Legislator Case Law & Legislation
C15120714 / C-1207-14 AI generated

Court terminates tenancy and orders eviction for non-payment of rent exceeding three months.

Case Number C15120714 / C-1207-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's absence and granted the landlord's request to terminate the residential lease and evict the tenant. The tenant had failed to pay rent and utility fees for over three months despite receiving two formal warnings. Consequently, the court ordered the eviction of the tenant and her minor children along with the recovery of the outstanding debt and court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civil Process Law Art. 8, 97; Civil Code Art. 1587, 1588, 1590, 1652; Residential Tenancy Law Art. 28.2: A landlord may terminate a residential lease and evict a tenant if rent and utility payments are not made for more than three months after a formal warning has been issued.

Keywords

AI generated
residential lease termination eviction for non-payment three month threshold formal warning requirement minor children eviction rent arrears recovery civil process law

Cited Legislation

AI generated
Civil Process Law Art. 8
Civil Process Law Art. 97
Civil Process Law Art. 195
Civil Process Law Art. 204.1
Civil Code Art. 1587
Civil Code Art. 1588
Civil Code Art. 1590
Civil Code Art. 1652
Civil Code Art. 1765
Law on Residential Tenancy Art. 28.2
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C15120714

Aizmugurisks SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2014. gada 07.maijā

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Dzerkale

ar sekretāri A.Grīnbergu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA" Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde " prasībā pret /pers. C/, par parāda piedziņu,

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

Prasītājs 11.02.2014. cēlis tiesā prasību, kurā lūdz izbeigt 2009. gada 16.novembrī starp prasītāju un /pers. C/ noslēgto dzīvojamās

telpas īres līgumu , izlikt atbildētāju kopā ar nepilngadīgajiem bērniem /pers. D/ un /pers. E/ no dzīvokļa Nr.2 , /adrese/ bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas. Lūdz piedzīt no atbildētājas par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” parādu EUR

1135.54 apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus. Lūdz atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei.

Norāda, ka , pamatojoties uz 26.02.2007. Pārvaldīšanas līguma 2.2.6.punktu, prasītājam piešķirtas tiesības celt tiesā prasības par

īres līgumu izbeigšanu, īrnieku izlikšanu , parāda un zaudējumu piedziņu. Atbildētāja /pers.C/ ir dzīvokļa /adrese A/ īrniece, ar kuru

16.11.2009. noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.289. Saskaņā ar līguma 2.1. punktu īrnieka pienākums ir maksāt par īri līdz

kārtējā mēneša 25. datumam. Atbildētāja ilgstoši vairāk kā trīs mēnešus , nav veikusi īres un pakalpojumu maksājumus, līdz ar ko

viņai izveidojies parāds uz 31.12.2013. EUR 1135.54 apmērā. Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri 28. 2 pantam atbildētājai tika

izsniegts brīdinājums par īres līguma izbeigšanu. 2013. gada 4.februārī atbildētāja /pers. C/ noslēdza vienošanos par parādu, ko

nepildīja. 2013. gada 06.decembrī atbildētājai nosūtīts atkārtots brīdinājums, bet parāds nav samaksāts. Prasību pamato uz likuma

„Par dzīvojamo telpu īri” 2., 11., 11.1 , , 18., 28.2 pantu, Civillikuma 1587., 1588., 1590., 1652. pantiem.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētiem pamatiem. Norādīja, ka prasības lūguma

daļā ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, kļūdaini norādot parāda periodu . Atbildētājai ir īres un pakalpojuma maksas parāds uz

2013. gada 31.decembri EUR 1135.54 apmērā. Uzskata, ka ir pamats izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, jo dzīvokļa īrniece nav

maksājusi par īri un pakalpojumiem ilgāk kā trīs mēnešus. Pēc atkārtotā brīdinājuma nosūtīšanas , atbildētāja pie prasītāja vairs nav

vērsusies. Kopš prasības pietikuma iesniegšanas tiesā nekādi maksājumi no atbildētājas nav saņemti un parāds ir pieaudzis.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās. Par sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot pavēstes ierakstītā vēstulē uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, kur atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai viņai jābūt sasniedzamai. Atbildētājas

neierašanās iemesli tiesai nav zināmi.

Pie šādiem apstākļiem tiesai ir pamats lietu izskatīt atbildētājas prombūtnē, jo tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.

pantos noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa

lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņot neierašanās iemeslu.

Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā norādītos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Tā kā atbildētāja nav sniegusi lietā paskaidrojumus, nav ieradusies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesai ir

pamats taisīt aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri”11.pantā noteikts, ka slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā

vienojoties. Likuma 11. 3pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas

lietošanas laikā saņem īrnieks.

