma 36.lapa). Lietā nav iesniegts apliecinājums, ka prasītājas korespondenci atbildētāji saņēma.

Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2018.gada 11.aprīlī publicēts sludinājums ar brīdinājumu atbildētājiem par īres tiesisko attiecību izbeigšanu (lietas

2.sējuma 38.lapa).

Kā tas konstatējams no lietai pievienotā parāda aprēķina, tad pēc sludinājuma atbildētāji 2018.gada augustā un septembrī veica maksājumus

194,49 euro apmērā. Parāds uz 2018.gada 11.aprīli, kad atbildētāji tika brīdināti bija 2660,33 euro.

Lai arī pēc brīdinājuma par īres līguma izbeigšanu maksājumu neveikšanas dēļ atbildētāji daļu parāda samaksāja, tomēr atzīstams, ka par savu

saistību viņi nenorēķinājās pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1.pantu tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Tiesa atzīst, ka pēc brīdinājuma par īres tiesisko attiecību izbeigšanu, daļēja parāda samaksa neliedz izīrētājam īstenot likuma “Par dzīvojamo telpu

īri” 28.2panta pirmajā daļā noteiktās tiesības. Izīrētājam ir tiesības paļauties uz īrnieka godprātību attiecībā uz maksājumu veikšanas disciplīnu. Daļēja

rēķinu samaksāšana, tā liedzot izbeigt īres līgumu, ir pretēja rīcība Civillikuma 1.pantā nostiprinātajiem principiem civiltiesiskajās attiecībās.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pastāv likumisks pamats izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu ar atbildētāju /pers. B/ un izlikt atbildētājus no

dzīvokļa /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Prasītāja ceļo prasību tiesā ir samaksājusi tiesas izdevumus – valsts nodevu 675,34 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,34 euro,

kopā prasītāja ir samaksājusi 675,34 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem tiesas izdevumus.

Tā kā atbilstoši Civillikuma 1672. un 1682.pantam atbildētāji solidāru atbildību par tiesas izdevumu maksāšanas saistību nav nodibinājušas, līdz ar

ko tiesas izdevumi no atbildētājiem solidāri nav piedzenami. Šāds atzinums pausts arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 13.oktobra

spriedumā lietā Nr.SKC-0354/2016.

No procesuālā viedokļa visi atbildētāji ir uzskatāmi par vienlīdzīgiem lietas dalībniekiem, līdz ar to pienākums atlīdzināt tiesas izdevumus prasītājam

dalāms vienādās daļās starp atbildētājiem, no katra atbildētāja 225,11 euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem šajā lietā kopējie ar tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi ir 13,95 euro (lietas 1.sējuma 3.lapa, 2.sējuma 3.lapa). Tādējādi neapmaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 6,61 euro ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētājiem, no katra 2,20 euro.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Tiesa atzīst, ka spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas

kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks, reģistrācijas Nr.50003590021, parādu par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem 3572,30 euro, kas

aprēķināts par laika periodu no 2012.gada 1.maija līdz 2019.gada 8.maijam, līgumsodu 357,23 euro, kas aprēķināts par laika periodu no 2012.gada

1.maija līdz 2019.gada 8.maijam, kopā piedzīt 3929,53 euro (trīs tūkstoši deviņi simti divdesmit deviņi euro, 53 centi).

Piedzītās summas samaksa veicama SIA “Rīgas pilsētbūvnieks, reģistrācijas Nr.50003590021, norēķinu kontā AS “Luminor bank”, konta

Nr.LV85NDEA0000082582494.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks, reģistrācijas Nr.50003590021, tiesas izdevumus

227,56 euro (divi simti divdesmit septiņi euro, 56 centi).

Piedzītās summas samaksa veicama SIA “Rīgas pilsētbūvnieks, reģistrācijas Nr.50003590021, norēķinu kontā AS “Luminor bank”, konta

Nr.LV85NDEA0000082582494.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks, reģistrācijas Nr.50003590021, tiesas izdevumus

227,56 euro (divi simti divdesmit septiņi euro, 56 centi).

Piedzītās summas samaksa veicama SIA “Rīgas pilsētbūvnieks, reģistrācijas Nr.50003590021, norēķinu kontā AS “Luminor bank”, konta

Nr.LV85NDEA0000082582494.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks, reģistrācijas Nr.50003590021, tiesas izdevumus

227,56 euro (divi simti divdesmit septiņi euro, 56 centi).

Piedzītās summas samaksa veicama SIA “Rīgas pilsētbūvnieks, reģistrācijas Nr.50003590021, norēķinu kontā AS “Luminor bank”, konta

Nr.LV85NDEA0000082582494.

Noteikt labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks, reģistrācijas Nr.50003590021, tiesības saņemt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/,

/pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā pamatparāda summas, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu.

Izbeigt ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, 2009.gada 18.jūnijā noslēgto pašvaldības dzīvokļa īpašuma /adrese/, īres līgumu.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, no

pašvaldības dzīvokļa īpašuma /adrese/ kopā ar viņiem piederošām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par

labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus no katra 2,20 euro, kas iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

C29371318.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā

10. Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/,

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 12.jūlijā.

Tiesnese A.Kraukle