Ar dzīvojamās telpas īres līgumu fotokopiju (lietas 22.-23.lapa) apstiprinās, ka starp prasītāju un /pers. C/ 2009. gada 16.novembrī

noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.289, saskaņā ar kuru puses savstarpēji uzņēmušās pildīt saistības, starp kurām 2.1.punktā

īrnieks ik mēnesi apņēmies kārtot īres maksājumus līdz mēneša 25.datumam. Puses vienojušās , ka īres maksa tiks veikta pēc

piestādītā rēķina . Kopā ar īres makus noteikta maksa par komunālajiem pakalpojumiem- atkritumu izvešanu, auksto ūdeni. Ar

dzīvojamās telpas pieņemšanas un nodošanas aktu (lietas 24.lapa) apstiprinās, ka dzīvojamā telpa /adrese/ nodota īrnieces

lietošanā , līdz ar ko atbildētājai to bija iespējam lietot ,maksājot par to īres maksu atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants nosaka , ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

No prasītāja iesniegtajām izziņām redzams, ka uz 2013. gada 31.decembri parāds par īri un pakalpojumiem ir EUR 1135.54 ( Ls

798.06). Maksājumi nav veikti no 2013. gada septembra vispār. 2013. gadā veikti 2 maksājumi- 2013. gada februārī un septembrī

EUR 71.14 (Ls 50) apmērā katrā reizē. Kā secināms no tiesas sēdē iesniegtās grāmatvedības izziņas , parāds uz 2014. gada maiju

bija pieaudzis uz EUR 1243.18.

Ar pušu 2013. gada 4.februārī noslēgto vienošanos (lietas 29.lapa) apstiprinās, ka atbildētāja atzinusi parādu uz vienošanās

noslēgšanas dienu Ls 592.32 apmērā, ko apņemas atmaksāt , veicot maksājumu Ls 17.32 apmērā ik mēnesi. Pēdējais maksājuma

termiņš noteiks 2014. gada maijs. Vienošanās 9.punktā paredzēta prasītāja tiesība vienpusēji atkāpties no vienošanās , kā arī

paredzētas prasītāja tiesības iesniegt tiesā prasību par parāda piedziņu bez iepriekšēja brīdinājuma.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus par to, ka vienošanās nav pildīta un parāds nav

nomaksāts, jo samaksas pierādīšanas pienākums saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu gulstas uz atbildētāju.

Ar 06.12.2013.brīdinājumu (lietas 30.lapa) secināms, ka prasītājs norāda uz vienošanās nepildīšanu un brīdina par prasības celšanu

tiesā par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa.

Novērtējot minēto , tiesa uzskata, ka tiesas sēdē iegūti pietiekoši pierādījumi, ka atbildētāja /pers. C/ nav pildījusi ar līgumu un

likumu uzliktos pienākumus maksāt par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas ir pamats parāda piedziņai .

Saskaņā ar LR likuma „Par dzīvojamo telpu īri “28.2 pantu -izīrētājam ir tiesības izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt īrnieku no

dzīvokļa, ja ilgāk par trīs mēnešiem nav maksāta īres maksa un maksa par pamatpakalpojumiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs nav licis šķēršļus atbildētājai izmantot strīdus dzīvokli un saņemt komunālos pakalpojumus.

Ar lietā esošo atbildētājas iesniegumu prasītājam (lietas 27.lapa) apstiprinās, ka atbildētāja ir brīdināta, ka gadījumā, ja

nenodrošinās dzīvojamās telpas apkurināšanu, īres līguma izpildi, tiks celta prasība par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu no dzīvojamām telpām. Ar 2013. gada 06.decembra brīdinājumu (lietas 30.lapa) apstiprinās, ka atbildētāja atkārtoti

brīdināta par prasības celšanu tiesā par īres līguma izbeigšanu , izlikšanu no dzīvokļa.

Ar izziņu par adresē deklarētajām personām (lietas 18.lapa) un prasītāja izziņu (lietas 19.lapa) apstiprinās, ka kopā ar atbildētāju

dzīvoklī Nr.2, /adrese/ dzīvesvieta deklarēta nepilngadīgajiem /pers. D/ un /pers. E/.

Novērtējot augstākminēto, tiesa uzskata, ka tiesas sēdē iegūti pietiekoši pierādījumi, ka atbildētāja /pers. C/ nekārto īres un

paalpojumu maksājumus ilgāk par trīs mēnešiem, par parāda nenomaksāšanas sekām ir brīdināta likumā noteiktā kārtībā, kas ir

pamats īres līguma izbeigšanai un atbildētājas un viņas nepilngadīgo ģimenes locekļu izlikšanai no dzīvokļa .

No maksājuma uzdevumiem redzams , ka prasītājs samaksājis valsts nodevu EUR 270.77, kā arī prasītājam radušies ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3.14 apmērā. Minētie ar tiesas izdevumi piedzenami no atbildētājas prasītāja labā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms 10 dienu termiņš tiesas sprieduma labprātīgai izpildei. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 195 .panta prasītājiem nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei, kas saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu ir 6% gadā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.pantiem

no sp ri e d a

prasību apmierināt.

Izbeigt 2009. gada 16.novembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.289, izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/.

kopā ar nepilngadīgajiem /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, no /adrese/,

Jelgavā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas .

Piedzīt no /pers. C/ par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” īres maksas un maksas par komunālajiem

pakalpojumiem parādu , kas aprēķināts par laika periodu līdz 2013. gada 31.decembrim EUR 1135.54 ( viens tūkstotis viens simts

trīsdesmit pieci euro 54 centi) apmērā, kā arī tiesas izdevumus EUR 273.91 (divi simti septiņdesmit trīs euro 91 cents).

Atzīt SIA „Jelgavas nekustamā īpašumu pārvalde” tiesības saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piedzītās , bet

nesaņemtās parāda summas.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas

sūdzību Jelgavas tiesā, bet atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var iesniegt pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Dzerkale